Jaunākais izdevums

Noslēdzies nominācijas komisijas darbs konkursā uz AS "Latvenergo" valdes locekļu amatiem, informē uzņēmumā.

Nominācijas komisija ir novērtējusi kandidātu stratēģisko redzējumu, plānošanas un organizēšanas prasmes, orientāciju uz rezultātu, lēmumu pieņemšanu, pozitīvu attiecību veidošanas kompetences, darbinieku attīstīšanas, komandas vadīšanas prasmes, pārmaiņu vadīšanas pieredzi, orientāciju uz attīstību, prezentēšanas prasmes, kā arī veikusi reputācijas risku novērtējumu.

Nominācijas komisija balsojumā 2021. gada 31. maijā uzņēmuma padomei apstiprināšanai amatā izvirzījusi kandidātus ar augstākajiem novērtējumiem katrā amata pozīcijā: trīs kandidātus uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatam, divus kandidātus valdes locekļa (atbildība par ražošanu) amatam un trīs kandidātus valdes locekļa ( atbildība par komercdarbību) amatam.

Latvenergo padome šī gada 8. februārī izsludināja atklātu konkursu uz AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētāja, valdes locekļa (atbildība par ražošanu) un valdes locekļa (atbildība par komercdarbību) amatiem. Šobrīd koncerna valdē strādā Guntars Baļčūns un Kaspars Cikmačs, kā arī Arnis Kurgs un Uldis Mucinieks, kuri valdē ievēlēti līdz brīdim, kad padome ievēlēs nominācijas procesā izvērtētos valdes locekļus.

"Latvenergo ir Baltijas vērtīgākais enerģētikas uzņēmums, kura vadībai nākamajā stratēģijas periodā jāīsteno gan nostiprināšanās reģiona tirgos, gan atbilstoši Eiropas zaļā kursa ietvaram jāizmanto iespēja attīstīt jaunas atjaunīgo resursu ražošanas jaudas. Mēs skrupulozi trīs mēnešu laikā meklējām tādus vadītājus, kam piemīt gan stratēģisks nozares attīstības redzējums, gan komandas darba kapacitāte un spēja veidot radošu atmosfēru psiholoģiski saspringtās situācijās. Nominācijas komisijas pieredze un neatkarība spriedumos mūs ir ļoti pietuvinājusi mērķim," norāda nominācijas komisijas vadītājs Kaspars Rokens.

Atbilstoši nominācijas komisijas apstiprinātajam nolikumam kandidātu atlasei uz AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu amatiem kandidātu atlase notika piecās kārtās. Atklātas pieteikšanās laikā no 8. līdz 28. februārim tika saņemti 48 pieteikumi valdes locekļa (atbildība par komercdarbību) amatam, 20 pieteikumi valdes priekšsēdētāja un 19 pieteikumi valdes locekļa ( atbildība par ražošanu) amatam.

Latvenergo padome izvērtēs nominācijas komisijas ieteikumus, pārliecināsies par kandidātu gatavību uzsākt darbu, kā arī veiks konsultācijas par izvēlēto personu atbilstību pielaidei valsts noslēpumam.

AS "Latvenergo" valdes locekļu kandidātu atlasei un novērtēšanai tika piesaistītas personāla atlases kompānijas – SIA "Executive Search Baltics" (Amrop) un SIA "Pedersen & Partners".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" akcionāri sapulcē piektdien nolēma no uzņēmuma padomes atcelt tās līdzšinējo priekšsēdētāju Gati Kokinu, viņa vietā ieceļot AS "Citadele banka" padomes locekli Klāvu Vasku, aģentūrai LETA pavēstīja "Tet" pārstāve Elīna Kovaļova.

Kokins uzņēmuma padomi vadīja kopš 2009.gada.

"Tet" padomē vairs turpmāk nebūs arī Jānis Grēviņš un Jenss Fredriks Nisens, bet padomē iecelti Ilvars Pētersons un Reičela Samrēna.

"Tet" valsts kapitāldaļu turētāja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") valdes priekšsēdētājs Andris Gādmanis un AS "Tilts Communications" valdes priekšsēdētājs Andrēass Ēkstrems "Tet" īpašnieku vārdā pauda pateicību iepriekšējiem padomes locekļiem par veiksmīgu līderību daudzu gadu garumā uzņēmuma transformācijas procesā no fiksētās telefonijas uz modernu tehnoloģiju un izklaides kompāniju.

Kokins aģentūrai LETA atzina, ka šāds akcionāru lēmums viņam nav bijis pārsteigums. "Atbilstoši manam sākotnējam līgumam es padomē esmu pavadījis gandrīz četrus termiņus. Tas ir ļoti ilgi. Skaidrs, ka atbilstoši labai korporatīvai pārvaldībai ir jāmaina padomes locekļi," teica Kokins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī bija 249,9 miljoni eiro, kas ir par 13,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informē uzņēmums.

"Latvenergo" koncerns šogad trīs mēnešos saražojis par 2% vairāk elektrības un 37% siltumenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn. Tāpat pārskata periodā pieaudzis arī mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms attiecīgi par 9% un 120%.

2021. gada pirmajā ceturksnī koncerna darbību ietekmēja elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums aukstāku laikapstākļu dēl, kā arī vispārējs energoresursu cenu pieaugums, tādēļ ievērojami pieauga elektroenerģijas vidējā cena visā Nord Pool reģionā. Izaugsmi "Latvenergo" 2021. gadā sasniedzis visos jaunajos biznesa virzienos.

2021. gada pirmajā ceturksnī "Latvenergo" koncerna ieņēmumi ir 249,9 milj. eiro jeb par 14 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Zemāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES savukārt negatīvi ir ietekmējusi koncerna EBITDA1, kas ir 80,7 milj. eiro, un tas ir par 18 % mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm novērš centienus nepieļaut akcionāru pieņemto lēmumu reģistrāciju

Db.lv, 18.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības "Olainfarm" 2021.gada 17.jūnija ārkārtas akcionāru sapulce tika organizēta pilnībā saskaņā ar Komerclikuma prasībām un, piedaloties vairāk nekā 70% balstiesīgā pamatkapitāla, noritēja atbilstoši, informē AS "Olainfarm".

Padomes locekļi atsaukti ar 90% akcionāru balsu vairākumu. Sapulces norises uzraudzības funkcija veikta pilnīgā apmērā. Sapulcē pieņemtie lēmumi ir saistoši visām iesaistītajām pusēm. "Olainfarm" skaidrojumus par sapulces lēmumiem iesniegts Latvijas Republikas uzņēmumu reģistram, lai novērstu mēģinājumus aizkavēt reģistros nepieciešamās izmaiņas, skaidro AS "Olainfarm".

Sapulcē ar akcionāru lēmumu tika atstādināti līdzšinējie "Olainfarm" padomes locekļi Kārlis Krastiņš un Haralds Velmers. Abi atstādinātie padomes locekļi turpina izplatīt nepatiesību gan par sapulci un tajā pieņemtajiem lēmumiem, iesniedzot savas pārdomas arī Uzņēmumu reģistram (UR), norāda uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" atkarībā no situācijas finanšu tirgos tuvākajā laikā plāno emitēt septiņu gadu nenodrošinātas zaļās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā, liecina kompānijas paziņojums "Nasdaq Riga".

"Latvenergo" ir pilnvarojis "Luminor Bank" un "Swedbank", kā obligāciju emisijas vadītājus, organizēt globālo investoru zvanu 2021.gada 5.maijā plkst.14, kā arī vairākas attālinātas investoru tikšanās.

Atbilstoši "Latvenergo" koncerna stratēģiskajiem mērķiem piesaistītie līdzekļi tiks ieguldīti videi draudzīgu investīciju projektu īstenošanā.

Neatkarīgais pētniecības centrs "Cicero Shades of Green" ("Cicero") "Latvenergo" atjaunināto zaļo obligāciju satvaru novērtējis ar atzīmi "Tumši zaļš", kas ir augstākais iespējamais novērtējums "Cicero" vērtējuma skalā, teikts kompānijas paziņojumā.

Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) otrdien reģistrēja "Latvenergo" trešās obligāciju piedāvājuma programmas pamatprospektu un atļāva "Latvenergo" izteikt obligāciju publisko piedāvājumu. Obligāciju piedāvājuma programmas kopējais apmērs nominālvērtībā noteikts līdz 200 miljoniem eiro, bet obligāciju dzēšanas termiņš paredzēts līdz 10 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv aizdomas par nesamērīgu un necaurspīdīgu līdzekļu izlietošanu, vienā no vides izglītības projekta "Zaļā klase" ēkām ieguldot 600 000 eiro, komentējot pašvaldības SIA "Rīgas meži" divu valdes locekļu atlaišanu, piektdien žurnālistiem sacīja Rīgas domes pārstāvji.

"Rīgas mežu" ilggadējais vadītājs Aivars Tauriņš un valdes loceklis Juris Buškevics amatu zaudējuši, ņemot vērā trauksmes cēlēja ziņojumā pausto. Pašlaik, lai pārbaudītu ziņojumā sniegto informāciju, uzņēmumā sākts audits.

"Pirms neilga laika es saņēmu trauksmes cēlēja ziņojumu, visai detalizētu. Iepazīstoties ar to, es to noslepenoju, anonimizēju, lai pasargātu trauksmes cēlēju, un nodevu amatpersonām rīcībā," komentēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).

Viņš arī informēja, ka pašvaldība uzņēmumā sākusi auditu, lai pārbaudītu, vai ziņojumam ir pamats.

"Mēs nekavēsimies ne mirkli, lai šo informāciju nodotu tiesībsargājošajām iestādēm, ja audita laikā atklāsies, ka šiem paziņojumiem ir zināms pamats," solīja domes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu sākusi lielākā siltuma akumulācijas tvertne Baltijā - AS "Latvenergo" TEC-2 teritorijā Aconē Rīgā, kas īstenota ar Kohēzijas fonda un CFLA līdzfinansējumu, informē AS "Latvenergo".

Kopējās projekta investīcijas 7,9 miljoni eiro (ES līdzfinansējums līdz 2,3 mlj eiro).

Apjomīgā, modernā un mūsdienīgā iekārta optimizēs TEC-2 darbību, nodrošinās primāro energoresursu ietaupījumu un samazinās ogļskābo gāzu emisiju, palielinās Rīgas siltumapgādes drošumu, nodrošinās zemāku siltuma un elektroenerģijas cenu. Ieguvēji no tās ir sabiedrība, valsts un "Latvenergo", veicinot mūsu enerģētisko konkurētspēju.

Lai palielinātu AS "Latvenergo" TEC efektivitāti un elastīgumu, 2019.gada rudenī tika uzsākta siltuma akumulācijas tvertnes būvniecība, kas sekmīgi noritēja arī Covid-19 pandēmijas laikā, nododot to ekspluatācijā šī gada aprīlī. Tā ir Baltijas valstīs lielākā akumulācijas tvertne, un tās 18 tūkstošu kubikmetru lielais apjoms sekmēs TEC-2 izmantošanu koģenerācijas režīmā, kas pozitīvi ietekmē elektrības cenu ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm padomes locekļi un Čehijas uzņēmēji plānoja iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% akciju

LETA, 09.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa noraidījusi Olainfarm akciju apķīlāšanu un balsstiesību izmantošanas liegumu

LETA, 04.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā noraidījusi Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pieteikumu pret zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielāko akcionāru SIA "Olmafarm" par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, liecina tiesas lēmums.

Čehijas kompānija bija lūgusi tiesu apķīlāt "Olmafarm" piederošās 42,5% "Olainfarm" akcijas, kā arī aizliegt "Olmafarm" izmantot uzņēmumam piederošo "Olainfarm" akciju balsstiesības.

Tāpat noraidīts "Black Duck Invest" lūgums piemērot "Olmafarm" aizliegumu pieņemt lēmumus par "Olainfarm" pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, peļņas sadali, likvidāciju vai reorganizāciju, pieņemt lēmumus par grozījumu izdarīšanu "Olainfarm" statūtos par pārvaldes institūciju kompetences un lēmumu pieņemšanas kārtības maiņu, kā arī "Olainfarm" padomes locekļu atsaukšanu un/vai ievēlēšanu.

Pieteikumā tiesai "Black Duck Invest" norādīja, ka 2021.gada 27.aprīlī parakstīts līgums par "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pārdošanu Čehijas investoriem, un, Čehijas uzņēmuma ieskatā, šis līgums ir likumīgs un spēkā esošs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" izvietojis septiņu gadu zaļās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā ar fiksēto gada procentu likmi 0,5%, informē uzņēmumā. Kā emisijas datums noteikts šā gada 17.maijs.

Publiskais piedāvājums izteikts Latvijā un Lietuvā, izvietošanas noslēgumā saņemot obligāciju iegādes orderus no 24 dažādiem investoriem, ieskaitot pensiju fondus, aktīvu pārvaldības fondus, apdrošināšanas sabiedrības un bankas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Zviedrijā, un no starptautiskajām finanšu institūcijām - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Ziemeļu Investīciju bankas.

"Latvenergo" norādīja, ka investoru pieprasījums par 4,6 reizēm pārsniedzis piedāvājumu, sasniedzot 229,8 miljonus eiro.

"Šī ir jau otrā obligāciju piedāvājuma programma, kuras ietvaros emitējam zaļās obligācijas, un mūsu mērķis ir investēt videi draudzīgos projektos. Augstā investoru interese pēc zaļajām obligācijām apliecina, ka Latvenergo stratēģijā ir vēl vairāk jāpalielina atjaunojamo energoresursu izmantošana koncernā - tātad vēl vairāk ūdens, saules un vēja enerģijas. Tas apliecina arī sabiedrības vēlmi dzīvot ilgtspējīgā vidē," komentē "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm akcionāru vairākums pieprasa padomes locekļu Krastiņa un Velmera nekavējošu atkāpšanos

Db.lv, 19.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Olainfarm" akcionāru vairākums pieprasa Kārlim Krastiņam un Haraldam Velmeram nekavējoties atkāpties no "Olainfarm" padomes locekļu amatiem saistībā ar uzticības zaudēšanu un jauniem apstākļiem saistībā ar iespējamo krāpšanas lietu ar "Olainfarm" akcijām, informē SIA "OLMAFARM".

Akcionāri jau maija sākumā bija nosūtījuši rakstveida pieprasījumu abiem padomes locekļiem atkāpties, taču saņēmuši atbildi, ka ne K.Krastiņš, ne H.Velmers neplānojot to darīt. Kā zināms, Padomes locekļi ir akcionāru uzticības personas, kuras pārstāv akcionāru intereses akcionāru sapulču starplaikos un pārvalda uzņēmumu akcionāru interesēs, līdz ar to Krastiņa un Velmera rīcības dēļ ir radusies situācija, ka padomē turpina darboties divi padomes locekļi, kuriem nav akcionāru vairākuma uzticības un kuriem līdz ar to vajadzētu nekavējoties pamest vēlēto amatu.

Padomes locekļa amats ir vēlēts amats, un tieši tie akcionāri, kas Krastiņu un Velmeru iepriekš ievēlēja padomē, šobrīd, pēc saņemtās informācijas par viņu iesaisti iespējamā krāpšanā, uzticības zaudēšanas dēļ ir pieprasījuši viņu nekavējošu atkāpšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup padomē strādās arī Kokins un Bičevskis

Db.lv, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu nozares koncerna AS DelfinGroup akcionāru sapulcē par jaunajiem padomes locekļiem apstiprināti Gatis Kokins, Edgars Voļskis, Mārtiņš Bičevskis un Jānis Pizičs.

Tāpat darbu padomē piecus gadus turpinās padomes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

"Šogad plānojam veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržā, kas ir rets notikums ne vien Latvijā, bet visas Baltijas mērogā. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka uzņēmuma pārvaldības komandā ir papildinājums ar izciliem dažādu nozaru ekspertiem, kas palīdzēs nodrošināt DelfinGroup pārvaldības atbilstību augstākajiem korporatīvajiem standartiem ilgtermiņā. Mūsu nākotnes mērķis ir ne vien nostiprināt savas vadošās pozīcijas savā nozarē, bet arī kļūt par daudz sīvāku konkurentu tradicionālajām bankām patēriņa kreditēšanas segmentā," teic AS DelfinGroup padomes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs Agris Evertovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies Rīgas pilsētas izpilddirektora amata kandidātu novērtēšanas process un domes vadība un nominācijas komisija par pamērotāko amatam atzinusi Jāni Langi.

"Pārmaiņu koalīcija jau parakstot koalīcijas līgumu vienojās, ka Rīgas pilsētas izpilddirektors tiks meklēts atklātā konkursā, piesaistot kādu no lielajām, starptautiskajām personālvadības kompānijām. Bija jāizveido prestiža, cienījama nominācijas komisija, kā arī mēs pieaicinājām neatkarīgu novērotāju. Komisija uzsāka savu darbu uzreiz kā bija beidzies pieteikuma termiņš. Atgādinu, ka šis termiņš pat tika pagarināts, lai palielinātu kandidātu skaitu," sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Rīgas mērs pastāstīja, ka vakar nominācijas komisija sēdē vienojusies izpilddirektora amatam virzīt Jāni Langi, jo viņš ieguvis konkursā vislielāko punktu skaitu. Gadījumā, ja Lange negūs deputātu atbalstu domes sēdē, kurā lems par Langes iecelšanu amatā, komisija ir izvirzījusi vēl divus rezerves kandidātus. Ja arī šie kandidāti negūs atbalstu, konkurss būs jāsludina no jauna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstošas koalīcijas vienošanās gadījumā Jaunā konservatīvā partija (JKP) ekonomikas un finanšu ministru amatam piedāvātu Saeimas deputāta Gata Eglīša kandidatūru.

JKP gaidīs Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) piedāvājumu tam, kā turpmāk varētu tikt sadalīti amati koalīcijas partiju startā. Ja koalīcijā tiks lemts partijām virzīt savus ministru amatu kandidātus, tad JKP būtu gatava to darīt.

Uzsverot, ka JKP vajadzības gadījumā varētu virzīt atbilstošus kandidātus visiem amatiem valdībā, Eglītis sacīja, ka viņa kandidatūra no partijas tiktu virzīta finanšu un ekonomikas ministra amatiem.

Šmidre: EM jāpārstāv uzņēmēju intereses un jāattīsta bizness 

"KPV LV" virzītais ekonomikas ministra amata kandidāts Pēteris Šmidre pašreiz negatavojas pievienoties...

Eglīša kandidatūra minētajiem amatiem izskatīta JKP valdē.

JKP līdz šim bieži kritizējusi "Jaunās vienotības" pārziņā esošo Finanšu ministriju, kā arī finanšu ministru Jāni Reiru (JV), norādot arī uz iespēju mainīt FM vadību.

Patlaban pārņemt ekonomikas ministra amatu cer Nacionālā apvienība, tam izvirzot līdzšinējo ministru Jāni Vitenergu. Savukārt savā pārziņā šo ministriju vēlas "KPV LV", kas ministra krēslam izvirzījuši uzņēmēju Pēteri Šmidri.

Kā ziņots, valdības koalīcijas partneri šodien pārrunās iespējas mainīt ministru portfeļu sadalījuma proporciju, izriet no politiķu paustā pagājušās nedēļas beigās.

Koalīcijas partneru Sadarbības sanāksmes sēde attālinātajā režīmā sāksies plkst.14.30, bet pēc tās ir paredzēta attālināta preses konference.

Ministru amatu proporcijas maiņai līdz šim piekrituši trīs koalīcijas partneri - Nacionālā apvienība (NA), "Attīstībai/Par!" (AP) un "Jaunā vienotība" (JV), savukārt Jaunā konservatīvā partija (JKP) un "KPV LV" šo jautājumu vēl pārdomās, piektdien pēc tikšanās ar partneriem žurnālistiem pastāstīja Kariņš.

Jautājums par iespējamu proporciju pārdali valdībā tika aktualizēts pēc tam, kad "KPV LV" savulaik virzītais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs mainīja politisko piederību, pārejot uz NA. "KPV LV" Saeimas frakcija nolēma atsaukt viņu no ekonomikas ministra amata, kas neapmierināja NA. Turklāt līdz ar Vitenberga atsaukšanu no ministra amata "KPV LV" frakcijas pameta vēl četri deputāti, līdz ar to šīs frakcijas rindas kopš valdības izveidošanas ir sarukušas vairākkārtīgi.

Ņemot vērā minēto, NA pauda vēlmi pārdalīt ministru proporcijas koalīcijā. "Par to šodien [piektdien] arī runājām, un par to nepieciešama vienprātība koalīcijā. NA, AP un JKP ir gatavi runāt par iespējamu proporciju pārdali, bet "KPV LV" un JKP izteica, ka viņiem būtu nepieciešams laiks, lai partiju iekšienē izdiskutētu gatavību meklēt risinājumus," piektdien stāstīja Kariņš.

"Darbu ir daudz, bet esmu pārliecināts, ka, ja varam turpināt meklēt kompromisa garu, varēsim atrast labu risinājumu," pagājušās darba nedēļas izskaņā teica premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Conexus akcionāriem izmaksās lielākas dividendes

Db.lv, 12.05.2021

Conexus valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss uzsver, ka lēmums izmaksāt lielākas dividendes nekādā veidā neietekmēs dabasgāzes gala lietotājus un pakalpojumu cenu, kā arī uzņēmuma darbību un attīstības plānus.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) akcionāru sapulcē, kas 12.maijā notika attālināti, ievēlēta sabiedrības padome ar izmaiņām tās līdzšinējā sastāvā.

Uz trīs gadu termiņu padomes locekļu amatā apstiprināti 7 padomes locekļi.

Padomes locekļu amatā ievēlēti 7 padomes locekļi: Ilmārs Šņucins, Normunds Šuksts, Ilze Aleksandroviča, Zane Āboliņa un Tomohide Goto, kuri padomē strādājuši līdz šim, kā arī Takumi Sasaki un Viktors Sentuhovskis, kuri pārstāv akcionāru “MM Infrastructure Investments Europe Limited”.

Par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Ilmārs Šņucins, kurš amata pienākumus pildījis arī iepriekšējā padomes sastāvā, savukārt padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu arī turpmāk pildīs Tomohide Goto.

Līdzās padomes locekļu ievēlēšanai, akcionāru sapulcē izvērtēts un apstiprināts sabiedrības 2020. gada pārskats, atkarības pārskats un nefinanšu ziņojums, sabiedrības statūtu jaunā redakcija, kā arī pieņemts lēmums par sabiedrības peļņas izlietošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja jeb prezidenta amatā uz trešo termiņu ceturtdien tika ievēlēts Aigars Rostovskis.

Par viņu kopumā tika atdotas 408 no 475 par derīgām atzītajām LTRK biedru balsīm. Par otru kandidātu - SIA "RCG-Lighthouse" padomes locekli, LTRK biedru Kārli Šēnhofu (LRA) atdotas 67 balsis.

Rostovskis uzrunā pirms balsojuma izcēla, ka iepriekšējos sešos gados, kad viņš ir bijis LTRK prezidents, organizācijas biedru skaits ir trīskāršojies, pieaugot no apmēram 2000 līdz 6000. Tāpat viņš pieminēja, ka LTRK kontā atlikums veido 700 000 eiro, kas dod pamatu uz nākotni raudzīties ļoti mierīgi.

Ievēlēšanas gadījumā Rostovskis solīja rūpēties par visiem uzņēmējiem - gan dažādu nozaru, gan dažādu reģionu un lieluma uzņēmējiem.

"Man ir sapnis par Latviju. Par Latviju kā skaistu, plaukstošu valsti. Par valsti, kurā pulcējas talanti. Par valsti, kura ir viena no labklājīgākajām pasaulē. LTRK ir būtiska loma šī sapņa piepildījumā Mēs kļūstam aizvien jaudīgāki, mēs aizvien vairāk ietekmējam un aizvien vairāk ietekmēsim procesus Latvijā," sacīja Rostovskis, aicinot balsot par sevi. "Balsojot par mani, jūs balsojat par evolūciju," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) padome par atbilstošāko valdes priekšsēdētāja amata kandidātu izraudzījusies Guntu Jēkabsoni, savukārt par valdes locekli attīstības jautājumos – Arni Dauguli.

Plānots, ka valdes priekšsēdētāja un valdes loceklis darbu uzsāks jūlijā.

Guntas Jēkabsones līdzšinējā profesionālā darba pieredze, tai skaitā pēdējos sešus gadus izpilddirektores amatā, saistīta ar lielāko degvielas mazumtirdzniecības tīklu Latvijā SIA "Circle K Latvia", kas ir daļa no starptautiska, Toronto biržā kotēta uzņēmuma. Vienlaikus Gunta Jēkabsone kā valdes priekšsēdētāja aktīvi darbojusies arī Ārvalstu investoru padomē Latvijā (FICIL). Ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā, kā arī papildinājusi savas zināšanas dažādās biznesa vadības programmās Rīgas Ekonomikas augstskolā, Kornela universitātē (Cornell University) ASV, kā arī Londonas Biznesa skolā (London Business School).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 17. jūnijā, notikušajā AS "Olainfarm" ārkārtas akcionāru pilnsapulcē, kurā piedalījās vairāk nekā 70% akciju sabiedrības akcionāru, tika pieņemti būtiski lēmumi par turpmāko "Olainfarm" padomes sastāvu un padomes atalgojuma politiku, informē SIA "OLMAFARM".

AS "Olainfarm" padomē uz 5 gadu termiņu apstiprināti pieci pārstāvji - Juris Bundulis, Andrejs Leibovičs, Pēteris Rubenis, Sandis Petrovičs un Irina Maligina. Padomes locekļu kopējais mēneša atalgojums noteikts 21 000 eiro apmērā.

Akcionāri no padomes locekļu amatiem atbrīvoja līdzšinējo padomes priekšsēdētāju Gundaru Bērziņu, padomes priekšsēdētāja vietnieku Jāni Buku un padomes locekļus Andreju Saveļjevu, Haraldu Velmeru un Kārli Krastiņu. Abu pēdējo darbības tiek saistītas ar mēģinājumiem reiderisma ceļā pārņemt uzņēmuma akcijas, kļūstot par uzņēmuma īpašniekiem negodīgā un akcionāriem nepieņemamā veidā. Šāda rīcība kļuva par galveno iemeslu akcionāru neuzticībai pret padomi un ārkārtas akcionāru pilnsapulces sasaukšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu reģistrs reģistrējis ceturtdien, 17.jūnija, akcionāru ārkārtas sapulces ievēlēto jauno zāļu ražotāja AS "Olainfarm" padomi un izmaiņas valdē, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kopš 19.jūnija "Olainfarm" padomes priekšsēdētājs ir Juris Bundulis, padomes priekšsēdētāja vietnieks ir Sandis Petrovičs, bet padomes locekļi - Andrejs Leibovičs, Pēteris Rubenis un Irina Maligina.

Tāpat no 19.jūnija "Olainfarm" valdes loceklis ir Jānis Leimanis. Kopā ar viņu valdē darbojas arī Elena Bušberga, Signe Baldere-Sildedze un Raimonds Terentjevs. Leimanim, Bušbergai un Balderei-Sildedzei ir tiesības pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi, bet Terentjevam - kopā ar vismaz diviem citiem valdes locekļiem.

Jau ziņots, ka 17.jūnijā "Olainfarm" akcionāri ārkārtas sapulcē ievēlēja jaunu uzņēmuma padomi. Akcionāru ārkārtas sapulcē, kurā piedalījās vairāk nekā 70% uzņēmuma akcionāru, padomē uz piecu gadu termiņu tika apstiprināti pieci pārstāvji - Bundulis, Leibovičs, Rubenis, Petrovičs un Irina Maligina. Padomes locekļu kopējais mēneša atalgojums noteikts 21 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo Latgalē būvēs saules parku

Armanda Vilciņa, 15.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pavasarī AS Latvenergo noslēgusi vienošanos ar lielāko siera ražotāju Latvijā AS Preiļu siers, kas paredz jauna saules parka būvniecību Preiļos.

To intervijā DB atklāj Latvenergo valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns. Viņš stāsta, ka saules parkā saražotā elektroenerģija tiks izmantota, lai nodrošinātu AS Preiļu siers ražotnes pašpatēriņu.

Fragments no intervijas

Aizvadītajā gadā Latvenergo uzsāka arī divu saules paneļu elektrostaciju būvniecības projektu īstenošanu Lietuvā un Igaunijā. Kāpēc primāri tieši kaimiņvalstīs, ne Latvijā?

Lieljaudu saules parku izveidi Lietuvā un Igaunijā veicina tur spēkā esošais regulējums, kas šādu projektu attīstīšanai paredz valsts atbalstu. Ņemot vērā to, ka Latvenergo veiksmīgi strādā visās trīs Baltijas valstīs, mēs situāciju kaimiņvalstīs redzam kā biznesa iespēju. Vienu saules enerģijas parku Lietuvā jau esam nodevuši ekspluatācijā un šobrīd strādājam pie citiem projektiem. Gandrīz esam noslēguši saules parka būvniecību Igaunijā – pašlaik gaidām parka pieslēgumu tīklam un ceram, ka tuvākajā laikā arī šis projekts tiks nodots ekspluatācijā. Vai tuvāko gadu laikā Latvenergo plāno būvēt kādu saules enerģijas parku arī Latvijā? Jā, noteikti. Mēs redzam, ka klienti arvien vairāk izvēlas ražot elektroenerģiju pašpatēriņam – interese aug no gada uz gadu. Sākotnēji šādu iespēju labprātāk izmantoja privātmāju īpašnieki, taču tagad pastiprināta interese vērojama arī no juridisko klientu puses. Saules ģenerācijas virzienu redzam kā perspektīvu visās trīs Baltijas valstīs. Pašlaik esam uzkrājuši visas nepieciešamās zināšanas un kompetences, lai attīstītu šādus saules enerģijas projektus visās trīs valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pavasarī AS Latvenergo noslēgusi vienošanos ar lielāko siera ražotāju Latvijā AS Preiļu siers, kas paredz jauna saules parka būvniecību Preiļos.

To intervijā DB atklāj Latvenergo valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns. Viņš stāsta, ka saules parkā saražotā elektroenerģija tiks izmantota, lai nodrošinātu AS Preiļu siers ražotnes pašpatēriņu.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 15.jūnija numurā:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Intervija - Latvenergo valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.
  • Statistika - ilgtspējīgu investīciju nozīme mainās.
  • Ilgtspējas indekss - līderis Latvenergo.
  • Biznesa ideja - attīsta biznesa klases laivošanu.
  • Spēles noteikumi - konkurence izjūt koronavīrusa nospiedumu.
  • Tendences - pārtika, mājoklis un transportēšana - tikai dārgāka.
  • Portrets - SIA Apgāds Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja un īpašniece.
  • Finanses - viena kārtība, viens nodoklis visiem.
  • Globālā UIN reforma un Latvijas intereses.
  • Brīvdienu ceļvedis - Georgijs Krasovickis, VIA SMS Group valdes loceklis un līdzīpašnieks.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

BVKB: Trūkst pilnvaru, lai ierobežotu ēku nelegālu ekspluatāciju

Db.lv, 05.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzraugošajām iestādēm nav pietiekamu pilnvaru, lai ierobežotu ēku nelegālu ekspluatāciju, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" atzina Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktore ir Svetlana Mjakuškina.

Viņa norādīja, ka tostarp traģiskais ugunsgrēks nelegālajā hostelī Rīgā, Merķeļa ielā 8, skaidri parādīja, ka ir iespējams identificēt neatbilstības, bet uzraugošajām iestādēm nav pietiekamu pilnvaru, lai varētu ierobežot ēkas nelegālu ekspluatāciju.

Legālos piežmiedz, kamēr nelegāļiem – zelta laiki  

Aizvien biežāki ir piemēri tam, ka policija un citas iestādes jo cītīgi...

"Mēs spējam konstatēt, mēs pieņemam administratīvos aktus, uzdodot par pienākumu īstenot vai veikt noteiktas darbības, bet tālāk nekas nenotiek. Būtu jāveido instruments, kas ļautu ierobežot vai arī traucēt, piemēram, ēkas ekspluatāciju," sacīja Mjakuškina.

Jau vēstīts, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti sēdē šodien runās par būvniecības kontroli saistībā ar notikušo traģēdiju nelegālajā hostelī Rīgā, Merķeļa ielā, kur gāja bojā astoņi cilvēki.

Hostelis, kurā ugunsgrēkā gāja bojā astoņi cilvēki, bija nelikumīgs 

Hostelis Merķeļa ielā, kurā notikušajā ugunsgrēkā gāja bojā astoņi cilvēki, bija nelikumīgs,...

Komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro (KPV LV) norādīja, ka Merķeļa ielas traģēdija sabiedrībā ir izsaukusi sašutumu par valsts un pašvaldības iestāžu nespēju apturēt nelegālu un bīstamu hosteļu darbību, tādēļ komisijas sēdes darba kārtībā saistībā ar notikušo ir iekļauts punkts par būvniecības kontroli un tiks uzklausītas atbildīgās institūcijas.

Tāpat ziņots, ka ugunsgrēkā, kas 28.aprīlī izcēlās nelikumīgajā hostelī Merķeļa ielā 8, Rīgā, gāja bojā astoņi cilvēki. Glābēji evakuēja 24 cilvēkus, tostarp slimnīcā vidēji smagā stāvoklī tika nogādāti seši cietušie.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica infrastruktūras apkopes punktu Skultē un Iecavā būvprojektu izstrādei un autoruzraudzībai izsludināta slēgta konkursa otrā kārta, kuras ietvaros kandidātiem līdz šā gada 30. jūnijam ir jāiesniedz finanšu un darbu realizācijas piedāvājums.

Līguma noslēgšana ar konkursa uzvarētāju paredzēta 2021. gada 4. ceturksnī.

Jau ziņots, ka pēc konkursa pirmās kārtas pieci kandidāti tika nominēti Rail Baltica infrastruktūras apkopes punktu būvprojektu izstrādes slēgta konkursa otrajai kārtai, kurā Latvijas, Spānijas, Francijas, Turcijas un Itālijas kandidāti konkurēs gan kā vietējās, gan kā vietējās un ārvalstu būvprojektēšanas pieredzes apvienojums uzņēmumu apvienībās. Tas ļaus izvēlēties darbu kvalitātes un izmaksu attiecības labāko piedāvājumu.

"Apkopes punktu darbība veidos pievienoto vērtību jau pirms tās tiešās darbības. Skultes un Iecavas infrastruktūras apkopes punktu pamatfunkcija būs nodrošināt Rail Baltica infrastruktūras – sliežu ceļu, kontakttīklu, signalizācijas sistēmu – uzturēšanu. Tajos bāzēsies un tiks apkalpota specializētā tehnika, uzglabāti nepieciešamie materiāli un nodrošināta to piegāde kā pa 1435 mm, tā arī pa 1520 mm sliežu platuma dzelzceļiem. Rail Baltica izbūves laikā posmā Igaunijas robeža – Rīga un Rīga – Lietuvas robeža apkopes punkti Skultē un Iecavā ļaus nodrošināt būvmateriālu, iekārtu un būvtehnikas uzglabāšanu un nepieciešamos sagatavošanas un apstrādes darbus. Turklāt šie punkti kalpos ne tikai Rail Baltica būvdarbu un ekspluatācijas nodrošināšanai, bet vēlāk arī būs stimuls teritoriju un uzņēmējdarbības attīstībai, piemēram, šajās vietās veidojot industriālās zonas u.tml.," iepriekš skaidroja Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar triju valdes locekļu pilnvaru termiņa notecējumu 2021. gada 15. augustā, Latvijas Gāze veic izmaiņas valdes sastāvā, kas stāsies spēkā no 2021. gada 16. augusta, informē Nasdaq Riga.

Atbilstoši 2021. gada 12. maija padomes lēmumam, Latvijas Gāze valdes locekļu amatos atkārtoti ievēlēti Aigars Kalvītis, Deniss Jemeļjanovs un Elita Dreimane. Ceturtā valdes locekļa - Ingas Āboliņas līdzšinējo pilnvaru termiņš turpinās līdz 2023. gada 16. augustam.

Valdes priekšsēdētāja pienākumus turpinās pildīt Aigars Kalvītis, valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus – Deniss Jemeļjanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) kopsapulce, kurā uz trim nākamajiem gadiem ievēlēja valdi deviņu locekļu sastāvā. Savukārt, valdes locekļi no sava vidus vienprātīgi izvirzīja un par LLKA valdes priekšsēdētāju ievēlēja līdzšinējo LLKA valdes priekšsēdētāju un graudu nozares kooperatīva "VAKS" vadītāju Induli Jansonu, informē LLKA.

Savukārt, par viņa vietnieci ievēlēja piena kooperatīva "Viļāni" valdes priekšsēdētāju Aiju Kiserovsku.

Arī turpmāk, pārstāvot graudu nozari, darbu turpinās līdzšinējie LLKA valdes locekļi - kooperatīva "Durbes grauds" vadītājs Sandris Bēča un kooperatīva "Saimnieks V" valdes priekšsēdētāja Mārīte Ķikure.

Piena nozari valdes sastāvā pārstāvēs līdzšinējais LLKA valdes loceklis un kooperatīva "Piebalga" vadītājs Jānis Razminovičs, savukārt, no jauna valdē tika ievēlēts Eiropas kooperatīvās sabiedrības "SCE E-PIIM" Padomes loceklis Mārtiņš Neibergs.

Arī pārējās valdē pārstāvētajās nozarēs ir ievēlēti jauni valdes locekļi - augļu un dārzeņu nozarē turpmāk LLKA valdes sastāvā darbosies kooperatīvās sabiedrības "Mūsmāju dārzeņi" valdes priekšsēdētājs Edgars Brakše, mežsaimniecību pārstāvēs kooperatīva "Mežsaimnieks" vadītājs Grigorijs Rozentāls, bet gaļas, putnkopības un mājražotāju intereses LLKA valdē aizstāvēs mājražotāju kooperatīva "Kuldīgas labumi" vadītāja Gunita Šternberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrum paplašinot darbību ārpus Latvijas, ekspluatācijā nodevis pirmo saules enerģijas parku Lietuvā. 3 hektārus lielais parks atrodas Klaipēdas rajonā, un tā jauda sasniedz 1,5 MW (megavatus), informē uzņēmums.

Šis ir Elektrum kā viena no Baltijā vadošajiem saules paneļu tirgotājiem pirmais zaļās enerģijas ražošanas projekts Lietuvā. Tādejādi šis ir nozīmīgs solis Latvenergo koncerna darbības izvēršanā kaimiņvalstīs un būtisks zaļās enerģijas ražošanas iespēju papildinājums.

Saules ražotu elektroenerģiju sāk piegādāt pirmais AS Latvenergo tirdzniecības zīmola Elektrum Lietuva attīstītais saules parks Lietuvā, kas atrodas Klaipēdas rajona piejūrā. Tā platība ir 3 hektāri, uzstādītā jauda sasniedz 1,5 MW. Tā kā saules parks atrodas tikai 13 kilometrus no piekrastes, kas izceļas ar augstu saules staru intensitāti, paredzams, ka viens parka kilovats gada laikā ģenerēs ap 1100 kilovatstundu (kWh) elektroenerģijas. Šis ir pirmais šāda veida projekts, taču Elektrum Lietuva tuvākajos plānos ir arī citi mērķi saules parku jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru