Jaunākais izdevums

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri - palielinājās par 21,8%, pretstatā 22,2% pagājušajā mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 15%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada oktobrī, salīdzinot ar 2022.gada septembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 2,1%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+23,3%). Cenu kāpums bija arī maizei (+2,4%), pienam (+4,1%), cukuram (+8,5%), sieram un biezpienam (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+7,2%). Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+1,2%), liellopu gaļa (+7,8%), svaigi augļi (+1,2%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+3,3%) un cūkgaļa (+1,1%). Akciju noslēgumu rezultātā sadārdzinājās augu eļļa (+3,1%), augļu un dārzeņu sulas (+2,5%). Cenas palielinājās tējai (+4,4%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,1%), margarīnam (+5,2%), saldētām zivīm (+3,9%) un gaļas izstrādājumiem (+1%).

Vienlaikus akciju ietekmē būtiskākais cenu kritums grupā bija kafijai (-1%) un čipsiem (-6,6%). Lētākas bija arī žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (-5%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,5%.

Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 0,7%, galvenokārt pieaugot cenām alum un noslēdzoties akcijām stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt akciju ietekmē cenas samazinājās vīnam. Tabakas izstrādājumu cenas kāpa vidēji par 0,1%.

Apģērbu un apavu grupā cenas mēneša laikā pieauga par 0,6%, ko turpināja ietekmēt ziemas sezonas apģērbu un apavu kolekciju nonākšana tirdzniecībā. Apģērbiem cenas kāpa par 2,5%, savukārt apaviem samazinājās par 5,4%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā samazinājās par 1,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka no 1.oktobra valsts kompensē elektroenerģijas cenas kāpumu - visām mājsaimniecībām pirmajām 100 kilovatstundām (kWh) ik mēnesi tiek piemērota fiksēta maksa 0,16 eiro par kWh. Tādējādi mēneša laikā elektroenerģija kļuva lētāka par 28,9%, un visbūtiskāk ietekmēja cenu samazinājumu grupā. Papildus iepriekš pieņemtajiem atbalsta instrumentiem no 1.oktobra mājsaimniecībām, kuru mēneša patēriņš pārsniedz 221 kWh mēnesī, ir noteikts vienots dabasgāzes cenas slieksnis 0,1087 eiro par kWh. Tādējādi dabasgāze mēneša laikā kļuva lētāka vidēji par 0,2%. Lētāka kļuva arī mājokļa īres maksa (-2,6%).

Laika periodā no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim tiek sniegts valsts atbalsts, kompensējot daļu no siltumenerģijas sadārdzinājuma. Ņemot vērā atbalsta pasākumus, oktobrī siltumenerģija kļuva dārgāka vidēji par 16,5%, kas ir mazāks pieaugums, nekā tas būtu bijis bez valsts kompensācijas. Sadārdzinājās arī kanalizācijas pakalpojumi, ūdensapgāde, kā arī cietais kurināmais.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis mēneša laikā kāpa par 1%. Sadārdzinājās zobārstniecības un ārstu speciālistu pakalpojumi.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 3%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 4,7%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 5,6%, benzīns - par 3,9%, bet auto gāze - par 0,7%. Dārgākas bija rezerves daļas un piederumi personiskajiem transportlīdzekļiem, personisko transportlīdzekļu apkope un remonts. Savukārt cenas samazinājās pasažieru aviopārvadājumiem.

Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā pieauga par 1,1%. Dārgāka kļuva barība lolojumdzīvniekiem, kultūras pakalpojumi, ziedi, atpūtas un sporta pakalpojumi, personālie datori un žurnāli. Lētāki bija kompleksie atpūtas pakalpojumi.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais kāpums mēneša laikā bija uzturēšanās izmaksām veco ļaužu pansionātos, ēdināšanas pakalpojumiem, neelektriskiem virtuves piederumiem un priekšmetiem. Savukārt cenas samazinājās personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.

Vienlaikus lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada oktobrī, salīdzinot ar 2021.gada oktobri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 29,5%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+36,6%), konditorejas izstrādājumiem (+27,2%), miltiem un citiem graudaugiem (+63,9%), makaronu izstrādājumiem (+35,4%), rīsiem (+41,7%).

Tāpat dārgāks bija siers un biezpiens (+37,2%), piena produkti (+34,3%), piens (+43,1%), jogurts (+24,2%), olas (+17,2%). Cenas kāpa mājputnu gaļai (+35,2%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+20,2%), cūkgaļai (+22,6%), gaļas izstrādājumiem (+21,5%) un liellopu gaļai (+40,6%).

Gada laikā cenas pieauga kafijai (+35,1%), svaigiem dārzeņiem (+24,3%), svaigiem augļiem (+22,8%), cukuram (+75,1%), sviestam (+43,1%), augu eļļai (+50,6%), šokolādei (+25,5%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+28,9%), saldējumam (+21,1%), mērcēm un garšvielu piedevām (+39,2%), augļu un dārzeņu sulām (+13,6%), atspirdzinošiem dzērieniem (+22,3%). Sadārdzinājās saldētas zivis (+39,3%), svaigas vai atdzesētas zivis (+29,5%), kartupeļi (+14,4%), ievārījums un medus (+17%), margarīns (+40,9%), sāls un garšvielas (+31,9%), saldumi (+21,7%), tūlītējai lietošanai gatavi ēdieni (+28,8%), olīveļļa (+21,6%), žāvēti, citādi konservēti vai apstrādāti dārzeņi (+18,1%), čipsi (+40%), tēja (+17,8%), žāvēti augļi un rieksti (+16,7%), minerālūdens (+13,4%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 5,6%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 6,1%, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 4,8%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 46,9%. Gada laikā būtiskākais cenu pieaugums bija siltumenerģijai, cietajam kurināmajam, dabasgāzei un elektroenerģijai. Sadārdzinājās kanalizācijas pakalpojumi, ūdensapgāde, atkritumu savākšana, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kā arī mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā kāpa par 8,3%. Gada laikā dārgāki kļuva zobārstniecības pakalpojumi, farmaceitiskie produkti, ārstu speciālistu pakalpojumi, medicīnas analīžu laboratoriju un rentgenoloģijas centru pakalpojumi, kā arī brilles un kontaktlēcas.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā palielinājās par 20,1%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 32,1%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 40,4%, benzīns - par 23,4%, bet auto gāze - par 12,5%. Cenu kāpums bija personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem, lietotām automašīnām, pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, jaunām automašīnām, kā arī pasažieru aviopārvadājumiem.

Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā kāpa par 8%. Gada laikā cenas pieauga barībai lolojumdzīvniekiem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, televīzijas abonēšanas maksai, kancelejas precēm un zīmēšanas piederumiem, ziediem, kā arī laikrakstiem un žurnāliem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 18,2%. Dārgāki bija ēdināšanas pakalpojumi, tostarp cenu kāpums bija restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem - par 15,7%, ēdnīcu pakalpojumiem - par 18,3% un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem - par 16,9%. Gada laikā sadārdzinājās arī viesnīcu pakalpojumi.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas gada laikā palielinājās par 15,3%, ko visbūtiskāk ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka bija autotransportlīdzekļu apdrošināšana, uzturēšanās izmaksas veco ļaužu pansionātos, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums gada laikā bija apģērbiem, mājokļa mēbelēm, telekomunikāciju pakalpojumiem, apaviem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, neelektriskiem virtuves piederumiem un priekšmetiem, pirmsskolas izglītībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Inflācijas augstākais punkts vēl priekšā - Latvijā tā varētu sasniegt pat 25 %

Db.lv, 10.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī inflācijas līmenis pieauga par 1.6%, kas pacēla gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 22.2%. Joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18.4 procentpunktus no kopējās inflācijas.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pamazām vērojama arī inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās. "Kaut tas ir mazāk izteikts, šāda inflācijas paplašināšanās nozīmē, ka tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot. Tomēr pamat tendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika. Attiecībās uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku mēs spēsim novērtēt uz gada beigām, nākamā gada sākumā. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laikapstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu piezemēties. Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji dzesējot inflāciju. Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija vēl turpinās tiekties jaunos līmeņos, jo daudzās grupās, tai skaitā, tarifos pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem. Turklāt jaunu nenoteiktību nesīs nākamā gada sākums attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā," prognozē D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2,39 reizes augstāka inflācija nekā vidēji eirozonā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 15.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus zemākiem ienākumiem un vienam no augstākajiem darbaspēka nodokļu slogam Eiropā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju šobrīd iznīcina vairāk nekā 21,3% augstā vispārējā inflācija. Jebkuram vietējā tirgus uzņēmumam ir jautājums, kurš varēs nopirkt viņa ražojumu vai pakalpojumu ziemā pie jaunajiem tarifiem.

Paradoksāli, ka vidēji inflācija eirozonā ir tikai 8,9%.

Kā pēc izstāšanās no Savienības

Šogad Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā pieredzētā inflācija vairāk atgādina pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades sākumu, kad valstis «stājās» ārā no PSRS. Situācijā, kad PSRS rubļa emisiju Baltijā kontrolēt neviens vairs nespēja, loģisks solis bija pāriet uz savu naudu, kuras emisiju kontrolētu paši un līdz ar to arī «iegrožotu» inflāciju. Vienlaikus tobrīd bija citi faktori – sociālisma sistēmā saimniekojošu, bet tirgus ekonomikā strādāt nespējošu vai neprotošu uzņēmumu slēgšana, darba vietu samazinājums, nespēja konkurēt, patērētāju dzīšanās pēc krāsaina iepakojuma, neraugoties uz produktu kvalitāti un ražošanas valsti, pāreja no deficīta pie šķietamas pārpilnības. Daļēji tā laika notikumu sekas ir jūtamas arī šodien, tomēr atliek cerēt, ka inflācijai šodien ir citi cēloņi. Kādēļ cerēt? Ja cēloņi ir tie paši, tad pēc noklusējuma iznāk, ka mēs pametam Eiropas Savienību vai arī Savienība pamet mūs!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada oktobrī piekto mēnesi pēc kārtas negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar septembri nedaudz uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums negatīvs, bet labāks nekā uzņēmējiem citās jomās

2022.gada oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 1,2. Salīdzinot ar septembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 0,5 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš jūnija. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar septembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 2,0 procentpunktiem, sasniedzot vērtību – 4,6. Oktobrī turpināja pasliktinājies arī degvielas mazumtirgotāju noskaņojums. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 4,9 procentpunktiem un ir nokrities līdz - 13,9. Automobiļu, kā arī to rezerves daļu pārdošanā, apkopē un remontā noskaņojuma rādītāji noslīdējuši zem nulles, sasniedzot attiecīgi - 7,8 un - 7,4. Nepārtikas preču mazumtirgotāji oktobrī bijuši visoptimistiskākie, to noskaņojuma rādītājs joprojām ir pozitīvs un tā vērtība, salīdzinot ar septembri, nav mainījusies (3,5).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad desmit mēnešos reģistrēti kopumā 7350 jauni uzņēmumi, bet likvidēti - 8960, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Vienlaikus "Lursoft" atzīmē, ka pērn attiecīgajā periodā bija lielāks gan jaunreģistrēto, gan arī likvidēto uzņēmumu skaits - 2021.gada desmit mēnešos Latvijā bija reģistrēti 7807 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 11 722.

Šogad oktobrī reģistrēti 772 jauni uzņēmumi, to kopējam pamatkapitālam veidojot 3,39 miljonus eiro. Lai arī kopējais jauno uzņēmumu skaits viena mēneša laikā oktobrī bija lielāks nekā citos šā gada mēnešos, to kopējais pamatkapitāla apmērs ir mazākais, kāds šogad reģistrēts viena mēneša laikā.

Pēc "Lursoft" datiem, no oktobrī reģistrētajām 679 sabiedrībām ar ierobežotu atbildību vien 202 pamatkapitāls sasniedza vismaz 2800 eiro, savukārt 216 sabiedrībām ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls bija mazāks par 10 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik spēcīga būs noturība pret procentu likmju un inflācijas kāpumu?

Dainis Gašpuitis, SEB ekonomists, 15.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atskats uz 2022. gadu finanšu tirgos un nākotnes perspektīva

Konstantīns Goluzins, Rietumu Bankas klientu aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs, 28.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esam pieraduši, ka galvenais finanšu tirgu dzinējspēks ilgu laiku ir bijusi ASV centrālā banka, kas kopā ar pārējām centrālajām bankām ir īstenojusi kvantitatīvo mīkstināšanas programmu, samazinot procentu likmes līdz minimumam un pārpludinot finanšu tirgu ar likviditāti.

2021.gada beigās, beidzot atzīstot, ka inflācija nebūs pārejoša, ASV centrālā banka un pārējās centrālās bankas, beidza savu mīkstinošo monetāro politiku un 2022.gada sākumā pārgāja uz ierobežojošo monetāro politiku. Centrālajām bankām palielinot procentu likmes, cenas sāka krist gan kapitāla vērtspapīriem, gan garāka termiņa parāda vērtspapīriem. Ja iepriekš centrālo banku mīkstinošā politika veicināja finanšu tirgus instrumentu cenu kāpumu, tad tagad ierobežojošā monetārā politika veicina šo instrumentu cenas kritumu. Tomēr viena lieta paliek nemainīga - sliktās ziņas ekonomikai ir labas ziņas finanšu tirgiem.

Bezdarbam sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, gan ASV, gan Eiro zonā, kā arī citur pasaulē, bet iedzīvotāju patēriņam saglabājoties spēcīgam, ekonomiskā recesija paliek tikai par nākotnes perspektīvu. Šī iemesla dēļ, tirgus spēlētājiem reālās ekonomikas rādītāji ir tikai signāli centrālās bankas politikas izmaiņām, kas tiek balstīts uz vienu pamatprincipu - jo sliktāka būs ekonomiskā situācija, jo ātrāk centrālās bankas atkal pāries pie monetārās stimulācijas, kas savukārt pozitīvi ietekmēs finanšu instrumentu cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Risks inflācijai iesakņoties ir ļoti augsts, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Risks inflācijai iesakņoties ir ļoti augsts. Inflācija eirozonā nu jau ir virs 10%, tostarp Latvijā tā ir vēl augstāka. Līdz ar to monetārās politikas rīcība ir absolūti skaidra un vienkārša - celt procentu likmes, lai mazinātu risku, ka šī inflācija iesakņojas, jo ilgstoši augsta inflācija ir milzīgs ļaunums ekonomikai," teica Kazāks.

Vienlaikus viņš arī atzīmēja, ka valstij, īstenojot pārdomātu fiskālo politiku, ir jāpalīdz iedzīvotājiem saistībā ar straujo energoresursu un pārtikas cenu kāpumu, ko veicinājis Krievijas sāktais karš Ukrainā.

"Pie tik augsta inflācijas līmeņa fiskālajai politikai ir jābūt ļoti mērķētai un terminētai, proti, jebkurš lieks eiro, kas aizies fiskālās politikas atbalstam, nozīmē, ka inflācija potenciāli būs augstāka. Tādējādi monetārajā politikā procentu likmes būtu jāceļ vēl vairāk," pauda Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija eirozonā šobrīd atrodas rekordaugstā līmenī, taču savu maksimālo līmeni vēl nav sasniegusi, pirmdien sacīja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda.

Gada inflācija eirozonā oktobrī sasniedza 10,6%, un patēriņa cenu kāpumu veicināja pārtikas produktu un enerģijas cenu pieaugums saistībā ar Krievijas Ukrainā sākto karu.

"Man būtu gribējies, lai inflācija oktobrī būtu sasniegusi savu maksimālo līmeni, taču diemžēl es tā nevaru teikt," Eiropas likumdevējiem Briselē sacīja Lagarda.

"Manuprāt, ir pārāk liela neskaidrība, jo sevišķi saistībā ar augsto vairumtirdzniecības enerģijas izmaksu nonākšanu mazumtirdzniecības līmenī, lai pieņemtu, ka inflācija sasniegusi savu maksimālo līmeni. Tas mani pārsteigtu," uzsvēra Lagarda.

Vienlaikus Lagarda norādīja, ka ECB būs nepieciešami papildu bāzes procentlikmes paaugstinājumi, lai atgrieztu inflāciju pie bankas noteiktā 2% mērķa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Labklājība uz parāda

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 30.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts ar saviem ienākumiem izdzīvot nespēj jau daudzus gadus un šo iztrūkumu regulāri un sistemātiski kompensē aizņemoties. Īpaši straujš valdības parāda pieaugums novērots tieši 2021. gadā.

Tādu ainu rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Faktiski līdzšinējā Latvijas iedzīvotāju labklājība vai tas, cik un ko varam atļauties, daļēji ir valsts aizņemšanās nopelns. Varam redzēt, ka citās Eiropas valstīs parāds ir vēl iespaidīgāks un lielāks, piemēram, Portugālē, Itālijā, Grieķijā, Spānijā. Ir pat ieviests neformāls saīsinājums šim ES aizņēmēju četriniekam. Tomēr tas, ka kāds tā dzīvo, nevar būt arguments, lai mēs turpinātu aizņemšanos, nedomājot par savu ienākumu palielināšanu vai apetītes mazināšanu, iespējams, upurējot daļu savas labklājības. Labklājība uz parāda ir ilūzija, jo to nav iespējams saglabāt ilgtermiņā. Lai pārkreditētu veco kredītu, ir jāaizņemas vēl vairāk, un pienāk brīdis, kad procentu nasta kļūst neciešama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada inflācija Vācijā oktobrī palielinājusies līdz 10,4% salīdzinājumā ar 10% septembrī, tādējādi reģistrēts jauns visu laiku augstākais līmenis, liecina valsts statistikas biroja sākotnējie dati.

Turklāt inflācijai kāpums fiksēts trešo mēnesi pēc kārtas.

Analītiķi bija prognozējuši, ka inflācija pieaugs līdz 10,1%.

Viens no galvenajiem faktoriem cenu kāpumam oktobrī bijis enerģijas cenu pieaugums par 43%, kā arī pārtikas produktu cenu sadārdzināšanās par 20,3%.

Tikmēr salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas Vācijā oktobrī palielinājās par 0,9%.

Toties patēriņa cenas Vācijā atbilstoši Eiropas Savienības saskaņotajam patēriņa preču indeksam (HICP) oktobrī gada griezumā palielinājušās par 11,6%, bet mēneša salīdzinājumā - par 1,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Avārijas bremzēšanas režīms?

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 28.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autobūves drošības sistēmu jomā viens no svarīgiem jaunievedumiem ir autonomā avārijas bremzēšanas sistēma. Sistēma automātiski sāk bremzēt, ja gaidāma sadursme. ECB nelūdz un nepieņem norādījumus no iestādēm, valdības vai no kādas citas struktūras.

Vienlaikus eiro zonas dalībvalstu valdības un citas ES iestādes nedrīkst ietekmēt ECB lēmējinstitūcijas, tātad ECB rīcība ir autonoma un viņas šī brīža uzvedība procentu likmju frontē liek domāt par avārijas bremzēšanu, pirms inflācija iegājusi katastrofālā spirālē, kad aug cenas, tiek celtas algas, tēriņus var nemazināt, var turpināt celt cenas un tad atkal jāceļ algas…

Ar procentu likmju celšanu vismaz daļēji tiek bremzēts patēriņš, gan bremzējot pieprasījumu pēc jauniem kredītiem, gan, diemžēl, mazinot arī esošo kredītņēmēju maksātspēju. Risks šajā gadījumā ir pārāk strauja pieprasījuma bremzēšanās, iespējamā situācijas pasliktināšanās kredītu tirgū un ekonomikas pārāk strauja atdzišana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga pēc datu publicēšanas, kas parādīja, ka inflācija ASV vēl arvien ir augstā līmenī.

Gada inflācija ASV augustā samazinājusies līdz 8,3% salīdzinājumā ar 8,5% jūlijā, liecina Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskotie dati. Analītiķi tomēr bija prognozējuši, ka inflācija saruks līdz 8,1%.

Akciju cenas iepriekšējās dienās bija kāpušas un ASV dolāra vērtība bija kritusies, investoriem cerot, ka cenu pieauguma palēnināšanās ļaus ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) atteikties no agresīvas procentlikmju celšanas kā līdzekļa inflācijas ierobežošanai.

Saskaņā ar ASV Nodarbinātības ministrijas datiem patēriņa cenas valstī augustā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieaugušas par 0,1% pēc tam, kad jūlijā tās bija saglabājušās nemainīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās krītas, britu mārciņas vērtība pieaug

LETA--AFP, 30.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās bažās par to, ka procentlikmju paaugstināšana izraisīs globālu ekonomikas recesiju, bet britu mārciņas vērtība turpināja pieaugt pēc Anglijas Bankas negaidītas intervences tirgū.

"Lielāks ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgums, inflācija un augošas bailes par recesiju atkal nosaka toni," atzina "City Index" tirgus analītiķe Fiona Sinkota.

Ceturtdien publicēti dati parādīja, ka Vācijā inflācija septembrī strauji kāpusi, kas ir jaunākā norāde uz to, ka Eiropas lielākā ekonomika ir pakļauta spiedienam, ko rada augošas enerģijas cenas.

Gada inflācija Vācijā septembrī palielinājusies līdz 10% salīdzinājumā ar 7,9% augustā, tādējādi reģistrēts visu laiku augstākais līmenis, liecina valsts statistikas biroja sākotnējie dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka inflācija pieaugs līdz 9,4%.

Reaģējot uz vēsturisku britu mārciņas vērtības krišanos pret ASV dolāru, Anglijas Banka trešdien paziņoja, ka tā uz laiku uzpirks Lielbritānijas valdības obligācijas ar garu dzēšanas termiņu, "lai atjaunotu mierīgus tirgus apstākļus".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Inflācijai strauji palielinoties, Lielbritānijā plašumā vēršas streiki

LETA--AFP, 18.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā aizvien plašumā vēršas dažādu nozaru darbinieku streiki laikā, kad inflācijas straujš pieaugums samazina iedzīvotāju nopelnītās naudas vērtību.

Lielbritānijas dzelzceļa darbinieki streikos ceturtdien un sestdien pēc šovasar jau rīkotā vairāk nekā pēdējos 30 gados lielākā streika. Sagaidāms, ka šajās divās dienā streikos vairāki desmiti tūkstoši dzelzceļnieku.

Londonas metro satiksmi darbinieku streiks ietekmēs sestdien, bet no svētdienas astoņu dienu streiku rīkos Lielbritānijas lielākās kravu ostas - Felikstovas ostas - darbinieki.

Vienlaikus gan daļa šovasar Lielbritānijā paredzēto streiku tikuši atcelti, arodbiedrībām un uzņēmumiem spējot vienoties par atalgojumu palielināšanu.

Kamēr lidsabiedrības "British Airways" lidostu darbinieki un lidmašīnu degvielas uzpildītāji Hītrovas lidostā paredzētos streikus atcēluši, vairāk nekā 115 000 valsts pasta pakalpojumu kompānijas "Royal Mail" darbinieku augusta beigās iecerējuši četru dienu streiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,5 procentpunktiem līdz 2,5%.

ECB padomes sēdē Frankfurtē arī nolemts palielināt noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 2% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 2,75%. Arī abas šīs likmes arī palielinātas par 0,5 procentpunktiem.

Procentu likmes ECB palielinājusi ceturto sanāksmi pēc kārtas.

Iepriekšējās divās sanāksmēs visas trīs likmes tika palielinātas par 0,75 procentpunktiem. Savukārt pirms tam sēdē 21.jūlijā padome nolūkā cīnīties pret augsto inflāciju nolēma īstenot pirmo procentlikmju paaugstinājumu 11 gadu laikā, likmes paaugstinot par 0,5 procentpunktiem.

"Inflācija joprojām ir pārāk augsta un prognozes liecina, ka tā virs bankas noteiktā mērķa saglabāsies pārāk ilgi," norādīts pēc sanāksmes publiskotajā padomes paziņojumā. "Procentu likmes nāksies ievērojami palielināt stabilā tempā."

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cūkgaļas cena Latvijā oktobrī bijusi vidēji par 93,7% augstāka nekā gadu iepriekš

LETA, 29.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā cūkgaļas cena šogad oktobrī bijusi vidēji par 93,7% augstāka nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, bet par 8,8% mazāka nekā šogad septembrī, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Vienlaikus Eiropas Savienībā (ES) cūkgaļas cena 2022.gada oktobrī bija vidēji par 55,3% augstāka nekā 2021.gada oktobrī. Tostarp Vācijā cūkgaļas cena gada laikā pieaugusi par 59,9%, Lietuvā - par 77,6%, Dānijā - par 39,2%, Polijā - 67%, bet Igaunijā - par 39,7%.

Publiskotie dati arī liecina, ka cūkgaļa oktobrī Latvijā bija dārgāka nekā vidēji ES, proti, ES cūkas liemeņa tirgus cena oktobrī bija vidēji 202,74 eiro par 100 kilogramiem, savukārt Latvijā - 206,90 eiro par 100 kilogramiem.

Tajā pašā laikā Igaunijā cūkas liemeņa tirgus cena šogad oktobrī bija 192,52 eiro par 100 kilogramiem, Vācijā - 205,24 eiro, Dānijā - 183,53 eiro, Polijā - 197,28 eiro, bet Lietuvā - 193,72 eiro par 100 kilogramiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī tirgū valda liela nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus.

To intervijā Dienas Biznesam stāta AS Reģionālā investīciju banka Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Armands Kokainis.

Kāda ir situācija kreditēšanā?

Nenoliedzami, ka tirgū valda nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus. Vēl vairāk – virknei tirgus spēlētāju vēlme kreditēt pat ir palielinājusies, gribam sevi pieskaitīt pie šo banku loka. Vienlaicīgi jaunajā realitātē atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem ir grūtāk piesaistīt finansējumu, jo ir liela neskaidrība par nākotni un valda piesardzība. Būtībā esam posmā, kurā daudzi uzņēmēji ir nogaidošā pozīcijā un vēlas pārziemot, lai virzītos uz priekšu ar saviem investīciju plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmumi cenu "skrūvspīlēs" - kur meklēt izeju?

Kaspars Barons, faktoringa kompānijas Factris izpilddirektors Latvijā, 17.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nemitīgi augošās energoresursu, izejmateriālu, transporta un arī darbaspēka izmaksas arvien vairāk uzņēmumu Latvijā nostāda smagas dilemmas priekšā - censties atrast veidus, kā ietaupīt, lai samazinātu izdevumus, vai celt produkcijas cenas, tādējādi riskējot ar noieta samazināšanos un ienākumu sarukumu.

Energorsursu cenas būtiski ietekmē 68% uzņēmumu

Energoresursu cenu kāpums aizsākās jau pērn, šogad turpinot sasniegt arvien jaunas virsotnes. Pēdējie publiski izskanējušie un šoku patērētājiem radījušie “triecieni” ir iespaidīgais dabasgāzes tarifu paaugstinājums 2022. gada 2. pusgadam, kas gāzes cenu mājsaimniecību patēriņam, salīdzinot ar pagājušā gada rudeni, paaugstinās pat līdz četrām reizēm.

Uzņēmumiem gāzes tarifi tiek pārrēķināti katru mēnesi no jauna, bet nav pamata domāt, ka arī tie nepieaugs tikpat strauji. Tāpat izskanējušas ziņas par ievērojamu elektroenerģijas cenu kāpumu no 1. septembra, kas varētu sasniegt ap 67% (citiem vārdiem, augt par divām trešdaļām). Strauji augošās energoresursu cenas būtiski ietekmē 68% uzņēmumu (no tiem, kuru apgrozījums ir vismaz 2 miljoni eiro gadā), secināts valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” veiktā uzņēmēju aptaujā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 3,9% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,7%.

Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis kritums par 0,4%.

Savukārt 2022.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada otro ceturksni -, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,7%.

2022.gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, bija 7,104 miljardu eiro apmērā.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis secina, ka "ekonomika ir iestūrējusi mīnusos nedaudz ātrāk kā gaidīts, kas noticis gan salīdzinoši labās aktivitātes šajā laika periodā pērn, gan tas, ka augošās dzīves dārdzības krīze un nenoteiktība sāk izplesties pa dažādiem ekonomikas sektoriem".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās trešdien kritās, investoriem Eiropā uztraucoties par raķetes eksploziju Polijā, bet ASV tirgiem nervozējot par mazumtirgotāja "Target" brīdinājumiem par vāju brīvdienu iepirkšanās sezonu.

Londonas biržas indekss kritās par 0,3% pēc ziņām, ka gada inflācija Lielbritānijā oktobrī pieaugusi līdz 11,1% salīdzinājumā ar 10,1% septembrī, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 1981.gada oktobra.

ASV dolāra vērtība pieauga pret Japānas jenu, bet kritās pret eiro un britu mārciņu.

"Ziņas par raķešu triecieniem otrdien Polijā dabiski izraisīja drebuļus tirgos," sacīja tirdzniecības platformas OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

"Par pēkšņas un negaidītas eskalācijas perspektīvu karā Ukrainā, sevišķi iesaistot NATO valsti, ir nepanesami domāt, bet mēs gandrīz bijām spiesti to darīt," piebilda Erlams.

Mazumtirdzniecības apgrozījums ASV oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 1,3%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto. Neraugoties uz to, "Target" ziņoja par negaidīti vāju apgrozījumu, brīdinot par vāju brīvdienu iepirkšanās sezonu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada inflācija Lietuvā septembrī palielinājusies līdz 24,1% salīdzinājumā ar 22,4% augustā, liecina Statistikas departamenta pirmdien publiskotie dati.

Savukārt gada vidējā inflācija septembrī pieaugusi līdz 16,3% salīdzinājumā ar 14,8% augustā.

Inflācijas augstākais punkts vēl priekšā - Latvijā tā varētu sasniegt pat 25 % 

Septembrī inflācijas līmenis pieauga par 1.6%, kas pacēla gada inflāciju līdz jauniem...

Preču cenu kāpums septembrī gada izteiksmē bijis 28,9%, tikmēr pakalpojumu cenas bijušas par 12,9% lielākas nekā pirms gada.

Mēneša inflācija Lietuvā septembrī bijusi 2,9%. Salīdzinājumā ar augustu preču cenas Lietuvā pagājušajā mēnesī palielinājušās par 3,4%, bet pakalpojumu cenas augušas par 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Naudas drukāšana iedzinusi pasauli dziļos parādos

Māris Ķirsons, 30.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Eiropas Centrālā banka kopā ar ASV Federālo rezervju sistēmu īstenojusi bezatbildīgāko naudas drukāšanu modernās pasaules vēsturē, kā ietekmē pasaule ir iedzīta vēl dziļākos parādos, nekā tā bija 2008. gada krīzes laikā. Tas novedis pie pēdējos gadu desmitos nepieredzētas divciparu inflācijas, kuras slāpēšana izraisīs recesiju, kā arī valstu un korporāciju maksātnespēju.

To intervijā Dienas Biznesam saka Einars Repše, kurš no 1991. līdz 2001. gadam bija Latvijas Bankas prezidents, no 2002. līdz 2004. gadam – Ministru prezidents, pēcāk gadu – aizsardzības ministrs, bet no 2009. līdz 2010. gadam arī finanšu ministrs. Viņš uzskata, ka pašlaik ir ļoti eksistenciālas dabas jautājums: vai nu Eiropas Centrālā banka beidzot izpildīs savu tiešo pienākumu un nodrošinās stabilu eiro, vai arī eiro vienkārši izzudīs un eirozona izjuks, tās vietā nākot kaut kam labākam.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat pašreizējo situāciju – augsta inflācija, karš Ukrainā, neprognozējama rītdiena, kas daudzus vedina uz 1991. gada notikumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,75 procentpunktiem līdz 1,25%.

ECB padomes sēdē Frankfurtē arī nolemts palielināt noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 0,75% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 1,5%. Arī abas šīs likmes palielinātas par 0,75 procentpunktiem.

Tas ir lielākais procentlikmju paaugstinājums ECB vēsturē.

"Šis būtiskais solis pietuvina pāreju no līdzšinējā ļoti stimulējošo monetārās politikas procentlikmju līmeņa uz tādu procentlikmju līmeni, kas vidējā termiņā veicinās savlaicīgu inflācijas atgriešanos ECB 2% mērķa līmenī," norādījusi padome.

Naudas drukāšana iedzinusi pasauli dziļos parādos 

Pēdējos gados Eiropas Centrālā banka kopā ar ASV Federālo rezervju sistēmu īstenojusi...

"Balstoties uz pašreizējo novērtējumu, padome sagaida, ka vairākās turpmākajās sanāksmēs tiks turpmāk paaugstinātas procentlikmes, lai mazinātu pieprasījumu un nodrošinātos pret ilgstošu augšupvērstu inflācijas gaidu pārmaiņu risku," teikts padomes paziņojumā.

"Inflācija joprojām ir pārāk augsta, un iespējams, ka tā ilgstoši pārsniegs mērķa līmeni," brīdina padome.

Gada inflācija eirozonā jūlijā palielinājusies līdz rekordaugstam līmenim - 9,1%, liecina Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.

"Strauji augošās enerģijas un pārtikas cenas, pieprasījuma spiediens dažos sektoros saistībā ar tautsaimniecības atkalatvēršanos, kā arī piegādes traucējumi joprojām nosaka inflācijas kāpumu," konstatē padome.

Jau ziņots, ka iepriekšējā sēdē 21.jūlijā ECB padome nolūkā cīnīties pret augsto inflāciju nolēma īstenot pirmo procentlikmju paaugstinājumu 11 gadu laikā.

ECB ceturtdien publiskoja arī jaunākās makroekonomikas prognozes. Tās liecina, ka inflācija eirozonā būs vidēji 8,1% 2022.gadā, 5,5% 2023.gadā un 2,3% 2024.gadā.

"Pēc kāpuma 2022.gada pirmajā pusgadā jaunākie dati liecina, ka eirozonas tautsaimniecības izaugsmes temps būtiski samazinājies, un gaidāms, ka šā gada atlikušajos mēnešos un 2023.gada pirmajā ceturksnī tautsaimniecībā iestāsies stagnācija," norāda padome.

"Ļoti augstās enerģijas cenas samazina iedzīvotāju ienākumu pirktspēju, un, lai gan piegādes problēmas mazinās, tās joprojām ierobežo tautsaimniecības aktivitāti. Turklāt nelabvēlīgā ģeopolitiskā situācija, īpaši Krievijas nepamatotā agresija pret Ukrainu, mazina uzņēmumu un patērētāju pārliecību," sacīts padomes paziņojumā.

ECB jaunākās prognozes paredz eirozonas ekonomikas izaugsmi par 3,1% 2022.gadā, par 0,9% 2023.gadā un par 1,9% 2024.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ASV un Eiropas dažādās cīņas ar inflāciju: kas kapitulēs pirmais?

Simona Striževska, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste, 18.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājums kas patlaban bažīgus dara visus, sākot no pasaules vadošo Centrālo banku vadītajiem līdz patērētājiem – kad norims patēriņa cenu kāpums? Septembrī inflācijas cipari ASV un eirozonā kārtējo reizi izrādījās augstāki, nekā daudzi bija prognozējuši.

Ja ASV inflācijas dinamikā vismaz var saskatīt pirmās stabilizācijas pazīmes, eirozonas inflācija turpina “pārsist” rekordus. Rudens sakumā patēriņa cenas eirozonā palielinājās par 10 % gada griezumā, turklāt valstu līmenī cenu kāpumu patērētāji izjuta dažādi – cenas pieauga no 6.2 % Francijā līdz vairāk kā 20 % Baltijas valstīs.

Spēcīgāks nekā prognozēts patēriņa cenu kāpums lika arī Centrālajam bankām pēdējo mēnešu laikā pastiprināt pūles cīņā pret inflāciju. Pirms dažiem mēnešiem tika sagaidīts, ka Centrālo banku noteiktās procentu likmes nekāps augstāk par 1.5 – 2.0 % eirozonā un 3.5 % ASV. Spriežot pēc pēdējām finanšu tirgus indikācijām, bāzes procentu likmju augstāko līmeni eirozonā patlaban redz tuvāk 3 %, savukārt ASV 4.75 - 5.0 % diapazonā. Tas nozīmē, ka arī valdībām, uzņēmumiem un patērētājiem aizņemties kļūs vēl dārgāk, un sistēmisku negadījumu riski finanšu tirgos palielināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Samazinās to pircēju īpatsvars, kas var atļauties iegādāties savu pirmo mājokli

Db.lv, 01.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma tirgū janvārī novērota zemākā aktivitāte pēdējo divu gadu laikā gan kopējo darījumu skaita, gan intereses ziņā, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" apkopotie tirgus dati.

Vairums potenciālo pircēju joprojām ieņem nogaidošu pozīciju, sekojot līdzi banku kredītpolitikai, EURIBOR likmes izmaiņām un tirgū pieejamo īpašumu piedāvājumu opcijām.

Darījumu tendences janvārī iezīmē pērnā gada nogalē uzsākto kursu – būtiskas izmaiņas nekustamo īpašumu cenās nav novērotas. Joprojām turpina pieaugt dienu skaits, kas vajadzīgs, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu – vidēji tās ir jau 80 dienas. Salīdzinoši augstu līmeni saglabā to darījumu īpatsvars, kas veikti bez kredīta piesaistes, turklāt lielāka daļa šādu īpašumu tiek iegādāti ar mērķi tos izīrēt.

No vienas puses, tas apliecina pirktspējīgo iedzīvotāju vēlmi pasargāt savu naudu no inflācijas spaidiem. Bet no otras – brīdina par arvien pieaugošu nākotnes problēmu sociālekonomiskajā kontekstā, proti, samazinās to pircēju īpatsvars, kas var atļauties iegādāties savu pirmo mājokli (first-time homebuyers). Vairumā gadījumu pirmo mājokli pērk tieši gados jaunāki cilvēki, kas valsts ekonomiskās attīstības izpratnē uzskatāmi par tās galveno virzītājspēku.

Komentāri

Pievienot komentāru