Pakalpojumi

VK: KM kapitālsabiedrības bijušas dāsnas reprezentācijas biļešu piešķiršanā

LETA, 31.05.2024

Jaunākais izdevums

Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrības bijušas dāsnas reprezentācijas biļešu piešķiršanā - analizētie dati liecina, ka 2022.gadā reprezentācijas nolūkiem piešķirtas biļetes 371 959 eiro vērtībā, ceturtdien diskusijā norādīja Valsts kontroles (VK) padomes locekle Inga Vilka.

Viņa uzsvēra, ka rekordisti šādu bezmaksas biļešu piešķiršanā bija Dailes teātris, novirzot šim mērķim biļetes 87 393 eiro vērtībā, savukārt, piemēram, Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) reprezentācijas nolūkiem šādas biļetes praktiski nav piešķīris. Mazāk naskas kapitālsabiedrības bijušas biļešu novirzīšanai labdarībai un atlaižu piemērošanā dažādām mērķgrupām - skolēniem, pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm.

Vilka atzīmēja, ka nesen Valsts kontrole publicēja revīzijas ziņojumu par 2018.gadā noslēgtās revīzijas ieteikumu ieviešanu. Viņa klāstīja, Valsts kontrole nerevidēja KM kapitālsabiedrības, bet analizēja un vērtēja KM darbību un pieejamos datus par kapitālsabiedrībām, pieprasot atsevišķu informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta.

Valsts kontroles padomes locekle atzina, ka daļa ieteikumu ir ieviesti, taču joprojām no KM tiek sagaidīta aktīvāka darbība. Viņa skaidroja, ka KM ir kapitāldaļu turētājs 14 kapitālsabiedrībās. Ik gadu valsts budžeta dotācija, ko KM piešķir šīm kapitālsabiedrībām pieaug un 2023.gadā tā veidoja 40 miljonus eiro, kas bija 16% no KM kopējā budžeta.

"Lai arī ir pieaugoša valsts budžeta dotācijas apjoma tendence, ja skatās uz kapitālsabiedrību ieņēmumu struktūru, dotācijas īpatsvars mazinās. Ja apskatām iepriekšējo periodu, jāņem vērā, ka valstī bija gan Covid-19 pandēmija, gan mainījās ģeopolitiskā situācija, Krievijai uzsākto pilna mēroga karu Ukrainā. Tajā pašā laikā nozare no Covbid-19 pakāpeniski atgūstas," sacīja Vilka.

Viņa norādīja, ka valsts budžeta dotācija 2023.gadā kapitālsabiedrībām veidoja 63%, pieaug pašu ieņēmumi, bet publiskie līdzekļi valsts kapitālsabiedrībās ir vairāk nekā 63%, jo tiek piesaistīts finansējums arī no Valsts kultūrkapitāla fonda, kur sacensībās par fonda finansējumu iesaistās privātais, nevalstiskais sektors. Turklāt atsevišķām kapitālsabiedrībām ir arī pašvaldību finansējums.

"Ja skatās uz valsts budžeta dotācijas apjomu, tad tas ir, sākot no 600 000 eiro vienai kapitālsabiedrībai līdz 11,5 miljoniem eiro citai kapitālsabiedrībai. Lielākā kapitālsabiedrība šajā aspektā ir LNOB, taču, ja skatās teātru grupā, tad visaugstākās dotācijas apmērs jeb 3,5 miljoni eiro ir Dailes teātrim un Latvijas Nacionālajam teātrim. Koncertorganizācijai "Latvijas koncerti" dotācija sasniedza gandrīz 3,5 miljonus eiro," teica Valsts kontroles padomes locekle.

Vilka uzsvēra, ka no KM tiek sagaidīti uzlabojumi darbā ar datiem. Lai gan ir aktīva sadarbība ar pētniekiem, Latvijas Kultūras akadēmiju un citiem, ne vienmēr dati tiek pietiekami izmantoti lēmumu pieņemšanā. Tas attiecas gan uz finansējumu, gan dažādu mērķu un uzdevumu noteikšanā. Valsts kontroles ieskatā kapitālsabiedrību darbības vērtējumam un deleģēto uzdevumu nodošanai ir jābūt lielākā sasaistē ar kultūrpolitikas uzdevumiem un valdības prioritātēm.

Valsts kontroles padomes locekle atzīmēja, ka patlaban starp kultūrpolitikas uzdevumiem uzsvērta kultūras pieejamību visai Latvijas sabiedrībai. Viņa norādīja, ka KM kā kapitāldaļu turētājs ir saimnieks, īpašnieks. Pēc Vilkas paustā, nereti dzirdēta atruna, ka kapitālsabiedrību darbību nekādā veidā nevar ietekmēt. Viņa piekrīt, ka to nevar attiecībā uz saturisko pusi, taču, ja skatās uz saimniecisko darbību, kurš tad, ja ne saimnieks būs tas, kurš kaut kādā brīdī aizrādīs, ieteiks vai parādīs kādas citas kapitālsabiedrības lapos piemērus.

"Lai to paveiktu, būtisks priekšnoteikums ir situācijas saprašana un izvērtēšana. Tāpēc mēs savā revīzijā arī veicām kapitālsabiedrību gada pārskatu analīzi, kur atsevišķos gadījumos mēs nevarējām iegūt datus par pilnīgi visām KM kapitālsabiedrībām, jo redzējām, ka ne visas šos pārskatus veido, izmantojot vienu pieeju. Mūsu ieteikums KM bija, lai turpmāk palūdz kapitālsabiedrībām veidot šos pārskatus tādus, lai tie būtu salīdzināmi, vērtējami un varētu sekot līdzi darbam, kas uzlabotu kapitālsabiedrību efektivitāti," uzsvēra Vilka.

Viņa akcentēja, ka KM jāuzlabo kapitālsabiedrību pakalpojumu pieejamība reģionālā kontekstā, jo vērojama izteikta publisko līdzekļu koncentrācija Rīgā. Ne mazāk būtiska kā vides pieejamība, ir arī sociāli ekonomiskā pieejamība, proti, runa ir par biļešu cenām. Vilka skaidroja, ka KM, ik gadu deleģējot uzdevumus, ar katru kapitālsabiedrību vienojas par vidējo biļetes cenu.

Valsts kontroles padomes locekle norādīja, ka, runājot par teātriem un ņemot vērā arī reģionālās atšķirības, tad praksē runa ir par biļetes vidējo cenu no 20 līdz 27 eiro, kas pārsniedz cenu, par kuru KM vienojas ar šīm kapitālsabiedrībām. Vilka sacīja, ka netika gūts apstiprinājums, kāpēc ir šāda atšķirība un, vai tiešām tas ir pamatoti, ņemot vērā pieprasījumu un apmeklējumu.

Viņa minēja piemēru, ka Dailes teātrim praksē šī cena ir augstāka, taču zemāka tā ir Latvijas Nacionālajam teātrim. Lai arī noteikta deleģēšanas funkcijā, Jaunajam Rīgas teātrim vidējā biļetes cena noteikta 22,3 eiro apmērā, lai gan praksē cena ir augstāka, bet tāpat zemāka nekā Dailes teātrī, ar kuru KM vienojusies par vidējo cenu nepilnu 22 eiro apmērā. Vilka akcentēja, ka nav saprotams, kāds ir mehānisms.

Tāpat Vilka uzsvēra, ka Valsts kontrole nevērtēja māksliniecisko pusi un kapitālsabiedrības, taču, skatoties uz administratīvo efektivitāti, redzams, ka KM kapitālsabiedrībās ir nodarbināti apmēram 1800 darbinieki, no kuriem 15% ir administrācijas personāls. Turklāt liela daļa jeb 56% no administrācijas personāla strādā kādā citā vietā. Skaidrojot, kāpēc Valsts kontrole tam pievērsa uzmanību, viņa sacīja, ka iepriekšējā revīzijā bija ieteikums apvienot mazākas kapitālsabiedrības ar VSIA "Latvijas koncerti", taču pretī tika saņemta aizbildināšanās, ka "Latvijas koncertu" administrācija ir pārslogota.

"Ja mēs skatāmies uz konkrēto kapitālsabiedrību, pārslogojums ir tāpēc, ka administrācijā ir vairāki cilvēki, tai skaitā valdes loceklis, kurš strādā citā publiskā kapitālsabiedrībā - Dzintaru koncertzālē, kā arī citās kapitālsabiedrībās, piemēram, "Koncerti un koncerti", kas patiesībā ir kapitālsabiedrība un sniegs pakalpojumus "Latvijas koncertiem". Līdz ar to jautājumu par administrācijas optimizēšanas iespējas izvērtēšanu mēs joprojām uzskatām par aktuālu un aicinām KM līdz nākamajam izvērtējumam par to domāt," pauda Valsts kontroles padomes locekle.

Kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsvēra, ka KM pret šo ziņojumu attiecas nopietni. Tas ir apspriests gan KM, gan ministres birojā. Viņa uzsvēra, ka daudzas no revīzijā izceltajām tēmām ir tādas, kas jau iepriekš ir nonākušas ministrijas redzeslokā, ieskaitot vides pieejamību. Kultūras ministre vērsa uzmanību uz to, ka Latvijas Kultūras akadēmija veikusi pētījumu par vides pieejamības jautājumiem kultūras institūcijās, kur viens no galvenajiem secinājumiem bija, ka daudz ko var izdarīt ar salīdzinoši maziem ieguldījumiem. Viņasprāt, tas ir zināšanu un reizēm arī attieksmes jautājums.

"Mana pārliecība ir tāda, ka mums aktīvāk ir jāizmanto iespēja kapitālsabiedrībām deleģēt skaidrākus uzdevumus, kas ir cieši saistīts ar to, kas noteikts kultūrpolitikas stratēģijā, un vairāk jāliek lietā. Jāpiemetina, ka aizvadītie pieci gadu kultūras nozarē ir bijis tādas pārziemošanas laiks. Tas bija sarežģīts laiks. Sākotnēji bija Covid-19 pandēmija, kas ietekmēja pieejamību un iespēju strādāt, tad sekoja karšu Ukrainā. Tas rezultējās ar to, ka cilvēki negāja uz kultūras notikumiem un netērēja tam naudu," teica Logina.

Viņa norādīja, ka ziņojuma periodā trīs teātrī bijuši citās mājās un fiziskā pārbūves procesā. Logina uzsvēra, ka Valsts kontroles ziņojumā ir daudz analizējama un tam ir jāpieliek klāt papildus lietas, par kurām zina KM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Biļešu servisa īpašnieks iegādājies vairākuma daļas divās Polijas kompānijās

Db.lv, 30.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biļešu tirgotāja SIA "Biļešu serviss" īpašnieks Igaunijas "Piletilevi Group" iegādājies vairākuma daļas divās Polijas biļešu tirdzniecības kompānijās - "Kicket" un "Biletomat", informē kompānijā.

Līdz ar šo darījumu "Piletilevi Group" piederēs 77% akciju iegādātajos uzņēmumos, bet kompānijas līdzdalības apmērs līdz 2026.gadam pieaugs līdz 83,8%.

Darījumam piesaistīts SEB aizdevums. Darījuma summa netiek atklāta.

Darījums noslēgts 30.aprīlī Polijas galvaspilsētā Varšavā.

"Piletilevi Group" līdzīpašnieks un izpilddirektors Svens Nūtmans norāda, ka šobrīd lielākās ieguldītās investīcijas Piletilevi Group vēsturē dos iespēju apvienotajam uzņēmumam Polijā tuvākajā laikā kļūt par tirgus līderi. "Šobrīd mūsu uzdevums ir efektīvi savienot iegādātos uzņēmumus un mūsu esošo uzņēmumu GoOut Poland, lai Piletilevi Group un jauno partneru labākie tehniskie risinājumi un funkcionalitāte pēc iespējas ātrāk sasniegtu visus mūsu klientus," sacīja Nūtmans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vadītāja reputācija "tvitertiesas" un "atcelšanas kultūras" laikmetā

Andris Tauriņš, “Sorainen” partneris, zvērināts advokāts, 11.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums nav tikai logo, sauklis un tā pārdotie pakalpojumi un produkti. Uzņēmums ir arī cilvēki un šo cilvēku radītais uzņēmuma tēls, kā arī paša vadītāja tēls jeb reputācija. Tā ir daļa no nemateriāla, bet ļoti vērtīga aktīva. Mūsdienu komplicētājos sabiedriskajos procesos reputācijas vērtības nozīme arvien pieaug, bet vienlaikus tā kļūst arī trauslāka un tāpēc jo īpaši sargājama.

Ir amati, uz kuriem drīkst pretendēt cilvēki ar nevainojamu reputāciju. Līdz ar to aizdomas par cilvēka iesaisti nelikumībās vai neētiskās darbības gandrīz automātiski nozīmē pazaudēt iespēju kandidēt uz augstiem amatiem vai pazaudēt jau esošu amatu. Piemēram, vadlīnijās kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu kandidātu atlasei un izvērtēšanai kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus, ir skaidra norāde, ka kapitālsabiedrības vadības reputācija veido arī daļu no kapitālsabiedrības kā uzņēmuma reputācijas un zīmola.

Latvijā šāds precedents ir bijis, kad par neatbilstību nevainojamas reputācijas prasībām amatu zaudēja toreizējais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ainārs Dimants, jo Valsts kontrole secināja, ka organizācija nav efektīvi rīkojusies ar finanšu līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai valsts kapitālsabiedrībām ir skaidrs, ko akcionārs no tām sagaida?

Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā, 15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij ir tieša līdzdalība 77 kapitālsabiedrībās, no tām 62 ir valsts kapitālsabiedrības (100 % pieder valstij). Kapitālsabiedrību kopējo aktīvu vērtība 2022. gadā bija 12,4 mljrd. EUR, kopējais apgrozījums - 5,64 mljrd. EUR, savukārt tajās bija nodarbināti 5% no visiem Latvijā nodarbinātajiem.

Tātad, valsts kapitālsabiedrībām un to sniegumam gan saistībā ar sabiedrībai svarīgu funkciju veikšanu, gan finanšu rezultātiem, ir liela ietekme ekonomikā.

Tautsaimniecības izaugsme ir viens no svarīgākajiem mērķiem jebkurai valstij. To iespējams sasniegt ar dažādiem līdzekļiem, tostarp ar investīcijām, eksportu un inovācijām. Valsts kapitālsabiedrībām ir būtiska loma šajā procesā, un, izmantojot šo uzņēmumu potenciālu, tās var sniegt nozīmīgu ieguldījumu valsts attīstībā, īpaši apzinoties “iedzinēja” lomu Baltijas valstu ekonomikā.

Lai gan pēc iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) ir uzlabojusies valstij piederošo uzņēmumu pārvaldība, joprojām saglabājas vērā ņemami izaicinājumi. Viens no tiem ir ļoti būtisks – stratēģiskā redzējuma trūkums no valsts kā akcionāra par uzņēmumu ilgtermiņa attīstības kursu un lomu tautsaimniecībā. Šobrīd tikai 15 uzņēmumiem no vairāk nekā 60, kas valstij pieder pilnībā, valsts ir definējusi akcionāra jeb īpašnieka gaidas, turklāt piektā daļa no uzņēmumiem vispār strādā bez apstiprinātas attīstības stratēģijas, kas ir pretrunā ar likumā noteikto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Siliņa: Esam gatavi mainīt birokrātiskos šķēršļus un sadarboties ar privāto sektoru par labu investoru piesaistei

LETA, 29.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai piesaistītu ārvalstu investorus, valdība ir gatava mainīt dažādus birokrātiskos un administratīvos šķēršļus, kā arī sadarboties ar privāto sektoru, tā pirmdien pēc memoranda par labas korporatīvās pārvaldības principu īstenošanu kapitālsabiedrībās parakstīšanas medijiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Komentējot parakstītā memoranda būtību un tālākos soļus, Ministru prezidente uzsvēra, ka tas nav plāns, bet vienošanās par principiem, ko valsts un privātais sektors vēlas kopīgi izdarīt.

"Galvenais, ko vēlamies ar šo parādīt, ka mēs esam ļoti dažādi, bet esam gatavi sadarboties. Man šķiet, ka valsts ekonomisko izaugsmi varam sasniegt, ja saklausām privāto nozari. Mēs nevarēsim panākt ekonomisko tālākvirzību, ja nesadarbosimies," teica Siliņa.

Premjerministre norādīja, ka kapitālsabiedrību pārvaldības jomā saredz valsts iespējas īstenot labo praksi, piemēram, ieviešot "zaļos koridorus" lielajiem ārvalstu investoriem.

Taujāta, vai Latvijai ir kāds labs piemērs, uz ko tiekties, Siliņa minēja, ka valsts kapitālsabiedrību ziņā labi etaloni ir kaimiņvalstīs, kas pierādījuši, ka valsts uzņēmumiem ir iespēja iziet ārā no valsts teritorijas, tādā veidā piesaistot papildu finanses. Vienlaikus premjerministre piebilda, ka arī "Latvenergo" šobrīd labi pelna Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīnoties ar masu tūrismu, Venēcijā no ceturtdienas ieviestas dienas biļetes.

Jaunā sistēma paredz iekasēt maksu no tūristiem, kuri vēlas iebraukt vēsturiskajā Itālijas pilsētā uz vienu dienu, un šī sistēma ir pirmā pasaulē, kas paredzēta, lai mazinātu masveida tūrisma spiedienu.

Apmeklētājiem, kas iebrauc UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajā pilsētā uz dienu, būs jāpērk piecu eiro biļete, un inspektori veiks pārbaudes uz vietas galvenajos iebraukšanas punktos.

Venēcija, kas tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām pilsētām pasaulē, ir viens no populārākajiem tūristu galamērķiem, taču lielais apmeklētāju skaits rada pamatīgu slogu pilsētai un tās iedzīvotājiem.

Izmēģinājuma periodā vienas dienas biļetes būs nepieciešamas tikai 29 noslogotākajās dienās 2024.gadā, galvenokārt nedēļas nogalēs no maija līdz jūlijam. Mērķis ir pārliecināt vienas dienas ceļotājus apmeklēt Venēciju klusākos periodos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" pasažieru pārvadājumu uzņēmums "LTG Link" sācis vilciena biļešu tirdzniecību pasaulē visvairāk izmantotajā karšu lietotnē "Google Maps", trešdien paziņoja uzņēmumā.

Tādu iespēju paver "LTG Link" partnerības līgums ar Vācijas kompāniju "Distribusion Technologies", kas savieno pārvadātājus no visas pasaules.

Līgums arī nodrošina piekļuvi vairāk nekā 150 operatoriem un pārdošanas platformām visā pasulē. "LTG Link" gatavojas sākt biļešu tirdzniecību tādās platformās kā "Omio", "The Trainline", "Kiwi", "Booking.com", "Trip.com" un "Kayak".

Lietuvas valsts dzelzceļa grupas "Lietuvos geležinkeliai" ģenerāldirektors Egidijus Lazausks paskaidroja, ka platformās ceļotāji no visas pasaules laikus varēs iegādāties vilciena biļetes.

Pašlaik "Distribusion Technologies" risinājumu izmanto vairāk nekā 1000 pārvadātāju, kas ik dienu sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina miljoniem pasažieru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados jaunas akciju sabiedrības tiek reģistrētas aizvien mazāk. Ja vēl 2018. gadā reģistrētas 52 akciju sabiedrības, tad turpmākajos gados to skaits ievērojami sarucis. Pērn bijušas vien 14 jaunas akciju sabiedrības, liecina Lursoft IT pētījums.

Aizvadītā gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kas cita starpā nosaka akciju sabiedrībām pienākumu atklāt savus akcionārus. Informāciju par akcionāriem akciju sabiedrībām jāatklāj līdz š.g. 30. septembrim. Gadījumos, kad minētā prasība netiks izpildīta, akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija.

Pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā trešdaļa no visām akciju sabiedrībām (37,6%) reģistrētas vēl pirms 2000. gada un akciju sabiedrību vidējais vecums jau pārsniedz 18 gadus. “Lursoft IT” dati rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 899 akciju sabiedrības, taču, neskatoties uz to, ka līdz 30. septembrim, kad jābūt atklātai akcionāru informācijai, atlikuši vairs mazāk nekā trīs mēneši, to izdarījuši vien 35%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" akcionāru sapulce no uzņēmuma padomes atsaukusi padomes priekšsēdētāju Ivaru Golstu, informēja kompānijā.

Golsts tika iecelts "Latvenergo" padomē 2020.gada 10.jūnijā un tika ievēlēts par padomes priekšsēdētāju.

"Latvenergo" akcionāru sapulcē nolemts apstiprināt "Latvenergo" padomes locekļu atlases un atsaukšanas kārtību, kas paredz, ka, tuvojoties padomes locekļa pilnvaru termiņa beigām, kā arī pildot padomes locekļa pienākumus otro pilnvaru termiņu, "Latvenergo" padomes locekļi tiek atsaukti pa vienam un atlasīti nominācijas procesā pakāpeniski atbilstoši apstiprinātajām kompetences jomām.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis norāda, ka "Latvenergo" padomes locekļi līdz šim tika ievēlēti vienlaicīgi un uz vienu pilnvaru termiņu. Ņemot vērā, ka padomes primārais pienākums ir nodrošināt kapitālsabiedrības pārraudzību, ir būtiski, ka padomes locekļi mainās pakāpeniski, padomes locekļus atsaucot un ievēlot pa vienam, nepārvēlot visu padomes sastāvu vienlaikus, tādējādi nodrošinot pieredzes pārņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ramoliņam pārdotās kokzāģētavas Norupe darbinieku atklātā vēstule par masveida piespiedu atlaišanām pretēji publiskajam apsolījumam

Db.lv, 10.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājas Anitas Skudras publiski medijos dotajam solījumam, ka visi pārdotās kokzāģētavas “Norupe” darbinieki varēs saglabāt darbavietas pie jaunā īpašnieka, kapitālsabiedrības vadība ar nekorektām metodēm masveidā atbrīvojās no mums kā darbiniekiem vēl līdz uzņēmuma pāriešanai pie jaunā īpašnieka.

Šī gada 4.aprīlī “Rīgas meži” paziņojumā medijiem un sabiedrībai par “veiksmīgi” noslēgto pārdošanas darījumu uzsvēra: “…Savukārt otrs būtisks nosacījums no SIA “Rīgas meži” puses bija kokzāģētavas “Norupe” esošo darbinieku interešu ievērošana gan pārdošanas procesā, gan pēc tam. Kokzāģētavas pircējs šī darījuma ietvaros turpinās darba attiecības ar visiem 35 kokzāģētavas darbiniekiem, ņems vērā viņu darba stāžu, uzkrātos atvaļinājumus, kā arī ievēros SIA “Rīgas meži” Darba koplīgumā noteiktos darba devēja pienākumus.” Šo pašu faktu “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja uzsvēra arī citos medijos, piemēram, valsts mēroga televīzijās, radio, vadošajos interneta medijos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbaspēka pieejamība ir jāpalielina uz publiskā sektora rēķina

Raitis Logins, SIA “Grant Thornton Baltic” partneris, 05.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisks finanšu konsultāciju uzņēmums SIA “Grant Thornton Baltic” savā apskatā norāda, ka darbaspēka trūkuma ilgtermiņā risināšanai un ekonomikas izaugsmei nozīmīgs faktors būs iekšējo resursu mobilizēšana, respektīvi, efektivizējot un samazinot publiskā sektora pārvaldi par labu privātajam sektoram.

Kopš 2019.gada darbavietu skaitā valstī ir samazinājies par gandrīz 33 tūkstošiem – no 912 tūkstošiem uz 879 tūkstošiem, lai gan uzņēmumu skaits nav īpaši mainījies. Tomēr tas noticis uz privātā sektora rēķina, kur darbavietu samazinājums sasniedzis gandrīz 28 tūkstošus, kamēr publiskajā sektorā tas veidoja tikai 5 tūkstošu samazinājumu. Sabiedriskajā sektorā strādā 32% no visiem strādājošajiem, kas tik nelielai valstij ar tik mazu noieta tirgu ir daudz, ņemot vērā, ka mūsu situācijā ir lielāks spiediens uz privātā sektora spēju “saražot” lielāku nodokļu apjomu, lai uzturētu publiskajā sektorā strādājošos, tostarp policistus, ārstus, skolotājus, kā arī seniorus un bērnus (pabalsti, izglītība, atlaides), u.tml.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kanceleja sadarbībā ar Satiksmes ministriju ir izsludinājusi konkursu uz VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" padomes locekļa amatu ar kompetenci finanšu jautājumos un audita jomā, stratēģijas izstrādes un īstenošanas jomā un lidostas darbības jomā, liecina Valsts kancelejas publiskotā informācija.

Mēneša bruto atlīdzība Rīgas lidostas padomes loceklim noteikta 2710 eiro.

Pretendenti aicināti pieteikties līdz 2024.gada 11.jūnijam.

Amata kandidātiem tostarp prasīta akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība finansēs, ekonomikā, vadībzinībās, tiesību zinātnē, inženierzinātnē vai citā pielīdzināmā jomā, kā arī darba pieredze pēdējo 10 gadu laikā, kas nodrošina nepieciešamo iemaņu kopumu, lai profesionāli pildītu padomes locekļa uzdevumus konkrētajā amatā, tostarp vismaz triju gadu pieredze vidējas vai lielas kapitālsabiedrības valdes locekļa amatā, vai vismaz divu gadu pieredze vidējas vai lielas kapitālsabiedrības padomes locekļa amatā, vai arī vismaz triju gadu pieredze vadošā amatā (iestādes vadītājs vai tā vietnieks) valsts vai pašvaldības institūcijā, kas atbildīga par aviācijas nozares politikas veidošanu vai īstenošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas pārvadātājs "Elron" plāno sākt pasažieru vilcienu satiksmi starp Rīgu, Tartu un Tallinu ne vēlāk kā šī gada oktobrī, pavēstīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) pārstāvji.

PV informē, ka patlaban starpministriju līmenī ir panākta konceptuāla vienošanās par PV un "Elron" sadarbības uzsākšanu pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai starp Rīgu, Tartu un Tallinu.

Kompānijā informē, ka līdz šim diskutēts, ka Igaunijas pārvadātājs varētu pagarināt savu esošo maršrutu Tallina-Tartu-Valga vienreiz dienā līdz Rīgai.

Vilciena atiešana no Valgas uz Rīgu plānota vakarā, bet no Rīgas uz Valgu rīta pusē. Latvijas pusē vilcienam pieturot Valmierā, Cēsīs, Siguldā un Zemitānos.

PV pārstāvji piebilst, ka līdz tam Igaunijas pārvadātājam jāpaveic zināmi mājasdarbi, piemēram, jāiziet sertifikācijas process vilcienu izmantošanai Latvijas teritorijā un VAS "Latvijas dzelzceļš" infrastruktūrā, jāaprīko sastāvs ar nepieciešamo aprīkojumu un jāpielāgo apziņošanas sistēma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

SIF nav privāta bode: fonda lēmumu apstrīd tiesā

Db.lv, 16.07.2024

"SIF atbalsts ir mediju izdzīvošanas jautājums, un tā nedrīkst izlemt mediju likteņus. Es cienu katru kolēģu projektu, kurš guvis SIF atbalstu, tostarp 132 tūkstošus eiro ieguvušo TV raidījumu ciklu Zilonis studijā, taču šāds nosaukums labāk piestāvētu Zaigas Pūces vadīšanas laikam SIF. Uzskatām radušos situāciju par neatbilstošu šim laikam, kad nepieciešams stiprināt kvalitāti mediju vidē, piedāvāt analītiku domājošam lasītājam, tostarp tai lasītāju grupai, kas saturu patērē papīra formā," vēstulē akcentē G. Madžiņš.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mediju konkursa rezultāti izraisa, kā minimums, neizpratni.

Izdevniecības Dienas Mediji, Dienas Bizness un Dienas Žurnāli administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lēmumus, ar kuriem tika noraidīti visi seši izdevniecību iesniegtie projektu pieteikumi SIF izsludinātajā Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursā Atbalsts nacionāla mēroga preses izdevumiem.

Izdevniecību un laikraksta Diena galvenais redaktors, SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Izdevniecība Dienas žurnāli valdes loceklis Gatis Madžiņš norāda, ka izdevniecības attiecīgos SIF lēmumus uzskata par nepamatotiem, tādēļ nolemts tos apstrīdēt, lai tiesas ceļā panāktu taisnīgu un likumīgu situācijas noregulējumu, atceļot prettiesiskos lēmumus un novēršot SIF prettiesisko lēmumu sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Pašvaldību vadītāji būs jāpiesaka pielaidei valsts noslēpumam

LETA, 21.03.2024

"Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos, kad Krievija turpina pilna mēroga militāru ofensīvu pret Ukrainu, nav pieļaujama situācija, ka pašvaldību vadošās amatpersonas, kuru amata pienākumos ietilpst valstiski un sabiedriski nozīmīgu pienākumu veikšana, varētu neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, vai nebūtu spējīgas darboties ar aizsargājamu informāciju," iepriekš likumdošanas iniciatīvu pamatoja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 21.martā galīgajā lasījumā pieņēma Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātos grozījumus Pašvaldību likumā, kas pēc vietvaru nākamajām vēlēšanām noteiks pienākumu pašvaldībām pielaidei valsts noslēpumam pieteikt pašvaldību vadītājus un viņu vietniekus.

Pašvaldību vadītāji automātiski nezaudēs amatu, pat ja pielaide viņiem netiks piešķirta. Grozījumu izskatīšanas diskusijās tika norādīts - ja pašvaldību vadītājs nesaņemtu pielaidi, to varētu vērtēt un nepieciešamības gadījumā par kādu rīcību lemt gan pašvaldības dome, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un ministrs.

Pieņemtie grozījumi Pašvaldību likumā nosaka, ka ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc domes priekšsēdētāja vai domes priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanas amatā pašvaldībai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā būs jānosūta pieprasījums kompetentajai valsts drošības iestādei par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgā graustu atjaunošanai netiks piemērots pašvaldības nodoklis, bet jaunu mājokļu būvniecībai - atlaide

Db.lv, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes sēdē atbalstīja Rīgas domes saistošos noteikumus "Par pašvaldības nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā", kas nosaka, ka pašvaldība vairs nepiemēros nodevu tādu būvju pārbūvei, kas ar pašvaldības institūcijas lēmumu klasificējas kā vidi degradējošās būves.

Tāpat šie noteikumi nosaka, ka fiziskām personām, kas īsteno jaunu būvniecību ieceres- mājokļu būvniecību-, būs jāmaksā nodeva 50% apmērā.

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks uzver, ka šī ir vēl viena pašvaldības iniciatīva pilsētvides uzlabošanai un iedzīvotāju atbalstam, kas vēlas sakārtot vidi degradējušas ēkas vai būvēt savu privātmāju.

"Pārmaiņas ir nepieciešamas, lai veicinātu pilsētas ilgtspējīgu attīstību, kā arī motivētu rīdziniekus par privātmājas atrašanās vietu izvēlēties Rīgu. Tāpēc šodien domes sēdē tika atbalstīti saistošie noteikumi par pašvaldības nodevu nepiemērošanu degradējošām būvēm un atlaides piemērošanu jaunu mājokļu būvniecībai Rīgā, kas ir solis uz priekšu, lai palīdzētu nekustamo īpašumu saimniekiem atjaunot un sakārtotu graustus, veidot savu dzīvi mūsu pilsētā un uzlabot kopējo Rīgas tēlu, " atzīst Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku kreditētāja "DelfinGroup" akcionāri nolēmuši dividendēs izmaksāt vairāk nekā 1,2 miljonus eiro, teikts biržai "Nasdaq Riga" paziņotajos kompānijas akcionāru sapulces lēmumos.

Tostarp ārkārtas dividendēs no 2024.gada pirmā ceturkšņa peļņas izmaksās 807 719,59 eiro jeb 0,0178 eiro par vienu akciju.

Savukārt no "DelfinGroup" 2023.gada peļņas dividendēs nolemts izmaksāt 399 322,04 eiro jeb 0,0088 eiro uz katru akciju.

Noteikts, ka ārkārtas dividenžu no pirmā ceturkšņa peļņas Ex-datums ir 2024.gada 12.jūnijs. Proti, tas ir datums, sākot ar kuru par iegādātajām akcijām, par kurām pieņemts lēmums izmaksāt ārkārtas dividendes, dividendes nesaņems. Tāpat noteikts, ka dividenžu izmaksas datums ir 14.jūnijs.

Savukārt dividenžu no pagājušā gada peļņas Ex-datums ir 10.jūlijs, bet izmaksas datums - 12.jūlijs.

Tāpat "DelfinGroup" akcionāri veikts grozījumus statūtos, nosakot, ka katra akcija ir dematerializēta akcija ar nominālvērtību 0,1 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus aktualitātes, nākotnes tendences un praktiski ieteikumi

Jānis Goldbergs, 26.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Noskaidroti Latvijas Dizaina gada balvas 2024 uzvarētāji

Db.lv, 27.05.2024

Pre–Loved biotekstils. Darba autores — Sarmīte Poļakova un Māra Bērziņa. Darba pasūtītājs — Studio Sarmīte.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Dizaina gada balvas (LDGB) 2024 ieguvēji piecās kategorijās, godinot labākos dizaina darbus produktu, pakalpojumu, komunikācijas, vides un digitālo risinājumu jomās.

Grand Prix un Kultūras ministrijas prēmiju 2000 eiro apmērā saņēma dizaineres Sarmīte Poļakova un Māra Bērziņa par biotekstilu Pre–Loved. Žūrija piešķīra arī piecas atzinības balvas, un savu speciālo balvu pasniedza arī Patentu valde.

"Dizains ir problēmu risināšanas kompetence, kas izmanto dizaina metodes un estētiku, integrējot cilvēkus gan izstrādes procesā, gan pašos risinājumos. Runājot par dizaina atbildību, jāsecina, ka dizaina fāzē rodas aptuveni 40 % no visām pieejamības problēmām. Dizains kopā ar zinātni un tehnoloģijām ir sviras, kas var atbalstīt un radīt aprites, kā arī klimata pozitīvismu. Tādējādi izaicinājumi, ar kuriem saskaramies un kurus risina dizains, sākas ar cilvēkam, florai un faunai labvēlīga klimata saglabāšanu un beidzas ar pārmaiņām, kas saistītas ar mākslīgā intelekta paātrināto progresu un draudiem, ko katram iedzīvotājam rada Krievijas īstenotais karš pret Ukrainu. Ņemot to visu vērā, dizaina ētiskā dimensija kļūst aizvien aktuālāka," akcentēja fināla žūrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB banka Satversmes tiesā apstrīd pērn ieviesto hipotekārā kredīta ņēmēju atbalsta nodevu

LETA, 28.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) pēc "SEB bankas" pieteikuma ir ierosinājusi lietu un vērtēs, vai pamatlikumam atbilst pērn Latvijā ieviestā hipotekārā kredīta ņēmēju atbalsta nodeva, aģentūru LETA informēja tiesā.

"SEB banka" lūdz ST izvērtēt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu atbilstību Satversmes 1.pantam un 105.panta pirmajiem trim teikumiem, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

Apstrīdētās normas nosaka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas maksātājus, tās apmēru, kārtību, kādā nodevas maksātājs iesniedz nodevas deklarāciju un samaksā to valsts budžetā, kā arī to, kādā procesā ir risināmi strīdi par kompensācijas apmēru starp patērētāju un nodevas maksātāju. Tāpat šīs tiesību normas nosaka kredīta ņēmējus, kuri ir tiesīgi saņemt kompensāciju, kas tiks izmaksāta no nodevas ieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Artilērijas munīcijas modulāro pulvera lādiņu ražotni plānots būvēt Iecavas pagastā, un tās ražošanas kapacitāte plānota 50 000 lādiņu gadā, intervijā pastāstīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Plānots, ka rūpnīca sāks darboties no 2026.gada un to plānots uzbūvēt Iecavas pagastā, lai gan sarunas ar Bauskas novada pašvaldību vēl esot procesā. Sākotnējā pašvaldības reakcija uz rūpnīcas celšanas plāniem bijusi pozitīva.

Rūpnīcu plānots būvēt aizsardzības resoram piederošā teritorijā, kur jau ir izveidota infrastruktūra. "Iecavas pagastā ir virkne faktoru, kas bija par labu konkrētās vietas izvēlei, bet mēs vēl esam saskaņošanas procesā ar pašvaldību. Vēl būs nepieciešama arī valdības pilnvara, bet munīcijas ražošana ir bijis viens no uzstādījumiem, kur mums ir jāvirzās ar savas militārās industrijas attīstību," uzsvēra ministrs.

Rūpnīcas izbūve un iekārtu iegādāšanās kopā izmaksās 12 miljonus eiro. Viens miljons eiro būs Eiropas līdzfinansējums un 11 miljoni eiro ir Latvijas nacionālais finansējums. Tomēr esot jārēķinās, ka būs vēl papildu izdevumi par izejvielu iegādi, un izejvielu iegāde šobrīd pasaules tirgos ir ļoti sarežģīta, jo ir liels pieprasījums un tās ir ierobežotā apjomā. Paredzēts, ka izejvielas Latvija iegādāsies no partneriem Itālijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kredītņēmēju aizsardzības nodevas maksājumi pirmajā pusgadā prognozēti 48 435 800 eiro

LETA, 20.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas maksājumi šogad pirmajā pusgadā prognozēti 48 435 800 eiro apmērā, teikts Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai iesniegtajā rīkojuma projektā.

Atbilstoši hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas maksātāju nodevu aprēķiniem par 2024.gada pirmo ceturksni valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā iemaksāta hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva 24 235 800 eiro apmērā.

Ņemot vērā veiktās nodevas iemaksas par pirmo ceturksni, valsts budžeta ieņēmumu palielinājums par 2024.gada pirmo pusgadu prognozējams 48 435 800 eiro apmērā.

Atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" provizoriski par 2024.gada pirmo pusgadu ir nepieciešams finansējums 48 435 800 eiro, tostarp 48 207 104 eiro Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) noteiktā atbalsta izmaksai kredītņēmējiem un 228 696 eiro administrēšanas izmaksu segšanai Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai nodrošinātu nepieciešamo izmaiņu veikšanu VID informācijas sistēmās saistībā ar grozījumiem PTAL.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Trīs lielās bankas vēl domā, vai tiesāties ar valsti par hipotekāro kredītņēmēju atbalsta likumu

LETA, 30.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor Bank" nolēmusi tiesā neapstrīdēt mājokļu kredītņēmēju atbalstam pieņemtos likuma grozījumus, bet pārējās trīs lielās bankas lēmumu vēl nav pieņēmušas.

"Luminor Bank" pārstāvji pavēstīja, ka banka nolēmusi šajā jautājumā tiesā nevērsties.

"Swedbank" pārstāvji informēja, ka gala lēmums vēl nav pieņemts, jo, no vienas puses, banka saprot, ka šāda vēršanās Satversmes tiesā būtu bezprecedenta gadījums, kas pēc būtības neatrisinātu Latvijas ekonomikai svarīgus jautājumus.

"No otras puses, ir svarīgi vērst uzmanību tam, ka neprognozējama un populistiska darbošanās ap nodokļu politiku ietekmē esošo un vēl vairāk - potenciālo investoru interesi par Latviju kā savam ilgtermiņa biznesam atbilstošu vietu," pauda "Swedbank" pārstāvji.

Arī "SEB bankas" pārstāvji informēja, ka par juridiskiem risinājumiem šo grozījumu kontekstā lēmumu banka vēl nav pieņēmusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības ministrija izvērtē iespējamo mīnu ražošanu Latvijā, pastāstīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Latvijai attīstot munīcijas un sprāgstvielu ražošanas zināšanas un tehnoloģijas, sadarbībā ar partneriem var sākt domāt par nākamajiem soļiem, un patlaban tiek vērtēts, kāda ir iespēja mīnu komplektēšanai vai ražošanai.

"Svarīgi ir veidot starptautisko partnerību. [..] Vēlamies sadarboties arī ar vietējo industriju un vietējiem uzņēmējiem," uzsvēra ministrs.

Runājot par artilērijas munīcijas modulāro sprāgstvielu bloku rūpnīcas projektu, Sprūds norādīja, ka projekta realizēšana Latvijā paredzēta trīs gadu laikā. Darbs pie ražotnes projektēšanas un attīstīšanas sāksies jau šogad.

Ministrs patlaban nevēlējās atklāt potenciālās ražotnes atrašanās vietu, jo visa informācija par šo projektu pagaidām vēl nav publiska. Kad visas detaļas ar partneriem būs saskaņotas, Aizsardzības ministrija varēšot atklāt gan nepieciešamā finansējuma apmēru, gan konkrēto vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad pirmajā ceturksnī bija 1623 eiro, kas ir par 11% jeb 162 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada pirmajā ceturksnī augusi par 8,9%, sasniedzot 1614 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 16,3%, sasniedzot 1657 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad pirmajos trijos mēnešos bija 1606 eiro, kas ir pieaugums par 17,6% salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 0,8%. Tostarp vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā attiecīgajā periodā samazinājusies par 0,7%, vispārējās valdības sektorā - par 1,6%, bet privātajā sektorā bija pieaugums par 1,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru