Investors

Ieguldījumu kultūras attīstīšana ir garš ceļojums

Jānis Šķupelis,21.10.2022

Jaunākais izdevums

Ieguldījumu kultūras attīstīšana ir garš ceļojums, lai gan tas nav nekas neizdarāms. Ko mēs vēl gribētu redzēt Latvijas gadījumā? Domāju, ka tā ir tā pati investoru izglītošana. Tas būtu arī labāks investoru mikss, runājot par vietējā kapitāla tirgus attīstību.

To intervijā Dienas Biznesam saka Nasdaq Eiropas tirgu prezidents Bjorns Sibberns.

Fragments no intervijas

Ko domājat par šā brīža situāciju pasaules finanšu tirgū? Interesanti laiki.

Jāsaka, ka visupirms Nasdaq ir spēcīgs modelis, kā pārvaldīt biržas. Jau daudzus jo daudzus gadus esam redzējuši to, ka arī svārstīgos un neskaidros laikos biržas un tirgi strādā. Covid laikā redzējām to, kā akciju tirgū cenas sarūk vairāk nekā par 30%. Tomēr arī tad tirgi turpināja funkcionēt - investori varēja gan tos pamest, gan nākt iekšā. Jā, akciju cena lidoja zemē, lai gan tirgū saglabājās likviditāte, un investori – arī institucionālie investori - varēja akcijas tirgot bez problēmām. Ar šo es vēlreiz gribu uzvērt, ka tirgi funkcionē arī šādos laikos. Covid laikā arī varējām redzēt, ka dažām kompānijām ir vajadzīgs vairāk kapitāla. Tādēļ pat neskaidros laikos biržā listētiem uzņēmumiem bija iespēja ar tās starpniecību to piesaistīt, lai, piemēram, stiprinātu bilanci, vai to izmantot, lai iegādātos citus uzņēmumus. Jā, ir svārstīgi laiki, un tagad vairs pēc pagājušā gada rekordiem neredzam tik daudz IPO. Tomēr modelis ar biržām un tirgus likviditāti strādā.

Covid šoks finanšu tirgū, lai gan ass, bija arī ļoti īslaicīgs. Tagad gan uz visu ilgstoši gandrīz tikai slikto ziņu fona man pašam galvā sāk dzīvot tāds teju panisks satraukums.

Jā, pie Covid akciju cena strauji samazinājās, lai gan tad jau aptuveni pēc sešiem mēnešiem cenas atradās tur, kur tās bija pirms tam. Protams, šis gads ir izaicinošāks. Daudzu vadošo pasaules akciju indeksu kritums tuvojas 30%. Šis ir bijis vairāk kritums palēninājumā. Arī atgūšanās, iespējams, būs lēnāka. To, vai šī atgūšanās būs nākamgad vai aiznākamgad, mēs nezinām. Tā būs, lai gan tas šoreiz var prasīt laiku. Tomēr arī pie Covid neviens nezināja, ka tas būs tik ātri. Skatoties pagātnē, to tagad ir viegli teikt.

Kas jauns gaidāms no Nasdaq? Kādi ir Nasdaq plāni Baltijai?

Pirmkārt, mēs esam ļoti priecīgi par savu Baltijas biznesu. Mums ir trīs ļoti labi funkcionējošas biržas ar Nasdaq CSD. Domāju, ka esam ļoti labi pozicionējušies Baltijas tirgus attīstībai. Baltija gan vēl var noķert citus. Proti, Zviedrijā finanšu tirgus ir ļoti attīstīts. Tas, iespējams, ir vismodernākais šāds tirgus Eiropā un vislabākais mazajiem investoriem. Mums 2021. gads IPO ziņā Ziemeļvalstu reģionā bija rekordgads ar 175 šādiem IPO. Vairāk nekā 100 no tiem nāca no Stokholmas. Pats esmu dānis, un arī Dānijas tirgum no Zviedrijas ir, ko mācīties. Šāda iespēja ir arī Baltijai, lai gan te jāsaka, ka šis tomēr ir garš ceļojums. Tas nav kaut kas tāds, ko var izdarīt vienā dienā. Tomēr palīdz daži pozitīvi IPO piemēri, kādi jums bija, piemēram, pagājušajā gadā. Enefit Green bija vairāk nekā 60 tūkstoši privāto investoru, kas bija iespaidīgi. Šie ir tie labie piemēri, kas var rādīt, cik labi darbojas tirgus. Domāju, ka tas palīdzēs tirgum te attīstīties.

Vēl mēs Nasdaq cenšamies darboties izglītošanas lauciņā. Mēs vadām tirgu un nedodam padomus investoriem, kur tiem ieguldīt. Mums ir platforma, kur kompānijas var piesaistīt kapitālu un investori – tu un es – var šajos uzņēmumos investēt. Tomēr privāto investoru komūnu cenšamies izglītot par to, kā investēt vērtspapīros. Konkrētas rekomendācijas par konkrētām akcijām nedodam. Tomēr palīdzam ar padomu, piemēram, kā veidot ieguldījumu portfeli vai par ko vispār ir akciju ieguldīšana.

Visu rakstu lasiet 18.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #42

DB,18.10.2022

Dalies ar šo rakstu

Koncerns Orkla Latvija turpina investēt, veidojas jaunas darba vietas, top vēl viena jauna cepumu ražotne Ādažos, kas vairos eksportu. Ziemu grupas uzņēmumi pārdzīvos, tomēr pavasarī biznesam ir nepieciešama nākotnes skaidrība veiksmīgai plānošanai.

To intervijā Dienas Biznesam saka Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 18.oktobra numurā lasi:

Statistika. Gadu noslēgsim ar budžeta deficītu

Tēma. Latvijas ārējā tirdzniecībā pieaug Ķīnas svars

Krievijas un Ķīnas attiecības nav bezgalīgi padziļināmas

Investors. Baltija vēl var pieķert citus. Nasdaq Eiropas tirgu prezidents Bjorns Sibberns

Uzņēmējdarbība. Apgrozījums atpaliek, bet peļņa – rekordlīmenī

Enerģētika. Eiropa koksnes izmantošanu enerģētikā var padarītneiespējamu

Finanses. Kur būs atduršanās pret likmju sienu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurencei Latvijas banku tirgū ir jāpieaug, un tirgū ir vieta jauniem spēlētājiem, 28.augustā atzina "Indexo bankas" dibināšanas pasākuma paneļdiskusijas dalībnieki.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks sacīja, ka patlaban Latvijā konkurence starp bankām nav pietiekama, un "Indexo bankas" atvēršana apliecina, ka tirgū ir vieta jauniem spēlētājiem. Tādējādi konkurence var kļūt stiprāka un no tā visi var tikai iegūt.

Kazāks atzina, ka pēdējos četros gados ļoti strauji augušas tieši Latvijas mazās bankas, audzējot kredītportfeli par 50%. Savukārt lielās bankas kredītportfeli audzējušas tikai par 3%.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents pauda, ka, viņaprāt, kreditēšanā zemākais punkts ir aiz muguras. Kazāks atzina, ka pagaidām skaitļi vēl ir mazi, bet kreditēšanas apjomu pieaugums ir straujāks nekā ekonomikas izaugsme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ASV akciju tirgū jūnijā bez pārsteigumiem, Eiropas biržās iet "jautrāk"

Voldemārs Strupka, Singet Bank investīciju eksperts,11.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijs ASV akciju tirgū nebija pārsteigumu mēnesis – FRS rīkojās paredzami, indeksi ierastā gaitā virzījās uz augšu un tehnoloģiju sektors atkal bija līderis šajā rallijā uz jaunām virsotnēm. S&P 500 pieauga par 3,5%, bet Nasdaq-100 par 6,2%, dārgāks kļuva arī “Lieliskais septiņnieks; Dow Jones Industrial Average Index pieauga par 1,4%, bet Russell 2000 samazinājās par 0,6%.

Tikmēr Eiropas STOXX 600 indekss, kas atspoguļo 17 Eiropas valstu biržās kotēto 600 lielāko uzņēmumu dinamiku, zaudēja 1,62%.

Negaidītais Emanuela Makrona lēmums pēc neveiksmīgajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlaist Francijas parlamentu un rīkot ārkārtas vēlēšanas nepalīdzēja Francijas CAC 40, kas mēneša laikā zaudēja 6,4%. Francijas vadošo banku akcijas tika pakļautas spēcīgam spiedienam: Societe Generale zaudēja gandrīz 20% no vērtības, Credit Agricole – 14,1% un BNP Paribas – 12,2%. Lai gan galvenais pārdošanas vilnis, visticamāk, ir beidzies – jārēķinās, ka vēl kādu laiku var saglabāties pārdevēju spiediens uz akciju cenām.

Politiķi ir uzmanības centrā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, savukārt eiro vērtība kāpa pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidentes Kristīnes Lagardas paziņojuma, ka ECB līdz septembrim varētu izbeigt negatīvu procentlikmju laikmetu.

Akciju cenas Volstrītā, kas šogad lielākoties bija kritušās, pirmdien pieauga un noslēdza tirdzniecības sesiju ar solīdu kāpumu.

"Šī ir diena, kad [akciju] tirgus beidzot spēja atvilkt elpu, vismaz pagaidām," sacīja "National Securities" stratēģis Ārts Hogans.

Akciju cenas pozitīvi reaģēja uz ASV prezidenta Džo Baidena teikto, ka viņš apsver atcelt daļu no importa nodevām, kuras iepriekšējais ASV prezidents Donalds Tramps noteica Ķīnas precēm.

Baidens arī paziņoja, ka 13 valstis ir apvienojušās AS vadītā Āzijas-Klusā okeāna tirdzniecības iniciatīvā.

Daži tirgu novērotāji arī norādīja uz tehniskiem faktoriem, kas vedina uzskatīt, ka akciju cenas var būt sasniegušas īstermiņa minimumu un tām vajadzētu pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru