Jaunākais izdevums

Igaunijas katlumājām trūkst kurināmā nākamajai apkures sezonai, jo granulu un papīra eksportētājiem valsts mežu apsaimniekotājs RMK pārdod trešdaļu šķeldas, vēsta laikraksts "Postimees".

Arī privāto mežu īpašnieki lielu daļu koksnes pārdod pārstrādātājiem.

"Siltumapgādes uzņēmumiem vēl nav līgumu nepieciešamajam šķeldas apmēram," teicis Igaunijas Elektroenerģijas un siltuma asociācijas vadītājs Sīms Umbleja. Trūkstot 0,3 teravatstundu (TWh) jeb apmēram 150 000 kubikmetru koksnes.

Kā sacījis Umbleja, šķelda ir visbiežāk izmantotais kurināmais Igaunijas katlumājās, veidojot 55-60% no kopējās siltuma ražošanas. Gāzes īpatsvars ir 20%, no kā daļu tagad plānots aizvietot ar degakmens eļļu.

Asociācijas vadītājs pauda cerību, ka koksnes nodrošināšanu veicinās Igaunijas valdības koalīcijas līguma punkts, kas paredz, ka RMK prioritāri jānodrošina katlumājas ar kurināmo.

RMK komunikācijas vadītāja Sille Adere jūlija sākumā sacīja, ka kompānija nerīkos publiskas koksnes izsoles, lai valsts iedzīvotājus nodrošinātu ar šķeldu un malku, kas nepieciešama siltumapgādei un elektrības ražošanai. "Gaidāmajā apkures sezonā mēs pārdosim visu šķeldu tikai vietējām siltuma un elektrības koģenerācijas stacijām," viņa teica.

Tomēr "Postimees" rīcībā esoša informācija liecina, ka šā gada otrajā pusē un nākamā gada pirmajā pusē trešdaļa RMK šķeldas tiks piegādāta kokskaidu granulu ražotāja "Graanul Invest" rūpnīcām, kuru saražotais tiek eksportēts, kā arī celulozes ražotājam "Horizon Tselluloosi ja Paberi". Vidējā koksnes cena ir 59,2 eiro par kubikmetru jeb 30 eiro par megavatstundu (MWh). Umbleja uzstāja, ka tāda cena šķeldai bija pavasarī, bet pašlaik tirgus cenai jābūt 40-45 eiro par MWh.

RMK pārstāve Kristīna Vīrona skaidroja, ka tas nav pretrunā iepriekšējiem kompānijas paziņojumiem, jo četrām kokapstrādes rūpnīcām ir savas koģenerācijas stacijas, no kurām Igaunijas elektrības tīklā nonāk no atjaunīgiem resursiem ražota elektrība, kā arī tās patērē ražošanas procesā iegūto siltumenerģiju.

Atjaunīgās enerģijas kompānijas "Enefit Green" vadītājs Andress Vainola sacīja, ka Igaunijai ir jāsāk ierobežot eksports, ja tā vēlas kontrolēt vietējo biomasas un malkas tirgu.

Asociācijas vadītājs Umbleja atzina, ka, šķelda Igaunijā ir ierobežots resurss, tādēļ, pieaugot pieprasījumam, pieaug arī tā cena, turklāt granulu apkure ir vienkāršākā alternatīva mājsaimniecībām, kuras vēlas atteikties no gāzes apkures.

Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijā "Postimees" skaidroja, ka Eiropas Savienībā aizliegts ierobežot brīvu preču kustību, izņemot ļoti specifiskus gadījumus. Vienlaikus ministrijā nepaskaidroja, kādēļ koksne pašreizējā situācijā nav uzskatāma par nacionālo bagātību.

Savukārt Finanšu ministrijā nespēja paust risinājumu situācijai, kad granulu eksportam pienākas pievienotās vērtības nodokļa atlaide kā tirdzniecībai Eiropas Savienības iekšienē, lai gan tas nozīmē, ka Igaunijas budžets gan zaudē ieņēmumus, gan šobrīd tik izšķirīgi svarīgo koksni.

Jau ziņots, ka Latvijas Konkurences padome (KP) sākusi šķeldas tirgus priekšizpēti. Tas tiek darīts, ņemot vērā enerģētikas jomas jautājumu aktualitāti, resursu cenu būtisku pieaugumu, arvien pieaugošo pieprasījumu pēc atjaunojamiem resursiem un to piedāvājuma iespējamu samazinājumu tirgū.

Saeimas opozīcija ir aicinājusi valdību nekavējoties rīkoties, apturot kurināmās koksnes eksports, lai varētu nodrošināt Latvijas iekšējam patēriņam nepieciešamos apjomus. Tikmēr ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) apgalvo, ka Latvijas siltumapgādei nepieciešamais šķeldas apmērs šai apkures sezonai ir pietiekams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 72 maijā iesniegtajiem siltumapgādes projektiem 62 ir apstiprināti ar nosacījumiem, bet 10 noraidīti kā neatbilstoši ES fondu programmas nosacījumiem. Projektu faktiskā gatavība tam, lai durtu lāpstu zemē, ir tikai 7% no kopējā skaita, kas neatbilda gaidītajam, – Ekonomikas ministrija pavasarī prognozēja augstas gatavības projektu iesniegšanu.

Pirmo divu atlases kārtu projektos gāzes katlu maiņai izmantoto līdzekļu apjoms ir vien puse līdz šim līgumos rezervētā Kohēzijas fonda finansējuma. Savukārt uz pašvaldības ēku un infrastruktūras siltināšanas darbiem projektu pēdējā kārtā bijis tik daudz, ka 4,9 miljoni eiro sākotnēji šķita par maz, bet pēc vairāku projektu pārtraukšanas bija jārīko atkārtots konkurss par 8,2 miljoniem ERAF naudas.

Ar apņēmību paspēt vēl šosezon

Viss sākās drīz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā – martā. Visticamāk, par gāzes dārdzību saprotams viss bija jau pērnā gada rudenī, un tādēļ Ekonomikas ministrija (EM), atbildot uz siltumražotāju, pašvaldību, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) un Finanšu ministrijas vēstulēm, rakstīja ar VARAM oficiāli saskaņotu atbildi Par SAM 4.3.1. projektu Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē 3. kārtas mērķi un projektiem. Vēstules jēga ir visiem norādīt, ka 68 miljoni Kohēzijas fonda naudas ir pieejami un, formalitātes izpildot maijā, jau vasarā ir iespējams būvēt šķeldas vai granulu katlus gāzes katlu vietā. “... Līdz ar to var secināt, ka potenciālajiem projektu iesniedzējiem pieejamais laiks ir bijis samērīgs ar SAM 4.3.1. trešās kārtas mērķi – sniegt atbalstu katlumāju projektiem, kuri var tikt operatīvi īstenoti īsā laika periodā. Turklāt projektu sagatavošanas nosacījumi ir pietiekami labi zināmi, jo daudzi potenciālie SAM 4.3.1. trešās kārtas projektu iesniedzēji ir īstenojuši projektus arī SAM 4.3.1. otrajā kārtā pēc gandrīz identiskiem nosacījumiem,” šī gada aprīlī vēstulē pieminētajiem rakstīja EM valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Samazina prasības granulu katliem un par 10 miljoniem eiro palielina atbalstu AER

Db.lv, 26.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) par 10 miljoniem eiro palielina finansējumu atbalsta programmai atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanai, kā arī precizē konkursa nosacījumus, informē VARAM.

Valdība 26.aprīlī apstiprināja VARAM izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās - atbalsts AER" nolikums".

Grozījumi paredz palielināt konkursā pieejamo finansējuma apjomu, nosakot to 30 miljonu eiro apmērā, kā arī precizē atsevišķus konkursa nosacījumus, lai atbalsts būtu pieejams pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) skaidro, ka pašlaik vērojama ļoti augsta iedzīvotāju interese par atjaunojamo energoresursu iekārtu iegādi un uzstādīšanu. Latvijas Vides investīciju fondā nepilnu divu mēnešu laikā iesniegti jau 119 pieteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru