Jaunākais izdevums

Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas "Kā tiek pārvaldītas Latvijas mazās ostas?" aicina uz lielāku ieinteresētību mazo ostu attīstībā no valsts un pašvaldību puses, informē VK pārstāvji.

Revīzijas autori secinājuši, ka par mazo ostu darbību valsts mērogā ilgstoši nav bijis intereses, un arī pašvaldības kā ostu pārvalžu izveidotājas nav bijušas "uzdevumu augstumos".

Tāpat arī konstatēta virkne pārkāpumu mazo ostu pārvaldīšanā, to skaitā nepilnības iekšējās kontroles sistēmas darbā, normatīvajam regulējumam neatbilstoša rīcība.

VK skaidro, ka, lai arī mazo ostu kravu apgrozījums uz kopējā fona ir neliels, tās ir nozīmīgi loģistikas ķēdes elementi un sekmē ne tikai ostas teritorijas, bet visa reģiona attīstību, jo mazo ostu darbībā un uzņēmumos, kas saistīti ar ostas pakalpojumiem, tiek nodarbināti vietējie iedzīvotāji. Mazās ostas būtu jāpārvalda tā, lai pašvaldība, tās iedzīvotāji un komersanti gūtu maksimālu labumu no publiskajiem aktīviem - ostas akvatorijas, teritorijas un infrastruktūras.

Līdz šim ilgstoši nav bijis intereses par mazo ostu darbību valsts mērogā. Vienlaicīgi arī pašvaldības kā ostu pārvalžu izveidotājas nav bijušas "uzdevumu augstumos".

Patlaban mazo ostu loma, nozīme un nākotnes perspektīvas nav pietiekami integrētas attīstības plānošanas dokumentos nacionālā līmenī, un valdības institūcijām būtu nepieciešams ar "svaigu aci" izvērtēt mazo ostu lomu transporta, tautsaimniecības, zvejniecības, valsts aizsardzības un jebkurā citā jomā šajos ģeopolitiski un sociāli ekonomiski mainīgajos apstākļos, norāda revidenti.

Savukārt pašvaldības kā mazo ostu īpašnieces līdz šim nav pienācīgi iesaistījušās ostu attīstības plānošanā, nenosakot konkrētus mērķus un sasniedzamos rādītājus, kā arī neuzraugot un neanalizējot ostu pārvaldības un publisko aktīvu atdeves rezultātus.

"Ņemot vērā mazo ostu ģeogrāfisko izvietojumu, krasās izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā, Krievijai un Baltkrievijai piemēroto sankciju ietekmi uz dažādām nozarēm (īpaši enerģētiku un kokrūpniecību), ir laiks pārvērtēt mazo ostu stratēģisko un attīstības plānošanu gan nacionālā, gan reģionālā līmenī, lai izveidotu jaunu, faktiskajai situācijai, prognozēm un riskiem atbilstošu stratēģiju, kā arī ilgtermiņā darboties spējīgu pārvaldības modeli," skaidro VK Piektā revīzijas departamenta Trešā sektora vadītājs Oskars Erdmanis.

VK ir aicinājusi Satiksmes ministriju (SM) sadarbībā ar Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomi (LOTLP) un pašvaldībām mazo ostu attīstības jautājumus turpināt integrēt nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentos.

Revīzijā secināts, ka mazo ostu pārvaldes, kas nodrošina to darbību, daudzkārt neveic ostu pārvaldību atbilstoši normatīvajiem aktiem. Vispirms, nav izstrādāti vai netiek aktualizēti svarīgākie dokumenti - ostu attīstības programmas un ostu darbības noteikumi.

Nav izstrādāts kārtības caurskatāmai zemes nomas maksas noteikšanai un metodikas maksas pakalpojumu cenrāžu noteikšanai.

Tāpat, piemēram, pārvaldnieki nesniedz ostas valdēm nolikumos noteiktos regulāros pārskatus par ostu darbības rezultātiem, netiek aprēķināti aktīvu atdeves rādītāji un analizēti rezultāti, līdz ar to lēmumu pieņēmējiem, tai skaitā pašvaldībām, nav datu, uz kuriem balstīt operatīvus, objektīvus un ekonomiski pamatotus lēmumus par ostas darbību un attīstību. Ostu pārvaldes neizstrādā likumā noteikt perspektīvo budžetu pieciem gadiem un tādējādi nenodrošina vienotu ostu darbības stratēģisko un finanšu pārvaldību.

VK atzīmē, ka ostu pārvalžu saimnieciskās darbības rādītājus ietekmē vairāki faktori, tomēr vispusīgu darbības rādītāju analīzi nav iespējams veikt, jo nevienā no ostu pārvaldēm netiek rēķināta un kontrolēta sniegto pakalpojumu pašizmaksa.

Tāpat revidenti min, ka mazo ostu pārvalžu gada pārskatos par 2020.gadu nav atklāta informācija par valdījumā esošiem īpašumiem vismaz 6 456 407 eiro vērtībā, kas savukārt finanšu pārskatu lietotājiem, tai skaitā pašvaldībai, liedz iespēju novērtēt ostas saimniecisko darbību - nav iespējams iegūt datus par izmantoto valsts un pašvaldību aktīvu efektivitāti.

Kopumā mazo ostu darbības rādītāji ir ar pozitīvu pieaugumu, tomēr iegūtie finanšu līdzekļi no to darbības nav pietiekami, lai nodrošinātu ostu infrastruktūras saglabāšanu nepieciešamajā tehniskajā stāvoklī un tās attīstību, kā arī finanšu līdzekļi nav pietiekami, lai novērstu ostās ilgstoši esošās problēmas, lai gan ostu pārvaldes šīs problēmas un vajadzības ir apzinājušas.

Spilgtākais piemērs šādai pieejai ir Jūrmalas ostas pārvalde, kura plānošanas dokumentos ir uzsvērusi Lielupes padziļināšanas nozīmi, tomēr nekādas konkrētas darbības nav veikusi, kā vienu no iemesliem norādot finansējuma trūkumu. Pašvaldības un ostas pārvaldes rīcība Lielupes upes dziļuma nenodrošināšanā ir novedusi pie tā, ka gan 2021., gan 2022.gadā piekļuve Jūrmalas ostai ir neiespējama sēkļu dēļ. Tāpēc navigācija Lielupes grīvā un kuģu kanālā tika slēgta jau 2021.gada aprīlī. Burātāju un jahtotāju pārstāvji norāda, ka šo neizdarību rezultātā daudzi burātāji Lielupi jau ir pametuši, kas attiecīgi arī atspoguļojas ostas teritorijā esošo uzņēmumu darbības rādītājos.

VK pauž, ka pašvaldību un mazo ostu pārvalžu rīcība ar finanšu līdzekļiem neatbilst ostu pārvalžu darbības nodrošināšanai atļautajiem finansēšanas avotiem un normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai - trīs ostu pārvaldes ir saņēmušas finanšu līdzekļus no ostas komersantiem.

Savukārt Pāvilostas un Skultes ostu pārvaldes, neievērojot normatīvo aktu prasības, ES struktūrfondu projektu ietvaros iegādātos pamatlīdzekļus ir nodevušas bezatlīdzības lietošanā komersantiem. Turklāt Skultes ostas pārvaldē, iespējams, ļaujot komersantam saņemt atbalstu komercdarbībai, kas nav paredzēts normatīvajos aktos- izveidotie infrastruktūras objekti iegūti komersantam lietošanā ar mazāku projekta līdzfinansējumu (attiecīgi ar lielāku publiskā finansējuma atbalstu), tas ir, līdz pat 90% no projekta attiecināmajām izmaksām (vismaz 1,74 miljoni eiro).

Ne visas mazo ostu pārvaldes ir nodrošinājušas iekšējās kontroles sistēmas efektīvu darbību, tā liedzot iespēju pārliecināties, vai visi peldlīdzekļi ir uzskaitīti un par visiem tiem sniegtajiem pakalpojumiem un ostu maksām ir gūti ieņēmumi pilnā apmērā, kā arī - vai maksas ir piemērotas atbilstoši ostu pakalpojumu cenrāžiem.

"Skaidrs regulējums ar pārredzamiem, taisnīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem, kas attiecas uz ostas infrastruktūras izmantošanu un ostas pakalpojumu finansēšanu un maksu iekasēšanu, ir priekšnoteikums ostas attīstībai un saimnieciskai rīcībai ar ostai uzticētajiem publiskajiem aktīviem," uzsver Erdmanis.

Jāpārvērtē mazo ostu valdēs nepieciešamo valdes locekļu skaits, kritēriji to atlasei un darba novērtējumam. Revīzijas laikā KNAB divām amatpersonām ir piemērojis administratīvos sodus.

Revidentu ieskatā nav pamatotas normatīvā akta prasības attiecībā uz valdes locekļu skaitu visās mazo ostu valdēs, jo šobrīd tas nav atkarīgs no ostu darbības veidiem un apjoma. Pašlaik ir nodarbināts nesamērīgi liels valdes locekļu skaits. Piemēram, trīs no septiņām mazajām ostām - Engures (astoņi valdes locekļi), Jūrmalas (deviņi) un Pāvilostas (desmit) - nenodrošina kravu apgrozījumu, attiecīgi sniedz šauru pakalpojumu klāstu, bet valdes locekļu skaits ir tāds pats kā ostās, kas nodrošina plašu pakalpojumu klāstu.

Pašlaik ne normatīvais regulējums, ne pašvaldību izvirzītās prasības nenosaka prasības ostu valdes locekļu izglītībai un darba pieredzei, un pretēji labas pārvaldības principiem valdes locekļu darba rezultāti netiek vērtēti. Tāpat netiek dokumentēts process, kā pašvaldība izvēlas kandidātus valdes locekļa amatam, kas rada risku, ka process nav atklāts un ka kritēriji nenodrošina labāko kandidātu atlasi.

VK norāda, ka pieci ostu valdes locekļi, iespējams, ir atradušies interešu konflikta situācijā, jo ir piedalījušies lēmumu pieņemšanā savās interesēs. Savukārt piecu ostu pārvaldēs vairākiem valdes locekļiem pašvaldības nav izsniegušas rakstveida atļaujas amatu savienošanai, tādējādi nenodrošinot interešu konflikta risku pārvaldību.

Revidentu ieskatā ostu valdes locekļu iecelšanas process būtu pielīdzināms valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtībai kapitālsabiedrībās, jo mazo ostu valdes locekļa pienākumi un atbildība neatšķiras no publiskas kapitālsabiedrības padomes locekļa kompetences. Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta (BICG) ieteikumi "Kā izveidot profesionālas padomes valsts kapitālsabiedrībās Latvijā?" kā labā prakse varētu būt attiecināmi arī uz mazo ostu valžu locekļu atlasi un to pienākumiem, atzīmē VK.

Lai arī notekūdeņu novadīšana nav būtiskākais piesārņojuma radītājs Baltijas jūrā, ostām aktīvi jādarbojas, lai mazinātu tajās ienākošo un izejošo peldlīdzekļu negatīvo ietekmi uz vidi - īpaši ņemot vērā ekspertu norādes, ka jūrā piesārņojuma apjoms pieaug un situācija vērtējama kā slikta.

Mazo ostu pārvaldēm ir jānodrošina atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrāde un atkritumu apsaimniekošana atbilstoši normatīvajiem aktiem, taču lielākoties tas netiek darīts. Piemēram, Engures, Pāvilostas, Rojas un Skultes ostu pārvaldes ilgstoši (pat vairāk nekā desmit gadus) nav aktualizējušas plānu, pēc kura organizē atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanu ostu teritorijās.

Tāpat, lai arī pārsvarā mazajās ostās ir nodrošināta iespēja nodot kuģu un citu peldlīdzekļu radītos notekūdeņus, kuģotāji to neizmanto bieži - tas palielina risku, ka notekūdeņus "pa tiešo" izgāž ūdenstilpēs.

"Lai novērstu vides piesārņojuma riskus, esam aicinājuši ostu pārvaldes izstrādāt un aktualizēt atkritumu apsaimniekošanas plānus atbilstoši normatīvajam regulējumam un ieviest atbilstošas kontroles procedūras. Jāmin, ka šī nav pirmā revīzija, kurā konstatējam, ka vides jautājumiem no atbildīgo instanču puses netiek pievērsta pietiekama uzmanība, tai skaitā Valsts vides dienests neīsteno savu uzraudzības funkciju pietiekamā kvalitātē," uzsver Erdmanis.

Pamatojoties uz revīzijā konstatēto un secinājumiem, mazo ostu pārvaldēm un pašvaldībām sniegti desmit ieteikumi, lai novērstu neatbilstības un ieviestu normatīvajiem aktiem un labas pārvaldības principiem atbilstošu ostu pārvaldību un darbību. Termiņš ieteikumu ieviešanai - 2023.gada jūlijs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā grozījumi "Likumā par ostām", kas paredz būtiski reformēt ostu pārvaldību.

Ostu likums paredz, ka līdz šī gada 1.septembrim Ministru kabinetam jāpieņem lēmums par līdzdalību kapitālsabiedrības dibināšanā Rīgas ostas pārvaldīšanai.

Līdz šī gada beigām jāpabeidz viss transformācijas process un jālikvidē Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldes. Šo procesu nodrošināšanai Ministru kabinets izveidos likvidācijas komisijas, kuras veiks ostu pārvalžu materiālo, finanšu līdzekļu un saistību inventarizāciju, nodrošinās ostu pārvalžu saistību (tiesību un pienākumu) un mantas, apgrūtinājumu, kredītsaistību nodošanu kapitālsabiedrībām.

Satiksmes ministrija ir izveidojusi darba grupas, kurās iesaistītas visas ieinteresētās puses. Ir sāktas pārrunas ar pašvaldībām, ir izstrādāti līdzdalības izvērtējumi, kas jau ir saskaņošanas procesā ar Konkurences padomi. Tāpat ostu pārvaldes jau gatavojas īpašumu novērtēšanai, ir izstrādāti priekšlikumi akcionāru līgumiem un speciālai Ministru kabineta instrukcijai, kā valsts puses kapitāldaļu turētāji nodrošinās savstarpējo koordināciju uz akcionāru sapulcēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banka atgriežas finanšu pakalpojumu tirgū

Māris Ķirsons, 20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #34

DB, 23.08.2022

Dalies ar šo rakstu

“Mēs bremzējam paši savu ekonomiku un uzņēmējdarbību, cilvēku maksātspēju, dzīvotspēju – visu. Mums ir ļoti pārspīlētas prasības attiecībā uz zaļo domāšanu un Zaļo kursu. Jātiek galā ar karu, tad varam atgriezties pie Zaļā kursa”.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka lauksaimnieks Jānis Vinters, zemnieku saimniecības Līgo īpašnieks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23.augusta numurā lasi:

Statistika

Vācija un Nīderlande vilina Latvijas bezdarbniekus

Intervija

Ar cenu pieaugumu jārēķinās visām nozarēm. Alda Ozola, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāja

Tēma

Ogles un konteineri stutē ostas

Pārvadājumi

Nepieciešama vienota kravu pārvadājumu stratēģija

Nodokļi

Nodokļa rēķins tiem, kas maksā mazas algas

Aviācija

Komentāri

Pievienot komentāru