Eksperti

Janvāris finanšu tirgos: akcijas uzrāda kāpumu, bet Ķīnas AI inovācija maina spēles noteikumus

Voldemārs Strupka, Signet Bank ieguldījumu eksperts,11.02.2025

Jaunākais izdevums

Ne bez pāris pārsteigumiem janvāra beigās – pasaules akciju tirgi mēnesi noslēdza ar solīdu, pozitīvu atdevi, Eiropas indeksiem pārspējot savus Amerikas sāncenšus, gūstot labumu no bažu mazināšanās par jauniem ASV tarifiem un investoru novirzes no dārgām ASV tehnoloģiju akcijām. S&P 500 janvārī pieauga par 2,7%, Russell 2000 par 2,5%, Nasdaq-100 pakāpās par 2,2% un Dow Jones uzrādīja 5,0% pieaugumu.

Kā jau minēts, Eiropas akcijām klājās labāk – STOXX 600 pieauga par 6,3%, sasniedzot labāko mēneša rezultātu salīdzinājumā ar S&P 500 desmit gadu laikā.

Janvāra FOMC sanāksmē bija nolemts saglabāt dolāra procentu likmes 4,25-4,5% līmenī. FOMC komentāri pašlaik neliecina par likmju samazināšanu tuvākajā nākotnē, norādot uz jauno/veco tarifu negatīvo ietekmi, bezdarba līmeņa stabilizēšanos, ekonomiskās aktivitātes paplašināšanos un stabilu darba tirgu, turklāt, ASV inflācijai joprojām esot augstā līmenī. ECB savukārt samazināja savas galvenās likmes par 25 bāzes punktiem – no 3,15% līdz 2,90%, baņķieriem vērtējot, ka inflācija stabilizēsies vidējā mērķa līmenī – tuvu 2%. Gaidāms, ka ECB turpinās pakāpeniski samazināt likmes, rūpīgi sekojot līdzi sliktām ES ekonomisko datu tendencēm.

Sji nospiež sarkano pogu

Visticamāk, mēneša svarīgākais notikums bija Ķīnas DeepSeek mākslīgā intelekta modeļa atklāšana, kas 27. janvārī izraisīja ASV, Eiropas, Taivānas un Japānas tehnoloģiju, enerģētikas un pusvadītāju ražotāju akciju kritumu divciparu procentu līmenī. Nasdaq Composite, galvenajam ASV tehnoloģiju tirgus indeksam, piedzīvojot vairāk nekā 3% kritumu. ASV tehnoloģijas giganta NVIDIA akciju cena nokritās par 17%, samazinot tirgus kapitalizāciju par gandrīz 600 miljr. ASV dolāru, un izslēdzot to no pasaulē vērtīgākā uzņēmuma pozīcijas. Starp lielākajiem zaudētājiem bija tādi giganti kā Siemens, kura akcijas nokritās par 20%, Broadcom ar 17% kritumu un AMD, zaudējot 6%.

Vai šis notikums ir radījis jaunu “sputņika momentu” mākslīgā intelekta sacīkstēs starp Ķīnu un ASV? DeepSeek tika izstrādāts par 6 milj. ASV dolāru, kas ir tikai neliela daļa no ChatGPT un citu rietumvalstu mākslīgā intelekta modeļu izstrādes izmaksām. Lētais modelis ir radījis šaubas par milzīgajiem ASV uzņēmumu izdevumiem mākslīgā intelekta jomā, kas pēdējos gados ir virzījusi tirgu uz priekšu. Tiek lēsts, ka DeepSeek patērē par 95% mazāk enerģijas nekā citi analogi un, šķiet, darbojas tikpat labi vai dažos gadījumos pat labāk nekā citi mākslīgā intelekta modeļi.

Ekonomiskie dati joprojām nav optimāli

2025. gada janvārī Eirozonas ekonomiskajā situācijā bija vērojamas nelielas stabilizācijas pazīmes. Ražošanas PMI indekss pieauga līdz 46,6 punktiem (pret 45,1 decembrī), norādot uz ražošanas sarukuma palēnināšanos, tomēr indekss joprojām ir zem 50,0 punktu sliekšņa. Šis ir jau 17. mēnesis pēc kārtas, kad ražošanas nozarē vērojama lejupslīde. Bloka pakalpojumu sektors joprojām ir stabils, PMI rādītājam sasniedzot 51,3 punktu atzīmi. Eirozonas apvienotais PMI pieauga līdz 50,2 punktiem, liecinot par nelielu privātā sektora aktivitātes pieaugumu.

ASV ražošanas sektors piedzīvoja pirmo pieaugumu vairāk nekā divu gadu laikā, tomēr optimismu mazināja paziņojums par tarifu ieviešanu, kas, visticamāk, palielinās izmaksas ražotājiem un kavēs ražošanas atveseļošanos. Janvāra nodarbinātības rādītāji liecina, ka ASV darba tirgus joprojām ir spēcīgs. Bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1% līdz 4,0%, ekonomikai radot 143 000 jaunu darbvietu. Mājokļu kredītu likmju kāpums ir palēninājies – šobrīd vidējā 30 gadu fiksētā likme ir 7,05%, kas tomēr ir samērā augsta un samazina pircēju interesi. Tā rezultātā mājokļi tiek pārdoti vislēnākajā tempā pēdējo piecu gadu laikā – janvārī mājokļi tirgū vidēji bija pieejami 73 dienas.

Tarifu kari atgriežas

Ieviešot tarifus galvenajiem ASV tirdzniecības partneriem, Tramps ir atkal izraisījis spriedzi globālā tirdzniecībā. Vispirms viņš noteica 25% tarifu visām precēm no Kolumbijas, potenciāli palielinot to līdz 50%, Kolumbijai atsakoties pieņemt nelegālo imigrantu repatriācijas reisus no ASV. Galu galā, Kolumbijas prezidents Petro padevās un repatriēja imigrantus ar Kolumbijas valdības lidmašīnām, pēc kā Tramps atcēla tarifus.

Tramps arī paziņoja 25% muitas tarifu importiem no Kanādas un Meksikas, atsaucoties uz bažām par nelegālo migrāciju un fentanila kontrabandu. Tarifi daudz vairāk skars tieši Kanādu un Meksiku, jo Kanādas eksports uz ASV veido 18% no Kanādas ekonomikas, kamēr Amerikas eksports uz Kanādu ir tikai 1% apmēra no ASV IKP. Meksikas eksports uz ASV veido aptuveni 43% no tās ekonomikas, bet ASV uz Meksiku veido ap 2% no ASV IKP. Turklāt, Ķīnas precēm tika piemērots 10% muitas tarifs, Trampam apsūdzot Ķīnu PTO noteikumu pārkāpšanā un opioīdu krīzes veicināšanā, atbalstot fentanila prekursoru eksportu uz ASV.

Trampa rīcība izraisīja atbildes no tirdzniecības partneriem. Kanāda atbildēja ar 25% muitas tarifiem ASV precēm 155 miljardu Kanādas dolāru vērtībā, savukārt Meksika īstenoja līdzīgus pasākumus. Tikmēr Ķīna solīja ierosināt atbildu tarifus elektronikai un apģērbam.

Dolārs un izejvielas turpina nostiprināties

2025. gadu ASV dolārs uzsāka spēcīgi, un arī izejvielas uzrādīja labus rezultātus. Neraugoties uz korekciju, kas turpinājās lielāko janvāra daļu, EUR/USD pāris ir atsācis augšupvērstu tendenci. Iepriekš mēs izcēlām 1,0600-1,0700 zonu kā pievilcīgu līmeni, kur pirkt dolāru, un tirgus pavērsās lejup tieši pirms šīs zonas sasniegšanas. Ir tāds teiciens biržas spekulantu vidū: “kāds janvāris, tāds arī gads”. Valūtu tirgotāji bieži atzīmē, ka janvāris mēdz noteikt visa gada augstāko vai zemāko punktu. Vai tā ir taisnība, vēl nav zināms, taču no tehniskā viedokļa EUR/USD 1,0650-1,0700 diapazons ir galvenais līmenis, kuru vajadzētu vērot, lai nepalaistu garām potenciāli strauju trenda izmaiņu.

Janvārī zelta cenas sasniedza jaunu visu laiku augstāko līmeni virs XAU/USD 2800, sasniedzot arī mūsu prognozētos mērķus. Sudrabs, lai gan uzrādīja pieaugumu, vēl nav ieguvis spēcīgu impulsu, savukārt platīns, izskatās, tikai uzsāk savu ralliju. Naftas tirgū joprojām valda pacietība pirms OPEC+ sanāksmes 3. februārī. Neraugoties uz prezidenta Trampa spiedienu strauji samazināt naftas cenas, gaidāms, ka organizācija pieturēsies pie sava plāna pakāpeniski palielināt piedāvājumu, sākot ar aprīli.

Baltijas valstu galvenie notikumi

OMX Baltijas Benchmark indekss janvārī pieauga par 6,9%, pateicoties pozitīviem Baltijas valstu IKP rezultātiem un prognozēm. Tikmēr Lufthansa ir iegādājusies 10% daļu airBaltic par aptuveni 14 milj. EUR, lai nostiprinātu savu klātbūtni Eiropā un iegūtu piekļuvi papildu lidmašīnām, ņemot vērā piegādes ierobežojumus, vienlaikus nodrošinot airBaltic būtisku finansējumu turpmākai izaugsmei. Papildus tam, Igaunija un Lietuva ir apņēmušās nākotnē ievērojami palielināt savus aizsardzības izdevumus līdz vismaz 5% no IKP, lai izpildītu prezidenta Trampa kārtējo prasību.

Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Investīcijas mākslīgajā intelektā: pēc pieciem gadiem mēs teiksim, ka novērtējām MI pārāk zemu

Db.lv,23.04.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap mākslīgo intelektu (MI) šobrīd ir sacelts liels troksnis, gandrīz tāds pats kā ap internetu deviņdesmito gadu beigās. Saskaņā ar Eurostat datiem 2025. gadā 20% ES uzņēmumu ar vairāk nekā desmit darbiniekiem izmanto mākslīgo intelektu - tas ir par 6,5 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā un trīs reizes vairāk nekā 2021. gadā. ES mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt 20 miljardu eiro gada investīciju apjomu (publiskais un privātais finansējums) MI tehnoloģijās, tostarp aptuveni viens miljards eiro gadā plānots kā publiskais atbalsts.

Tirgus aug, tehnoloģiju milži no “Lieliskā septiņnieka” (un ne tikai) tērē simtiem miljardus datu centriem, mikroshēmām, serveriem un enerģijai, kā arī infrastruktūras attīstīšanai ap šiem projektiem, savukārt jaunuzņēmumi vairojas kā sēnes pēc lietus. Šodien tikai pilnīgs sliņķis nemēģina kaut ko radīt ar MI palīdzību vai vismaz tajā investēt.

Taču svarīgākais jautājums, kas jāapsver ar vēsu prātu: vai mēs vērojam jaunas globālās ekonomikas infrastruktūras rašanos, kas ir “uz palikšanu”, vai arī redzam kārtējo burbuli?

Uz jautājumiem par burbuli, par to, kā investēt MI uzņēmumos, vai to vispār ir vērts darīt un kādā apjomā, atbildēja trīs eksperti: Oļegs Andrejevs, CFA, SEB bankas Uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs, Voldemārs Strupka, Signet Bankas ieguldījumu eksperts, un Andris Pavlovs, tehnikas nomas uzņēmuma Storent līdzdibinātājs.

Ekonomika

Apollo Group obligāciju publiskais piedāvājums. Vai vērts investēt izklaidē?

Db.lv,13.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas kapitāla tirgū arvien biežāk redzami uzņēmumi, kas attīstības finansēšanai izvēlas publisko obligāciju emisijas. Šādu pieeju izvēlējusies arī izklaides un ēdināšanas uzņēmumu grupa Apollo Group, kuras darbību investori var novērot ikdienā, izmantojot tās pakalpojumus un apmeklējot tādus zīmolus kā Apollo Kino un Lido. Savā ziņā tas ļauj investoram “redzēt”, kā strādā bizness, kurā ieguldīta nauda.

Investīciju pārvaldīšanas uzņēmuma INVL valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs norāda, ka Apollo Group obligāciju emisija varētu būt pievilcīga iespēja vietējiem investoriem, īpaši tiem, kuri pirmo reizi apsver ieguldījumus obligācijās. “Šis piedāvājums dod iespēju saņemt fiksētu ~7% ienākumu no ieguldītās naudas (ja tiek izmantotas ieguldījumu konta priekšrocības), vienlaikus investoriem ir viegli saprast biznesu, kas nodrošina šo ienākumu – kinoteātri, restorāni un citi ikdienā pazīstami pakalpojumi. Tas ļauj arī praktiski novērot, kā uzņēmuma produktiem klājas tirgū,” skaidro A. Martinovs.

Pēc eksperta domām, šāda investīcija var būt piemērota tiem investoriem, kuri tic Baltijas ekonomikas izaugsmei un iedzīvotāju pirktspējas stabilitātei, kā arī ir ar mieru, ka daļa no obligāciju piedāvājumā piesaistītajiem līdzekļiem tiks novirzīti esošajiem akcionāriem, lai segtu līdz šim izsniegtos aizdevumus. Vienlaikus, kā jebkurā ieguldījumā, arī šeit jāņem vērā riski, tālredzīgi domājot par notikumiem, ko no šodienas skatupunkta ir grūtāk prognozēt. “Apollo Group sastāv no vairākiem uzņēmumiem, un grūtības kādā no tiem var ietekmēt visas grupas finanšu stāvokli. Šajā gadījumā obligācijas nav nodrošinātas ar konkrētu mantu, un uzņēmuma darbību var ietekmēt konkurence izklaides un ēdināšanas segmentā. Tajā pašā laikā Apollo Group ir noteikusi stingrus finanšu un biznesa parametrus (kovenantus), kuru izpilde ir obligāta, un šobrīd uzņēmums tos izpilda ar rezervi.”“Šāds ieguldījums, manuprāt, var būt piemērots ilgtermiņa investīcijai salīdzinoši nelielā apjomā – piemēram, līdz aptuveni 5% no uzkrājumiem,” piebilst A. Martinovs.

Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Baltijas akciju tirgū atgriežas IPO: vai ledus ir iekustējies?

Db.lv,28.04.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairākiem sarežģītiem gadiem, ko ietekmēja ekonomiskā un ģeopolitiskā nenoteiktība, 2025. gads iezīmēja aktivitātes pieaugumu globālajā akciju emisiju (IPO) tirgū. Tika novērots gan darījumu skaita, gan piesaistītā kapitāla pieaugums, kas liecina par investoru noskaņojuma uzlabošanos.

Tirgus atveseļošanos veicināja inflācijas samazināšanās, procentu likmju stabilizēšanās un apmierinoši makroekonomiskie rādītāji, kas radīja uzņēmumiem labvēlīgākus apstākļus atgriezties kapitāla tirgos un investoriem – vēlmi aktīvāk piedalīties jaunajos publiskajos piedāvājumos.Globālajā tirgū IPO skaits pieauga par 7% līdz 1 331 darījumam, savukārt piesaistītais kapitāls palielinājās par 44% līdz 151 mljrd. EUR.

Eiropā kopumā IPO aktivitāte bija zemāka – to lielā mērā ietekmē konkurence starp publisko un privāto tirgu – uzņēmumi ilgāk paliek privāti, pateicoties kapitāla pieejamībai privātajā sektorā. IPO skaits samazinājās par 20% līdz 105 darījumiem, bet piesaistītais kapitāls saruka par 10% līdz 14,8 mljrd. EUR. Tomēr uzņēmumi, kas devās biržā, bija kvalitatīvāki – ar stabilāku naudas plūsmu, labāku pārvaldību un skaidrākiem izaugsmes plāniem.