Transports un loģistika

VK: Ostu attīstības fonds kalpojis atsevišķu ierēdņu interesēm, nevis ostu attīstībai

Db.lv,02.04.2025

Jaunākais izdevums

Valsts kontrole (VK) lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski.

Lielākā daļa fonda finansēto uzdevumu būtībā dublē Satiksmes ministrijas funkcijas un uzdevumus, un fonda finansējums drīzāk kalpojis ministrijas darbinieku papildu atlīdzībai, plašākām komandējumu iespējām un reprezentācijas izdevumu segšanai, secinājusi VK.

Fonds izveidots 1994. gadā, pamatojoties uz Ostu likumu. Aktuālais fonda mērķis ir pārvaldīt finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu. Fondam ir definēti četri uzdevumi: ostu kopējo projektu realizācija; valsts īpašuma uzturēšana mazajās ostās; ostu popularizēšana un reklāma un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes darbības nodrošināšana. Tomēr no fonda līdzekļiem faktiski tiek finansēti tikai divi uzdevumi. Fonds nefinansē ostu kopējo projektu realizāciju un neveic valsts īpašumu uzturēšanu mazajās ostās.

VK secina, ka esošais normatīvais regulējums ir nepilnīgs, tāpēc nevar precīzi noteikt fonda juridisko statusu. Šī neskaidrība apgrūtina fonda darbības tiesiskuma un caurskatāmības nodrošināšanu, kā arī efektīvas uzraudzības īstenošanu. Fonds nav reģistrēts kādā no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem, bet ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā VSIA “Latvijas Jūras administrācija” struktūrvienība, kaut tas neatbilst šādam statusam. Valsts kontroles ieskatā, fonds ir uzskatāms par publisku nodibinājumu, lai gan kopš 2010. gada tas vairs nav valsts budžeta sastāvdaļa.

Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins uzsver: “Latvijas ostas šobrīd saskaras ar nopietniem izaicinājumiem, tāpēc ir īpaši svarīgi nodrošināt, ka to resursi tiek izmantoti lietderīgi un mērķtiecīgi. Diemžēl revīzijā konstatējām, ka Ostu attīstības fonds nav skaidri integrēts valsts ostu attīstības plānošanā, tam trūkst konkrētu sasniedzamo rezultātu un būtiska tā līdzekļu daļa izmantota neekonomiski un pat prettiesiski. Par šīm neatbilstībām un tiesību normu pārkāpumiem Valsts kontrole vērsīsies tiesībaizsardzības iestādēs. Esošajā statusā, ar pašreizējo kompetenci un darbības izpildi fondam nav racionāla un jēgpilna pastāvēšanas pamata. Ja fonds turpinās pastāvēt, tam jāveic būtiska reorganizācija – jānosaka skaidrs juridiskais statuss, jāuzlabo pārvaldība un jāievieš efektīva finanšu kontrole”.

Rīcība ar fonda līdzekļiem būtiskā to daļā nav bijusi tāda, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Fonda finanšu resursus veido trīs lielāko ostu pārvalžu – Rīgas brīvostas pārvaldes, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes – iemaksas. Tā līdzekļu apmērs gadā ir vidēji 231 000 eiro. Lielākā fonda izdevumu daļa – 819 666 eiro(68 %) – 2019.–2023. gadā izlietota atlīdzībai Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (padome) sekretariātam kas 2022. un 2023. gadā vidēji nodarbināja 16 Satiksmes ministrijas darbiniekus. Šī ir neraksturīga prakse, jo Latvijā līdzīgu augsta līmeņa padomju darbību nodrošina nozaru ministrijas no saviem līdzekļiem un būtiski mazākiem resursiem.

Saskaņā ar fonda nolikumu tā izdevumus plāno un turpmāk organizē padomes sekretariāts. Lai arī padome apstiprina izdevumu tāmi gadam un gada beigās kopējo līdzekļu izlietojumu, tomēr tā neīsteno ikdienas uzraudzību pār fonda līdzekļu izlietojumu. Padomes sekretariātam ir plaša rīcības brīvība ar fonda līdzekļiem izdevumu kategorijām kopējo apstiprināto summu ietvaros. Attiecīgi ir radīta labvēlīga vide neekonomiskai un arī prettiesiskai rīcībai ar fonda līdzekļiem.

Revīzijā konstatēts, ka no 2019. līdz 2023. gadam:

  • vismaz 97 644 eiro samaksāti padomes sekretariātā nodarbinātajiem par informācijas apkopošanu un analīzi informatīvo ziņojumu sagatavošanai padomei, kas, pretēji normatīvajam aktam, faktiski netika sagatavoti kā gala dokumenti;
  • vismaz 40 057 eiro izlietoti par reklāmas pasākumiem, tai skaitā komandējuma un reprezentācijas izdevumiem (dāvanas, dāvanu kartes, pārtikas preču grozi, t. sk. alkohols, pusdienas un vakariņas restorānos u. c.), par kuriem padomes izveidotā Reklāmas komisija nav pieņēmusi lēmumus;
  • vismaz 23 562 eiro izlietoti izdevumiem, kuru segšanai nebija tiesiska pamata un kuriem nav saistības ar fonda mērķi un uzdevumiem (individuālas angļu valodas mācības, autotransporta izmantošana un pamatlīdzekļu iegāde uzņēmumu līgumos noteikto pasūtījumu izpildei);
  • par 507 eiro izlietojumu nav iesniegti attaisnojuma dokumenti, un šī summa prettiesiski atzīta fonda izdevumos.

“Tās ir sekas nepilnībām fonda darbības tiesiskajā ietvarā un uzraudzības trūkumam pār līdzekļu izlietojumu. Par šo situāciju galvenā atbildība gulstas uz Satiksmes ministriju, kas atbild par nozares regulējumu un savu darbinieku iesaisti padomes sekretariātā,” norāda G. Litvins. Satiksmes ministrija nav rīkojusies, lai novērstu dubultās finansēšanas riskus, kā arī nelikumīgu rīcību ar pašas ministrijas finanšu līdzekļiem.

Norīkojot ministrijas pārstāvjus darbam padomes sekretariātā, pieļauts, ka par papildu atlīdzību no fonda līdzekļiem finansēti tādi uzdevumi, kas ietilpst Satiksmes ministrijas Transporta loģistikas nodaļas un Starptautiskās sadarbības koordinācijas nodaļas uzdevumos. Savukārt, saskaņojot savu darbinieku komandējumus no fonda līdzekļiem, kad vienlaikus uz tiem pašiem pasākumiem dodas arī citi Satiksmes ministrijas pārstāvji, kuru komandējumi tiek apmaksāti no ministrijas budžeta līdzekļiem, pieļauta neekonomiska rīcība ar fonda līdzekļiem.

Veicot pārbaudes Satiksmes ministrijā, konstatēti gadījumi, kad ministrijas darbinieki faktiski atrodas prombūtnē – komandējumā padomes sekretariāta uzdevumā, kas ministrijas darba laika uzskaitē nav atbilstoši uzrādīts, – tomēr turpina saņemt algu ministrijā. Rezultātā Satiksmes ministrija laikā no 2022. gada līdz 2023. gadam ir pieļāvusi nelikumīgu rīcību ar ministrijas finanšu līdzekļiem un nepamatoti atlīdzībās izmaksājusi vismaz 7290 eiro. Turklāt konstatēti pieci gadījumi, kuros ministrijas darbinieks par vienu un to pašu komandējumu saņēmis dienas naudu gan no fonda, gan no Satiksmes ministrijas budžeta, radot nepamatotus izdevumus 865 EUR apmērā.

Revīzijas laikā par konstatētajiem trūkumiem tika informēta Ministru prezidente, kas vienlaikus ir arī padomes priekšsēdētāja. Ministru prezidente rakstiskā atbildē Valsts kontrolei pauda viedokli, ka padomes sekretariāta funkcijas varētu nodrošināt Satiksmes ministrija savu resursu ietvaros, tādējādi atbrīvojot fonda līdzekļus ostu kopējo projektu realizācijai vai ostu popularizēšanas un reklāmas izdevumiem.

Valsts kontrole pēc revīzijas sniegusi ieteikumu – rast citu, izmaksu ziņā efektīvāku, veidu valsts interešu īstenošanai ostu attīstībā, kas īstenojams valsts budžeta ietvarā. Ieviešot ieteikumu: (1) Satiksmes ministrija savu resursu ietvaros nodrošinās padomes darbību (sekretariāta funkciju un materiāli tehnisko nodrošinājumu); (2) ostu pārvaldes tiks atbrīvotas no šīs funkcijas finansēšanas, mazinot kompetenču pārklāšanās un dubultās finansēšanas riskus.

Satiksmes ministrija (SM) ir izskatījusi un atzinīgi novērtē Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumā “Ostu attīstības fonds: atbalsts ostām vai ierēdņiem?” sniegtos ieteikumus, kas palīdzēs pilnveidot ostu nozares pārvaldību un efektīvāku līdzekļu izlietojumu. SM ir uzsākusi darbu un, ņemot vērā Valsts kontroles ieteikumus un secinājumus, vērtēs Ostu attīstības fonda (Fonds) darbību un sagatavos priekšlikumus par tā lomu nozares attīstības plānošanā un realizēšanā nākotnē.

Kopumā SM piekrīt, ka darbs konkrētajā jomā ir jāuzlabo un procesi jāpilnveido. Vienlaikus SM ir atšķirīgs viedoklis par vairākiem Valsts kontroles apgalvojumiem un secinājumiem.

“Piekrītam, ka publiskie līdzekļi jāizmanto maksimāli efektīvi un uz mērķi orientēti, tāpēc SM izstrādās un piedāvās Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei (Padome) konkrētus priekšlikumus efektīvākai valsts interešu īstenošanai ostu attīstībā, tostarp arī attiecībā uz Fonda darbību. Fonds ir izveidots pirms vairāk nekā divdesmit gadiem un kopš tā laika ir būtiski mainījušies gan ģeopolitiskie apstākļi, gan globālās ekonomikas tendences, kas tieši ietekmē tranzīta un loģistikas nozari. Mēs rūpīgi izvērtēsim tā darbības efektivitāti, lai nodrošinātu Fonda atbilstību aktuālajai situācijai un valsts stratēģiskajām prioritātēm transporta nozarē”, skaidro Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs.

SM ieskatā finansējums ir jāiegulda Latvijas ostu konkurētspējas stiprināšanā un nozares ilgtspējīgā attīstībā mainīgajos apstākļos. Pašreiz svarīgākais ir īstenot uzlabojumus, vērtējot Fonda darbību un lemjot par tā lomu nozares attīstības plānošanā un realizēšanā nākotnē, ņemot vērā VK ieteikumus un secinājumus. Ministrija izstrādās un piedāvās Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei (Padome) priekšlikumus par efektīvāku valsts interešu īstenošanu ostu attīstībā. Plānots, ka SM izstrādās priekšlikumus par Fonda efektīvu darbību, kas tiks iesniegti valdībai izskatīšanai šī gada jūlijā. Tāpat ministrija pilnveidos iekšējās kontroles procedūras, lai turpmāk novērstu cilvēka faktora kļūdu iespējamību revīzijas konstatētajos gadījumos. Vienlaikus tiks vērtētas un novērstas konstatētās nepilnības dažādu organizatorisko procesu noformēšanā un atbilstībā normatīvajam regulējumam gan grāmatvedības jomā, gan komandējumu noformēšanā un organizēšanā, kā arī reprezentācijas pasākumu plānošanā un īstenošanā.

Pēc SM domām darbs, ko līdz šim veikusi Padome un Fonds, ir devuši pozitīvu pienesumu nozares attīstībā. Darbības laikā izveidots vienots nozares zīmols VIALATVIA, kā arī izstrādāta un attīstīta interneta portāla vialatvia.com, kas veicinājusi nozares atpazīstamību un stiprina konkurētspēju. Arī regulāra dalība starptautiskos nozares biznesa attīstības pasākumos ar VIALATVIA zīmolu, ir veicinājusi nozares konkurētspēju un izaugsmi. Minētos pasākumus augsti novērtējuši Fonda finansētāji – Rīgas brīvostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde.

Lai uzklausītu nozares pārstāvju viedokļus, 21.martā notika Reklāmas komisijas sēde, kurā piedalījās pārstāvji no SM, trīs lielajām ostām, uzņēmumiem «Latvijas Dzelzceļš» un «Rīgas lidosta», kā arī no Stividorkompāniju asociācijas. Sēdē dalībnieki bija vienisprātis, ka Fonds ir bijis lietderīgs instruments kopīgu interešu pārstāvībai, VIALATVIA zīmols ir guvis starptautisku atpazīstamību un jāsaglabā, kā arī nepieciešams arī turpmāk nodrošināt reklāmas pasākumu koordinācijas funkcija.

Attiecībā uz Padomes sekretariāta darbu, SM ieskatā tas ir nodrošinājis uzticēto pienākumu izpildi gan attiecībā uz Padomes sēžu sagatavošanu, gan plānošanu, gan atskaitīšanos. Sekretariātā ir bijuši nodarbināti augsti kvalificēti nozares profesionāļi, kas vienlaikus ar saviem tiešajiem darba pienākumiem pārstāvējuši nozares uzņēmumu intereses un veicinājuši to atpazīstamību starptautiskajā vidē. Ministrijas ieskatā šāda amatu savienošana nav uzskatāma par interešu konfliktu vai funkciju pārklāšanos, jo darbs SM primāri paredz valsts interešu aizstāvību, savukārt Fonda ietvaros tiek īstenota cieša sadarbība ar lielākajiem nozares pārstāvjiem – trīs Latvijas lielajām ostām, kas ir arī Fonda galvenie finansētāji. Līdz ar to, apvienojot darbu Sekretariātā, vienlaikus ir bijis iespējams efektīvi veicināt gan valsts pārvaldes un valsts politikas, gan specifisku nozares interešu pārstāvniecību.

SM piekrīt VK secinājumam, ka Fonda līdzekļu izmantošanai nav bijis noteikts uzraudzības mehānisms, kas ļautu skaitļos izmērīt Fonda līdzekļu izmantošanas efektivitāti. Vienlaikus, SM ieskatā, ņemot vērā ostu pārvalžu vadītāju atbalstu attiecībā uz īstenotajiem pasākumiem, Fonds ir bijis lietderīgs instruments Padomes rīcībā, lai ar finansiālu atbalstu veicinātu kopīgu interešu pārstāvību, dalību starptautiskās aktivitātēs, sekmētu ostu biznesa transformāciju, jaunu kravu un investīciju piesaisti, ostu modernizāciju, ražošanas attīstību, tādējādi palielinot to starptautisko konkurētspēju un darbības efektivitāti. Turklāt Fonds ir veicinājis sadarbību starp ostām un uzņēmumiem, lai attīstītu jaunas loģistikas ķēdes un piesaistītu tranzīta kravas, tādējādi dodot ieguldījumu valsts ekonomiskajai attīstībai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas valde ir apstiprinājusi Rīgas brīvostas investīciju plānu 2025. gadam. Šogad Rīgas ostas attīstībā tiks ieguldīti 7,43 miljoni eiro, kas ir par 1,07 miljoniem jeb 17% vairāk nekā aizvadītajā gadā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

2025. gada investīciju plāns paredz gan vairāku jau uzsāktu apjomīgu ostas infrastruktūras projektu īstenošanu, gan arī investīcijas jaunos, ostai stratēģiski nozīmīgos projektos.

“Šī gada investīciju plāna prioritāte ir ostas lielo infrastruktūras attīstības un digitalizācijas projektu īstenošana, kas palielinās jaunu investīciju piesaistes potenciālu. Ieguldījumi ostas fiziskās un digitālās infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā ir svarīgi, lai mēs varētu turpināt darbu pie investoru piesaistes modernu ražotņu un loģistikas parku izveidošanai ostas teritorijā. Mēs redzam, ka investoru interese par Rīgas ostu ir liela, bet ostas pašreizejā infrastruktūra ne vienmēr atbilst lielo investīciju projektu prasībām. Tāpēc šobrīd koncentrējamies uz mērķtiecīgiem ieguldījumiem ostas infrastruktūrā, lai to padarītu pēc iespējas pievilcīgāku un atbilstošāku investoru vajadzībām,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No š.g.1. novembra visā Rīgas ostas teritorijā spēkā stājas jauna digitāla piekļuves un caurlaižu saņemšanas kārtība, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Turpmāk gan ostas apmeklētāju un kravas transporta iebraukšana Rīgas ostā notiks, piesakot apmeklējumu elektroniski, kā arī veicot dokumentu iesniegšanu un pārbaudes digitālā, nevis papīra formātā.

“Uzsākot darbu ostas pārvaldē, par vienu no būtiskiem uzdevumiem izvirzīju pāreju uz ostas procesu digitalizāciju. Strādājam kopā ar mūsu partneriem, ostas stividorkompānijām, veicam pilotprojektus, pētām citu valstu ostu pieredzi, kā procesus padarīt efektīvākus,” stāsta Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

“Elektroniskā ostas piekļuves sistēma ir tikai pirmais etaps ceļā uz Rīgas ostas kravu aprites visaptverošu digitalizēšanu. Ar laiku ostā un pilsētā būtu jāievieš arī plūsmas regulācijas risinājumi, lai izvairītos no sastrēgumiem, nodrošinātu vienmērīgas kravas transporta plūsmas, kā arī iedzīvinātu transporta kustības plānošanu pilsētvidē, kas mazinās kravas transporta negatīvo ietekmi uz pilsētvidi un apkārtējām apkaimēm,” nākotnes perspektīvu galvaspilsētas un ostas sadarbībai iezīmē A.Zeltiņš.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostu pārvaldības reformā lielākajā daļā jautājumu ir panākti kompromisi, sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka reizi nedēļā joprojām notiek sarunas ar politiskajām partijām, kurās mēģina vienoties par gala redzējumu ostu pārvaldības reformai.

"Patlaban diskutējam par niansēm, jo par galvenajiem nosacījumiem esam vienojušies," piebilda ministrs.

Valainis arī sacīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) turpina uzstāt uz to, ka šī reforma ir jāveic pēc iespējas ātrāk, kā arī novembris un decembris ir tas laiks, kad sarunām vajadzētu noslēgties un ir jābūt skaidram redzējumam.

"Ir notikušas vairākas diskusijas par iebildumiem Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā par ostu pārvaldības reformas gaitu un pilnveidošanas iespējām. Līdz ar to patlaban šis ziņojums ir jāsaskaņo atbilstoši sarunās panāktajam," piebilda Valainis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā šogad kravu apgrozījums varētu sasniegt ap 18 miljoniem tonnu, kas ir praktiski pagājušā gada rādītāju līmenī, sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

"Izslēdzot tranzīta energoresursu kravas - ogles, naftas produktus, gāzi, kuru daudzums ostā šogad saruka vēl par vairāk nekā pusi, pārējo kravu segmentu apmērs Rīgas ostā ir pieaudzis par 2%, salīdzinot ar pagājušo gadu," norādīja Šteins.

Viņš uzsvēra, ka Rīgas ostai šis gads ir bijis izaicinājumiem pilns, bet ar mērķtiecīgu attīstību un stabiliem darbības rādītājiem.

Šteins skaidroja, ka kravu apgrozījuma rādītājus Rīgas ostā un transporta loģistikas nozarē tieši ietekmē ekonomiskie procesi gan Latvijā, gan eksporta tirgos, kuri šogad ģeopolitiskās situācijas ietekmē vēl aizvien ir izaicinoši. "Nestabilitāte Ukrainā un Tuvajos Austrumos uztur augstu nenoteiktību arī ostai svarīgajos tirgos, un investīciju aktivitāte, tāpat kā pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, saglabājās salīdzinoši zemā līmenī," viņš minēja.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajā laikā plānots publiskot Latvijas lielo ostu attīstības ceļa karti, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš sacīja, ka neredz iemeslus, kāpēc ostu attīstības ceļa kartei būtu jābūt ierobežotas pieejamības dokumentam.

Ekonomikas ministrija (EM) ir rosinājusi šo dokumentu publiskot, tostarp, lai investori redzētu, kur attīstās ostas un kādi ir ostu stratēģiskie virzieni.

Valainis uzsvēra, ka iepriekš ir bijuši dažādi dokumenti, kas ir bijuši ierobežotas pieejamības, jo tie satur komercinformāciju, tomēr šajā ostu attīstības ceļa kartē tiek iezīmēti attīstības virzieni.

Vienlaikus Valainis sacīja, ka lielo ostu attīstības ceļa karte iezīmē trīs gadu plānu, ar konkrētām rīcībām, kas ostām jāveic, "ja mēs gribam runāt par kaut kāda veida transformācijām, pārorientācijām un visām šīm gudrajām lietām, kas tiek pieminētas, šiem vārdiem vajadzīga tālāka un konkrēta rīcība".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ostu pārvaldības reformas jautājumā ir svarīgi, lai ostu vadība būtu depolitizēta un tajās strādātu profesionāļi, aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Viņš norādīja, ka ostu pārvaldības jautājums ir sarežģīts, tostarp ir dažādi viedokļi par to, cik kandidātiem būtu jābūt virzītiem no valsts un cik no pašvaldībām, piemēram, lielo ostu padomēs.

"Satiksmes ministrija (SM) piekrīt tam, ka ostu pārvaldībā ir jāatgriežas pašvaldībām - vismaz, lai būtu iespēja virzīt konkursā atlasītus profesionāļus," sacīja ministrs.

Viņš minēja, ka iesaistītajām pusēm ir vienota izpratne, ka ostās ir jāsaimnieko efektīvāk - visus pakalpojumus, kurus lielajām ostām ir iespējams konsolidēt, piemēram, kapteiņdienesta pakalpojumus, tas ir jādara.

Vienlaikus, pēc Briškena teiktā, ir arī viedokļi, ka ir jāpieturas pie vecajiem modeļiem, vai ir jāievieš jauns pārvaldības modelis, kas būtu "liesāks" un mazāks. "Pilnībā apmierināt visu iesaistīto pušu vēlmes nav iespējams, šajā gadījumā ir jāmeklē kompromiss," piebilda ministrs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas pilsētas centrālajā daļā, netālu no Ziemas ostas, tiks izveidots jauns kruīza kuģu terminālis, paziņoja Klaipēdas ostas pārvalde.

Pārvaldes projekts paredz, ka tiks rekonstruēti esošie doki un izbūvēti jauni, kā arī mainīts ūdens dziļums, lai apmierinātu jaunās vajadzības. Jaunajā terminālī tiks uzcelta arī administratīvā ēka.

"Jaunā kruīza kuģu termināļa projekts ne tikai palielinās Klaipēdas ostas iespējas uzņemt vairāk kuģu un tūristu, bet arī radīs jaunu telpu pilsētai. Šis projekts ir ilgtermiņa ieguldījums Klaipēdas nākotnē un tās starptautiskajā pievilcībā," saka Klaipēdas ostas pārvaldes vadītājs Alģis Lataks.

Jaunā kruīza kuģu termināļa projektu 2023. gada nogalē izstrādāja kompānija "Statybos inžinierių konsultantų biuras".

Projekts tiks īstenots divos posmos, un plānots, ka tas ilgs aptuveni trīs gadus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā prezentēts ostas tehnisko pakalpojumu sniedzēja SIA “LVR Flote” jaunais daudzfunkcionālais ledus klases kuģis LAURA.

Rīgas brīvostas pārvalde un tās kapitālsabiedrība LVR Flote, veiksmīgi piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu Eiropas infrastruktūras savienošanas mehānisma (CEF) militārās mobilitātes programmas ietvaros un saņemot atbalstu no Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA), ir iegādājusies jaunu daudzfunkcionālu ledus klases kuģi.

Kuģa iegāde veikta atbilstoši LVR Flote stratēģijai, kas paredz kuģu flotes modernizāciju, lai nodrošinātu efektīvāku LVR Flote pakalpojumu sniegšanu atbilstoši uzņēmuma vīzijai – būt par kvalitatīvāko ostu tehnisko pakalpojumu sniedzēju, tādējādi stiprinot Latvijas ostu konkurētspēju.

Kuģa LAURA daudzfunkcionalitāte ļauj to izmantot ledus laušanas operācijām, navigācijas tehnisko līdzekļu apkalpošanai, dziļummērījumu veikšanai, kā arī atbalsta sniegšanai glābšanas un piesārņojuma seku likvidācijas darbos. Kuģa tehniskā funkcionalitāte un modernais aprīkojums paver iespējas jaunai sadarbībai un inovatīvu pakalpojumu attīstībai, īpaši atzīmējot aizsardzības nozari. Kuģis ir duālas pielietojamības un vajadzības gadījumā var sniegt atbalstu gan kā militārās apgādes kuģis, gan sniegt atbalstu glābšanas operācijās. LAURA ir hibrīdpiedziņas kuģis un pirmais kuģis ostas tehniskajā flotē, kurš akvatorijā var veikt darbus, izmantojot elektropiedziņu. Tas ir būtisks solis vides mērķu sasniegšanā, kā arī jūrniecības inovāciju attīstībā Latvijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās pagājušajā gadā pārkrāva 36,012 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6,8% mazāk nekā 2023.gadā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk 2024.gadā Latvijas ostās pārkrautas beramkravas - 17,117 miljoni tonnu, kas ir par 18,7% mazāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 6,929 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 2,8% mazāk nekā 2023.gadā, koksnes šķelda pārkrauta 2,567 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 32,9% vairāk, ogles pārkrautas 1,049 miljonu tonnu apmērā, kas ir 3,5 reizes mazāk, bet pārkrautās ķīmiskās beramkravas veidoja 502 800 tonnu, kas ir par 19,4% mazāk nekā gadu iepriekš.

Ģenerālkravas 2024.gadā Latvijas ostās pārkrautas 13,639 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 4,4% vairāk nekā 2023.gadā.

Tostarp kokmateriāli pārkrauti 5,214 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 30,3% vairāk nekā gadu iepriekš, kravas konteineros veidoja 5,063 miljonus tonnu, kas ir par 1,2% mazāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 3,124 miljonus tonnu, kas ir par 8,2% mazāk.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostas teritorijā sadarbībā ar investoriem no Ukrainas taps Baltijas mērogā pirmā atjaunīgās degvielas - HVO (hidrogenētās augu eļļas) un SAF (ilgtspējīgās aviācijas degvielu) produktu ražotne.

Šie inovatīvie, augstas pievienotās vērtības produkti ir plaši pieprasīti gan Latvijā, gan Eiropā, jo atbalsta klimatneintralitātes un zaļā kursa mērķu sasniegšanu, vienlaikus projekta īstenošana būtiski stiprinās Latvijas eksportspēju un enerģētisko neatkarību no degvielas piegādēm ārvalstīs.

Lai iepazītos ar SIA PARS TERMINĀLS īstenoto projektu, apskatītu plānoto ražotnes vietu Kundziņsalā, kā arī pārrunātu vēl citus ostā īstenotos atjaunīgās enerģijas projektus, 26.novembrī Rīgas ostu apmeklēja Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. “Ilgtspējīga domāšana, veidojot jaunu, ilgtermiņā pieprasītu atjaunīgās degvielas ražotni Rīgas brīvostas teritorijā, ir ekonomiski tālredzīgs veids, kā apstākļos, kad tranzīta kravu apjoms reģionā mazinās, palielināt Latvijas kā ilgtspējīgas enerģijas ražotāja ietekmi Baltijas reģionā. Atjaunīgās degvielas rūpnīca stiprinās enerģētisko neatkarību, radīs 120 augsti kvalificētas darba vietas, vienlaikus nodrošinot Latvijas lauksaimniekus ar stabilu, enerģētiski ietilpīgas kultūras pieprasījumu un palīdzēs Latvijai pildīt klimatneitralitātes mērķus,” vizītes laikā norādīja Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā šonedēļ apkalpots līdz šim garuma un ietilpības ziņā lielākais konteinerkuģis ostas vēsturē - MSC INGRID (garums – 294,06 m, platums – 32,25m, ietilpība – 53 208 GT).

Kuģa operators ir Šveicē bāzētā starptautiskā kompānija MSC (Mediterranean Shipping Company), kas Rīgas ostu iekļāvusi savas regulārās konteineru līnijas maršrutā.

MSC INGRID Rīgas ostā ieradās 3.februāra vakarā no Klaipēdas ostas un tuvāko dienu laikā dosies tālāk uz Brēmerhāfenes ostu Vācijā.

Konteinerkuģis apkalpots pie SIA “Baltic Container Terminal” piestātnēm. BCT ir lielākais un vienīgais specializētais (krauj tikai konteinerus) konteineru terminālis Rīgas ostā.

2024. gadā BCT bija ostas lielākā stividorkompānija, pārkraujot 19,3% no visām Rīgas ostā apkalpotajām kravām.

MSC ir pasaulē lielākā jūras konteinerpārvadājumu kompānija, kas operē vairāk nekā 900 kuģus un gadā pārvadā ap 27 miljonus TEU konteineru. MSC kuģošanas līnijas kursē 300 maršrutos un piestāj vairāk nekā 520 ostās. Tās flotē ietilpst pasaulē lielākie konteinerkuģi MSC Irina un MSC Tessa, kuru ietilpība pārsniedz 24 tūkstošus TEU. Kompānijai ir 675 pārstāvniecības 155 valstīs, tai skaitā arī SIA MSC Latvia Rīgā.

Transports un loģistika

Lietuvā pabeigta valstī pirmā ar ūdeņradi darbināmā kuģa būvniecība

LETA--BNS,22.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā pabeigts būvēt pirmo kuģi, kas darbināms ar ūdeņradi un elektrību, un plānots, ka šā gada beigās tas sāks darbu Klaipēdas ostas jūras vides sakopšanā, paziņoja Klaipēdas ostas pārvalde.

Pēc pārvaldes pasūtījuma 12,1 miljonu eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, vērto kuģi pērn jūnijā būvēt sāka Igaunijas grupā BLRT ietilpstošās Klaipēdā bāzētās kompānijas "Vakaru laivu gamykla" (VLG) uzņēmums "Vakaru Baltijos laivu statykla" (VBLS) kopā ar Igaunijas kompāniju "Baltic Workboats".

Tagad kuģis ir pabeigts un nolaists ūdenī. Līdz gada beigām tas tiks aprīkots ar visu nepieciešamo, tam tiks veikti iekšdarbi, ievilkta elektroinstalācija" ievietoti galvenie elektrodzinēji un ūdeņraža sistēma.

"Uzņēmums būs pirmais Lietuvā, kas ne tikai ražos "zaļo" ūdeņradi, bet arī pēc pāris gadiem ar to darbinās kuģi. Tas attīrīs arī citus ostā ienākošos kuģus, neatstājot pēdas vidē, un pieņems no tiem atkritumus," kad tika paziņots par kuģa būvniecību, sacīja ostas izpilddirektors Alģis Lataks.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 31. janvārī Rīgas ostā ienāk pirmais kuģis starptautiskās konteinerpārvadājumu līnijas Ocean Network Express (ONE) jaunajā servisā Baltic Bridge Express (BBX), informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Kuģa Essence maksimālā ietilpība ir 1436 TEU (konteineru vienības), un tas kuģo zem Nīderlandes karoga. Jaunā servisa ietvaros kuģis ienāks Rīgas ostā reizi nedēļā, savienojot to ar citām Eiropas ostām maršrutā Roterdama – Klaipēda – Rīga – Tallina – Kotka – Roterdama.

“Esam priecīgi, atklājot jauno Baltic Bridge Express servisu Baltijas jūrā, kas izveidots, lai nodrošinātu ONE klientiem vēl plašāku ostu pārklājumu. Vienlaikus tas demonstrē mūsu apņemšanos optimizēt konteinerpārvadājumu tīklu un sniegt klientiem vēl uzticamākus piegādes risinājumus”, uzsver Ocean Network Express pārstāve SIA Transocean Latvia izpilddirektore Svetlana Mackeviča.

Eksperti

Līdz ar vēja parku būvniecību paveras iespējas jaunu industriju attīstībai

Laura Štrovalde, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktores vietniece,11.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja parku attīstība nav tikai stāsts par zaļo enerģiju. Tā ir iespēja attīstīt jaunus uzņēmējdarbības virzienus un padarīt mūsu ekonomiku konkurētspējīgāku.

Kompānijas “EY” aprēķini liecina, ka tikai no atkrastes vēja parka “ELWIND”, kuru plānots izbūvēt Kurzemes piekrastē aptuveni 30 km no krasta, mūsu ekonomika iegūs vairāk nekā 900 miljonus eiro. Aptuveni puse no šīs summas ir attiecināma uz būvniecības periodu, bet otra puse uz parka ekspluatācijas laiku 25 gadu garumā un tas ir tikai ieguvums, ko nesīs viens vēja parks. Turklāt tas nebūt nav vienīgais ieguvums, jo, pieaugot zaļās enerģijas piedāvājumam tirgū, kritīsies arī vidējās elektroenerģijas cenas, kas būs tiešs ieguvums katram patērētājam.

Līdz ar vēja parku būvniecību Latvijā paveras ievērojamas iespējas ekonomikas izaugsmei un jaunu industriju attīstībai. Starptautiskā pieredze apliecina, ka vēja parku projekti citur pasaulē ir bijuši būtiski ekonomiskie dzinuļi, radot jaunas darba vietas un veicinot uzņēmējdarbību vairākās nozarēs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik 2025. gadam Rīgā pieteiktas 85 dažādu Eiropas un ASV operatoru kruīza kuģu vizītes, kas ir par 28% vairāk nekā pērn, savukārt uz 2026. gadu saņemtas pat jau 90 kuģu vizīšu rezervācijas,” informē Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks ostas attīstības jautājumos Edgars Sūna.

Pagājušonedēļ Rīgas brīvostas pārvalde kopā ar Rīgas pilsētas Investīciju un tūrisma attīstības aģentūru, uzņēmumiem SIA “Riga RoPax Terminal”, SIA “Rīgas pasažieru osta” un SIA “Riga Cruiseship Agency”, kas ikdienā strādā ar kruīza kuģu segmenta apkalpošanu, pārstāvēja Rīgu pasaulē vadošajā starptautiskajā kruīza tūrisma konferencē un izstādē “Seatrade Cruise Global 2025”.

Pasākums ik gadu vienuviet pulcē ap 600 izstādes dalībnieku un 12 000 kruīza nozares profesionāļu no vairāk nekā 100 valstīm, un tā ir nozīmīga platforma domu apmaiņai, starptautiskā mārketinga aktivitātēm un sadarbības kontaktu veidošanai kruīza industrijā.

Tiekoties ar kruīza kompānijām, Rīgas stendā pārrunāti gan šī un tuvāko gadu kruīza sezonu vizīšu plāni un krasta ekskursiju piedāvājums tūristiem, gan arī jau uzsākta 2028.-2029. gadu kruīza sezonu plānošana. Sadarbības partneriem foruma laikā prezentēts arī Rīgas ostas jaunā kruīza un RoPax termināļa projekts, kura īstenošanas priekšdarbus Rīgas brīvosta uzsāks jau šī gada laikā. Kā ziņots iepriekš, sadarbībā ar privāto investoru “Riga RoPax Terminal” Eksportostas rajonā tiek plānots attīstīt jaunu pasažieru kuģu apkalpošanas termināli.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) Tiesību aktu projektu publiskajā portālā (TAP) ir iesniegusi Ministru kabineta noteikumus, lai Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam ietvaros 24,5 milj. eiro ieguldītu iekšzemes intermodālo termināļu jeb "sauso ostu" izveidē, nodrošinot pārvadājamo kravu pārvirzīšanu no autotransporta uz dzelzceļa infrastruktūru, informē SM.

"Sauso ostu" izveide ir viens no pasākumiem, kas samazinās transporta radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un uzlabos vides kvalitāti, tādējādi dodot ieguldījumu Eiropas zaļo mērķu sasniegšanā.

"Sausās ostas ir veids, kā mēs reizē varam atslogot ceļus no kravu transporta un atbalstīt uzņēmējus", atzīst satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

SM izstrādātie noteikumi paredz publiskās lietošanas infrastruktūras izbūvi intermodālo savienojumu izveidei un attīstīšanai, lai sekmētu kravu pārorientāciju uz videi draudzīgākiem kravu pārvadāšanas veidiem, kā arī uzlabotu multimodālo kravu pārvadājumu iespējas. Paredzēts izvērtēt un izveidot 2-3 multimodālos terminālus regulārai konteineru un puspiekabju apstrādei (Latgales un Vidzemes reģionos, piemēram, Rēzeknē, Daugavpilī, Valmierā), kraušanas laukumus apaļkoku, šķeldas un kūdras apstrādei (piemēram, Madonā, Gulbenē, Ludzā, Krustpilī, Jelgavā, Saldū, Stendē), dzelzceļa infrastruktūru savienojumu attīstību primāri graudiem un kokrūpniecībai (piemēram, Valkā, Daugavpilī, Vangažos, Inčukalnā u.c.).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra beigās ekspluatācijā nodots pēc Rīgas brīvostas pārvaldes pasūtījuma tapis laivu nolaišanas slips, kas turpmāk būs publiski un bez maksas pieejams lietošanai visiem laivu turētājiem.

Jaunā laivu ielaišanas vieta atrodas Daugavas kreisajā krastā, pie plaša stāvlaukuma Voleru ielas galā. Tas ir piemērots vienlaicīgi divu ūdenstransporta līdzekļu ielaišanai ūdenī, izmantojot vieglo autotransportu ar piekabi jeb laivas treileri.

Slipa projektēšanas uzdevuma sagatavošana un projekta realizācija notika ciešā sadarbībā ar Latvijas makšķerēšanas sporta federāciju (LMSF), makšķerniekiem un laivošanas ekspertiem. Būvdarbus veica SIA „Būvinženieris” sadarbībā ar projektēšanas uzņēmumu SIA Inženieru birojs „Kurbada tilti”, kas tika izvēlēti atklātas iepirkuma procedūras rezultātā.

“Rīga ir bagāta ūdeņiem, mums ir daudz makšķernieku un atpūtas laivu turētāju, bet trūkst kvalitatīvu, ērtu un drošu publiski pieejamu vietu, kur var publiskos ūdeņos ielaist peldlīdzekli,” uzsver laivošanas eksperts Kristaps Kotāns. “Jaunais slips ir vajadzīgajā platumā un slīpumā, uz tā ir plata, stabila laipa, pie kuras piesiet ūdenī ielaisto laivu, blakus esošā teritorija pieļauj ērtu un drošu automašīnu apgriešanās laukumu, ir liela stāvvieta, kur nolikt auto ar piekabēm,” projekta priekšrocības atzīmē K.Kotāns.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši jaunajam naftas produktu drošības rezervju pārvaldības modelim, ir uzsāktas naftas produktu piegādes uz Latviju. Ja nebūtu mainīta esošā sistēma, tuvāko desmit gadu laikā valsts par degvielas rezervju nodrošināšanu pārmaksātu 877 miljonus eiro, informē Ekonomikas ministrija.

"Esmu gandarīts, ka šodien, sagaidām pirmo Latvijas naftas rezervju piegādes kuģi, kas nozīmē, ka pilnībā esam pārgājuši uz jauno kārtību. Gadiem ilgi tās bija milzīgas izmaksas, kuras iegādājoties degvielu, no savām kabatām sedza Latvijas iedzīvotāji. Tikai pagājušajā gadā vien, tas nozīmēja papildus piecus centus litrā pie degvielas cenas. Šogad tie jau bija septiņi centi litrā," uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Viņš piebilst, ka pārejot uz jauno kārtību desmit gadu laikā valsts ietaupīs līdz pat 877 miljoniem eiro un turpmāk ik gadu valsts īpašumā tiks iepirkti 20% no naftas produktu drošības rezervēm, lai tādējādi 2029.gadā valsts īpašumā būtu jau visi 100% naftas produktu drošības rezervju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kundziņsalas robežšķērsošanas infrastruktūras izveides projektā sākti būvdarbi, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Projekta mērķis ir izveidot mūsdienu prasībām atbilstošu, modernu infrastruktūru, kurā darbosies Valsts ieņēmumu dienests, Valsts robežsardze un Pārtikas un veterinārais dienests. Šī infrastruktūra veicinās robežkontroles efektivitātes uzlabošanu un sekmēs Eiropas transporta tīkla (TEN-T) attīstību.

Projekta realizācijai nepieciešamie līdzekļi ir piesaistīti no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma piešķirtā granta un valsts budžeta finansējuma, kopējai summai sasniedzot 39,134 miljonus eiro.

Gavrilova norāda, ka Kundziņsalas robežšķērsošanas infrastruktūras projekts ir orientēts uz ilgtspējīgiem un cilvēkiem draudzīgiem risinājumiem, akcentējot energoefektivitāti un resursu taupīšanu.

Eksperti

Pieaugoši sankciju riski: kas jāņem vērā Latvijas uzņēmumiem?

Saiva Krastiņa, bankas Citadele Sankciju atbilstības daļas vadītāja,20.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados jautājums par starptautiskajām sankcijām ir kļuvis arvien sarežģītāks, jo dažādas organizācijas, tostarp Eiropas Savienība (ES) un ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) regulāri ievieš jaunus ierobežojošo pasākumu veidus un nosaka sankcijas pret aizvien jaunām juridiskām un fiziskām personām, precēm un pakalpojumiem, kā arī kuģiem un lidmašīnām.

Lielākoties jaunās sankcijas tiek noteiktas saistībā ar Krievijas veikto pretlikumīgo pilna mēroga agresiju Ukrainā. Lai ievērotu likumu un mazinātu riskus sev un savai uzņēmējdarbībai, ir būtiski izprast un orientēties sankcijās, jo pat šķietami ikdienišķās situācijās var saskarties ar riskiem.

Baltijas valstīs vairāk nekā 40 vietējie uzņēmumi un privātpersonas ir tieši vai netieši pakļauti sankcijām no ES un ASV puses. Ir uzsākti arī vairāki simti kriminālprocesu par sankciju pārkāpumiem, uz robežas konstatēti tūkstošiem pārkāpumi, kā arī noteikti jau pirmie sodi, tostarp brīvības atņemšana un naudas sodi. Turklāt drīzumā gaidāma arī jauna papildu administratīvā atbildība par mazāku apmēru sankciju pārkāpumiem.

Tehnoloģijas

Latvijā joprojām nevar runāt par 5G profesionālu un jēgpilnu lietojumu lielā apmērā

LETA,29.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pašlaik notiek daudz izpētes un attīstības projektu 5G mobilo tehnoloģiju izmantošanas jomā, bet joprojām nevar runāt par 5G tīklu profesionālu un jēgpilnu lietojumu lielā apmērā, intervijā atzina foruma "5G Techritory", kas šonedēļ notiks Rīgā, programmas direktors Neils Kalniņš.

"Diemžēl, ja man jautā, kam pārsvarā tiek izmantots 5G tīkls, tad tā joprojām ir "kaķīšu video" pārsūtīšana," pauda Kalniņš.

Viņš gan piebilda, ka tā ir problēma ne tikai Latvijā, bet arī globāli.

Vienlaikus Latvijā beidzot arī parādās risinājumi, kā 5G tehnoloģiju izmantot atbilstoši tās nodrošinātājām iespējām. Kā pozitīvu piemēru Kalniņš minēja to, ka Rīgas ostas teritorijā ir izveidots pirmais privātais tīkls, kas ir tipisks 5G izmantošanas veids, lai konkrētā teritorijā nodrošinātu drošus, ātrus un veiktspējīgus sakarus un tam vairs nebūtu jāizmanto "daudz mazu "wi-fi" rūterīšu", bet tiek uzlikta viena vai divas 5G bāzes stacijas.

"Es domāju, ka šis virziens attīstīsies arvien plašāk gan rūpnieciskās teritorijās, gan ostās, gan citur, kur arvien vairāk tiek izmantoti dažādi digitālie risinājumi, kuri ir jāpārvalda," uzsvēra "5G Techritory" programmas direktors Neils Kalniņš.

Būvniecība un īpašums

FOTO: Līdz 2026.gadam plānots izbūvēt satiksmes pārvadu no Tvaika ielas uz Kundziņsalu

Db.lv,01.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban norit pilna apjoma būvniecība satiksmes pārvadā no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, un plānots, ka pārvads tiks nodots ekspluatācijā 2026.gada sākumā.

"Rīgā osta un rūpnieciskās teritorijas bija un būs, taču iepriekš nav bijis padomāts par apvedceļu, pa kuru novirzīt kravas transportu, kas ir pilsētas ekonomikas asinsrites neatņemama sastāvdaļa. Satiksmes pārvads uz Kundziņsalu kopā ar Austrumu maģistrāli un Daudersalas pārvadu ir daļa no Rīgas iekšējā apvedceļa, kas ļauj novirzīt kravas transportu prom no pilsētas centra, lai tas būtu ērtāks un patīkamāks cilvēkiem dzīvošanai, darbam, atpūtai un citām ikdienas gaitām. Turklāt, uzbūvējot šo pārvadu, pilsētai pavērsies jaunas iespējas piesaistīt investorus ar patiešām lieliem biznesa plāniem. Priecē, ka būvnieki strādā ļoti intensīvi - plāns uzbūvēt pārvadu nākamā gada laikā ir ambiciozs, bet, izskatās, ka varētu būt arī īstenojams," pauda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" padomes priekšsēdētāja amatā ikgadējās rotācijas kārtībā iecelts Arēnijs Jackus, liecina "RB Rail" publiskotā informācija.

"RB Rail" padomi veido seši locekļi, kurus ievēlē uz trim gadiem. Katrs akcionārs - Igaunija, Latvija un Lietuva - izvirza divus kandidātus, kurus apstiprina akcionāru pilnsapulcē. Akcionāru līgums nosaka, ka padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu rotācijas kārtībā ieņem kopuzņēmuma pārstāvis no citas valsts.

"RB Rail" padomē līdz ar Jackus turpina strādāt Ģirts Rūda, Keits Kasemets, Sandors Līve, Arnis Kākulis un Romass Šveds. Pagājušajā gadā padomes priekšsēdētāja pienākumus pildīja Līve.

"RB Rail" informē, ka Jackus patlaban ieņem "Rail Baltic" Lietuva vadītāja amatu "LTG". Lietuvas Satiksmes ministrijā (SM) viņš sācis strādāt no 1997.gada, kur ieņēma direktora amatu dažādos SM stratēģiskajos departamentos, kas atbildīgi par stratēģisko plānošanu un finansēm, Eiropas Savienības (ES) investīciju administrēšanu un projektu ieviešanu, kā arī starptautiskajām attiecībām un ES lietām.

Reklāmraksti

“QDOORS” piegādātie ātrgaitas vārti – labākais risinājums loģistikai un ražošanai

Sadarbības materiāls,04.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrgaitas vārti ir specializētas rūpnieciskas sistēmas, kas paredzētas ātrai atvēršanai un aizvēršanai, uzlabojot energoefektivitāti, laika ekonomiju, drošību un vides kontroli ļoti dažādās uzņēmējdarbības jomās. Viens no pieredzes bagātākajiem uzņēmumiem šajā jomā ir SIA “QDOORS”, itāļu ātrgaitas vārtu ražotāja “BMP” oficiālais pārstāvis Latvijā.

Šos risinājumus parasti izmanto noliktavās, ražošanas telpās, telpās ar paaugstinātām higiēnas prasībām un loģistikā, bet arvien vairāk uzņēmēju aizdomājas arī par savu darbinieku pasargāšanu no caurvēja un aukstuma.

Ātrgaitas vārti ļauj taupīt enerģiju, laiku un darbinieku veselību

“Mūsdienās uzņēmēji savas biznesa izmaksu aprēķinos iekļauj ne vien energoefektivitāti, kas beidzamajos gados kļuvusi īpaši būtiska, bet arī laika faktoru. Ja auto iekrāvējs desmitiem reižu dienā iebrauc un izbrauc no manuāli atveramas noliktavas, zūd ne tikai siltums, bet tas aizņem arī pietiekami daudz apmaksāta darba laika. To var vienkārši aprēķināt, un gadā šī summa vairs nebūt nav maza,” stāsta SIA “QDOORS” speciālisti, kas pieredzi uzkrājuši, šajā nozarē darbojoties vairāk nekā 15 gadus.

Enerģētika

Liepāja zaļās enerģētikas projektu virsotnē

Jānis Goldbergs,13.11.2024

Liepājas SEZ teritorijā ir izdevies koncentrēt vairākus lielus, finanšu ietilpīgus projektus, kas var strādāt savstarpējā sinerģijā Zaļās industrijas jomā. Tā ir gan vēja parku bāzes izveide Liepājas ostā, gan ūdeņraža ražošana, gan ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) izejmateriāla – sašķidrinātās CO2 ražošana, gan Foker ūdeņraža lidmašīnu komplektēšana Liepājas lidostā, gan arī vietas nodrošinājums Liepājas SEZ teritorijā atbalsta industrijai – jaunām rūpnīcām. Tās ir tās lietas, ko visi zīmē kā nākotnes nepieciešamību, bet Liepājā tā jau ir realitāte ar skaidri saprotamiem projektiem, kas ir procesā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļās enerģētikas projektu gaidāmo investīciju kopsumma Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā tuvāko 10 gadu laikā būs mērāma miljardos eiro, bet pirmie 100 miljoni gaidāmi jau 2027. gadā.

To Dienas Biznesam apstiprināja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis. Tas ir iespējams, jo izveidotā uzņēmējdarbības vide, kas apvieno industriālās teritorijas, ostu un lidostu, strādā vienotā pārvaldībā ar saprotamiem un nemainīgiem nosacījumiem.

Zaļo un atjaunojamo enerģētikas projektu attīstība Latvijā

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji –...

“Zaļā enerģētika ne tikai mums, bet visai Eiropai un pasaulei ir jaunā industrija. Mēs visi gadsimtu esam dzīvojuši, dedzinot fosilo energoresursu, bet šobrīd mērķis ir pārslēgties uz ko citu. Septembrī viesojāmies Hjūstonā, Teksasā, ASV, kur pirms daudziem, daudziem gadiem tika izstrādātas tehnoloģijas naftas atradnēm. Šobrīd tur top tehnoloģijas Zaļās, atjaunīgās enerģijas ieguvei. Viss jāsāk no nulles. Tā dara Hjūstonā, un tā darām arī mēs. Eiropā trūkst rūpnīcu, kurās ražo komponentus vēja ģeneratoriem, Liepājā šādas rūpnīcas būs. Liepāja ir izdevīgā ģeogrāfiskā lokācijā un ir piemērotākā vieta no loģistikas viedokļa, tā būtu atbalsta bāze vēja parku būvniecībā un apkalpošanā Baltijas jūrā. Vēja turbīnu montāžas kuģu frakti dienā maksā līdz pusmiljonam eiro, kas nozīmē, ka tiem nevajadzētu ceļā pavadīt daudz laika. Tuvumā būs nepieciešamas jaunas rūpnīcas, būs vajadzīgas enerģijas pārstrādes rūpnīcas, kas citādi nozīmē liekās enerģijas akumulēšanu. Vajadzība pēc zaļās enerģijas diktē Liepājas attīstības modeli, un esam šo izaicinājumu pieņēmuši kā iespēju,” tā LSEZ pārvaldnieks U. Hmieļevskis.

Atkrastes vēja parku atbalsta bāze

Atkrastes vēja parku atbalsta bāze 55 hektāru platībā šodienas kartē atrodas ūdenī, Priekšostā, Jaunliepājas pusē netālu no Karostas kanāla. Projekta realizāciju iecerēts uzsākt 2027. gadā, un šis laika ziņā ir vistuvākais projekts. “Liepājas stratēģiski izdevīgajai pozīcijai papildus ir vēl virkne citu priekšrocību, ko esam rūpīgi veidojuši turpat 30 gadu garumā. Ir osta, ir lidosta, ir industriālās teritorijas un attīstības iespējas, kas vienotā pārvaldībā ir izveidota par pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi ar labu pieejamību gan pa kuģu ceļiem, gan autoceļiem, gan pa dzelzceļu un ar gaisa satiksmi. Ir moderna industrija, kura turpina ilgtspējīgi attīstīties, elastīgi pielāgojoties pieprasījumam. Liepājas ostai jau ir unikāla viļņlaužu sistēma ar trīs vārtiem un plašu teritoriju priekšostā. Agrāk tā bija nepieciešama, lai pasargātu karakuģus no vētrām. Šodien tāda mērķa vairs nav, un mēs ostas akvatoriju izmantojam citādi. Tas ir mūsu aktīvs un iespēja,” komentē U. Hmieļevskis.

“Pieprasījums pēc šādas bāzes Baltijas jūrā bija, un paši vēja parku būvnieki mums ieteica rīkoties. Izstrādājām koncepciju, kā tas varētu izskatīties, runājām ar kompānijām, kuras varētu šeit investēt. Nīderlandes kompānija Van Oord ir noslēgusi teritorijas rezervācijas līgumu ar Liepājas SEZ pārvaldi un ir piesaistījusi divus nozīmīgus partnerus - Europort un Smulders. Kopā šīs trīs kompānijas kā attīstītājas ir gatavas strādāt pie projekta, kas nozīmē – esam tuvu realizācijai. Investīcijas tikai infrastruktūrai un teritorijas izbūvei vien būs virs 100 miljoniem eiro. Ražošanā, kas tiktu izvietota izveidotajā teritorijā, investīcijas varētu sasniegt vēl 300 miljonus eiro,” tā cer U. Hmieļevskis.

Visu rakstu lasiet 12.novembra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.