Jaunākais izdevums

Jūnija izskaņā likts pamatakmens atjaunīgās enerģijas uzņēmuma Enefit Green Tolpanvaara vēja parkam Somijas ziemeļos. Plānots, ka ar 13 vēja ģeneratoru turbīnām aprīkotais parks zaļo enerģiju sāks ražot nākamā gada beigās.

Šobrīd Enefit Green ir četri vēja parki būvniecības stadijā. Divi no tiem atrodas Lietuvā, viens Somijā un viens Igaunijā. Vēja parks Somijā ir viens no vērienīgākajiem uzņēmuma projektiem un pirmais, kurā uzsākta būvniecība.

Kā norāda Enefit Green valdes priekšsēdētājs Āvo Kērmass (Aavo Kärmas), uzņēmuma īstermiņa mērķis ir četrkāršot atjaunīgās enerģijas ražošanu Somijā, Baltijā un Polijā. “Lai īstenotu liela apjoma un izmaksās pieejamas atjaunīgās enerģijas ražošanu, ir nepieciešami jauni vēja parki.

Nākamo piecu gadu laikā Enefit Green investīcijām vēja un saules enerģijas parkos novirzīs 1,5 miljardus eiro. Savukārt jauno vēja parku ražotā elektroenerģija būs pieejama tirgū jau nākamgad,” skaidro Kērmass.

Hando Suters (Hando Sutter), Eesti Energia vadītājs un Enefit Green uzraudzības padomes priekšsēdētājs, piebilst, ka šobrīd visā Eiropā ir liela nepieciešamība pēc atjaunojamās elektroenerģijas. “Katrs jaunais vēja parks papildina tirgu ar izmaksās pieejamu elektroenerģiju, palīdz nodrošināt enerģētisko drošību un samazināt atkarību no dabasgāzes. Šajos grūtajos laikos atjaunīgās enerģijas attīstība ir kritiski svarīga apkārtējās vides saglabāšanai, patērētājiem un nacionālo interešu aizsardzībai,” sacīja Suters.

Tolpanvaara vēja parks atrodas netālu no Pudasjärvi pilsētas Somijas ziemeļos. Vēja parkā paredzēts uzstādīt 13 vēja turbīnas ar kopējo jaudu 72 megavati, kas gadā saražotu 250 gigavatstundas elektroenerģijas. Salīdzinājumam, šāds elektroenerģijas apjoms ir aptuveni trešā daļa no visa Igaunijā saražotā vēja enerģijas apjoma 2021. gadā. Enefit Green šī vēja parka izveidē ieguldīs gandrīz 83 miljonus eiro.

Šobrīd vēja parka teritorijā norit aktīvi būvdarbi: pabeigti ceļi, pamatu pamatņu un celtņu platformu izbūve, kā arī uzsākti kabeļu ierīkošanas darbi. Nākamais solis būs vēja turbīnu pamatu ielikšana un to pieslēgšana. Vēja turbīnu uzstādīšana plānota nākamā gada pavasarī, un elektroenerģijas ražošanu vēja parkā paredzēts sākt līdz 2023. gada beigām.

Enefit Green 2020. gadā iegādājās Tolpanvaara vēja parka attīstības projektu no Somijas valsts mežu apsaimniekotāja Metsähallitus. Investīciju lēmums par vēja parka izveidi tika pieņemts 2021. gada beigās, bet būvniecība tika uzsākta šā gada februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgās enerģijas uzņēmums Enefit Green vienojies par sadarbību ar Latvijā lielāko privāto mežu īpašnieku Södra Latvia, lai valsts austrumos attīstītu divus potenciālos vēja enerģijas parku projektus.

Saskaņā ar šonedēļ noslēgtajiem līgumiem Enefit Green būs tiesības izmantot Södra Latvia uzņēmumam piederošo zemi vēja parku izveidei.

Enefit Green valdes priekšsēdētājs Āvo Kērmass (Aavo Kärmas) skaidro, ka Latvijai, tāpat kā citām kaimiņvalstīm, ir jāpalielina atjaunīgās enerģijas ražošana. “Ilgtspējīga un videi draudzīga vēja enerģija ir izdevīga un vienlaikus atbalsta gan Latvijas klimata mērķus, gan enerģētisko drošību. Vēja parku attīstība Latvijā ir nozīmīga Enefit Green ilgtermiņa izaugsmes plāna sastāvdaļa, un mēs ceram sadarboties ar Latvijā lielāko meža īpašnieku arī turpmāk,” sacīja Kērmass.

Zemes ilgtermiņa lietošanas tiesības ir pirmais sagatavošanās solis vēja parku būvniecībā. “Šobrīd plānojam uzsākt komunikāciju ar attiecīgajām iestādēm un pašvaldībām, kam sekos ietekmes uz vidi novērtējums. Paredzam, ka saskaņošanas un izpētes posms var ilgt vismaz trīs gadus, taču šo periodu var ietekmēt Latvijas valdības lēmums vienkāršot procedūras un noteikumus atjaunīgās enerģijas attīstības projektiem,” piebilda Kērmass.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skanstē topošais biroju komplekss “Verde” un Baltijas vēja enerģijas ražotāja “Eesti Energia” meitasuzņēmums “Enefit” noslēguši ilgtermiņa sadarbības līgumu par telpu nomu divos “Verde” A ēkas stāvos - 9. stāvā tiks iekārtoti “Enefit” biroji, bet 1. stāvā – Latvijā pirmais “Enefit” privāto un juridisko klientu apkalpošanas centrs.

Jaunās “Enefit” biroja telpas būs trīs reizes lielākas nekā šobrīd – virs 900 m2, un turpmāk zem viena “Verde” jumta apvienosies visi trīs “Enefit” uzņēmumi Latvijā – “Enefit”, “Enefit Connect” un “Enefit Green”.

Tāpat kā līdz šim, arī jaunajās telpās uzņēmums darbosies hibrīda režīmā – būs gan atvērtā tipa darbavietas, gan atsevišķi kabineti, kā arī “metropoles” tipa zona.

"Mūsu uzņēmums strauji aug un attīstās, līdz ar to arī vajadzība pēc daudz lielākām biroja platībām. Telpu izvēle jaunajā “Verde” kompleksā ir likumsakarīgs solis, jo labiekārtota un ērta vide ir kritiski svarīga efektīvam darbam. Zaļā enerģija un ilgtspējīgi risinājumi ir viens no “Enefit” darbības stūrakmeņiem," komentē Krists Mertens, “Enefit” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot Baltijas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas un meklējot jaunus risinājumus elektroenerģijas izmaksu kāpuma mazināšanai, energouzņēmums Enefit sācis pilotprojektu Latvijas mājsaimniecībām, piedāvājot tiešā veidā iegādāties elektrību no vietējiem vēja parkiem.

Tādējādi tiek veicināta atteikšanās no energoresursu importa, jo vēja enerģijas spēkstacijas jau šobrīd uzrāda būtiski zemākas ražošanas izmaksas, kas ļauj piedāvāt par aptuveni 30% zemāku fiksēto elektrības cenu nekā aktuālie piedāvājumi Latvijas tirgū.

Pilotprojekts paredz jaunas iespējas lietotāju un ražotāju sadarbībai ar abpusēju ieguvumu.

Mājsaimniecībām tiek piedāvāta iespēja slēgt līgumu ar vēja enerģijas ražotājiem un vienoties par ilgtermiņā fiksētu un izdevīgāku elektroenerģijas cenu, kamēr ražotājs iegūst patēriņa garantijas un iespēju stabili plānot savu attīstību.

Pašlaik vienošanās ar Baltijas vēja parku attīstītājiem paredz fiksētu cenu sešu gadu periodam, garantējot vienas kilovatstundas cenu 0,164 eiro. Salīdzinājumam – šī brīža vidējā elektroenerģijas cena fiksētas cenas līgumiem Latvijā svārstās ap 0,23 eiro par kilovatstundu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas katlumājām trūkst kurināmā nākamajai apkures sezonai, jo granulu un papīra eksportētājiem valsts mežu apsaimniekotājs RMK pārdod trešdaļu šķeldas, vēsta laikraksts "Postimees".

Arī privāto mežu īpašnieki lielu daļu koksnes pārdod pārstrādātājiem.

"Siltumapgādes uzņēmumiem vēl nav līgumu nepieciešamajam šķeldas apmēram," teicis Igaunijas Elektroenerģijas un siltuma asociācijas vadītājs Sīms Umbleja. Trūkstot 0,3 teravatstundu (TWh) jeb apmēram 150 000 kubikmetru koksnes.

Kā sacījis Umbleja, šķelda ir visbiežāk izmantotais kurināmais Igaunijas katlumājās, veidojot 55-60% no kopējās siltuma ražošanas. Gāzes īpatsvars ir 20%, no kā daļu tagad plānots aizvietot ar degakmens eļļu.

Asociācijas vadītājs pauda cerību, ka koksnes nodrošināšanu veicinās Igaunijas valdības koalīcijas līguma punkts, kas paredz, ka RMK prioritāri jānodrošina katlumājas ar kurināmo.

Komentāri

Pievienot komentāru