Bankas

Banka atgriežas finanšu pakalpojumu tirgū

Māris Ķirsons, 20.09.2022

Jaunākais izdevums

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Vienlaikus, lai sekmīgi piesaistītu klientus — mērķtiecīgi strādātu ar potenciālo kredītņēmēju piesaisti -, sākotnēji bankā, kura strādāja pārsvarā tikai ar nerezidentiem, faktiski nebija komandas, kas ar to nodarbojas, un tāda bija jāizveido. Savulaik bija tā — banka strādāja ar tiem, kuri paši atnāca uz banku un interesējās par kreditēšanas iespējām, nevis banka strādāja ar šādu potenciālo vidējā un mazā biznesa kredītņēmēju piesaisti. Diemžēl arī informāciju komunikāciju tehnoloģiju risinājumi bankā bija palikuši pagātnē – pagājušā gadsimta beigu vai šā gadsimta sākuma līmenī —, ar tām nebija iespējams apkalpot klientus, tādēļ līdztekus minētajai bankas darbības kursa maiņai papildus bija jāīsteno vērienīgi IT investīciju projekti, kuri radītu bankai jaunas iespējas, bet klientiem - arī jaunu internetbanku, jaunus produktus un ērtības. Bankas produktu un arī to pārdošanas kanālu digitalizācija jau pašlaik ir pierādījusi savu nozīmi. 2021. gadā banka vairāk nodarbojās ar pārbūvi – pāreju uz jaunu biznesa modeli, vienlaikus restrukturizējot bilanci, kurā tika veikta aktīvu inventarizācija, nodalot ienākumus ģenerējošus aktīvus no tādiem, kuri prasīja izdevumus, bet neradīja ienākumus. Lai cik paradoksāli neizklausītos, bet tieši Covid-19 pandēmija pārbūves un pārmaiņu procesā esošajai bankai deva pārsteidzoši negaidītu pozitīvu uzrāvienu. Proti, pieauga cilvēku vēlme iegādāties dažādus nekustamos īpašumus, bet tajā brīdī bankai bija salīdzinoši liels pārņemto īpašumu portfelis, no kuriem banka vēlējās atbrīvoties. Tādā veidā ieguva banka un ieguva arī interesenti.

Ko piedāvājat vidējam un mazajam Latvijas biznesam?

Vispirms bankas pārbūve vēl pilnībā nav pabeigta, bet jau pašlaik proaktīvi vidējam un mazajam biznesam piedāvājam dažādus finanšu pakalpojumus. No 1. oktobra būsim vienīgā banka Latvijā, kura saimnieciskās darbības veicējiem piedāvās saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojumu. Tas būs apliecinājums mazā biznesa atbalstam ne tikai vārdos, bet arī reālos darbos. Pieļauju, ka tuvākajā laikā Latvijā neviena cita banka saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojumu nepiedāvās. Normatīvo aktu bāzē jau no 2022. gada mazā biznesa ērtībām ir paredzēts saimnieciskās darbības ieņēmumu konts, no tajā ienākušās naudas automātiski tiktu pārskaitīts nodoklis (nodokļa likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā — 25%, bet apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, — 40 %), bet līdz šim neviena banka tādu nebija izstrādājusi.

Svarīgākais — lai piedāvātais instruments ir uzņēmējam ērti lietojams un viņam no tā ir praktisks ieguvums. Latvijā ir vairāk nekā 30 000 saimnieciskās darbības veicēju, bet, ja viņi neredzēs savus ieguvumus, tad arī neizvēlēsies un neizmantos saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojumu. Bankai tā ir iespēja piesaistīt jaunus klientus, vienlaikus tas ir arī liels izaicinājums. Visdrīzāk, izstrādātā saimnieciskās darbības ieņēmumu konta risinājums kopā ar šī pakalpojuma izmantotājiem un sadarbībā ar nodokļu administrāciju un Finanšu nozares asociāciju tiks pieslīpēts. Saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ideja ir dzimusi Finanšu ministrijā un Valsts ieņēmumu dienestā, taču risinājumi ir aizgūti no ārzemēm, pielāgojot Latvijas situācijai. Vēl, atbalsot Ukrainas bēgļus, atsaucāmies Latvijas Bankas aicinājumam mainīt Ukrainas grivnas pret eiro, ko darām bez maksas.

Kāpēc šādā pārmaiņu laikā Industra Bank nolēma pārņemt PrivatBank aktīvus un saistības?

Ja ir izveidota mašinērija, tad vajadzīgs ir papildu benzīns, un to visātrāk var iegūt, pievienojot, pārņemot kādu banku, kurai ir klienti. Sarunas ar PrivatBank īpašniekiem sākās pirms kāda laika, taču nenoliedzami šāda pārņemšanas darījuma īstenošanas termiņu paātrināja ekonomiskais spiediens, jo PrivatBank finanšu rādītāji nebija tie iepriecinošākie — katrs mēnesis radīja zaudējumus. Darījums tika veikts banku sektoram nepieredzēti īsā termiņā – četros mēnešos, normāli tam būtu bijis jānotiek 6- 9 mēnešu laikā. Visa 2022. gada vasara bija karsts laiks ne tikai meteoroloģiski, bet arī bankas darbiniekiem, jo PrivatBank aktīvu un pasīvu cenošana, klientu portfeļa pārņemšana nav tie pasākumi, kurus var īstenot ar vienu klikšķi. Līdz ar PrivatBank pārņemšanu Industra Bank paplašināja savu klientu bāzi. Proti, ja iepriekš Industra Bank strādāja ar apmēram 16 000 privātpersonu, tad pašlaik - jau ar 21 000, bet juridisko personu (komercstruktūru) skaits palielinājās no apmēram 1000 līdz 1300. Savukārt Industra Bank aktīvi no 190 milj. eiro pieauga līdz 280 milj. eiro. Lai šādu pieaugumu īstenotu bez PrivatBank pārņemšanas, būtu vajadzīgi daudzi mēneši, varbūt pat gadi. Rezultātā Industra Bank aktīvi, izsniedzot jaunus kredītus, šā gada nogalē sasniegs 300 milj. eiro, bet aktīvu apjoms nav mūsu pašmērķis, jo vislielākā vērība tiek pievērsta aktīvu pelnītspējai.

Kas tad pašreizējā situācijā, kad ir salīdzinoši augsta inflācija, karš Ukrainā, neprognozējama rītdiena, nāk pēc kredītiem?

Pieprasījums pēc kredītresursiem joprojām ir liels, jo biznesa attīstībai vienmēr ir vajadzīga nauda, kuras lielākoties vietējā kapitāla uzņēmumiem pietrūkst. Ir uzņēmēji, kuri sākotnēji apstaigā lielā četrinieka bankas, bet tās kaut kādu iemeslu dēļ izbrāķē potenciālo kredītņēmēju, jo lielo banku kredītpolitikā neietilpst konkrētā izmēra vai biznesa modelī strādājoša uzņēmuma finansēšana vai arī potenciālā kredītņēmēja darījumi (piemēram, ar Austrumvalstīm vai pat Austrumu un Centrālas Eiropas partneriem) un iespējamie risinājumi prasa pamatīgu iedziļināšanos — darbu, ko lielās bankas nevēlas, vai arī tā izpildei nepieciešams ilgs laiks, un arī tas izmaksā salīdzinoši dārgi. Latvijas nosacīti lielie uzņēmumi nekas vairāk kā vidējie uzņēmumi Eiropas līmenī nav, bet pašmāju vidējais bizness nekas vairāk kā mikrouzņēmums Eiropas mērogā nav un tādējādi arī lielo banku īpašnieku – mātes kompāniju skatījumā nav ļoti interesants, kaut arī, iespējams, ir perspektīvs.

Vēl viena uzņēmumu kategorija, kas kļūst par Industra Bank potenciālajiem klientiem, ir tie, kuri kaut kādu iemeslu dēļ jūtas nenovērtēti, vēlas ar banku ciešākas attiecības, nevis sarunu ar automātisko atbildētāju vai sarunu partneri, kurš rindas kartībā mainās, lai gan tas ir risinājums, kā palielināt apkalpojamo klientu skaitu. Saprotoša un nekonvencionāla attieksme ir viens no bankas stūrakmeņiem jaunu klientu, jo īpaši biznesa segmentā, piesaistei. Protams, šajā kontekstā liela nozīme ir faktam, ka bankas akcionāri ir pašmāju uzņēmēji, kuri saprot vietējā tirgus un pašmāju uzņēmēju attīstības specifiskas nianses, kuru pētīšanai un noskaidrošanai varbūt nav vēlmes tērēt laiku un resursu lielajās bankās. Tas nenozīmē to, ka Industra Bank dala kredītus pa labi un pa kreisi visiem, bet gan to, ka tā cenšas iedziļināties specifiskās potenciālo klientu biznesa niansēs, vērtējot bilanci, peļņas/zaudējumu aprēķinu, arī reputāciju utt. Kreditēšanā atslēgas vārds ir kredītņēmēja uzticamība.

Lielākais kredītu apjoms pašlaik ir izsniegts tieši industriālo telpu — noliktavu, ražotņu – izveidei, arī komercplatībām, kuras tiek izīrētas gan juridiskām, gan fiziskām personām. Situācijā, kad aug būvmateriālu cenas, būvniecības izmaksas, sankciju ietekmē arī metāls būtiski ir sadārdzinājies, industriālo telpu attīstītāji ir lielākie ieguvēji, jo šim īpašumam ir pieaugusi tirgus vērtība (arī analoga projekta izveides cena), un arī bankai kā kredītdevējai ir mierīgāks prāts.

Vai nekustamo īpašumu segmentā pašlaik nav pieaudzis risks, ka telpas paliks tukšākas, jo digitalizācija devusi iespējas strādāt attālināti, turklāt energoresursu cenu pieaugums to nomniekus var padarīt maksātnespējīgus?

Šāds risks vairāk attiecināms uz biroja telpām, savukārt industriālajā sektorā – ražotājiem - vajag gan izejvielu, gan gatavo produktu noliktavas un, protams, ražotnes, kuras pagaidām vēl attālināti nestrādā. To, ka pieprasījums pēc biroja telpām varētu sarukt, apliecina kaut vai Industra Bank pieredze, kur apmēram puse darbinieku strādā no mājām. Pagaidām neredzu nevienu argumentu, kāpēc lai attālinātais darbs tur, kur tas iespējams, nekļūtu par ikdienu. Proti, pandēmijas laikā daudzi darbinieki ir pieraduši strādāt attālināti, un tas pat ir bijis produktīvāk nekā klātienes darbs. Pieļauju, ka laiks, kad visi darbinieki nāca uz darbu ik darba dienu strādāt, ir beidzies.

Nenoliedzami, ja ap Rīgu ir jau uzbūvēts ļoti daudz noliktavu un iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties, turklāt inflācija apēdusi daudzu iedzīvotāju pirktspēju, tad var būt jautājums, ko un kādiem tirgiem tur glabās, ja austrumu tirgi — Krievija un Baltkrievija - ir slēgti noteikto ES sankciju dēļ. Preču kustība no austrumiem uz rietumiem un arī pretējā virzienā kādu laiku samazināsies vai pat pilnībā apstāsies uz daudziem gadiem. Industriālas būves ostās ir vēl viens nekustamo īpašumu segments, kuram gan pašreizējā situācijā var būt būtisks defekts – nav kravu no Krievijas, gan arī efekts, piemēram, graudu kravu termināļa veidolā, kuru var izmantot Latvijā un arī Baltijas kaimiņvalstīs iegūto graudaugu kultūru pārkraušanai. Šajā segmentā esošie var iekļauties arī Ukrainas graudu loģistikas ķēdē uz Ziemeļeiropu. Tāpat ostu termināļi Latvijā var izmantot Polijas intereses par akmeņogļu pārkraušanu.

Ne tikai Eiropā, bet pat visā pasaulē ir pieaugusi nenoteiktība. Vai tā ietekmē bankas darbību, paaugstina riskus?

Tas, ka akciju tirgi lēnam krīt, valstu centrālās bankas paaugstina refinansēšanas likmes, kas sadārdzina kredītus - gan jau izsniegtos, gan tos, kas tiks piešķirti perspektīvā -, atstāj savu ietekmi arī uz daudziem segmentiem, tostarp arī uz banku darbību. Protams, visbiežāk tiek prognozēts, ka pieaugs to aizņēmēju skaits, kuri nespēs norēķināties ar aizdevēju, taču praktiski netiek runāts par citu šķautni, proti, 14 gados, kopš Eiropas Centrālā banka uztur negatīvās likmes, bankām ir radušies lieli likviditātes uzkrājumi. Latvijā tie ir vairāk nekā 6,5 miljardu eiro apmērā, un par šādas naudas glabāšanu bankām vēl bija jāpiemaksā (0,5% no summas) Latvijas Bankai. Ja Eiropas Centrālā banka noteiks pozitīvu likmi, tad bankām vairs nebūs jāpiemaksā par naudas glabāšanu un tādējādi tās kļūst pelnītspējīgākas. Privātajiem investoriem ir iespējas savu naudu izvietot vērtspapīru tirgū, kur visu valstu obligācijas tiek tirgotas ar pozitīvu procentlikmi. Savā ziņā pēdējos 14 gadus banku sektors bija sava veida bezizejas situācijā, jo valstiski tika mēģināts veicināt ekonomikas izaugsmi, milzīgos apjomos drukājot naudu. Tāpēc pašreizējos apstākļos pat nespēju saprast, kā Eiropas Centrālā banka varētu apturēt inflāciju.

Pandēmijas izraisītā krīze ir atšķirīga no tām, kādas ir bijušas līdz šim, jo ražotāji no tās iznāca ar lielāku peļņu nekā pirms tās. Vēsturiski daudzu jomu ražotāji ir sasnieguši augstākos peļņas rādītājus. Protams, šāds rezultāts daļēji ir skaidrojams ar faktu, ka izejvielas iepirktas par vecajām – pirmskrīzes – cenām, bet preces realizētas jau ar krīzes laika papildu uzcenojumu. Vai šie peļņas rādītāji saglabāsies tādā pašā apmērā, rādīs laiks. Tomēr ražotāji kopumā labi ir pielāgojušies jaunajiem apstākļiem, jo sabalansējuši savus ienākumus ar izmaksām, un tāpēc nav pamata domāt, ka kādas jomas ražotājus jaunā situācija nostādītu bezizejas situācijā. Uzņēmēji vienmēr pielāgojas situācijai, lai arī cik slikta tā nebūtu, un atrod veidus, kā šādās situācijās ne tikai izdzīvot, bet pat attīstīties.

Jā, energoietilpīgajiem uzņēmumiem, kuru pašizmaksā liels īpatsvars ir energoresursiem, ir citāda situācija, jo enerģiju nevar nopirkt avansā — rezervēt nākamajam gadam, tāpēc viņi var arī kādu brīdi būt spiesti strādāt ar zaudējumiem, pārtraukt kādu produktu ražošanu vai pat uz kādu laiku apturēt rūpnīcu. Neviena no izvēlēm nav īsti laba. Daļa ražotāju noteikti mainīs produkcijas noieta vai izejvielu sagādes tirgus, it īpaši tas attiecas uz tiem, kuri strādāja Krievijas un Baltkrievijas tirgū. Jāņem vērā, ka, pat saglabājoties kādām nelielām preču plūsmām uz un no Krievijas un Baltkrievijas, Latvijas lielās bankas no šādu darījumu apkalpošanas ir atteikušās, jo darījumu pārbaude ir manuāla, nav iespējams izveidot automatizētās pārbaudes sistēmas, lai apstrādātu ikkatru maksājumu, un tāpēc tā ir dārga un prasa daudz laika. Savukārt mazās bankas cenšas savu iespēju robežās apkalpot šādus darījumus, taču to izvērtēšanai patērētie resursi ir dārgāki nekā iespējamā komisijas maksa, kam vēl papildus pastāv risks, ka pārbaudē konstatē, ka kaut kas ir citādi nekā dokumentos, un tas var apdraudēt bankas tālāko darbību, tāpēc arvien vairāk atsakās no šādu darījumu apkalpošanas. Tādējādi daļa uzņēmumu, kuri salīdzinoši cieši strādāja ar austrumvalstīm, ir ārpus tirgus vai arī meklē iespējas darījumus kārtot citās Eiropas Savienības bankās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Industra Bank ļauts pārņemt daļu PrivatBank aktīvu un pasīvu

Db.lv, 10.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 9.augustā pieņēmusi lēmumu atļaut AS "PrivatBank" nodot AS "Industra Bank" īpašumā AS "PrivatBank" kredītiestādes uzņēmuma daļu, atbilstoši abu pušu noslēgtajam kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumam, informē FKTK pārstāvji.

Darījuma rezultātā "Industra Bank" pārņems no "PrivatBank" klientu attiecības, tostarp privātpersonu un juridisko personu kontu pārvaldību, kredītu un līzinga portfeļus, noguldījumus, kā arī bankai piederošos vērtspapīrus.

"Industra Bank" pārņems no "PrivatBank" sadarbību ar aptuveni 5800 klientiem, no kuriem 300 ir juridiskas personas un 5500 privātpersonas. Darījumā pārnesamo kredītu apjoms veido aptuveni 23 miljonus eiro, savukārt noguldījumu apjoms pārsniedz 57 miljonus eiro. Pāreja tiks īstenota 2022.gada 20.augustā, norāda "Industra Bank" pārstāvji.

Tuvākajās dienās katru klientu personīgi informēs par klientu informācijas un līgumu pārcelšanas praktisko norisi, nosūtot vēstuli pa pastu, internetbankā, pa e-pastu kā arī ar īsziņu palīdzību. Aktuālā informācija par pāreju izvietota arī abu banku tīmekļa vietnēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Industra Bank pārņems lielāko daļu PrivatBank aktīvu un pasīvu

Db.lv, 08.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industra Bank un PrivatBank noslēgušas kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumu, kas paredz PritvatBank klientu apkalpošanas un lielākās daļas aktīvu un pasīvu pāreju pie Industra Bank. Šobrīd Finanšu un kapitāla tirgus komisijā iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju darījuma īstenošanai.

Darījuma rezultātā Industra Bank pārņems no PrivatBank klientu attiecības, tostarp privātpersonu un juridisko personu kontu pārvaldību, kredītu un līzinga portfeļus, noguldījumus, kā arī bankai piederošos vērtspapīrus.

Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis norāda: “Mēs vēlamies vidējā termiņā kļūt par Latvijas uzņēmēju pirmo izvēli banku sektorā un tādēļ mērķtiecīgi palielinām bankas darbības mērogu. Mūsu izaugsmes mērķi paredz gan organisku esošā biznesa attīstību, gan tirgus daļas palielināšanu ar citu banku aktīvu iegādi. Šis darījums ir Latvijas finanšu tirgus konsolidācijas piemērs, kas seko vairākiem gadiem nozares pārmaiņu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas un Ukrainas Nacionālās bankas sadarbībā, piesaistot "Industra Bank" un "Rietumu banku" un ievērojot Latvijā patvērušos Ukrainas bēgļu vajadzības, tuvākajā laikā tiks sākta Ukrainas grivnu maiņa pret eiro, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Maiņas procesu nodrošinās "Industra Bank" filiālēs Rīgā un četrās Latvijas pilsētās un "Rietumu banka" Rīgā.

Maiņas darījumiem netiks piemērota komisijas maksa. Par precīzu maiņas sākuma datumu informācija tiks sniegta Latvijas Bankas, "Industra Bank" un "Rietumu bankas" vietnēs.

Maiņa tiks veikta tikai 100, 200, 500 un 1000 grivnu nominālvērtības banknotēm, bet stipri bojātas banknotes netiks mainītas. Maksimālā summa, kuru var apmainīt viens Ukrainas bēglis, ir 10 000 grivnu.

Maiņas darījumus var veikt visi Ukrainas bēgļi, kuri reģistrēti Latvijā.

Grivnu un eiro maiņas kursu nosaka Ukrainas Nacionālā banka. Kurss tiek pārskatīts reizi nedēļā un publicēts Latvijas Bankas tīmekļvietnē "bank.lv".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stratēģiskais investors pagājušā gada septembrī iegādājies 52,59% "PrivatBank" akciju, taču darījuma īstenošanai nepieciešams Eiropas Centrālās bankas (ECB) akcepts, liecina bankas 2021.gada pārskats, par kuru auditorkompānija "Grant Thornton" atteikusies sniegt atzinumu.

Pārskatā minēts, ka 2020.gada oktobrī bankas akcionāri pieņēma lēmumu sākt stratēģiskā investora piesaistīšanas procesu. Bankai izdevās piesaistīt stratēģisko investoru no Eiropas, un 2021.gada septembrī parakstīts līgums par 52,59% bankas akciju iegādi.

"Bankas vadība ir pārliecināta, ka pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un ECB apstiprinās stratēģisko investoru, un pēc tam, kad kapitāla pietiekamība tiks nodrošināta ar kapitāla pieaugumu, banka sekmīgi ieviesīs jauno attīstības stratēģiju, lai nodrošinātu pozitīvu nākotnes naudas plūsmu, un tas ļaus vadībai nākotnē piemērot bankai darbības turpināšanas principu," pausts gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #38

DB, 20.09.2022

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Diena Bizness 20.septembra numurā lasi:

Statistika

Eiropā savelk jostas

Tēma

Uzņēmēji sagaida parādu pieaugumu

Tūrisms

Tūrisms lēnām atgūstas. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava

Nekustamais īpašums

ECB jaunās likmes bremzēs būvniecību

Tirdzniecība

Pārtikas cenu kāpumu var veicināt neskaidrības par atbalstu

Finanses

Gaidām vēl vienu paritāti

Komentāri

Pievienot komentāru