Eksperti

Vēja parku attīstībai Latvijā nepieciešama sabiedrības līdzdalība

Kristaps Stepanovs, vēja parku attīstītājs, 04.12.2020

Jaunākais izdevums

Lai īstenotu jebkādu vērienīgu ekonomisku transformāciju, tai nepieciešams gan pieprasījums sabiedrībā kopumā, gan politiskā griba, gan pamatojums makroekonomiksā mērogā un atbalsts to vietējo kopienu līmenī, kuras ir tieši iesaistītas šīs transformācijas īstenošanā.

Klimata neitrāla politika ar tās pārejas mērķiem uz arvien zaļāku enerģijas izmantošanu ir šādas transformācijas piemērs.

Eiropas Savienības līmenī jau ir formulēts mērķis kļūt par pirmo klimata neitrālo kontinentu, 2050. gadā sasniedzot klimata neitrālas ekonomikas izveidi. Šo ambīciju ievieš tagad jau liels daudzums ar dažādiem likumdošanas aktiem un iniciatīvām. ES rīcība sakņojas pilsoņu pieprasījumā pēc klimata ilgtspējīgas politikas – saskaņā ar ES pētījumiem, deviņi no desmit eiropiešiem uzskata klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu. Arī enerģētikas nozaru speciālistu konferencēs vairs neviens nešaubās, ka pāreja uz ilgtspējīgu klimata ekonomiku patiesi notiks.

ES politikas kurss ir veiksmīgi iekļauts arī Latvijas politikas dokumentos, proti, Nacionālais Enerģētikas un klimata plāns paredz, cita starpā, ka 2030. gadā vismaz 50% no Latvijas enerģijas gala patēriņa nodrošinās atjaunojamā enerģija. Šobrīd, faktiski jau daudzus gadus, Latvijas atjaunojamās enerģijas īpatsvars ir aptuveni 38 - 40% robežās – tas ir daudz, taču lielāko daļu šīs enerģijas ražo jau sen būvētās hidroelektrostacijas. Latvijas problēma nav šodiena – problēma ir izaugsmes trūkums – katrs nākamais atjaunojamās enerģijas procents Latvijā nāk ļoti lēni un smagi.

Eiropā (un pasaulē kopumā) vēja enerģija ir viena no nesošajām tehnoloģijām, kas ļauj virzīties uz klimata mērķu sasniegšanu, pie tam, ekonomiski pamatoti, bez subsīdijām, jo tehnoloģija ir attīstījusies tik tālu, ka vēja ražotā elektroenerģija cenas ziņā ir vismaz konkurētspējīga ar citiem enerģijas avotiem. Jaunām vēja jaudām obligātais iepirkums jeb OIK vairs nav nepieciešams nedz citur Eiropā, nedz Latvijā.

Saskaņā ar Wind Europe asociācijas datiem par 2019. gadu, ES vadošā valsts pēc vēja enerģijas īpatsvara elektroenerģijas pieprasījumā ir Dānija ar tās 48%, kurai seko Īrija ar 33%, Portugāle ar 27% un Vācija ar 26%. Pat valstīs bez jūras robežas, piemēram, Austrijā, vēja enerģijas īpatsvars ir 13%. ES vidēji šis skaitlis ir 15%. Lai arī samērā daudz tiek runāts par vēja parku attīstību jūrā vai piekrastē, 89% visas vēja enerģijas Eiropas savienībā saražo sauszemes vēja elektrostacijas. Tam ir vienkāršs izskaidrojums – sauszemes vēja parku izveide ir aptuveni uz pusi lētāka un attiecīgi – ekonomiski pamatotāka, kas ir kritiski svarīgi virzībā uz klimata politikas mērķu sasniegšanu ar tirgus mehānismos balstītu tehnoloģiju neatstājot finansiālu ietekmi uz elektroenerģijas izmaksām elektroenerģijas gala patērētājam.

Latvijā, pēc Wind Europe datiem, pērn tikai 2% no visa elektroenerģijas pieprasījuma nodrošināja vēja enerģija. Tas ir dramatiski maz, apzinoties, ka Latvijā eksistē daudzkārt augstāks ražošanas potenciāls. Tātad no Eiropas vidējā Latvija atpaliek vismaz septiņas reizes. Kāpēc? Vēja enerģijas attīstībai Latvijā ir visi nepieciešami komponenti – vēja jauda, politiskā griba, tehnoloģija, ekonomisks pamatojums un investoru interese, taču trūkst viens būtisks elements - atbalsts vietējo kopienu līmenī.

Runājot par vēja enerģiju nereti tiek minēta ietekme uz vidi un cilvēkiem, lai gan patiesībā tieši vides ietekmes trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem vēja enerģijas attīstībai. Jāsaka, ka ES un arī Latvijas normatīvie akti skaidri nosaka vēja parku izveides parametrus tā, lai nekādas jūtamas ietekmes uz iedzīvotāju dzīvi nebūtu – aptuveni 800 metru attālumā vēja turbīnu skaņa nav dzirdama un jūtama, bet saules staru mirgošanu, ja tāda rodas vēja turbīnu rezultātā, var regulēt ar turbīnu virzienu vai darbības laiku. Arī iespējamā ietekme uz putnu un sikspārņu populāciju tiek ņemta vērā vēl vēja parka plānošanas stadijā. Jāuzsver, ka nekas no šī nav jauns – ES valstīs un it sevišķi valstīs ar augstu vēja enerģijas īpatsvaru visi šie jautājumi savulaik jau ir bijuši dienaskārtībā, apspriesti un atrisināti. Ja tā nebūtu, vai patiesi kāds Vācijā ļautu uzstādīt gandrīz 30 tūkstošus vēja turbīnu? Vai Īrijā izvietotu aptuveni 250 vēja parkus, pie tam izkaisīti visas valsts teritorijā? Dānijā, savukārt, ir aptuveni 5,7 tūkstoši sauszemes vēja turbīnu, un Dānija ir mazāka par Latviju.

“Tikai ne manā pagalmā” ir klasisks zaļās enerģijas izaicinājums, proti, cilvēki atjaunojamo enerģiju kopumā atbalsta, taču savos paradumos un vidē izmaiņas ieviest vai redzēt nevēlas. Problēma, visdrīzāk, ir tas, ka cilvēki vēja enerģijas pozitīvo ietekmi uz elektroenerģijas tirgu, investīcijām vai klimata ilgtspēju izjūt vienīgi pastarpināti. Zaļās enerģijas ieguvumi ir pārāk tālu, tie ir pārāk konceptuāli, pārāk filozofiski, bet vēja parks savā apkaimē, lai cik tas būtu nekaitīgs, ir taustāms, praktisks.

Risinājums varētu būt vietējās sabiedrības patiesa līdzdalība, kas izpaustos kā tieša dalīšanās ar labumu, ko rada jaunie efektīvie un ilgtspējīgie zaļās enerģijas projekti. Vēja parkus var un vajadzētu veidot līdztekus ar īpašiem fondiem, kuros tiek novirzīta daļa parka peļņas, kuru vietējie iedzīvotāji tad var izmantot pēc saviem ieskatiem. Šo pieeju jau īsteno daudzās Rietumvalstīs, kā arī Skandināvijā. Šī pieeja atspoguļo principu, ka praktisku atdevi no projekta gūst visi “investori” – gan finanšu un biznesa, gan vietējā kopiena, kas ar savu atbalstu arī piedalās zaļās enerģijas risinājuma izveidē. Iespējams, šādu līdzdalību vajadzētu nostiprināt Latvijas normatīvajos aktos.

Rezumējot jāuzsver vairākas patiesības, proti, ka pāreja uz klimata neitrālu ekonomiku notiks un, ka vēja enerģija ir un būs viena no galvenajām tehnoloģijām ekonomiski pamatotai klimata mērķu sasniegšanai. Tas notiks. Taču šīs attīstības šķērslis Latvijā ir atbalsta trūkums vietējo iedzīvotāju lokā. Tas ir jārisina. Un to var risināt divos veidos – iesaistot vietējo kopienu ar patiesu līdzdalību, daloties ar radīto labumu, vai arī pieņemot nacionāla mēroga likumdošanu, kas vēja parkiem piešķirtu stratēģisku nozīmi. Es teiktu, ka jāizvēlas pirmais variants, vai vismaz jaukts modelis, lai vēja enerģijas ieguvumi ekonomikā tiktu sadalīti vienmērīgāk un vietējie iedzīvotāji redzētu patiesu jēgu no klimata politikas. Ar vietējo iedzīvotāju atbalstu Latvijai nevajadzētu būt grūtībām sasniegt klimata mērķus, jo visi citi elementi veiksmīgai transformācijai mums jau ir.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valstij piederošās Eesti Energia grupas atjaunīgās enerģijas uzņēmums Enefit Green, kurš ir lielākais vēja enerģijas ražotājs Baltijā, aizvadītajā pusgadā veicis būtiskas investīcijas vēja parku attīstībā un saražojis 557 gigavatstundas elektroenerģijas.

Uzņēmuma nozīmīgākais attīstības lēmums ir 60 miljonu eiro ieguldījums vēja parka “Šilale II” izveidē Lietuvā. Paredzams, ka jaunais vēja parks tiks pabeigts 2023. gada sākumā un tā 43 megavatu jauda palīdzēs ievērojami paaugstināt atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas apjomus Baltijā.

Enefit Green valdes loceklis Innars Kāsiks (Innar Kaasik) norāda, ka jauna vēja parka būvniecība Lietuvā ir vēl viens solis atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanā visā Baltijas reģionā: “Enefit Green pastāvīgi strādā pie tā, lai nākotnē mums būtu pietiekami daudz no atjaunīgiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas. Plašāka zaļās enerģijas izmantošana ikdienā, piemēram, transporta nozarē, mājsaimniecībās vai lauksaimniecībā, ir vienkāršākais veids, kā samazināt CO2 nospiedumu. Tas arī ir galvenais ilgtermiņa risinājums pret augstajām elektrības cenām.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Eiropā tika uzstādītas jaunas vēja turbīnas 15,4 GW, 76 % no tām veidoja sauszemes vēja turbīnas. Līdz 2030. gadam Latvijai jānodrošina vismaz 45 % atjaunojamo enerģijas resursu (RES) īpatsvars valsts kopējā patēriņā, nevis iepriekš prognozētie 40 % – tas izriet no Ekonomikas ministrijas izstrādātā nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam.

Keilā strādājošā Prysmian Group Baltics AS ietilpst pasaulē lielākajā kabeļu ražošanas koncernā Prysmian Group, kuram ir plašs produkcijas klāsts vēja parku būvniecībai, kā arī spēcīgs know-how.

Vēja enerģija sniedz konkurenci

Jūras vēja enerģijai Baltijas jūrā ir liels neizmantots potenciāls, turklāt jūras vēja parki var sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas klimata mērķu sasniegšanā, kā arī siltumnīcas gāzu samazināšanā, ražojot elektrību. Vēja turbīnas ir kļuvušas jaudīgākas un efektīvākas, kā arī jūras vēja parku izbūve ir kļuvusi straujāka atbilstoši tam, kā ir samazinājusies to izbūves cena. Pēc dāņu Kriegers Flak jūras vēja parka parauga jūras vēja enerģijas cena šobrīd ir nokritusies līdz līmenim, kas vēja enerģiju padara konkurētspējīgu salīdzinājumā ar citiem enerģijas avotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas atjaunīgās enerģijas ražošanas uzņēmums "Enefit Green" nolēmis līdz 2023.gada sākumam uzcelt Lietuvā jaunu vēja parku "Šilale 2", kura kopējā jauda pārsniegs 43 megavatus.

Projekts, kurā tiks investēti 60 miljoni eiro, paredz uzbūvēt 12 vēja turbīnas ar nominālo jaudu 3,6 megavati. Lēsts, ka jaunais vēja parks gadā varēs saražot aptuveni 160 gigavatstundas elektroenerģijas - gandrīz 14% no uzņēmuma saražotās vēja enerģijas pašreizējā apjoma.

Kā uzsvēris "Enefit Green" vadītājs Āvo Kermass, būtiski, ka šis projekts tiks īstenots sadarbībā ar "Eesti Energia" biznesa klientiem visā Baltijā.

"Uzņēmumi aizvien biežāk grib izmantot vietējo atjaunīgo enerģiju, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, savukārt "Enefit Green" spēj saražot pietiekami daudz zaļās enerģijas," viņš norādījis.

Igaunijas valsts energokompānijas "Eesti Energia" meitasuzņēmumam "Enefit Green" Igaunijas, Latvijas un Polijas tirgos pieder pavisam 22 vēja parki, četras koģenerācijas stacijas, 38 saules elektrostacijas, granulu rūpnīca un hidroelektrostacija. 2020. gadā uzņēmums saražoja kopumā 1,35 teravatstundas elektroenerģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "4Wind" Popes pagasta "Sārcē" ir iecerējis veidot vēja parku ar jaunu pieeju – proti, iesaistot vietējos iedzīvotājus vēja parka radīto ieguvumu izmantošanā.

Jaunais vēja parks paredz četru vēja turbīnu (elektrostaciju) izbūvi, kā arī "Atbildīgas vēja enerģijas fonda" dibināšanu, kuram tiks novirzīta noteikta daļa vēja parka peļņas un kura tiks izmantota vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. Šāda pieeja vēja parku projektu attīstībā Latvijā vēl nav izmantota, bet ir īstenota ārvalstīs, norāda uzņēmumā.

"Vēja enerģija ir droša gan videi, gan cilvēkiem un dod daudz ekonomisku ieguvumu. Taču vēja parku attīstības izaicinājums ir radīt labumu tieši vietējiem iedzīvotājiem, kuri vēja enerģijas pozitīvo ietekmi uz elektroenerģijas tirgu, investīcijām vai klimata ilgtspēju citādi var izjust vienīgi pastarpināti. Tādēļ jauno vēja parku mēs attīstīsim kopā ar īpašu fondu, kurā tiks novirzīta noteikta daļa parka ieņēmumu tālākai izmantošanai tieši vietējo iedzīvotāju labklājības veicināšanai," stāsta Kristaps Stepanovs, "4Wind" valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru