Ekonomika

Pārbaudīs kapitālsabiedrību vadību izraudzīšanos

LETA, 10.08.2022

Šāds uzdevums seko pēc tam, kad par VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes locekļiem izraudzīti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) bijušais vadītājs Pēters Putniņš (attēlā) un būvniecības nozarē strādājušais Toms Reiziņš, par kuru reputāciju atsevišķas personas izteica šaubas publiskajā telpā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šonedēļ ir uzdevis Pārresoru koordinācijas centram (PKC) "veikt neatkarīgu novērtējumu par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu nominācijas procesu atbilstību labas korporatīvās pārvaldības principiem", informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Šāds uzdevums seko pēc tam, kad par VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes locekļiem izraudzīti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) bijušais vadītājs Pēters Putniņš un būvniecības nozarē strādājušais Toms Reiziņš, par kuru reputāciju atsevišķas personas izteica šaubas publiskajā telpā.

Latvijas valsts mežiem jauna valde  

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži (LVM) apstiprināti jauni valdes locekļi...

"Pēdējā laikā publiski izskanējusī informācija par konkursu norisi un rezultātiem uz atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadības amatiem rada pamatotus jautājumus sabiedrībā par labas pārvaldības principu ievērošanu, tādēļ esmu uzdevis PKC veikt neatkarīgu novērtējumu," teikts Kariņa paziņojumā, kā piemēru minot konkursa rezultātus uz LVM valdes locekļu amatiem.

PKC arī uzdots pēc neatkarīgā novērtējuma veikšanas sagatavot secinājumus un priekšlikumus nepieciešamajiem labojumiem normatīvajos aktos, lai uzlabotu personāla atlases procesu uz valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu amatiem.

Latvijas Radio vēstīja, ka ir izskanējušas aizdomas par nesen amatā apstiprinātā LVM valdes priekšsēdētāja Putniņa un valdes locekļa Reiziņa atbilstību konkursa prasībām par nevainojamu reputāciju viņu iepriekšējās profesionālās darbības dēļ.

Pārsteigumu par Putniņa kandidatūru paudusi nominācijas komisijas locekle, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta padomes locekle Daiga Auziņa-Melalksne. Taču uzņēmuma padomes vadītājs Edmunds Beļskis uzsvēris, ka līdz ar kandidātu kompetenču novērtējumu esot izšķetināti arī iespējamie kandidātu reputācijas riski.

Putniņu 2019.gadā mudināja atkāpties no FKTK vadītāja amata, par to sniedzot kompensāciju 80% apjomā no gada mēnešalgas jeb virs 86 000 eiro. Putniņa toreizējā aiziešana no FKTK vadības saistāma ar redzējuma atšķirībām par valdības pieteikto finanšu sektora "kapitālo remontu". Tāpat bijušas šaubas par komisijas lēmumiem un noslēpumainību, uz ko uzmanību vērsa ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN).

Gan par šiem aspektiem, gan vadības pieredzi Putniņš esot iztaujāts un savu vērtējumu par kandidātu sniedza arī Valsts drošības dienests, skaidrojis Beļskis.

Savukārt nesen valdē apstiprinātais Reiziņš savulaik bijis par finansēm atbildīgais uzņēmumā "Latvijas energoceltnieks", kas pirms deviņiem gadiem bija iesaistīts Konkurences padomes konstatētajā energobūvniecības kartelī. Arī par šiem aspektiem vērsta uzmanība pārrunās ar valdes locekļu kandidātiem. Taču nekāda aizdomīga informācija neesot saņemta.

Konkursā uz LVM valdes locekļu četrām pozīcijām pieteicās 51 cilvēks. Kandidātu izvērtēšanai piesaistīja personāla atlases kompāniju, kas daļu atsijāja, tad kandidātu izvērtēšanu turpināja speciāli sasaukta nominācijas komisija. Tajā piedalījās LVM padomes, Zemkopības ministrijas, PKC, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta un Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrijai (SM) ir jāpilnveido kapitālsabiedrību pārvaldība, kā arī jāveicina to efektīva darbība, secināts Valsts kontroles (VK) publiskotajā revīzijā "Vai SM pārvalda kapitālsabiedrības atbilstoši normatīviem aktiem un labai praksei?".

Revīzijā VK analizēja kapitālsabiedrību pārvaldību no dažādiem aspektiem, padziļināti vērtējot atsevišķus jautājumus par Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārvaldību, ieguldījumiem SIA "Rīgas vagonbūves uzņēmums "Baltija" un pārvaldes institūcijas iecelšanu AS "Ventas osta".

Revīzijā secināts, ka SM kapitālsabiedrību pārvaldībā izmantojusi normatīvos noteiktos instrumentus, tomēr nav pietiekami veicināta to efektīva darbība. Ir arī gadījumi, kad nav ievērotas normatīvu prasības. Kopumā SM kapitālsabiedrību pārvaldība daļēji atbilst labas prakses principam.

VK padomes locekle Inese Kalvāne norāda, lai īstenotu valsts pārvaldes uzdevumus un nozaru politiku, SM kā atbilstošāko risinājumu efektīvai mērķu sasniegšanai ir izvēlējusies veidot kapitālsabiedrības. Ministrijas padotībā ir vien četras valsts pārvaldes iestādes, kurās padotība tiek īstenota pārraudzības formā, un ministrijas pakļautībā nav valsts pārvaldes iestāžu, kurām tā var dot tiešus rīkojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izraudzīta apvienotās kapitālsabiedrības Rīgas nami padome

Db.lv, 14.06.2022

Par padomes locekli nekustamo īpašumu pārvaldības jomā ir ievēlēts Andris Vārna, kurš šobrīd ir VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Rīgas nami” dalībnieku sapulcē 14. jūnijā tika pieņemts lēmums izveidot SIA “Rīgas nami” padomi trīs locekļu sastāvā, apstiprinot attiecīgos statūtu grozījumus.

Par padomes locekli nekustamo īpašumu pārvaldības jomā ir ievēlēts Andris Vārna, kurš šobrīd ir VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis. A. Vārna ir sertificēts nekustamo īpašumu pārvaldnieks, kā arī ir ieguvis ekonomista kvalifikāciju uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē.

Par padomes locekli finanšu jautājumu, risku vadības un iekšējās kontroles sistēmas jomā ir ievēlēta Ilze Bukulde, kura ir ieguvusi profesionālo maģistra grādu uzņēmumu un organizāciju vadīšanā un finansēs, pabeidzot studijas Rīgas Biznesa skolā ar izcilību, un sociālo zinātņu maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitātē. Viņa līdzšinējā darba pieredzē ir pildījusi “PATA GRUPA” un AS “PATA SALDUS” finanšu direktores un valdes locekles pienākumus, kā arī bijusi Lielo korporatīvo klientu segmenta vadītāja AS “SEB banka”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrijas (KM) organizētajā atklātajā konkursā uz VSIA “Latvijas Leļļu teātris” valdes locekļa amatu 14 pretendentu konkurencē uzvarējis vairākos Latvijas teātros strādājušais režisors, Rēzeknes nacionālo biedrību kultūras centra teātra “Joriks” mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Eihe.

Darbu Latvijas Leļļu teātra valdē M.Eihe uzsāks š.g. 6. jūnijā.

“Mārtiņā Eihe žūrijas komisijas vērtējumā pārliecinoši izvirzījās līderpozīcijās gan ar piedāvāto Leļļu teātra attīstības redzējumu, gan līdzšinējo plašo un ilggadējo darba pieredzi nozarē, strādājot valsts, pašvaldību, nevalstiskajos un arī privātajos teātros; turklāt ne vien režisora un mākslinieciskā vadītāja, bet arī iestādes vadītāja pozīcijā,” norāda nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

“Latvijas Leļļu teātris 2024. gadā atzīmēs 80 gadu jubileju, kopš darbojas profesionāla valsts teātra statusā. Līdztekus darbam pie laikmetīga, mākslinieciski izcila un demokrātiskai valstij nozīmīga jaunrades procesa nodrošināšanas teātrī, tā jubilejas gadā vēlos piedāvāt īpašu izrāžu programmu, kā arī organizēt starptautisku, leļļu teātra žanram veltītu konferenci,” kā pirmos izvirzītos mērķus jaunajā amatā nosauc M.Eihe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) no 2. maija līdz 29. jūlijam savu aktivitātēs-bāzēto biroju Talejas ielā 1, Rīgā, atver ikvienam publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbiniekam, informē VNĪ.

VNĪ pilotprojekta mērķis - sekmēt valsts iestāžu kopstrādes telpu un hibrīda darba modeļa procesu ieviešanu pēcpandēmijas darba vides izmaiņu kontekstā, sadarbībā ar Valsts kancelejas inovāciju laboratoriju veicināt valsts pārvaldes efektivitāti.

Valsts pārvaldes kopstrādes pilotprojekta ietvaros VNĪ birojā tiek sniegts atbalsts iestādēm, kas ir uzsākušas darba vides pārmaiņu procesu vai to vēl plāno. Projekta mērķis ir apzināt koplietojamo biroju pieprasījumu publiskajā sektorā, kā arī izprast motivāciju un nepieciešamību to izmantot. Unikālā iespēja pirmo reizi piedāvāta valsts sektoram un ir solis pretī viedas darba vides koncepcijas ieviešanai valsts pārvaldē un efektīvākai biroju telpu izmantošanai nākotnē. Kopstrādes pieredzi apgūt aicināts ikviens publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 14.jūlijā izveidoja komisijas Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidācijas procesa nodrošināšanai.

Ostu likums nosaka, ka abu ostu pārvaldīšanas funkcijas turpmāk veiks jaundibinātas valsts kapitālsabiedrības, kas saskaņā ar Ostu likuma pārejas noteikumiem jānodibina līdz 2022.gada 1.septembrim. Tās būs likumiskas likvidējamo ostu pārvalžu saistību, finanšu līdzekļu, kustamās un nekustamās mantas un lietvedības pārņēmējas.

Rīgas brīvostas pārvaldes likvidācijas komisijas vadītāja būs Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāres vietniece Ligita Austrupe, bet komisijas vadītājas vietniece - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Budžeta un finanšu departamenta direktore Irēna Koteļņikova.

Komisijas sastāvā iekļauts Valsts kases (VK) Finanšu risku vadības departamenta direktors Jānis Rozenbergs, Pārresoru koordinācijas centra (PKC) Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas konsultante Kristīne Priede, Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks juridiskajos un administratīvajos jautājumos Mārtiņš Ziemanis un Ekonomikas ministrijas (EM) deleģēta pārstāve, Rīgas brīvostas pārvaldnieka palīdze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) padome VNĪ valdes locekļa amatā ir ievēlējusi augsta līmeņa vadības eksperti Jeļenu Gavrilovu, kuras atbildības joma uzņēmumā būs nekustamo īpašumu attīstības projektu īstenošana un būvniecības procesu vadība.

Darbu VNĪ jaunā valdes locekle uzsākusi 2022. gada maijā.

Gavrilovai ir plaša pieredze darbā ar liela mēroga projektiem, nekustamā īpašuma finansēšanu, valsts iepirkumiem un zaļās enerģijas jautājumiem, kuru no 2010. gada guvusi finanšu sektorā “SEB” grupas uzņēmumos. Kopš 2016. gada viņa ieņēma SIA “SEB Līzings” valdes priekšsēdētāja amatu, bet iepriekš no 2014. gada Gavrilova bija AS “SEB Banka” Nekustamā īpašuma finansēšanas pārvaldes vadītāja, kur īstenoja lielu nekustamo īpašumu , tajā skaitā tirdzniecības centru “Origo” un “Galerija Centrs”, finansēšanas projektus.

Gavrilova 2011. gadā ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā Latvijas Universitātē un 2016. gadā maģistra grādu biznesa vadībā (MBA) Rīgas Biznesa skolā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu valsts kapitālsabiedrību a/s Latvenergo un a/s Latvijas valsts meži kopuzņēmums SIA Latvijas vēja parki, investējot ap 980 milj. eiro, varētu saražot 2,4 TWh elektroenerģijas, kas nodrošinātu vairāk nekā 30% no Latvijas elektroenerģijas patēriņa pērn.

Elektroenerģijas cenas šogad pārspēj vienu rekordu pēc otra un jaunas, atjaunojamos energoresursus izmantojošas stacijas ir ļoti nepieciešamas, jo īpaši, ja Eiropas Zaļais kurss paredz slēgt elektrības un siltuma stacijas, kurās kā izejvielu izmanto degslānekli un ogles. Tiesa, līdz pirmajai kWh, ko saražotu SIA Latvijas vēja parki, būs vēl pāris gadi jāpagaida.

Jaunizveidotā kopuzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ilvija Boreiko norādīja, ka pašlaik svarīgākais uzdevums ir veikt visa veida izpētes darbus, piemēram, izmērīt vēja stiprumu konkrētās potenciālajās vēja parku atrašanas vietās, izpētīt putnu un sikspārņu populācijas un atrast pievilcīgākās – izdevīgākās vēja parku izvietošanas vietas. Un tikai pēc tam varētu sākties reāli vēja parku izveides darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sācies jauns amata pilnvaru termiņš VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes loceklim Andrim Vārnam, kura atbildības joma ir nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldība, klientu attiecību vadība, nekustamā īpašuma nomas un pakalpojumu stratēģiskā plānošana.

VNĪ valdē Vārna strādā kopš 2017.gada 1.oktobra.

VNĪ padome Andri Vārnu uz atkārtotu pilnvaru termiņu – pieciem gadiem – ievēlēja 2022.gada 19.janvāri.

“VNĪ valde kopumā izpilda uzņēmuma stratēģijā izvirzītos mērķus, un padome redz regulāru progresu arī tajās jomās, par kurām atbildība ir uzticēta Andrim Vārnam. Tādēļ nešaubīgi apstiprinājām viņa pilnvaras vēl vienam piecu gadu termiņam valdes locekļa amatā,” informē VNĪ padomes priekšsēdētājs Jānis Garisons.

Pirms darba uzsākšanas VNĪ, no 2011. līdz 2017. gada septembrim Vārna bijis AS “SEB banka” Nekustamā īpašuma un telpu apsaimniekošanas vadītājs Latvijā un Baltijā, kur optimizējis nekustamā SEB biroju, telpu un filiāļu Latvijā un Baltijā nomas portfeli, izstrādājis un ieviesis mūsdienīgas darba vides un vietas konceptu, kā arī nekustamo īpašumu, telpu un saistīto izmaksu efektīvu budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka lēmums pieņemts, izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, kuros konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.

Vienlaikus, mainot galvenās cirtes caurmēru, paredzēts arī palielināt prasības saistībā ar galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc kailcirtes, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pirmajā valsts iestāžu kopstrādes pilotprojektā no 2. maija līdz 29. jūlijam ikvienam publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību pārstāvim bija iespēja iegūt jaunu pieredzi un izmēģināt viedāku strādāšanas veidu VNĪ aktivitātēs balstītajā birojā.

Iespēju izmantoja 399 darbinieki no vairāk kā 30 dažādām iestādēm,” informē valdes loceklis Andris Vārna.

Valsts pārvaldes kopstrādes pilotprojektā VNĪ aktivitātēs bāzētajā birojā Talejas ielā 1, Rīgā, tika sniegts atbalsts publiskajām iestādēm, tajā skaitā valsts kapitālsabiedrībām, kuras uzsākušas darba vides pārmaiņu procesu vai to vēl plāno. Kopstrādes pilotprojekta mērķis – sniegt iespēju publiskā sektora darbiniekiem praksē iepazīt modernas darba vides priekšrocības, apzināt koplietojamo biroju pieprasījumu, kā arī praktiski apzināt informācijas tehnoloģiju klāstu un būtiskākos aspektus, lai veicinātu mūsdienu prasībām atbilstošu biroju ieviešanu valsts pārvaldē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" investīciju apmērs vēja parku projektos varētu sasniegt vienu miljardu eiro, intervijā teica "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Viņš uzsvēra, ka tas ir ļoti nozīmīgs projekts Latvijas tautsaimniecībai, jo ļoti liela daļa no šīs naudas būs būvniecībai.

Čakste skaidroja, ka vēja parkiem ir nepieciešami labi ceļi, infrastruktūra, tādēļ liela daļa šīs naudas nonāks pie Latvijas būvniekiem.

Papildus tam "Latvenergo" mēģinās piesaistīt augsto tehnoloģiju uzņēmumus, kas varētu kļūt par daļu no šī projekta gan būvniecības, gan pēc tam apkalpošanas stadijā. "Piemēram, vēja ģeneratoru apkopi un tīrīšanu varētu veikt ar droniem," stāstīja Čakste, uzsverot, ka, viņaprāt, šis būs ļoti nozīmīgs projekts ne tikai "Latvenergo", bet arī tautsaimniecībai kopumā.

Tāpat ar vēja parku projektiem "Latvenergo" atbalstīšot pašvaldības, pēc tirgus principiem maksājot par zemi. "Kopējais ieguvums sabiedrībai būs maksimāli iespējamais," apgalvoja Čakste.

Komentāri

Pievienot komentāru