Eksperti

Neapmaldīties starp divām turbīnām!

Toms Nāburgs, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis,19.11.2024

Jaunākais izdevums

Mūsdienīga ekonomika balstās zināšanās un tehnoloģijās, kā arī ar to saistītā plaša mēroga elektrifikācijā.

Ne velti pamatjautājums, ko uzdod lielu datu centru vai industriālo kompleksu investori ir: “Cik pie Jums maksā elektroenerģija?”. Lai Latvija ekonomiski attīstītos, ir strauji jāpāriet uz lētas un ilgtspējīgas enerģijas ražošanu un izmantošanu, kur atjaunīgās enerģijas uzņēmumiem ir būtiska loma, tostarp, nodrošinot atbalstu gan vides mērķu, gan enerģētiskās neatkarības sasniegšanā. Patlaban likumdevēju dienaskārtībā ir enerģētikas pamatdokuments – Elektroenerģijas tirgus likums (ETL), kurā tiek iestrādāti vērtīgi un nozari sakārtojoši punkti. Tomēr diemžēl virzītie grozījumi nozares sasāpējušās problēmas risinās tikai daļēji, turklāt atsevišķi plānotie likuma panti radīs jaunus riskus, kas var negatīvi atspoguļoties gan Latvijas konkurētspējā, gan elektroenerģijas cenā un iedzīvotāju maciņos.

Straujai ekonomiskai izaugsmei ir vajadzīgas lētas un tīras elektrības jaudas tagad, taču jāņem vērā, ka ka investīcijas enerģētikā nav sprints, tās tiek plānotas ilgtermiņā un ļoti rūpīgi vērtētas pirms investēt desmitiem vai pat simtiem miljonus eiro. Labā ziņa ir, ka pēdējo 2 – 3 gadu laikā Latvijā investēt vēja vai saules elektrostacijās ir nolēmuši vairāki Baltijas reģionā strādājoši investori un šobrīd ir uzsākta lielu saules parku izbūve, kā arī pieteikti pirmie vēja parki.

Tātad, likumdevējam jāveicina strauja jaudu palielināšanās, ko var sasniegt tikai ar investoriem saprotamu un prognozējamu normatīvo regulējumu, kurā notiek evolucionāri uzlabojumi.

Likumdevējs ir uzsācis darbu pie ETL grozījumiem, kur kritiski svarīgi saglabāt likumdošanas noteiktību uzsāktajām investīcijām (aptuveni 1 miljarda eiro apmērā), un tajā pat laikā rast iespēju veikt evolucionārus uzlabojumus.

Centrālais ETL pilnveides jautājums šobrīd ir pieslēguma jaudu nodrošināšana būvniecībai gataviem projektiem, jo viens no ierobežojošajiem faktoriem tuvākajā nākotnē straujāk būvēt vēja parkus, ir pārvades tīkla ierobežotā kapacitāte “uz papīra”, jo dabā tīkls ir pilnībā brīvs.

Pašlaik AS “Augstsprieguma tīkls” jaudas orientējošā kapacitāte ir 2000 MW, savukārt, rezervācijas veiktas ir par 6000 MW: 3585 MW saules enerģijai, 852 MW vēja enerģijai un 1530 MW hibrīdprojektiem – tātad “uz papīra” brīvu jaudu tīklā nav. Realitātē lielākā daļa no tiem, kas šīs jaudas rezervējuši, nespēs finansēt un realizēt šos projektus un meklē pircējus. Viens no plānotajiem grozījumiem, kuru mēs, kā asociācija, pilnībā atbalstām, ir iespēja brīvprātīgi atteikties no rezervētajām jaudām tiem, kas nevar realizēt savus projektus, saņemot atpakaļ iemaksāto rezervācijas maksu. Tas, savukārt, dos vietu vēja enerģijas projektiem ar augstu gatavību.

Šķietami atbrīvotās jaudas nu būtu iespēja izmantot gudri un mērķtiecīgi. Taču izskatās, ka esam gatavi apmaldīties starp divām vēja turbīnām, ejot nevis evolucionāru ceļu, bet revolucionāru, tādejādi iedragājot investoru uzticību Latvijas investīciju videi.

Proti, esošie investori, kas ir uzsākuši savu projektu būvniecību, to dara esošā normatīvā regulējuma ietvarā, kur viens no efektīvākajiem veidiem elektroenerģijas ražošanā ir vairāku tehnoloģiju savietošana vienā pieslēgumā jeb hibrīdprojektā, piemēram, saules enerģiju kombinējot ar vēja enerģiju vai kādu no uzkrājošām tehnoloģijām. Jāatzīst, ka jaunie likuma grozījumi paredz nelabvēlīgākus nosacījumus šādu projektu īstenošanai. Līdz šim hibrīdprojektu realizēšanai nodrošināja tā saukto konstanto pieslēgumu, ja pievienojamās elektroenerģijas ražošanas iekārtas jauda nepārsniedz sākotnējā atļaujā noteiktās elektroenerģijas ražošanas iekārtas jaudu. Diemžēl jaunie grozījumi paredz, ka, ja iepriekš pieteikto tehnoloģiju hibridizē, tad attīstītājs iegūst elastīgo pieslēgumu, kas palielina risku tikt atslēgtam no tīkla un samazina iespēju saņemt aizdevumu no bankām projekta realizācijai vai būtiski to sadārdzina.

Tāpat grozījumi nosaka, ka investors turpmāk var plānot cita veida elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanu papildu sava pieslēguma ietvaros ieviešamajam elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidam, nepalielinot pieslēguma jaudu un nepārsniedzot 50% no brīvās sistēmas jaudas attiecīgajā segmentā. Šāda papildu ierobežojumu ieviešana ir ļoti būtiska izmaiņa, kas pasliktina tiesisko regulējumu. Tieši šāda ierobežojuma ieviešanu nevaram atbalstīt vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tas kavēs augstas gatavības vēja projektu pieslēgšanu pie jau izbūvētiem hibrīda pieslēgumiem, mākslīgi samazinot pieslēdzamo jaudu. Jāsparot, ka tieši hibrīda vēja parki ar jau izbūvētiem pieslēgumiem būs tie, kas pirmie spēs nodrošināt Latviju ar lētu elektroenerģiju.

Otrkārt, plānotās izmaiņas neveicinās investīciju piesaisti uzņēmējdarbības un ražošanas attīstībai, jo nebūs pieejama elektroenerģija pietiekamā apjomā par zemu cenu.

Treškārt, investori, kuri pie mums vēlētos attīstīt atjaunīgos energoresursus, zaudēs interesi un tiesisko paļāvību Latvijas elektroenerģijas tirgus regulējumam, izvēloties īstenot savas ieceres kaimiņvalstīs, kuras jau pašlaik būtiski apsteidz Latviju saražotās vēja enerģijas apjoma ziņā. Kamēr Latvijā vēja enerģija ir 137 MW, Igaunijā – tuvojas 500 MW un Lietuvā – jau ~1300 MW.

Ceturtkārt, Latvija nespēs sasniegt uzstādītos mērķus vēja enerģijas attīstībai līdz 2030. gadam.

Vēja enerģijas nozarei pilnīgi noteikti ir potenciāls un arī spēja nākotnē nodrošināt Latviju ar visu nepieciešamo elektroenerģiju, taču tam ir nepieciešami tālredzīgi lēmumi. Tā kā enerģijas projekti ir dārgi, ārējo investīciju piesaiste ir ļoti svarīga, tāpēc nedrīkstam atļauties graut Latvijas reputāciju, tik būtiski mainot spēles noteikumus!

ETL grozījumi kopumā ir atbalstāmi, ja tie ir evolucionāri un rod balansu starp jau uzsākto invetsīciju realizēšanu ar esošajiem noteikumiem, tajā pat laikā rodot iespēju atbrīvot tīklu jauniem augstas gatavības projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "K2 Ventum" paziņo par uzņemšanu Eiropas Vēja asociācijā, kas sniedz iespēju aktīvi piedalīties dažādās domnīcās, kā arī piekļūt plašākai informācijai, ko sniedz Eiropas vadošie vēja enerģijas attīstītāji.

Šī atzinība apliecina uzņēmuma nozīmīgo lomu atjaunojamo energoresursu attīstībai Latvijā un Eiropā.

"Esam lepni, ka mūsu vairāku gadu darbs ir novērtēts un esam uzņemti kā pilntiesīgs biedrs Eiropas vēja asociācijā," saka Agris Kalniņš, projekta galvenais attīstītājs un viens no uzņēmuma īpašniekiem. "Es personiski esmu runājis klātienē ar vairākiem līderiem no asociācijas vadības, kuri ir priecīgi, ka arī Latvijā beidzot taps iekšzemes vēja parks, kas ir vērā ņemams Eiropas tirgus mērogam, salīdzinot ar citiem iekšzemes vēja parkiem. Vēja attīstības projekts ir būtisks solis Latvijas enerģētikas neatkarībai un ilgtspējai."

Uzņemšana Eiropas Vēju asociācijā ļaus SIA "K2 Ventum" pārstāvjiem aktīvi iesaistīties diskusijās un domnīcās, kurās tiks apspriesti aktuālie jautājumi, piemēram, ietekme uz vidi un pozitīvas sadarbības piemēri ar vietējām kopienām un pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sunly piesaista 60 miljonus eiro

Db.lv,06.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamās enerģijas uzņēmums "Sunly" veiksmīgi noslēdzis 60 miljonu eiro kapitāla piesaistīšanas kārtu.

Savu ieguldījumu uzņēmumā palielināja jau esošie "Sunly" akcionāri: Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), "Mirova" un "Vardar". Šī kapitāla piesaiste seko "Sunly" 300 miljonu eiro finansējuma kārtai, kas noslēdzās šī gada augustā.

Ar tikko kā piesaistītā finansējuma palīdzību tiks attīstīti hibrīdparki - saules un vēja parki, kā arī BESS (akumulatoru uzglabāšanas sistēmas) visā Baltijā. Ar šī finansējuma palīdzību, būvniecības periods uzsācies jau trīs saules parkos Latvijā, ar kopējo jaudu 225 MW, un tur šobrīd notiek darbs pie pieslēgumu izbūves un norisinās sagatavošanās darbi saules parku galvenajam būvniecības periodam, kas norisināsies 2025.gadā. Papildus tam jāmin, ka nākamgad tiks uzsākta arī ceturtā saules parka būvniecība Latvijā, kas pievienos "Sunly" portfelim ievērojamu apjomu jeb 328 MW. Visi minētie parki Latvijā tiks būvēti kā hibrīdparki, apvienojot saules un vēja enerģiju kā arī BESS. Plānots, ka līdz 2026.gadam "Sunly" portfelis sastāvēs no 1,6 GW hibrīdparkiem Baltijā un saules parkiem Polijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

VIDEO: Jāizmanto vietējais AER potenciāls

Jānis Goldbergs,20.06.2024

Biodegvielu ražošana starp šeit pārstāvētajām ir viena no vecākajām. Latvijā ražošana notiek jau 16 gadus. Patlaban tieši šī nozare dod reālu pienesumu emisiju samazināšanai transportā, saka Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns.

Ekrānšāviņš no video

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamo energoresursu (AER) ražošana tepat Latvijā ir nepieciešama un nākotnē veicināma daudz vairāk nekā līdz šim, saglabājot jau esošos instrumentus.

Tāds ir nozīmīgākais secinājums pēc Dienas Biznesa organizētās diskusijas Kā samazināsim emisijas transportā, un cik tas maksās?

Diskusijā piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns, 14. Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks, Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns, Latvijas Elektroauto biedrības valdes loceklis Mārtiņš Stirāns, Latvijas Biogāzes asociācijas valdes locekle Kristīne Veģere un Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis Pēteris Lesničenoks.

Saruna pirms dokumentu lasīšanas

Komentāri

Pievienot komentāru