Eksperti

Kāpēc Latvija nevar atļauties pretnostatīt dažādus elektroenerģijas ražošanas avotus?

Gunārs Valdmanis, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors, 17.11.2021

Jaunākais izdevums

Vēja elektroenerģijas ražošana ir strauji attīstījusies visā pasaulē, tomēr Latvijā vēja enerģijas saražotā jauda ir viena no zemākajām Eiropā.

Neskatoties uz to, ka ir pietiekami daudz investoru, kuri ir gatavi Latvijā attīstīt vēja enerģiju ar jaunākajām tehnoloģijām, to būvniecībai tiek likti šķēršļi ne tikai administratīvu iemeslu dēļ, bet arī tādēļ, ka joprojām daudziem liekas, ka, ja Latvijā strauji attīstīsies vēja enerģija, mūsu energosistēma nespēs darboties vienā tīklā ar tās saražoto jaudu. Šāds arguments ir diezgan absurds.

Vēja enerģija, neskatoties uz turbīnu jaudu, spēj sadzīvot ar pārējiem enerģijas ražošanas veidiem vienotā tīklā. To mēs jau redzam Skandināvijā, kur vējš jau šobrīd veido ļoti būtisku daļu no elektroenerģijas uzstādītajām jaudām – dažbrīd vējš no ražošanā esošajām jaudām var aizņemt līdz pat trešajai daļai, kas ir vairāk nekā 30% no kopējās izstrādes apjoma. Līdz ar to, tas, ka vējš pietiekami sekmīgi strādā kopā ar pārējiem enerģijas ražošanas veidiem vienotā tīklā, ir reālā darbībā pierādīts fakts.

Kā Skandināvija un arī citi reģioni spēj sekmīgi, bez acīmredzamām grūtībām integrēt tik nozīmīgu apjomu jaudu, kuram oponenti bieži vien pārmet nepatstāvību?

Ja skatāmies uz Latviju, tad pašlaik uzstādītās vēja turbīnas nav tik jaudīgas kā Skandināvijā. Tādēļ daudziem var rasties jautājums, vai jauda, kādu varētu saražot vēja enerģija, ja tiktu uzbūvēti vēja parki, kas pielīdzināmi Skandināvijas jaudai, spētu funkcionēt kopā ar jau esošajiem enerģijas veidiem vienotā tīklā?

Mūsu tīkls jau ir pietiekami jaudīgs un labi savienots ar citām Eiropas valstīm, no kurām mēs jau šobrīd importējam vēja enerģiju un uz kurām, palielinot vēja enerģijas ražošanu Latvijā, mēs varētu eksportēt savu vēja elektroenerģijas pārpalikumu. Tāpat vēja elektrostaciju ienākšana mūsu reģionā nenotiek tik strauji, lai varētu runāt par lieliem satricinājumiem pārējiem elektrības ražošanas avotiem. Piemēram, Lietuvā un Igaunijā, kur vēja elektrostacijas ir ievērojami vairāk attīstījušās, vēja enerģijas jaudas ir veiksmīgi iekļāvušās energosistēmu darbībā vairāku gadu laikā.

Elektroenerģijas uzkrāšana grūtiem periodiem Ja uztraucamies par pārāk lielu jaudas daudzumu, kādu varētu saražot šie vēja parki Latvijā, jāsaprot, ka vēja enerģijas jaudas ir regulējamas – ja vēja ir pārāk daudz, tad vēja turbīnu jaudas var tikt samazinātas vai pat apturētas uz kādu laiku. Tāpat strauji attīstās elektroenerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas, ar kuru palīdzību vēja enerģiju lētajā cenu periodā uzkrāj, lai izmantotu tad, kad cenas ir augstākas.

Ja runājam par nepieciešamību šo jaudu aizvietot brīžos, kad vēja nav, tad, protams, šāda nepieciešamība energosistēmā saglabājas - tāpat kā lielākajai daļai no elektroenerģijas ražošanas avotiem. Piemēram, ja pietrūkst hidroresursu, tad jebkurā gadījumā nākas ekspluatēt citas ražošanas jaudas.

Tāpat arī brīžos, kad vēja nav, vienmēr ir iespēja jaudu paņemt citur – vēsturiski Latvijai un Baltijas valstīm bija izveidoti spēcīgi starpsavienojumi ar kaimiņu valstīm Krieviju un Baltkrieviju, savukārt nesenā vēsturē tos lielā mērā ir aizstājuši savienojumi ar Poliju, Zviedriju un Somiju, kuriem drīzumā, 2025.gadā, pievienosies vēl viens, maiņstrāvas savienojums ar Poliju.

Ņemot vērā to, ka Baltijā jau šobrīd ir vērojams būtisks elektroenerģijas deficīts, spēcīga infrastruktūra ir un arī nākotnē paliks ļoti būtisks reģiona energoapgādes stabilitātes aspekts neatkarīgi no tā, vai reģionā tiks attīstītas būtiskas jaunas ražošanas jaudas, ieskaitot vēja enerģiju. Līdz ar to teikt, ka kāds no elektroenerģijas avotiem ir kādā veidā īpaši izceļams, ir nepamatoti - vējš nudien nav unikāls un savā darbībā neatšķiras no citiem energoresursiem.

Domāju, ka Eiropas valstis pēdējās desmitgadēs ir diezgan labi iemācījušās strādāt arī ar tādiem energoresursiem, kuri pēc savas fizikālās būtības ir pakļauti pietiekami lielām ražošanas svārstībām. Tas ir tāds pats plānošanas process, kādu enerģētiķiem ir nācies īstenot visas nozares pastāvēšanas laikā – rēķināties ar to, ka elektrostaciju pārvades līnijas var ik pa laikam iziet no ierindas, var sākties sausums, var būt bezvējš, elektrostacijas var piedzīvot ķibeles, kuru dēļ to jaudas var tīklam kļūt nepieejamas dažu sekunžu laikā un prasīt pat vairākus mēnešus ilgus remontus, u.tml.

Tas šajā nozarē nav nekas jauns. Drošas energoapgādes atslēga – daudzveidīgs enerģijas avotu portfelisIr svarīgi apzināties, ka drošu energoapgādi vienmēr nodrošina tā sauktā diversifikācija – daudzveidīgs enerģijas avotu portfelis ar dažādiem ražošanas avotiem, kuri spēj cits citu papildināt, aizstāt un arī vajadzības gadījumā segt kāda energoresursa īslaicīgu vai ilgstošu iztrūkumu. Manuprāt, liela kļūda ir mēģināt pretnostatīt dažādus ražošanas avotus un mēģināt saskatīt tajos tikai konkurences elementus.

Tādus energoapgādes risinājumus, kā, piemēram, vēja enerģiju un kodolenerģiju ir pilnīgi bezjēdzīgi pretnostatīt, jo tiem ir absolūti atšķirīga izmaksu struktūra, priekšnosacījumi attīstībai, projekta realizācijas laiks, un pretēji dažkārt sabiedrībā valdošajam viedoklim, dažādi enerģijas ražošanas avoti “neatņem” līdzekļus viens otra attīstībai – lēmumus par investīcijām enerģijas ražotāji pieņem, balstoties uz aprēķiniem, vai investīcijas vienā vai otrā tehnoloģijā būs rentablas un pietiekami drošas no ekonomisko risku viedokļa.

No tehniskā viedokļa normālos apstākļos šie ražošanas avoti cits citu papildina, uz ko norāda arī Skandināvijas energoapgādes uzņēmumi ražošanas portfeļi un darbības rezultāti. Dažkārt ir izdevīgi, ka dārgais enerģijas avots tiek ieslēgts tikai tad, kad tas ir kritiski nepieciešams.

Ja Baltijas reģionā netiks nodrošināta jaunu enerģijas piegādes avotu izveidošana, varam rēķināties, ka augstas elektrības cenas saglabāsies. Cenu kritumu veicinātu vienīgi jaunu investīciju ienākšana un piedāvājumu pieaugums energosistēmā. Dotajā brīdī vienas no pievilcīgākajām investīcijām saistās ar vēja enerģiju. Tomēr, ja valstiskā līmenī šo attīstības kursu bremzējam, faktiski tiek apturētas jebkādas investīcijas enerģijas jaudu palielināšanai, bruģējot ceļu tam, ka tiek saglabāts elektroenerģijas deficīts un augstas cenas.

Par investīcijām elektroenerģijas tīklos un ražotnēs, no kurām ļoti būtisku daļu veidos tieši vēja elektrostacijas, Latvijas iedzīvotājiem nāksies maksāt jebkurā gadījumā, jo šīs investīcijas neizbēgami un pamatoti tiks ierēķinātas arī importētās elektroenerģijas cenā, tomēr būtiskā atšķirībā slēpjas faktā, ka, izvēloties likt šķēršļus elektroenerģijas ražotņu attīstībai pašu valstī, gar degunu aizies darba iespējas Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem un nomaksātie nodokļi šo ražotņu būvniecības stadijā, kā arī nodokļi, ko šie vēja ražotāji, tāpat kā jebkurš cits ražotājs iemaksās valsts budžetā savas darbības laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

17.augusta vakarpusē no plkst.18 līdz 19 (no plkst.17 līdz 18 pēc Centrāleiropas laika) elektroenerģijas stundas cena Latvijā sasniegs "Nord Pool" biržas griestus - 4000 eiro par megavastundu (MWh), liecina informācija "Nord Pool" biržas mājaslapā.

Tāpat arī pārējās Baltijas valstīs - Lietuvā un Igaunijā - cena šajā stundā sasniegs 4000 eiro par MWh, kas ir tehniski iespējami augstākā stundas cena biržas ietvaros.

Trešdienas vidējā elektroenerģijas cena vienoti Latvijā un Lietuvā sasniegs 823,98 eiro par MWh, savukārt Igaunijā tā būs 682,05 eiro par MWh.

Kā norādīja Latvijas Elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas valdes izpilddirektors Gunārs Valdmanis, cenas kāpuma pamatā ir jaudu deficīts, ko, pēc viņa ieskatiem, varētu radīt divi faktori - ražošanas jaudu atslēgumi Igaunijā un gāzes deficīts reģionā.

Viņš pauda, ka Igaunijā patlaban aktīvi norit elektroenerģijas ražošanas staciju tehniskā apkope, kas arī ierobežo valsts spēju saražot elektrību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban energokrīze vēl iestājusies nav, tomēr perspektīva par situāciju rudenī rada nenoteiktību, norādīja diskusijā "Energokrīze: īstermiņa un ilgtermiņa risinājumi" pieaicinātie eksperti.

Ekonomikas ministrijas (EM) Valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns diskusijā atzīmēja, ka, pēc ministrijas vērtējuma, šobrīd par krīzi runāt būtu pārspīlēti, ņemot vērā, ka fiziski visi resursi tiek nodrošināti - dabasgāze plūst, ir elektrība un siltums.

Runājot par nākamo apkures sezonu, Šaicāns skaidroja, ka ir daudz nezināmo faktoru, piemēram, ģeopolitiskā situācija, tomēr, vērtējot optimālos scenārijus, EM un valdība dara visu nepieciešamo, lai rudenī Latvijā būtu pietiekami daudz resursu.

Tāpat EM pārstāvis skaidroja, ka bieži vien tiek runāts arī par to, cik energoresursi izmaksās. Šim jautājumam nebūtu jābūt pirmajā lomā - vispirms resursi ir jānodrošina vispār, tikai pēc tam domājot par cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīca SIA "Viesnīca "Rīdzene"", kas darbojas ar nosaukumu "Radisson Blu Hotel Rīdzene", izveidojusi uzņēmumu SIA "SPV Rīdzene", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaunizveidotais uzņēmums reģistrēts 3.jūnijā, un tā pamatkapitāls ir 4,1 miljons eiro. Patiesie labuma guvēji ir četri Norvēģijas valstspiederīgie - Bents Kristiāns Vilhelmsens, Pēters Prēbens Vilhelmsens, Arne Aleksandrs Vilhelmsens un Agnese Vilhelmsena. Viņi visi ir arī "Viesnīca "Rīdzene"", kas pieder Norvēģijas uzņēmumam "Linstow", patiesie labuma guvēji.

Kā aģentūrai LETA skaidroja SIA "Linstow Baltic" pārstāvis Gunārs Klēģeris, "SPV Rīdzene" izveide saistīta ar iekšēju reorganizācijas procesu, par kuru uzņēmumam nav būtiskas informācijas, ko pašreiz sniegt.

Par "SPV Rīdzene" valdes priekšsēdētāju ir iecelta Elvīra Korsakova, kas ir arī "Radisson Blu Hotel Rīdzene" un citu ar "Linstow" saistīto uzņēmumu valdēs, kā arī Jānis Valdmanis, kurš arī ir vairākās ar "Linstow" saistītu uzņēmumu valdēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pēdējais brīdis, kad domāt par energoefektivitātes un siltumapgādes risinājumiem, tā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģiona organizētajā Vidzemes biznesa dienas pasākumā “Kas mūs sagaida nākotnē – enerģētikā” runājot par situāciju enerģētikas tirgū, nākotnes cenu un energoresursu pieejamības prognozēm un atjaunojamās enerģijas avotiem secināja eksperti.

Ar situāciju Latvijas elektroenerģijas tirgū iepazīstināja SIA „ AZ EV” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Lai arī Latvija saražo vairāk elektroenerģijas un atkarība no iepirktās elektrības ir mazāka nekā Lietuvā un Igaunijā, par priekšrocībām enerģētikas tirgū nevar runāt, jo Baltijas valstis ir saistītas vienā tīklā un situācija enerģētikas tirgū visas trīs valstis ietekmē ļoti līdzīgi. Latvija atrodas elektroenerģijas deficīta situācijā un daļu elektrības ir nepieciešams iepirkt, šī iepirktā daļa arī ietekmē elektroenerģijas cenu. Baltija ir vienīgais Eiropas Savienības reģions, kas atrodas elektroenerģijas deficīta situācijā, kā arī vienīgais reģions, kas elektroenerģiju lielos apjomos saņem no ārpuses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kritizē CFLA nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas

Db.lv, 20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Š.g. 5. janvārī novērojams straujš elektroenerģijas cenu kāpums Nordpool biržā.

Baltijas un Skandināvijas valstu cenu zonā – kāpums ir novērots sākot no ceturtdienas, 4. janvāra, plkst. 8.00 rītā, kas turpinās arī 5. janvārī. Cenu lēcienus Nordpool biržā veicinājusi energoapgādes situācija Somijā – vairāku elektrostaciju darbības ierobežojumi un, iestājoties ievērojami aukstākiem laikapstākļiem, būtiski pieaudzis pieprasījums pēc elektroenerģijas, liecina Klimata un enerģētika ministrijas (KEM) rīcībā esošā informācija.

Kā ziņo starpvalstu mediji, gads Skandināvijā iesācies ar lielāko aukstumu pēdējo 25 gadu laikā, vietām temperatūra noslīdējusi pat zem -40 ℃ atzīmes. Tik ekstrēma temperatūra neizbēgami ietekmē arī elektroenerģijas pieprasījumu, jo daudz kur mūsu reģionā, īpaši Skandināvijā, elektroenerģiju izmanto mājokļu apsildei. Savukārt ļoti liela aukstuma gadījumā ietekmēta arī elektroenerģijas pārvade un ražošana, kā rezultātā novērojamas augstas elektroenerģijas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru