Bankas

PrivatBank reorganizēsies par komercsabiedrību bez kredītiestādes pakalpojumiem

Db.lv, 25.11.2022

Jaunākais izdevums

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome piektdien atļāvusi "PrivatBank" veikt reorganizāciju, pārreģistrējot to par komercsabiedrību, kuras darbība nav saistīta ar kredītiestādes darbību, informē FKTK.

Līdz ar šī lēmuma spēkā stāšanos spēku zaudē "PrivatBank" izsniegtā licence kredītiestādes darbībai.

Šāds FKTK lēmums pieņemts, ņemot vērā bankas 2022.gada 30.septembra akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemto lēmumu izbeigt "PrivatBank" kā kredītiestādes darbību un veikt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu kredītiestādes licences anulēšanu.

FKTK norāda, ka "PrivatBank" ir nodrošinājusi klientu interešu aizsardzību un informēšanu, kā arī izpildījusi saistības pret noguldītājiem.

"PrivatBank" atbilstoši akcionāru pieņemtajai stratēģijai 2022.gadā ir pakāpeniski samazināja darbības apmērus, jo atbilstoši Kredītiestāžu likumam atteikšanās no kredītiestādes licences ir iespējama tad, ja kredītiestādē vairs nav noguldījumu Kredītiestāžu likuma izpratnē.

FKTK arī atgādina, ka komisijas padome 2022.gada 9.augustā atļāva "PrivatBank" nodot "Industra Bank" īpašumā "PrivatBank" kredītiestādes uzņēmuma daļu, atbilstoši abu pušu noslēgtajam kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumam. Darījumā "Industra Bank" pārņēma no "PrivatBank" klientu attiecības, tostarp privātpersonu un juridisko personu kontu pārvaldību, kredītu un līzinga portfeļus, noguldījumus, kā arī bankai piederošos vērtspapīrus.

Jau vēstīts, ka minētajā darījumā pārnesamo kredītu apmērs veidoja aptuveni 23 miljonus eiro, savukārt noguldījumu apmērs pārsniedza 57 miljonus eiro. Pēc "Industra Bank" pārstāvju vēstītā, no "PrivatBank" uz "Industra Bank" tika pārcelti 243 juridisku personu un 5566 fizisku personu norēķinu kontu atlikumi, depozīti un kredīti, tostarp līzingi un maksājumu karšu kredītlimiti.

"PrivatBank" pagājušajā gadā strādāja ar zaudējumiem 5,933 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,3 reizes mazāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 102,945 miljonu eiro apmērā, kas ir par 24,3% jeb 33,013 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

"PrivatBank" Latvijā darbojās kopš 2007.gada 22.augusta kā specializētā banka, koncentrējoties uz noteiktu produktu, īpaši kredītu, līzinga un noguldījumu pakalpojumu sniegšanu.

Pēc aktīvu apmēra "PrivatBank" ir viena no mazākajām bankām Latvijā. Bankas lielākais akcionārs ir Ukrainas "PrivatBank" (46,54%), kuru 2016.gada decembrī Ukrainas valdība nacionalizēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"PrivatBank" pārtapusi par AS "Amber Assets", liecina "Firmas.lv" informācija.

Vienlaikus veiktas izmaiņas arī padomes sastāvā.

Darbu "Amber Assets" padomē neturpina Ukrainas pilsone Irina Krasko un Kipras pilsonis Antonis Haritu, bet darbu padomē turpina Kipras pilsoņi Nikos Sofroniou, kurš turpinās darbu padomes priekšsēdētāja amatā, un Savas Stoupas, turpinās darbu padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā, kā arī Ukrainas pilsonis Dmitro Kuzmins.

Savukārt valde darbu turpina līdzšinējā sastāvā - valdē joprojām strādā Kristīna Matvejeva un Vaira Filipsone.

Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2022.gada 25.novembrī atļāva "PrivatBank" veikt reorganizāciju, pārreģistrējot to par komercsabiedrību, kuras darbība nav saistīta ar kredītiestādes darbību. Līdz ar šī lēmuma spēkā stāšanos spēku zaudēja "PrivatBank" izsniegtā licence kredītiestādes darbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu "PrivatBank" valdē atstājusi valdes locekle un valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Una Jansone, liecina "Firmas.lv" informācija.

Izmaiņas bankas valdes sastāvā Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas ceturtdien, 13.oktobrī.

Tādējādi šobrīd "Privatbank" valdē darbu turpina Kristīna Matvejeva, kuras pārraudzībā, pēc bankas mājaslapā publiskotās informācijas, ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas, kā arī darbības atbilstības kontroles jomas, un Vaira Filipsone, kura ir par biznesa attīstību atbildīgā valdes locekle, kā arī Kreditēšanas departamenta vadītāja.

"PrivatBank" valde kopš 2019.gada aprīļa, kad amatu atstāja valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Kukičs, strādā bez valdes priekšsēdētāja.

Banka atgriežas finanšu pakalpojumu tirgū 

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un...

Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 9.augustā atļāva "PrivatBank" nodot "Industra Bank" kredītiestādes uzņēmuma daļu atbilstoši abu pušu noslēgtajam kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumam.

Darījumā "Industra Bank" pārņēma no "PrivatBank" klientu attiecības, tostarp privātpersonu un juridisko personu kontu pārvaldību, kredītu un līzinga portfeļus, noguldījumus, kā arī bankai piederošos vērtspapīrus. Darījumā pārnesamo kredītu apmērs veidoja aptuveni 23 miljonus eiro, savukārt noguldījumu apmērs pārsniedza 57 miljonus eiro.

Pēc "Industra Bank" pārstāvju vēstītā, no "PrivatBank" uz "Industra Bank" tika pārcelti 243 juridisku personu un 5566 fizisku personu norēķinu kontu atlikumi, depozīti un kredīti, tostarp līzingi un maksājumu karšu kredītlimiti.

"PrivatBank" pagājušajā gadā strādāja ar zaudējumiem 5,933 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,3 reizes mazāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 102,945 miljonu eiro apmērā, kas ir par 24,3% jeb 33,013 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Pēc aktīvu apmēra "PrivatBank" ir viena no mazākajām bankām Latvijā. Bankas lielākais akcionārs ir Ukrainas "PrivatBank" (46,54%), kuru 2016.gada decembrī Ukrainas valdība nacionalizēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banka atgriežas finanšu pakalpojumu tirgū

Māris Ķirsons, 20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 22,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 27,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+37,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+25,5 %), miltiem un citiem graudaugiem (+62,2 %), makaronu izstrādājumiem (+41,1 %), rīsiem (+37,8 %), brokastu pārslām (+11,8 %). Sadārdzinājās siers un biezpiens (+38,7 %), piena produkti (+41,0 %), piens (+43,7 %), olas (+26,9 %) un jogurts (+24,6 %). Gada laikā cenas pieauga mājputnu gaļai (+35,7 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+19,9 %), cūkgaļai (+12,4 %), gaļas izstrādājumiem (+20,6 %) un liellopu gaļai (+31,3 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā pieauga par 0,4%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2021.gada augustu - patēriņa cenu kāpums, tāpat kā pirms mēneša, bija 21,5% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 12,3%.

2022.gada augustā, salīdzinot ar jūliju, būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,9%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija sieram un biezpienam (+4,2%), konditorejas izstrādājumiem (+3,3%), kā arī svaigiem augļiem (+3,9%). Dārgāks bija cukurs (+14,8%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,3%), saldējums (+4,6%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas kāpa maizei (+0,8%), čipsiem (+11,7%), saldumiem (+5,8%), makaronu izstrādājumiem (+3,6%), ievārījumam un medum (+3,2%), kā arī brokastu pārslām (+4,9%). Cenas palielinājās arī rīsiem (+3,9%) un mājputnu gaļai (+0,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 17,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 2022.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,5%, bet gada laikā - 2022.gada decembrī salīdzinājumā ar 2021.gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 20,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa kritumu decembrī salīdzinājumā ar novembri bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,8 procentpunkti), apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupā (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1%. Būtiskākais cenu pieaugums bija maizei (+3,7%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi rudzu maizei. Cenu kāpums bija arī svaigiem augļiem (+4,5%). Noslēdzoties akcijām, dārgāks bija siers un biezpiens (+2%), augļu un dārzeņu sulas (+5,5%), augu eļļa (+4%), atspirdzinošie dzērieni (+5%), makaronu izstrādājumi (+3,2%), kā arī kafija (+0,7%). Mēneša laikā vidējais cenu līmenis pieauga olām (+3,2%), brokastu pārslām (+8,9%), kā arī cūkgaļai (+1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri - palielinājās par 21,8%, pretstatā 22,2% pagājušajā mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 15%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada oktobrī, salīdzinot ar 2022.gada septembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 2,1%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+23,3%). Cenu kāpums bija arī maizei (+2,4%), pienam (+4,1%), cukuram (+8,5%), sieram un biezpienam (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+7,2%). Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+1,2%), liellopu gaļa (+7,8%), svaigi augļi (+1,2%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+3,3%) un cūkgaļa (+1,1%). Akciju noslēgumu rezultātā sadārdzinājās augu eļļa (+3,1%), augļu un dārzeņu sulas (+2,5%). Cenas palielinājās tējai (+4,4%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,1%), margarīnam (+5,2%), saldētām zivīm (+3,9%) un gaļas izstrādājumiem (+1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā pieauga par 1,1%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2021.gada novembri - palielinājās par 21,8%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 16,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa pieaugumu 2022.gada novembrī, salīdzinot ar 2022.gada oktobri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (0,4 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,2 procentpunkti), mājokļa iekārtai (0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,5%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija maizei (+3%) un konditorejas izstrādājumiem (+3,7%). Cenu kāpums bija arī svaigiem dārzeņiem (+3,3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,5%). Sadārdzinājās piena produkti (+3%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi skābajam krējumam. Dārgāks bija piens (+2,9%), olas (+4,1%), cukurs (+4,8%), svaigas vai atdzesētas zivis (+7,9%), mērces un garšvielu piedevas (+7,1%), jogurts (+2,5%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+2,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Indexo iesniegusi pieteikumu FKTK bankas licences saņemšanai

Db.lv, 27.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" iesniegusi pieteikumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) bankas licences saņemšanai, informē "Indexo".

Kompānijas pārstāvji norāda, ka kredītiestādes licences pieteikumā ietvertas normatīvos paredzētās sadaļas, proti, jaunās bankas dibināšanas dokumenti, iecerētās bankas biznesa plāns, dažādas jaunās bankas politikas, piemēram, Klientu politika, Kredītu politika, Ārpakalpojumu politika, Risku vadības politika un virkne citu nepieciešamo politiku, kā arī informācija un dokumenti par jaunās kredītiestādes akcionāriem un amatpersonu kandidātiem un citi nepieciešamie dokumenti.

"Šis ir būtisks, taču tikai pirmais solis jaunās "Indexo" bankas licencēšanas procesā - šobrīd esam gatavi ciešai sadarbībai ar FKTK un Eiropas Centrālo banku (ECB), lai virzītos uz licences saņemšanu," min "Indexo" valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem Valdis Siksnis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industra Bank biznesa klientu apkalpošanas centrs un bankas galvenais birojs 1. februārī pārceļas uz jaunām, plašākām telpām Rīgā, Muitas ielā 1.

Bankas klientu apkalpošanas centrs Elizabete pagaidām turpinās darbu esošajās telpās, kamēr Muitas ielas ēkā noritēs apkalpošanas centra izbūves darbi.

Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis: "Kā jau nereti tas notiek, viens notikums ved pie nākamā. Iegādājoties PrivatBank uzņēmuma daļu, kļuvām arī par namīpašnieku, iegūstot īpašumā biroju ēku Muitas ielā 1. Vienlaikus līdz ar izaugsmi esošajās telpās Elizabetes ielā mums bija kļuvis par šauru, tāpēc pārcelšanās uz savu ēku ir loģisks un no izmaksu viedokļa racionāls solis. Neskatoties uz to, saglabāsim ierasto praksi ļaut darbiniekiem strādāt hibrīdā režīmā – tiem, kas to vēlas un kam to ļauj darba specifika, varēs arī turpmāk strādāt daļu laika attālināti un birojā ierasties pēc vajadzības. Es ceru, ka plašās telpas un labi aprīkotās telpas, kuras mēs turpināsim iekārtot kā mūsdienīgu, funkcionālu un ērtu darba vidi, motivēs kolēģus biežāk satikt vienam otru klātienē."

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Banka noteikusi piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes

Db.lv, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir noteikusi piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes, un atbilstoši tām apstiprināts un publicēts 2023.gada finanšu tirgus uzraudzības plāns, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Plāns paredz veikt 40 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par finanšu sektora noturību un ilgtspēju, kā arī finanšu institūciju darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un šo institūciju klientu interešu aizsardzību.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile informē, ka 2023.gadā Latvijas Banka īpašu uzmanību pievērsīs dažādu risku pārvaldībai, finanšu tirgus dalībnieku operacionālajai un finanšu noturībai, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju interešu aizsardzībai. Pārbaužu plāns publicēts ar mērķi nodrošināt caurskatāmu uzraudzības procesu un iespēju finanšu tirgus dalībniekiem labāk sagatavoties sadarbībai ar uzraudzības iestādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tiesa ierosinājusi lietu saistībā ar FKTK lēmumiem apturēt Baltic International Bank darbību

LETA, 27.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā apgabaltiesa ir pieņēmusi "Baltic International Bank" pieteikumu un ir ierosinājusi lietu saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), kas no šā gada pievienota Latvijas Bankai, lēmumiem apturēt bankas darbību.

Banka lūgusi atcelt divus FKTK 2022.gada 12.decembra lēmumus - par "Baltic International Bank" darbības apturēšanu un noregulējuma neveikšanu, komisijas 13.decembra lēmumu par noguldījumu nepieejamību, kā arī 21.decembra lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksām.

Vienlaikus bez virzības atstāts "Baltic International Bank" lūgums par FKTK 12.decembra lēmumu apturēšanu, nosakot termiņu trūkumu novēršanai līdz 2023.gada 17.februārim. Pēc tiesā skaidrotā, attiecīgais lūgums ir atstāts bez virzības, jo banka nav samaksājusi noteikto drošības naudu.

Latvijas Bankā norādīja, ka FKTK ir iesniegusi Eiropas Centrālajai bankai (ECB) priekšlikumu par "Baltic International Bank" licences anulēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reforma liek uzdot jautājumu, vai tajā paslēpta viltība paņemt labos aktīvus un atstāt bešā kreditorus.

Kamēr noris sarunas par jaunās valdības veidošanu, šķiet, ir atkal vērts pievērst uzmanību vienam no aizejošās valdības iesāktajiem pārmaiņu procesiem, kas profesionāļu vērtējumā nosaukts par vienu no pēdējā laikā skandalozākajiem. Runa ir par iesākto ostu reformu, kuru kā savu lozungu pieteica Jaunā konservatīvā partija (tagad – Konservatīvie), bet pēc neveiksmes vēlēšanās cenšas to nosaukt par Jaunās Vienotības iniciatīvu un karmisko uzdevumu.

Šā raksta kontekstā Diena uzdeva virkni jautājumu valsts pārvaldes pārstāvjiem par līdzšinējo pieredzi lielu, valsts administrētu uzņēmumu likvidācijas procesos, tostarp saistību kontekstā, kā arī par Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto cīņu pret uzņēmumu aktīvu pārnešanu uz jaunu kapitālsabiedrību un attiecīgi saistību nepildīšanu pret valsti. Iepazīstoties ar jautājumiem, Valsts kases pārstāvji Dienai ieteica ar tiem vērsties Ekonomikas ministrijā, kuras pārstāvji savukārt šos jautājumus ieteica adresēt publisko aktīvu pārvaldītājam Prossessor (bijusī Privatizācijas aģentūra). Diemžēl pāradresācijas ķēdīte izrādījās par garu, tādēļ atbildes vakardienas laikā Dienai tomēr neizdevās iegūt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Energoefektivitāte ir un būs viens no svarīgākiem faktoriem biroju izvēlē

Olga Mihailova Colliers Biroju platību aģentūras asoc. direktore, darba vides eksperte, 07.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā situācijā valstī satricinājusi Latvijas uzņēmumu dzīvi. Līdz ar cenu pieaugumu palielinājušās arī ikmēneša izmaksas, tostarp par komunālajiem pakalpojumiem. Dažus tas skar mazāk, tomēr ir uzņēmumi, kuri, asi izjūtot komunālo rēķinu pieauguma slogu, nolēmuši atteikties no biroju platības nomas un pilnībā pāriet uz attālināto darbu.

Šajos neskaidrajos laikos drošāk jūtas uzņēmumi, kuri savlaicīgi pārcēlās uz energoefektīviem projektiem, jo, saskaņā ar veikto pētījumu, energoefektīvās biroju ēkās, kas ir nesen uzceltas vai renovētas, maksa par komunāliem pakalpojumiem pieauga vidēji par 20%. Šādiem projekti ir tie, kas sertificēti ar BREAM un LEED sertifikātiem, kā arī tie, kam ir A klases Energoefektivitātes sertifikāti.

Vēsturiskajās ēkās, kas pārsvarā atrodas pilsētas centrā vai tā tuvumā, maksa par komunāliem pakalpojumiem mainījās ievērojami. Tarifi par ūdeni un apkuri, salīdzinot 2022. gada oktobri un 2021. gada oktobri, pieauga gandrīz 3 reizes, savukārt tarifi elektroenerģijai pieauga vidēji uz 350%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Spēja pielāgoties ietekmēs tālāko attīstību

Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, 25.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā un arī šī gada ekonomisko attīstību un banku darbību galvenokārt ietekmē Krievijas īstenotā karadarbība Ukrainā un tās sekas. Pērn karš atstāja būtisku iespaidu uz uzņēmēju attīstības plāniem, piegāžu ķēdēm, resursu pieejamību un sadārdzināšanos, kā arī izraisīja strauju inflācijas un pēcāk arī procentu likmju kāpumu.

Arī šis gads būs sarežģīts, jo kara sekas turpinās ietekmēt ekonomiku, tomēr liela nozīme būs tam, cik ātri spēsim pielāgoties, kļūsim neatkarīgi no Krievijas enerģijas resursiem un cik sekmīgi īstenosim dažādus energoefektivitātes pasākumus. Šogad banku sektoram un tā klientiem joprojām būs jārēķinās ar ekonomikas nestabilitāti, augstu inflāciju, procentu likmju kāpumu, kā arī domāšanas maiņu ilgtspējīgai nākotnei.

Procentu likmju kāpums

Reaģējot uz straujo inflācijas kāpumu, jau pagājušā gada vidū Eiropas Centrālā banka sāka celt Euribor likmi (kredīta procentu likmes mainīgo daļu), kas palielināja kredītņēmēju ikmēneša maksājumus. Bankām un kredītņēmējiem jārēķinās, ka arī šogad likmju kāpums turpināsies un tas kopumā var ietekmēt kreditēšanas tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome atzinusi Igaunijas finanšu grupu "LHV Group" par nozīmīgu finanšu holdinga kompāniju un no 2023.gada 1.janvāra gan "LHV Group", gan tās meitasuzņēmums "LHV Pank" tiks pakļauti tiešai ECB uzraudzībai.

Par to "LHV Group" informēja Tallinas biržu.

Pašlaik LHV uzraugs ir Igaunijas Finanšu uzraudzības pārvalde.

Kā atbildīgā institūcija ECB veic tiešo uzraudzību kredītiestādēs, kas atbilstoši Vienotā uzraudzības mehānisma regulējuma ir uzskatāmas par nozīmīgām. Nozīmīguma noteikšanā tiek ņemta vērā institūcijas aktīvu vērtība, nozīme valsts ekonomikā, pārrobežu darījumos un citi kritēriji.

Savā lēmumā ECB secināja, ka LHV ir liela nozīme Igaunijas ekonomikā un grupas aktīvi veido vairāk nekā 20% no Igaunijas iekšzemes kopprodukta.

"LHV Group" ir lielākā vietējā kapitāla finanšu grupa Igaunijā. Tās lielākie uzņēmumi ir banka "LHV Pank", aktīvu pārvaldnieks "LHV Varahaldus" un apdrošinātājs "LHV Kindlustus". Oktobra beigās "LHV" bankas pakalpojumiem bija 369 000 klientu, tās pārvaldītos pensiju fondus bija izvēlējušies 130 000 aktīvu klientu un apdrošināšanas segmentam bija 150 000 klientu. Grupas meitasuzņēmums Lielbritānijā sniedz bankas infrastruktūru 200 starptautiskām finanšu pakalpojumu kompānijām, caur kurām LHV maksājumu pakalpojumi sasniedz klientus visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nesamaksāti rēķini un ieilguši parādi. Ar kādām sekām jārēķinās?

Elīna Lesničenoka, “TGS Baltic” zvērināta advokāta palīdze, 21.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien pieaugošā inflācija un straujais energoresursu sadārdzinājums ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam jau šobrīd ir radījis grūtības apmaksāt ikmēneša rēķinus. Tiek lēsts, ka, tuvojoties ziemas sezonai, kas draud ar rekordlieliem rēķiniem par siltumu un elektroenerģiju, šādu iedzīvotāju skaits turpinās pieaugt.

2022. gada 11. augustā Saeima apstiprināja terminētu atbalsta pasākumu ieviešanu laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim, lai daļēji kompensētu pieaugošās energoresursu izmaksas un mazinātu inflācijas pieauguma ietekmi uz mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, tādējādi mazinot potenciālo negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, cenu un izmaksu pieaugumu, jo īpaši ziemas mēnešos, kas neizbēgami skars katru mājsaimniecību un arī komersantus. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz atbalsta pasākumus mājsaimniecībām, sedzot iedzīvotājiem daļu energoresursu cenu pieauguma un gaidāmajā apkures sezonā nodrošinot atbalsta pasākumus no valsts budžeta līdzekļiem centrālajai apkurei, dabasgāzei, koksnes granulām, briketēm, malkai un apkurē izmantotajai elektrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tirdzniecības bilance - naudas robs ekonomikā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 08.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1995. gada līdz šodienai – 2022. gada septembrim, Latvijas eksporta importa bilance nemainīgi bijusi negatīva un summāri veido 64,2 miljardus eiro.

Līdz 2021. gada beigām šis skaitlis bija 60,5 miljardi, bet šā gada astoņos mēnešos Latvija ir pārspējusi visas iespējamās negatīvās gaidas, gandrīz četri miljardi mīnusos, kas ir vismaz divas reizes vairāk nekā jebkad iepriekš.

Tirdzniecības bilance kā valstisks mīnuss

Lai arī kā nesamudžinātu stāstus par makroekonomiku, par iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un valsts budžeta veidošanos, nav iespējams noslēpt vienkāršu patiesību, Latvija visu laiku ieved preces un pakalpojumus par lielāku summu nekā izved. Proti, valstī ik gadu veidojas labumu deficīts naudas izteiksmē, kas ir jāaizpilda ar citām metodēm nekā preču un pakalpojumu ražošana. Jo lielāka summa gadā aizplūst no valsts, jo vairāk naudas līdzekļu jāieved, izmantojot šīs citas metodes, citādi mēs nonāktu situācijā, kad rindai preču cenas pieaugtu tik lielas, ka vairums tās nespētu iegādāties. Visticamāk, pienāktu kritisks brīdis, kad vajadzētu runāt arī par valsts maksātnespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar maksājumu kartēm 2022.gadā veikti bezskaidras naudas norēķini 8,459 miljardu eiro apmērā, kas ir par 26,3% vairāk nekā 2021.gadā, kad tika veikti norēķini 6,699 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Skaidra nauda 2022.gadā ar maksājumu kartēm izņemta 5,113 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,3% vairāk salīdzinājumā ar 2021.gadu, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 4,723 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2020.gadu, pērn bezskaidras naudas norēķini auguši par 49,4%, bet skaidras naudas izņemšana - par 7,8%. 2020.gadā bezskaidras naudas norēķini tika veikti 5,662 miljardu eiro apmērā, bet skaidras naudas izņemšana 4,743 miljardu eiro apmērā.

Pagājušajā gadā skaidras naudas izmaksas veidoja 37,7% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 41,7%, norēķini par vieglajām automašīnām - 6%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 2,8%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 2,4%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FinTech nozarei Latvijā ir lielas perspektīvas, bet jārīkojas bez vilcināšanās

Db.lv, 20.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FinTech nozarei Latvijā ir lielas perspektīvas, ko apliecināja arī nesen notikušais forums, ko rīkoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un starp dalībniekiem bija arī LPB Bank, pastāstīja LPB Bank Pārdošanas un reģionālās attīstības departamenta vadītājs Staņislavs Siņakovičs.

“Esam gandarīti, ka mūsu regulators kopā ar LIAA sarīkoja šādu pasākumu – tas ir pozitīvs signāls tirgum un potenciālajiem investoriem, kas vēl tikai domā par ienākšanu Latvijā un licences saņemšanu, tāpat arī tiem uzņēmumiem, kam trūkst informācijas par norisēm mūsu valstī. FinTech nozares attīstība būs prioritāte tuvākajos gados; forumā izskanēja doma, ka nākamgad plānots ieviest licencēšanu virtuālajām valūtām, kas šobrīd ir uzmanības centrā arī pasaulē,” uzsvēra S. Siņakovičs.

Foruma ietvaros ar saviem pieredzes stāstiem dalījās vairāki uzņēmumi, un diskusiju dalībnieki sprieda par plašu nozarei aktuālo jautājumu loku: par Latvijā sasniegto un darāmo FinTech jomā, par valsts, regulējuma un finansējuma piesaistes lomu FinTech attīstībā, par inovatīvām tehnoloģijām finanšu nozarē un citiem aktuāliem tematiem. Atzīts, ka FinTech nozares attīstībai Latvijā ir liels potenciāls un daudz priekšrocību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Veselības un dzīvības apdrošināšana pārmaiņu vējos. Ko gaidīt 2023. gadā?

Viktors Gustsons, Compensa Life Latvijas filiāles vadītājs, 05.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujais cenu pieaugums un inflācijas kāpums pērn nesis būtiskas izmaiņas arī Latvijas apdrošināšanas tirgū. Līderos pārliecinoši izvirzījusies veselības apdrošināšana, kamēr dzīvības apdrošināšanā ar uzkrāšanu vērojama zināma piesardzība.

Apdrošināšanas sabiedrību parakstīto veselības apdrošināšanas prēmiju apmērs 2022. gada desmit mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn, palielinājies par 23%, kas vērtējams kā būtisks pieaugums. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pēc COVID-19 pandēmijas ir ievērojami palielinājies pieprasījums pēc veselības apdrošināšanas (VA) polisēs iekļautajiem pakalpojumiem. Esam novērojuši, ka cilvēki vēlas nodrošināties, saņemt plašāku pakalpojumu klāstu, kas iepriekšējo divarpus gadu laikā bija ierobežoti vai liegti - tās ir maksas operācijas, diagnostiskie izmeklējumi u.c. Otrkārt – sakarā ar straujo inflācijas pieaugumu, kas Latvijā ir pārsniegusi 20%, un vispārējo cenu kāpumu, būtiski ir sadārdzinājušies ārstniecības iestāžu sniegtie pakalpojumi. Lai varētu tos apmaksāt, tirgū ir jūtami pieaugušas arī apdrošināšanas prēmijas, kas ir nodrošinājis VA izvirzīšanos apdrošināšanas tirgus līderos.

Komentāri

Pievienot komentāru