Bankas

Banka atgriežas finanšu pakalpojumu tirgū

Māris Ķirsons, 20.09.2022

Jaunākais izdevums

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Vienlaikus, lai sekmīgi piesaistītu klientus — mērķtiecīgi strādātu ar potenciālo kredītņēmēju piesaisti -, sākotnēji bankā, kura strādāja pārsvarā tikai ar nerezidentiem, faktiski nebija komandas, kas ar to nodarbojas, un tāda bija jāizveido. Savulaik bija tā — banka strādāja ar tiem, kuri paši atnāca uz banku un interesējās par kreditēšanas iespējām, nevis banka strādāja ar šādu potenciālo vidējā un mazā biznesa kredītņēmēju piesaisti. Diemžēl arī informāciju komunikāciju tehnoloģiju risinājumi bankā bija palikuši pagātnē – pagājušā gadsimta beigu vai šā gadsimta sākuma līmenī —, ar tām nebija iespējams apkalpot klientus, tādēļ līdztekus minētajai bankas darbības kursa maiņai papildus bija jāīsteno vērienīgi IT investīciju projekti, kuri radītu bankai jaunas iespējas, bet klientiem - arī jaunu internetbanku, jaunus produktus un ērtības. Bankas produktu un arī to pārdošanas kanālu digitalizācija jau pašlaik ir pierādījusi savu nozīmi. 2021. gadā banka vairāk nodarbojās ar pārbūvi – pāreju uz jaunu biznesa modeli, vienlaikus restrukturizējot bilanci, kurā tika veikta aktīvu inventarizācija, nodalot ienākumus ģenerējošus aktīvus no tādiem, kuri prasīja izdevumus, bet neradīja ienākumus. Lai cik paradoksāli neizklausītos, bet tieši Covid-19 pandēmija pārbūves un pārmaiņu procesā esošajai bankai deva pārsteidzoši negaidītu pozitīvu uzrāvienu. Proti, pieauga cilvēku vēlme iegādāties dažādus nekustamos īpašumus, bet tajā brīdī bankai bija salīdzinoši liels pārņemto īpašumu portfelis, no kuriem banka vēlējās atbrīvoties. Tādā veidā ieguva banka un ieguva arī interesenti.

Ko piedāvājat vidējam un mazajam Latvijas biznesam?

Vispirms bankas pārbūve vēl pilnībā nav pabeigta, bet jau pašlaik proaktīvi vidējam un mazajam biznesam piedāvājam dažādus finanšu pakalpojumus. No 1. oktobra būsim vienīgā banka Latvijā, kura saimnieciskās darbības veicējiem piedāvās saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojumu. Tas būs apliecinājums mazā biznesa atbalstam ne tikai vārdos, bet arī reālos darbos. Pieļauju, ka tuvākajā laikā Latvijā neviena cita banka saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojumu nepiedāvās. Normatīvo aktu bāzē jau no 2022. gada mazā biznesa ērtībām ir paredzēts saimnieciskās darbības ieņēmumu konts, no tajā ienākušās naudas automātiski tiktu pārskaitīts nodoklis (nodokļa likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā — 25%, bet apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, — 40 %), bet līdz šim neviena banka tādu nebija izstrādājusi.

Svarīgākais — lai piedāvātais instruments ir uzņēmējam ērti lietojams un viņam no tā ir praktisks ieguvums. Latvijā ir vairāk nekā 30 000 saimnieciskās darbības veicēju, bet, ja viņi neredzēs savus ieguvumus, tad arī neizvēlēsies un neizmantos saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojumu. Bankai tā ir iespēja piesaistīt jaunus klientus, vienlaikus tas ir arī liels izaicinājums. Visdrīzāk, izstrādātā saimnieciskās darbības ieņēmumu konta risinājums kopā ar šī pakalpojuma izmantotājiem un sadarbībā ar nodokļu administrāciju un Finanšu nozares asociāciju tiks pieslīpēts. Saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ideja ir dzimusi Finanšu ministrijā un Valsts ieņēmumu dienestā, taču risinājumi ir aizgūti no ārzemēm, pielāgojot Latvijas situācijai. Vēl, atbalsot Ukrainas bēgļus, atsaucāmies Latvijas Bankas aicinājumam mainīt Ukrainas grivnas pret eiro, ko darām bez maksas.

Kāpēc šādā pārmaiņu laikā Industra Bank nolēma pārņemt PrivatBank aktīvus un saistības?

Ja ir izveidota mašinērija, tad vajadzīgs ir papildu benzīns, un to visātrāk var iegūt, pievienojot, pārņemot kādu banku, kurai ir klienti. Sarunas ar PrivatBank īpašniekiem sākās pirms kāda laika, taču nenoliedzami šāda pārņemšanas darījuma īstenošanas termiņu paātrināja ekonomiskais spiediens, jo PrivatBank finanšu rādītāji nebija tie iepriecinošākie — katrs mēnesis radīja zaudējumus. Darījums tika veikts banku sektoram nepieredzēti īsā termiņā – četros mēnešos, normāli tam būtu bijis jānotiek 6- 9 mēnešu laikā. Visa 2022. gada vasara bija karsts laiks ne tikai meteoroloģiski, bet arī bankas darbiniekiem, jo PrivatBank aktīvu un pasīvu cenošana, klientu portfeļa pārņemšana nav tie pasākumi, kurus var īstenot ar vienu klikšķi. Līdz ar PrivatBank pārņemšanu Industra Bank paplašināja savu klientu bāzi. Proti, ja iepriekš Industra Bank strādāja ar apmēram 16 000 privātpersonu, tad pašlaik - jau ar 21 000, bet juridisko personu (komercstruktūru) skaits palielinājās no apmēram 1000 līdz 1300. Savukārt Industra Bank aktīvi no 190 milj. eiro pieauga līdz 280 milj. eiro. Lai šādu pieaugumu īstenotu bez PrivatBank pārņemšanas, būtu vajadzīgi daudzi mēneši, varbūt pat gadi. Rezultātā Industra Bank aktīvi, izsniedzot jaunus kredītus, šā gada nogalē sasniegs 300 milj. eiro, bet aktīvu apjoms nav mūsu pašmērķis, jo vislielākā vērība tiek pievērsta aktīvu pelnītspējai.

Kas tad pašreizējā situācijā, kad ir salīdzinoši augsta inflācija, karš Ukrainā, neprognozējama rītdiena, nāk pēc kredītiem?

Pieprasījums pēc kredītresursiem joprojām ir liels, jo biznesa attīstībai vienmēr ir vajadzīga nauda, kuras lielākoties vietējā kapitāla uzņēmumiem pietrūkst. Ir uzņēmēji, kuri sākotnēji apstaigā lielā četrinieka bankas, bet tās kaut kādu iemeslu dēļ izbrāķē potenciālo kredītņēmēju, jo lielo banku kredītpolitikā neietilpst konkrētā izmēra vai biznesa modelī strādājoša uzņēmuma finansēšana vai arī potenciālā kredītņēmēja darījumi (piemēram, ar Austrumvalstīm vai pat Austrumu un Centrālas Eiropas partneriem) un iespējamie risinājumi prasa pamatīgu iedziļināšanos — darbu, ko lielās bankas nevēlas, vai arī tā izpildei nepieciešams ilgs laiks, un arī tas izmaksā salīdzinoši dārgi. Latvijas nosacīti lielie uzņēmumi nekas vairāk kā vidējie uzņēmumi Eiropas līmenī nav, bet pašmāju vidējais bizness nekas vairāk kā mikrouzņēmums Eiropas mērogā nav un tādējādi arī lielo banku īpašnieku – mātes kompāniju skatījumā nav ļoti interesants, kaut arī, iespējams, ir perspektīvs.

Vēl viena uzņēmumu kategorija, kas kļūst par Industra Bank potenciālajiem klientiem, ir tie, kuri kaut kādu iemeslu dēļ jūtas nenovērtēti, vēlas ar banku ciešākas attiecības, nevis sarunu ar automātisko atbildētāju vai sarunu partneri, kurš rindas kartībā mainās, lai gan tas ir risinājums, kā palielināt apkalpojamo klientu skaitu. Saprotoša un nekonvencionāla attieksme ir viens no bankas stūrakmeņiem jaunu klientu, jo īpaši biznesa segmentā, piesaistei. Protams, šajā kontekstā liela nozīme ir faktam, ka bankas akcionāri ir pašmāju uzņēmēji, kuri saprot vietējā tirgus un pašmāju uzņēmēju attīstības specifiskas nianses, kuru pētīšanai un noskaidrošanai varbūt nav vēlmes tērēt laiku un resursu lielajās bankās. Tas nenozīmē to, ka Industra Bank dala kredītus pa labi un pa kreisi visiem, bet gan to, ka tā cenšas iedziļināties specifiskās potenciālo klientu biznesa niansēs, vērtējot bilanci, peļņas/zaudējumu aprēķinu, arī reputāciju utt. Kreditēšanā atslēgas vārds ir kredītņēmēja uzticamība.

Lielākais kredītu apjoms pašlaik ir izsniegts tieši industriālo telpu — noliktavu, ražotņu – izveidei, arī komercplatībām, kuras tiek izīrētas gan juridiskām, gan fiziskām personām. Situācijā, kad aug būvmateriālu cenas, būvniecības izmaksas, sankciju ietekmē arī metāls būtiski ir sadārdzinājies, industriālo telpu attīstītāji ir lielākie ieguvēji, jo šim īpašumam ir pieaugusi tirgus vērtība (arī analoga projekta izveides cena), un arī bankai kā kredītdevējai ir mierīgāks prāts.

Vai nekustamo īpašumu segmentā pašlaik nav pieaudzis risks, ka telpas paliks tukšākas, jo digitalizācija devusi iespējas strādāt attālināti, turklāt energoresursu cenu pieaugums to nomniekus var padarīt maksātnespējīgus?

Šāds risks vairāk attiecināms uz biroja telpām, savukārt industriālajā sektorā – ražotājiem - vajag gan izejvielu, gan gatavo produktu noliktavas un, protams, ražotnes, kuras pagaidām vēl attālināti nestrādā. To, ka pieprasījums pēc biroja telpām varētu sarukt, apliecina kaut vai Industra Bank pieredze, kur apmēram puse darbinieku strādā no mājām. Pagaidām neredzu nevienu argumentu, kāpēc lai attālinātais darbs tur, kur tas iespējams, nekļūtu par ikdienu. Proti, pandēmijas laikā daudzi darbinieki ir pieraduši strādāt attālināti, un tas pat ir bijis produktīvāk nekā klātienes darbs. Pieļauju, ka laiks, kad visi darbinieki nāca uz darbu ik darba dienu strādāt, ir beidzies.

Nenoliedzami, ja ap Rīgu ir jau uzbūvēts ļoti daudz noliktavu un iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties, turklāt inflācija apēdusi daudzu iedzīvotāju pirktspēju, tad var būt jautājums, ko un kādiem tirgiem tur glabās, ja austrumu tirgi — Krievija un Baltkrievija - ir slēgti noteikto ES sankciju dēļ. Preču kustība no austrumiem uz rietumiem un arī pretējā virzienā kādu laiku samazināsies vai pat pilnībā apstāsies uz daudziem gadiem. Industriālas būves ostās ir vēl viens nekustamo īpašumu segments, kuram gan pašreizējā situācijā var būt būtisks defekts – nav kravu no Krievijas, gan arī efekts, piemēram, graudu kravu termināļa veidolā, kuru var izmantot Latvijā un arī Baltijas kaimiņvalstīs iegūto graudaugu kultūru pārkraušanai. Šajā segmentā esošie var iekļauties arī Ukrainas graudu loģistikas ķēdē uz Ziemeļeiropu. Tāpat ostu termināļi Latvijā var izmantot Polijas intereses par akmeņogļu pārkraušanu.

Ne tikai Eiropā, bet pat visā pasaulē ir pieaugusi nenoteiktība. Vai tā ietekmē bankas darbību, paaugstina riskus?

Tas, ka akciju tirgi lēnam krīt, valstu centrālās bankas paaugstina refinansēšanas likmes, kas sadārdzina kredītus - gan jau izsniegtos, gan tos, kas tiks piešķirti perspektīvā -, atstāj savu ietekmi arī uz daudziem segmentiem, tostarp arī uz banku darbību. Protams, visbiežāk tiek prognozēts, ka pieaugs to aizņēmēju skaits, kuri nespēs norēķināties ar aizdevēju, taču praktiski netiek runāts par citu šķautni, proti, 14 gados, kopš Eiropas Centrālā banka uztur negatīvās likmes, bankām ir radušies lieli likviditātes uzkrājumi. Latvijā tie ir vairāk nekā 6,5 miljardu eiro apmērā, un par šādas naudas glabāšanu bankām vēl bija jāpiemaksā (0,5% no summas) Latvijas Bankai. Ja Eiropas Centrālā banka noteiks pozitīvu likmi, tad bankām vairs nebūs jāpiemaksā par naudas glabāšanu un tādējādi tās kļūst pelnītspējīgākas. Privātajiem investoriem ir iespējas savu naudu izvietot vērtspapīru tirgū, kur visu valstu obligācijas tiek tirgotas ar pozitīvu procentlikmi. Savā ziņā pēdējos 14 gadus banku sektors bija sava veida bezizejas situācijā, jo valstiski tika mēģināts veicināt ekonomikas izaugsmi, milzīgos apjomos drukājot naudu. Tāpēc pašreizējos apstākļos pat nespēju saprast, kā Eiropas Centrālā banka varētu apturēt inflāciju.

Pandēmijas izraisītā krīze ir atšķirīga no tām, kādas ir bijušas līdz šim, jo ražotāji no tās iznāca ar lielāku peļņu nekā pirms tās. Vēsturiski daudzu jomu ražotāji ir sasnieguši augstākos peļņas rādītājus. Protams, šāds rezultāts daļēji ir skaidrojams ar faktu, ka izejvielas iepirktas par vecajām – pirmskrīzes – cenām, bet preces realizētas jau ar krīzes laika papildu uzcenojumu. Vai šie peļņas rādītāji saglabāsies tādā pašā apmērā, rādīs laiks. Tomēr ražotāji kopumā labi ir pielāgojušies jaunajiem apstākļiem, jo sabalansējuši savus ienākumus ar izmaksām, un tāpēc nav pamata domāt, ka kādas jomas ražotājus jaunā situācija nostādītu bezizejas situācijā. Uzņēmēji vienmēr pielāgojas situācijai, lai arī cik slikta tā nebūtu, un atrod veidus, kā šādās situācijās ne tikai izdzīvot, bet pat attīstīties.

Jā, energoietilpīgajiem uzņēmumiem, kuru pašizmaksā liels īpatsvars ir energoresursiem, ir citāda situācija, jo enerģiju nevar nopirkt avansā — rezervēt nākamajam gadam, tāpēc viņi var arī kādu brīdi būt spiesti strādāt ar zaudējumiem, pārtraukt kādu produktu ražošanu vai pat uz kādu laiku apturēt rūpnīcu. Neviena no izvēlēm nav īsti laba. Daļa ražotāju noteikti mainīs produkcijas noieta vai izejvielu sagādes tirgus, it īpaši tas attiecas uz tiem, kuri strādāja Krievijas un Baltkrievijas tirgū. Jāņem vērā, ka, pat saglabājoties kādām nelielām preču plūsmām uz un no Krievijas un Baltkrievijas, Latvijas lielās bankas no šādu darījumu apkalpošanas ir atteikušās, jo darījumu pārbaude ir manuāla, nav iespējams izveidot automatizētās pārbaudes sistēmas, lai apstrādātu ikkatru maksājumu, un tāpēc tā ir dārga un prasa daudz laika. Savukārt mazās bankas cenšas savu iespēju robežās apkalpot šādus darījumus, taču to izvērtēšanai patērētie resursi ir dārgāki nekā iespējamā komisijas maksa, kam vēl papildus pastāv risks, ka pārbaudē konstatē, ka kaut kas ir citādi nekā dokumentos, un tas var apdraudēt bankas tālāko darbību, tāpēc arvien vairāk atsakās no šādu darījumu apkalpošanas. Tādējādi daļa uzņēmumu, kuri salīdzinoši cieši strādāja ar austrumvalstīm, ir ārpus tirgus vai arī meklē iespējas darījumus kārtot citās Eiropas Savienības bankās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Industra Bank ļauts pārņemt daļu PrivatBank aktīvu un pasīvu

Db.lv, 10.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 9.augustā pieņēmusi lēmumu atļaut AS "PrivatBank" nodot AS "Industra Bank" īpašumā AS "PrivatBank" kredītiestādes uzņēmuma daļu, atbilstoši abu pušu noslēgtajam kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumam, informē FKTK pārstāvji.

Darījuma rezultātā "Industra Bank" pārņems no "PrivatBank" klientu attiecības, tostarp privātpersonu un juridisko personu kontu pārvaldību, kredītu un līzinga portfeļus, noguldījumus, kā arī bankai piederošos vērtspapīrus.

"Industra Bank" pārņems no "PrivatBank" sadarbību ar aptuveni 5800 klientiem, no kuriem 300 ir juridiskas personas un 5500 privātpersonas. Darījumā pārnesamo kredītu apjoms veido aptuveni 23 miljonus eiro, savukārt noguldījumu apjoms pārsniedz 57 miljonus eiro. Pāreja tiks īstenota 2022.gada 20.augustā, norāda "Industra Bank" pārstāvji.

Tuvākajās dienās katru klientu personīgi informēs par klientu informācijas un līgumu pārcelšanas praktisko norisi, nosūtot vēstuli pa pastu, internetbankā, pa e-pastu kā arī ar īsziņu palīdzību. Aktuālā informācija par pāreju izvietota arī abu banku tīmekļa vietnēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Industra Bank pārņems lielāko daļu PrivatBank aktīvu un pasīvu

Db.lv, 08.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industra Bank un PrivatBank noslēgušas kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumu, kas paredz PritvatBank klientu apkalpošanas un lielākās daļas aktīvu un pasīvu pāreju pie Industra Bank. Šobrīd Finanšu un kapitāla tirgus komisijā iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju darījuma īstenošanai.

Darījuma rezultātā Industra Bank pārņems no PrivatBank klientu attiecības, tostarp privātpersonu un juridisko personu kontu pārvaldību, kredītu un līzinga portfeļus, noguldījumus, kā arī bankai piederošos vērtspapīrus.

Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis norāda: “Mēs vēlamies vidējā termiņā kļūt par Latvijas uzņēmēju pirmo izvēli banku sektorā un tādēļ mērķtiecīgi palielinām bankas darbības mērogu. Mūsu izaugsmes mērķi paredz gan organisku esošā biznesa attīstību, gan tirgus daļas palielināšanu ar citu banku aktīvu iegādi. Šis darījums ir Latvijas finanšu tirgus konsolidācijas piemērs, kas seko vairākiem gadiem nozares pārmaiņu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"PrivatBank" pārtapusi par AS "Amber Assets", liecina "Firmas.lv" informācija.

Vienlaikus veiktas izmaiņas arī padomes sastāvā.

Darbu "Amber Assets" padomē neturpina Ukrainas pilsone Irina Krasko un Kipras pilsonis Antonis Haritu, bet darbu padomē turpina Kipras pilsoņi Nikos Sofroniou, kurš turpinās darbu padomes priekšsēdētāja amatā, un Savas Stoupas, turpinās darbu padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā, kā arī Ukrainas pilsonis Dmitro Kuzmins.

Savukārt valde darbu turpina līdzšinējā sastāvā - valdē joprojām strādā Kristīna Matvejeva un Vaira Filipsone.

Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2022.gada 25.novembrī atļāva "PrivatBank" veikt reorganizāciju, pārreģistrējot to par komercsabiedrību, kuras darbība nav saistīta ar kredītiestādes darbību. Līdz ar šī lēmuma spēkā stāšanos spēku zaudēja "PrivatBank" izsniegtā licence kredītiestādes darbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PrivatBank reorganizēsies par komercsabiedrību bez kredītiestādes pakalpojumiem

Db.lv, 25.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome piektdien atļāvusi "PrivatBank" veikt reorganizāciju, pārreģistrējot to par komercsabiedrību, kuras darbība nav saistīta ar kredītiestādes darbību, informē FKTK.

Līdz ar šī lēmuma spēkā stāšanos spēku zaudē "PrivatBank" izsniegtā licence kredītiestādes darbībai.

Šāds FKTK lēmums pieņemts, ņemot vērā bankas 2022.gada 30.septembra akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemto lēmumu izbeigt "PrivatBank" kā kredītiestādes darbību un veikt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu kredītiestādes licences anulēšanu.

FKTK norāda, ka "PrivatBank" ir nodrošinājusi klientu interešu aizsardzību un informēšanu, kā arī izpildījusi saistības pret noguldītājiem.

"PrivatBank" atbilstoši akcionāru pieņemtajai stratēģijai 2022.gadā ir pakāpeniski samazināja darbības apmērus, jo atbilstoši Kredītiestāžu likumam atteikšanās no kredītiestādes licences ir iespējama tad, ja kredītiestādē vairs nav noguldījumu Kredītiestāžu likuma izpratnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industra Bank valdei 2022. gada 23. novembrī pievienojas Jānis Diedišķis – viņš būs atbildīgs par biznesa attīstības un klientu apkalpošanas jomu bankā.

Industra Bank valdes priekšsēdētāja vietnieks Uģis Vorons izlēmis pieņemt jaunus izaicinājumus, taču darbu bankā turpinās līdz gada beigām, lai nodrošinātu plūstošu pienākumu un iesākto projektu pāreju.

Banka atgriežas finanšu pakalpojumu tirgū 

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un...

“Vispirms vēlos izteikt atzinību Uģim Voronam par Industra attīstībā ieguldīto enerģiju šo divarpus gadu laikā. Uģis ar savu sparu un nemitīgo virzību uz priekšu ir sniedzis būtisku pienesumu mūsu klientu servisa uzlabošanā un pakalpojumu attīstībā. Viņa vadībā bankas biznesa komanda ir paveikusi milzīgu darbu ceļā uz tādu banku, kāda vēlamies būt. Lai arī Uģa aiziešana no bankas mums ir zaudējums, es cienu viņa lēmumu un vēlu veiksmi turpmākajā profesionālajā ceļā! Vienlaikus esmu gandarīts par Jāņa Diedišķa lēmumu pievienoties Industra Bank vadības komandai. Klientu apkalpošana un pakalpojumu attīstība ir vitāli svarīgas jomas, jo banka bez klientiem, bez konkurētspējīgiem pakalpojumiem un labas klientu pieredzes nav graša vērta. Jāņa pieredze mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanā, zināšanas par līzinga pakalpojuma attīstīšanu, kā arī līdera dotības un cilvēciskās vērtības sniegs būtisku pienesumu bankas attīstībā un mērķu sasniegšanā,” saka Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis.

Jānis Diedišķis strādā banku nozarē jau vairāk nekā septiņpadsmit gadus. Viņš ir bijis atbildīgs par līzinga biznesa attīstību, vadījis mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu, kā arī vadījis starptautiska FinTech uzņēmuma Latvijas filiāli.

Industra Bank valde šobrīd darbojas četru cilvēku sastāvā: valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis, par finanšu jomu atbildīgs ir valdes loceklis Artūrs Veics, par darbības atbilstību un AML – valdes locekle Ruta Amtmane, savukārt Jānis Diedišķis no šīs dienas atbildīgs par bankas biznesa attīstības, klientu piesaistes un apkalpošanas jomu.

Industra Bank ir 1994. gadā dibināta Latvijas kredītiestāde ar 21.4 tūkstošiem klientu – tūkstotis četri simti juridisku personu un 20 tūkstoši privātpersonu. Banku ir izveidojuši vietējie uzņēmēji, tās darbību fokusējot uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu. Klientu ērtībai banka piedāvā astoņus apkalpošanas centrus – četri no tiem atrodas Rīgā, savukārt pārējie Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī un Jelgavā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu "PrivatBank" valdē atstājusi valdes locekle un valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Una Jansone, liecina "Firmas.lv" informācija.

Izmaiņas bankas valdes sastāvā Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas ceturtdien, 13.oktobrī.

Tādējādi šobrīd "Privatbank" valdē darbu turpina Kristīna Matvejeva, kuras pārraudzībā, pēc bankas mājaslapā publiskotās informācijas, ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas, kā arī darbības atbilstības kontroles jomas, un Vaira Filipsone, kura ir par biznesa attīstību atbildīgā valdes locekle, kā arī Kreditēšanas departamenta vadītāja.

"PrivatBank" valde kopš 2019.gada aprīļa, kad amatu atstāja valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Kukičs, strādā bez valdes priekšsēdētāja.

Banka atgriežas finanšu pakalpojumu tirgū 

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un...

Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 9.augustā atļāva "PrivatBank" nodot "Industra Bank" kredītiestādes uzņēmuma daļu atbilstoši abu pušu noslēgtajam kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumam.

Darījumā "Industra Bank" pārņēma no "PrivatBank" klientu attiecības, tostarp privātpersonu un juridisko personu kontu pārvaldību, kredītu un līzinga portfeļus, noguldījumus, kā arī bankai piederošos vērtspapīrus. Darījumā pārnesamo kredītu apmērs veidoja aptuveni 23 miljonus eiro, savukārt noguldījumu apmērs pārsniedza 57 miljonus eiro.

Pēc "Industra Bank" pārstāvju vēstītā, no "PrivatBank" uz "Industra Bank" tika pārcelti 243 juridisku personu un 5566 fizisku personu norēķinu kontu atlikumi, depozīti un kredīti, tostarp līzingi un maksājumu karšu kredītlimiti.

"PrivatBank" pagājušajā gadā strādāja ar zaudējumiem 5,933 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,3 reizes mazāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 102,945 miljonu eiro apmērā, kas ir par 24,3% jeb 33,013 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Pēc aktīvu apmēra "PrivatBank" ir viena no mazākajām bankām Latvijā. Bankas lielākais akcionārs ir Ukrainas "PrivatBank" (46,54%), kuru 2016.gada decembrī Ukrainas valdība nacionalizēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industra Bank biznesa klientu apkalpošanas centrs un bankas galvenais birojs 1. februārī pārceļas uz jaunām, plašākām telpām Rīgā, Muitas ielā 1.

Bankas klientu apkalpošanas centrs Elizabete pagaidām turpinās darbu esošajās telpās, kamēr Muitas ielas ēkā noritēs apkalpošanas centra izbūves darbi.

Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis: "Kā jau nereti tas notiek, viens notikums ved pie nākamā. Iegādājoties PrivatBank uzņēmuma daļu, kļuvām arī par namīpašnieku, iegūstot īpašumā biroju ēku Muitas ielā 1. Vienlaikus līdz ar izaugsmi esošajās telpās Elizabetes ielā mums bija kļuvis par šauru, tāpēc pārcelšanās uz savu ēku ir loģisks un no izmaksu viedokļa racionāls solis. Neskatoties uz to, saglabāsim ierasto praksi ļaut darbiniekiem strādāt hibrīdā režīmā – tiem, kas to vēlas un kam to ļauj darba specifika, varēs arī turpmāk strādāt daļu laika attālināti un birojā ierasties pēc vajadzības. Es ceru, ka plašās telpas un labi aprīkotās telpas, kuras mēs turpināsim iekārtot kā mūsdienīgu, funkcionālu un ērtu darba vidi, motivēs kolēģus biežāk satikt vienam otru klātienē."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industra Bank no 2022. gada 6. oktobra saimnieciskās darbības veicējiem-mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ieviesusi saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu (SDI konts).

Izmantojot SDI kontu, pašnodarbinātai personai, kas ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs, vairs nebūs jāiesniedz MUN deklarācija, kā arī pašai jāaprēķina un jāpārskaita valsts budžetā maksājamā nodokļa summa. Klientam visi savi saimnieciskās darbības ieņēmumi jāieskaita šajā SDI kontā, un tālākās darbības Industra Bank sadarbībā ar VID veiks automātiski.

Banka atgriežas finanšu pakalpojumu tirgū 

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un...

"Mēs kā uzņēmēju veidota banka zinām, kāda ir biznesa cilvēku ikdiena un cik daudz laika un rūpju var prasīt birokrātisku un administratīvu jautājumu kārtošana, ko citkārt uzņēmējs varētu veltīt sava biznesa attīstīšanai. Saimnieciskās darbības veicēji ir būtisks elements Latvijas ekonomikas asinsritē, tāpēc esmu gandarīts ka sadarbībā ar VID un Finanšu nozares asociāciju esam kā pirmie no nozares ieviesuši SDI kontu un ļoti ceram, ka tas būs labs palīgs mazajiem uzņēmējiem un atslogos viņu ikdienu. Savukārt Valsts ieņēmumu dienestam SDI konts nodrošinās vienkāršu un saprotamu nodokļu administrēšanas procesu, ļaujot izmantot VID cilvēkresursus citu procesu sakārtošanai, lai padarītu uzņēmējdarbības vidi Latvijā patiešām uzņēmējiem draudzīgu," komentē Industra Bank valdes loceklis Uģis Vorons.

"Saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ieviešana ir ļoti gaidīts notikums, kas var būtiski atvieglot daudzu saimnieciskās darbības veicēju ikdienu, neatkarīgi no nozares, kurā saimnieciskās darbības veicējs darbojas. Zinu, ka šī konta ieviešanu gaida arī daudzi radošajās industrijās strādājošie, kam šāda veida ieņēmumi nav regulāri, tāpēc tiem nav izdevīgi dibināt uzņēmumus vai algot grāmatvežus. Atver kontu, strādā un esi drošs, ka esi nokārtojis savas saistības ar valsti. Būtiski ir zināt arī to, ka 80% no šādā veidā nomaksātajiem nodokļiem tiek aprēķinātas kā sociālās iemaksas," saka Finanšu ministra padomnieks, mūzikas izdevējs un mūziķis Guntars Račs.

"Kopīgs darbs pie SDI konta regulējuma un tehniskās izstrādes ir rezultējies risinājumā, kas nodrošina automātisku nodokļu atskaitīšanu pašnodarbinātai personai no tās konta, kas būtiski mazina administratīvo slogu. Esam gandarīti par Finanšu nozares asociācijas biedra Industra Bank izrādīto iniciatīvu un atbalstu šāda risinājuma ieviešanā, ļoti ceram, ka šis risinājums būs pamats turpmākām inovācijām vienkāršākā nodokļu iekasēšanā", uzsver Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Atbilstoši šā brīža tiesiskajam regulējumam Latvijā, SDI kontu var izmantot saimnieciskās darbības veicēji, kas ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, taču nav PVN maksātāji, ja tiem nav nodokļa parādu un tie nav darba devēji citiem darba ņēmējiem. Ja saimnieciskās darbības veicējam jau ir konts Industra Bank, kuru tas vēlas izmantot turpmāk kā SDI kontu, tad ir vien jāiesniedz VID EDS pieteikums SDI konta reģistrēšanai, tālāk jau VID sazināsies ar banku par saņemto pieteikumu un informēs klientu, kad konts būs pārslēgts SDI režīmā. Process no MUN maksātāja pieteikuma VID EDS saņemšanas brīža aizņems aptuveni piecas darba dienas.

Izvēloties izmantot iepriekš atvērtu kontu, svarīgi pārliecināties, ka tam nav piesaistīti kredīti un tas netiek izmantots citu, ar saimniecisko darbību nesaistītu maksājumu saņemšanai, jo tad arī no šiem līdzekļiem tiks rezervētas un VID pārskaitītas nodokļu summas atbilstoši SDI konta nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas un Ukrainas Nacionālās bankas sadarbībā, piesaistot "Industra Bank" un "Rietumu banku" un ievērojot Latvijā patvērušos Ukrainas bēgļu vajadzības, tuvākajā laikā tiks sākta Ukrainas grivnu maiņa pret eiro, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Maiņas procesu nodrošinās "Industra Bank" filiālēs Rīgā un četrās Latvijas pilsētās un "Rietumu banka" Rīgā.

Maiņas darījumiem netiks piemērota komisijas maksa. Par precīzu maiņas sākuma datumu informācija tiks sniegta Latvijas Bankas, "Industra Bank" un "Rietumu bankas" vietnēs.

Maiņa tiks veikta tikai 100, 200, 500 un 1000 grivnu nominālvērtības banknotēm, bet stipri bojātas banknotes netiks mainītas. Maksimālā summa, kuru var apmainīt viens Ukrainas bēglis, ir 10 000 grivnu.

Maiņas darījumus var veikt visi Ukrainas bēgļi, kuri reģistrēti Latvijā.

Grivnu un eiro maiņas kursu nosaka Ukrainas Nacionālā banka. Kurss tiek pārskatīts reizi nedēļā un publicēts Latvijas Bankas tīmekļvietnē "bank.lv".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stratēģiskais investors pagājušā gada septembrī iegādājies 52,59% "PrivatBank" akciju, taču darījuma īstenošanai nepieciešams Eiropas Centrālās bankas (ECB) akcepts, liecina bankas 2021.gada pārskats, par kuru auditorkompānija "Grant Thornton" atteikusies sniegt atzinumu.

Pārskatā minēts, ka 2020.gada oktobrī bankas akcionāri pieņēma lēmumu sākt stratēģiskā investora piesaistīšanas procesu. Bankai izdevās piesaistīt stratēģisko investoru no Eiropas, un 2021.gada septembrī parakstīts līgums par 52,59% bankas akciju iegādi.

"Bankas vadība ir pārliecināta, ka pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un ECB apstiprinās stratēģisko investoru, un pēc tam, kad kapitāla pietiekamība tiks nodrošināta ar kapitāla pieaugumu, banka sekmīgi ieviesīs jauno attīstības stratēģiju, lai nodrošinātu pozitīvu nākotnes naudas plūsmu, un tas ļaus vadībai nākotnē piemērot bankai darbības turpināšanas principu," pausts gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sabīne-E paplašinās ražošanu

LETA, 14.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industra Bank piešķīrusi ilgtermiņa finansējumu 400 000 eiro apmērā špakteļmasu, līmju un citu celtniecības materiālu ražotājam SIA Sabīne-E, kas ļaus uzņēmumam pārcelties uz ievērojami plašākām ražošanas telpām Rankas ielā un palielināt ražošanas apjomus.

SIA Sabīne-E ir vietējais Latvijas uzņēmums, kas ražo špakteļmasas, līmes, gruntis, hidroizolācijas materiālus, kā arī maisījumus koka balsināšanai ar tirdzniecības zīmi “ELVI”.

“Ar kredīta līdzekļiem mums būs iespēja turpmāk attīstīties jau jaunā līmenī un vēl straujāk paplašināt ražošanas apjomus un pārdošanas ģeogrāfiju,” teic SIA “Sabīne-E” valdes loceklis Omars Allahverdijevs.

Uzņēmuma ražotā produkcija ir iegādājama visos lielākajos Latvijas celtniecības preču veikalos – DEPO, Kurši, K Senukai, Krūza, Mājai un dārzam un citos. Sabīne-E piegādā savus ražotos materiālus dažādiem remontdarbu veicējiem un mēbeļu ražotājiem Eiropas valstīs, tās klientu vidū ir arī IKEA mēbeļu ražotne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #38

DB, 20.09.2022

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Diena Bizness 20.septembra numurā lasi:

Statistika

Eiropā savelk jostas

Tēma

Uzņēmēji sagaida parādu pieaugumu

Tūrisms

Tūrisms lēnām atgūstas. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava

Nekustamais īpašums

ECB jaunās likmes bremzēs būvniecību

Tirdzniecība

Pārtikas cenu kāpumu var veicināt neskaidrības par atbalstu

Finanses

Gaidām vēl vienu paritāti

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums BioEx ir ieviesis Latvijā pirmo biomasas tirdzniecības platformu, kas kalpos kā tiešsaistes rīks visiem, kas Latvijā izmanto biomasu – no ražotājiem un tirgotājiem līdz siltumapgādes un koģenerācijas uzņēmumiem.

BioEx mērķis ir jaunajā platformā pulcēt visus nozīmīgos Latvijas enerģētikas un mežsaimniecības nozaru uzņēmumus, kas savā darbībā izmanto biomasu. Platformā tiek uzsākta tirgus dalībnieku reģistrācija, bet pirmā tirdzniecības sesija ir paredzēta 2023 gada 6. februārī.

Kopējais šķeldas, kas ir biomasas paveids, patēriņš Latvijā gada laikā ir ap 8 miljoniem MWh, kas naudas izteiksmē ir aptuveni 320 miljoni eiro. BioEx platformas primārais mērķis ir nodrošināt tirdzniecības efektivitāti, kas, ņemot vērā ievērojamo tirgus lielumu, dos būtiskus ieguvumus Latvijas siltumapgādes un koģenerācijas uzņēmumiem, pašvaldībām, biomasas ražotājiem, kā arī siltuma un elektroenerģijas patērētājiem – Latvijas iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru