Jaunākais izdevums

Pagājušajā gadā Eiropā tika uzstādītas jaunas vēja turbīnas 15,4 GW, 76 % no tām veidoja sauszemes vēja turbīnas. Līdz 2030. gadam Latvijai jānodrošina vismaz 45 % atjaunojamo enerģijas resursu (RES) īpatsvars valsts kopējā patēriņā, nevis iepriekš prognozētie 40 % – tas izriet no Ekonomikas ministrijas izstrādātā nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam.

Keilā strādājošā Prysmian Group Baltics AS ietilpst pasaulē lielākajā kabeļu ražošanas koncernā Prysmian Group, kuram ir plašs produkcijas klāsts vēja parku būvniecībai, kā arī spēcīgs know-how.

Vēja enerģija sniedz konkurenci

Jūras vēja enerģijai Baltijas jūrā ir liels neizmantots potenciāls, turklāt jūras vēja parki var sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas klimata mērķu sasniegšanā, kā arī siltumnīcas gāzu samazināšanā, ražojot elektrību. Vēja turbīnas ir kļuvušas jaudīgākas un efektīvākas, kā arī jūras vēja parku izbūve ir kļuvusi straujāka atbilstoši tam, kā ir samazinājusies to izbūves cena. Pēc dāņu Kriegers Flak jūras vēja parka parauga jūras vēja enerģijas cena šobrīd ir nokritusies līdz līmenim, kas vēja enerģiju padara konkurētspējīgu salīdzinājumā ar citiem enerģijas avotiem.

Jūras zemūdens kabeļi kilometru dziļumā

Pasaulē lielākajam kabeļu ražotājam Prysmian Group ir pieredze jūrās izvietotu vēja parku zemūdens kabeļu izbūvē. Šobrīd norisinās darbs Vācijā, kur ar Giulio Verne, kas ir viens no pasaules lielākajiem un ar vislabākajām tehnoloģijām aprīkotajiem kabeļu kuģiem, palīdzību nepieciešamos kabeļus ievietoja 2000 metru dziļumā. Pirmo zemūdens kabeli ar nemetāla armējumu, kas ir izveidots īpaši dziļūdens pielietojumam, uzņēmums ievietoja starp divām Grieķijas salām: Eiboju un Androsu. Pateicoties šim novatoriskajam produktam, Prysmian spēj īstenot montāžu līdz 3000 metru dziļumā un piedāvāt saviem klientiem gandrīz visus nepieciešamos jūras zemūdens kabeļu maršrutus. “Piedāvājam augstākā līmeņa pazemes augstsprieguma kabeļu un jūras zemūdens kabeļu risinājumus planētas visekstrēmākajās vidēs,” stāsta Prysmian Group Baltics valdes priekšsēdētājs Tarvo Lepiks.

Elektrība miljoniem mājsaimniecību

Vienmēr ir vairāk nekā viens aktuāls projekts, ar kuru Prysmian Group ir aktīvi saistīta. Strādā, piemēram, ar Vācijā Emdenā līdz 2024. gadam pabeidzamo projektu DolWin5, kas aptver elektrības savienojuma izbūvi starp atklātas jūras vēja parku un kontinentu. Vēja parks sāks ražot 900 megavatus (MW) elektroenerģijas no atjaunojamas enerģijas avota apmēram miljonam mājsaimniecību. Francijas dienvidus atklātas jūras vēja parka projekta ietvaros tiks izbūvēta kabeļu sistēma, kuras 19 kilometri atradīsies zemē un 3 kilometri jūrā. Atbild gan par kabeļu ražošanu, transportu, montāžu, aizsardzību, gan par vēja parka apkopi.

Produkcija tiek 100 % izgatavota ar zaļo enerģiju

Visos darbos, vai tie būtu uz zemes vai ūdenī, Prysmian Group rīkojas, domājot par vidi. Nesen Morgan Stanley analītiķi ieskaitīja uzņēmumu 118 visvairāk CO2 samazinošo uzņēmumu vidū pasaulē, uzņēmums ir arī Dow Jones ilgtspējības indeksa 2019. gada saraksta otrās vietas īpašnieks elektrības un elektronikas rūpniecības sektorā. Keilas rūpnīcas produkcija jau pēdējos trīs gadus tiek 100 % izgatavota ar zaļo enerģiju.

“Visiem uzņēmumiem, kas vēlas būt veiksmīgi un ilgtspējīgi, šobrīd ir pienākums savā darbībā būt arī atbildīgiem pret vidi. Diemžēl daudz ir arī zaļās atmazgāšanas, jeb it kā ir draudzīgi videi, bet darbi netiek līdzi. Mēs esam gājuši citu ceļu: vispirms esam zaļi pēc saviem darbiem un tikai pēc tam arī runājam par to, lai būtu paraugs citiem, kā arī informētu klientus un partnerus,” saka Prysmian Group Baltics AS valdes priekšsēdētājs Tarvo Lepiks.

Tā uzņēmumā novērtē kabeļa resursu ietilpību no izejvielas ražošanas līdz kabeļa lietošanas beigām. Mērķis ir izveidot produktiem ekoloģiskās pēdas pases, lai klienti papildus produkta cenai varētu novērtēt arī tā draudzīgumu videi. Prysmian Group ir izstrādājusi 100 % atkārtoti izmantojamu kabeļa izolācijas materiālu P-Laser, kas tiek izmantots, piemēram, Vācijas projektā SuedOstLink, kas ir viens no savienojumiem no Vācijas ziemeļos esošo vēja parku produkcijas pārvadiem uz Vācijas dienvidiem. Mūsdienu gala patērētājs domā atbildīgāk un tas atainojas arī viņa vēlmēs. “Ražotājiem patiesībā ir liels prieks attīstīt videi draudzīgus risinājumus,” saka Lepiks.

Darbs ilgst no idejas līdz īstenošanai

Prysmian Group var palīdzēt kabeļu jomā no projektēšanas līdz būvniecībai un izvietošanai. Uzņēmums, kas strādā 50 valstīs un kuram ir 106 rūpnīcas un 25 zinātnes un attīstīšanas centri, kā arī apmēram 30 000 darbinieku, apkalpo dažādus tirgus un kopienas visā pasaulē. Rūpnīcas ir ar lielāko ražošanas jaunu pasaulē savās kategorijās, kā arī spēj atbalstīt arī nebijušus un sarežģītus augstākā līmeņa projektus. Keilā esošā rūpnīca bija viena no pirmajām Baltijā, kurā 1990. gadu vidū investēja ISO kvalitātes vadības sistēmā.

Par Prysmian Group:

- piegādājusi vairāk nekā 1000 km vēja turbīnu spēka kabeļu un 550 km arī uzstādījusi

- kā pirmā ir tirgū ievedusi 66 kV vēja turbīnu savstarpējo kabeļu sistēmu, kas ļauj projektu kapitāla izdevumus samazināt par līdz 15 %

- ir četru kabeļu ievietošanas jūrā kuģu īpašnieks. Šogad jūlijā tapušais Leonardo da Vinci grauj rekordus, jo jūras kabeļus spēj ievietot 3000 metru dziļumā un tam ir divi kabeļu karuseļi: ar 7000 tonnu un 10 000 tonnu ietilpību, kas ir arī pasaulē lielākā ietilpība

- Morgan Stanley analītiķi ieskaitīja uzņēmumu 118 visvairāk CO2 samazinošo uzņēmumu vidū pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Zaļš iet kopā ar visu – SIA Rīgas meži vides izglītības projekts Zaļā klase

Laura Slišāne, SIA Rīgas Meži projekta Zaļā klase vadītāja, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas veselības ministrs pirmdien pieprasījis privātajā sektorā strādājošo mediķu iesaistīšanos cīņā ar jaunā koronavīrusa uzliesmojumu Atēnu reģionā.

Grieķijas veselības ministrs Vasilis Kikilijs pirmdien norādīja, ka, neskatoties uz atkārtotajiem aicinājumiem privātajiem ārstiem brīvprātīgi pieteikties palīgā valsts sektoram, tikai daži to ir izdarījuši, tādēļ viņš izdevis rīkojumu piesaistīt speciālistus pataloģijā, pneimonoloģijā un vispārējā medicīnā.

Kikilijs jau piektdien paziņoja, ka piesaistīs privātā sektora ārstus, ja vien 48 stundu laikā nepieteiksies vismaz 200 brīvprātīgie.

Valdības preses pārstāve šodien paziņoja, ka brīvprātīgi pieteicies tikai 61 ārsts no privātā sektora.

Viņa paziņoja, ka valdība nolēmusi, ka pienācis laiks mobilizēt privātos ārstus cīņā ar pandēmiju, jo visas iespējas brīvprātīgai dalībai ir izsmeltas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Asus 360 grādu leņķī atlokāmais klēpjdators ZenBook Flip S dižojas ar košu OLED 4K skārienekrānu, ātru procesoru un ilgu baterijas darbību.

Kad pagājušās desmitgades sākumā pasauli strauji pārņēmušais planšetdatoru bums bija pārdzīvots, lietotāji iepazinuši skārienjutīgo plāksnīšu plusus un mīnusus, un konstatējuši, ka tas tomēr nebūs pilnvērtīgs, visās situācijās izmantojams darbarīks, ražotājiem nācās meklēt jaunu piedāvājumu pārdošanas apjomu saglabāšanai. Alternatīva tika atrasta diezgan ātri – plānā klēpjdatorā tika «iesēdināts» skārienjutīgs ekrāns un abas korpusa daļas savienotas ar 360 grādu leņķī atveramu eņģi. Pēc šādas receptes pirms pieciem gadiem radās arī Asus ZenBook Flip sērija.

Sērijai augot un pilnveidojoties, 2020. gada nogalē pie patērētājiem devās 360 grādos atverams ultraplānais klēpjdators biznesa klases izpildījumā ZenBook Flip S UX371.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu arhitekts Didzis Jaunzems ar komandu uzaicināti radīt laikmetīgu vides objektu īpaši Ansī ainavu festivālam.

Latvijas arhitekta un mākslinieku komanda jau otro reizi uzrunā vides objektu festivāla "Ansī ainavas" (Annecy Paysages) apmeklētājus. Šogad Latvijas komanda piedalās festivālā, izrādot vides objektu "Pinumu paviljons" (Wicker Pavilion), kura tapšanā tika piesaistīti arī Latvijas tradīciju kopēji, klūgu grozu pinēji.

Pagājušajā gadā Ansī ainavu festivālā līdzās daudzu pasaules mākslinieku darbiem varēja redzēt arī arhitekta D. Jaunzema un komandas vides objektu "UGUNS".

Kārsavā radīta vides objekta kopija nokļūst prestižā mākslas festivālā 

Latvijas simtgades ietvaros radītu vides instalāciju UGUNS, kas uzstādīta pie Latgales pilsētas...

Objekts pirmo reizi tika izstādīts pie Latgales pilsētas Kārsavas, dabas parkā Numernes valnis, taču oriģinālo objektu pamanīja un novērtēja arī festivāla organizatori Francijas Alpos, kur tika izveidota šī objekta kopija.

Šogad arhitekts ar komandu tika uzaicināti radīt laikmetīgu vides objektu īpaši Ansī ainavu festivālam. "Pinumu paviljonu veidojām kā laikmetīga dizaina un tradicionālās amatniecības apvienojumu. Tā ir vieta atpūtai un meditācijai Eiropas dārzos Ansī pilsētā. Paviljons saplūst ar apkārtējo ainavu un veido noēnotu telpu, kurā parka apmeklētāji var patverties no karstās vasaras saules. No paviljona paveras brīnišķīgi skati uz apkārt esošo dabu un ažūrā konstrukcija veido dinamiskus ēnu zālājā," stāsta D. Jaunzems.

Paviljons tika veidots, izmantojot koka režģa čaulas (grid shell) tehniku un pārklāts ar 262 tradicionāli pītiem klūgu groziem konusa formā, kurus veidoja Latvijas amatnieki. Nesošajai koka konstrukcijai izmantoti priedes koka dēļi. Laika gaitā koka konstrukcijas un pinumi iegūs dabisku pelēku nokrāsu un vēl vairāk saplūdīs ar apkārtējo dabu.

Festivāls "Annecy Paysages" notiek trešo gadu. Šogad pandēmijas Covid-19 dēļ sākotnēji festivāls tika atcelts, taču mēnesi pirms oficiālās atklāšanas organizatori tomēr lēma to vērt vaļā apmeklētājiem, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus. "Kamēr pasaule bija "apstājusies", mēs pieņēmām izaicinājumu doties uz ārzemēm un mēneša laikā radīt vides objektu par spīti visiem apgrūtinājumiem," stāsta D. Jaunzems.

"Visus izdevumus sedz festivāla organizatori "Annecy Paysages". Paviljona izmaksas, tajā skaitā dzīvošana astoņiem cilvēkiem un ceļš uz Franciju, kopā veidoja aptuveni 20 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv aizdomas par nesamērīgu un necaurspīdīgu līdzekļu izlietošanu, vienā no vides izglītības projekta "Zaļā klase" ēkām ieguldot 600 000 eiro, komentējot pašvaldības SIA "Rīgas meži" divu valdes locekļu atlaišanu, piektdien žurnālistiem sacīja Rīgas domes pārstāvji.

"Rīgas mežu" ilggadējais vadītājs Aivars Tauriņš un valdes loceklis Juris Buškevics amatu zaudējuši, ņemot vērā trauksmes cēlēja ziņojumā pausto. Pašlaik, lai pārbaudītu ziņojumā sniegto informāciju, uzņēmumā sākts audits.

"Pirms neilga laika es saņēmu trauksmes cēlēja ziņojumu, visai detalizētu. Iepazīstoties ar to, es to noslepenoju, anonimizēju, lai pasargātu trauksmes cēlēju, un nodevu amatpersonām rīcībā," komentēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).

Viņš arī informēja, ka pašvaldība uzņēmumā sākusi auditu, lai pārbaudītu, vai ziņojumam ir pamats.

"Mēs nekavēsimies ne mirkli, lai šo informāciju nodotu tiesībsargājošajām iestādēm, ja audita laikā atklāsies, ka šiem paziņojumiem ir zināms pamats," solīja domes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs ir pieņēmis ekspluatācijā pirmo sausās fermentācijas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksu Latvijā, kas ir lielākais šāda veida pārstrādes komplekss Baltijā.

7.aprīlī uzsākts jaunā kompleksa testēšanas periods un plānots, ka pirmie bioloģiski noārdāmie atkritumi tuneļos tiks ievietoti šā gada maijā. Komplekss atrodas poligona "Getliņi" teritorijā, un tas uzbūvēts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta "Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstādes iekārtas izveide poligonā "Getliņi"" ietvaros.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Kompleksa testēšanas un ieregulēšanas periods kopumā norisināsies 9 mēnešus, aprīlī tiks veikta reaktoru piepildīšana ar ūdeni, uzsildīšana un baktēriju ieaudzēšana, bet maijā tiks uzsākta secīga tuneļu aizpildīšana - vienā tunelī vienlaicīgi izvietojot aptuveni 500 tonnas bioloģiskos jeb pārtikas un dārza atkritumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīklā iegulda 10,9 miljonus eiro

Db.lv, 19.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EST-LAT Harbours" projekta ietvaros būtiski uzlabots Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīkls - no 70 šī tīkla ostām infrastruktūras uzlabošanas projekti īstenoti 20 ostās, tai skaitā 10 Latvijas piekrastes ostās.

Līdz ar servisa ēkas būvniecības pabeigšanu Salacgrīvas ostas pārvaldē noslēdzies nozīmīgais investīciju projekts Latvijas piekrastē, kurā kopējās investīcijas veido 10,98 miljonus eiro.

"Jahtu ostu tīkla sakārtošana Latvijā ir svarīgs starptautiskās konkurētspējas priekšnosacījums. Mums ir gara jūras un līča piekraste, kas sniedz plašas attīstības iespējas, kas šobrīd tiek daļēji izmantotas. Šis ir veiksmīgs pārrobežu projekts piekrastes teritorijā, kas tiek īstenots kopā ar Igauniju. Jau šobrīd tiek strādāts pie cita nozīmīga kopprojekta – vēja parka attīstīšanas jūrā, kas pavērs jaunas iespējas piekrastes resursu gudrā izmantošanā enerģētikā," atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gultasvietu skaita palielināšanai Covid-19 pacientu ārstēšanai pašlaik plānots ierobežot dienas stacionāru darbu.

Tā pirmdien medijiem pavēstīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre un Valsts operatīvās medicīniskā komisijas (VOMK) priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško.

Viņa klāstīja, ka pirmdien notikušajā VOMK sēdē apspriesta epidemioloģiskā situācija un iezīmēti trīs iespējamie attīstības scenāriji, kas varētu ietekmēt pacientu stacionēšanu.

"Lai arī saslimstība pēdējo septiņu dienu laikā nedaudz samazinās. Ja iepriekš Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ziņoja par saslimušo skaita pieaugumu par 50%, tad pēdējo dienu, nedēļas laikā ir vērojams 18% pieaugums. Bet jebkurā gadījumā prognoze ir, ka palielināsies pacientu skaits stacionāros," atzina Mūrmane-Umbraško.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa "SARS-CoV-2" celma izplatīšanās dēļ Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) šobrīd saskata augstus Covid-19 jauna uzliesmojuma draudus Eiropas Savienībā (ES), aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Jaunajam Covid-19 vīrusa variantam esot lielāka izplatīšanās spēja, izraisot intensīvu saslimstības pieaugumu arī tajos reģionos, kur epidemioloģiskā situācija nesen bija uzlabojusies un nostiprinājusies.

Pēc SPKC sniegtās informācijas, uzskatāms piemērs ir situācija Lielbritānijā un Īrijā, kur saslimstība ar Covid-19 bija mazinājusies, bet tagad tā atkal strauji augusi, jo vīrusa modifikācija parādījusies vienlaikus ar ierobežojošo pasākumu mazināšanu pagājušā gada nogalē.

2020.gada septembrī Lielbritānijā konstatētā jaunā koronavīrusa celma klātbūtne tagad ir konstatēta vairākās ES valstīs, ieskaitot Latviju. Dažās valstīs jau novēro šī vīrusa varianta vietējo izplatīšanos, piebilda centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēti vēl 250 Covid-19 gadījumi, kas ir līdz šim lielākais vienā diennaktī atklātais inficēto skaits, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.

Tāpat pagājušajā diennaktī mirusi ar Covid-19 inficēta persona vecumā no 55 līdz 60 gadiem.

Aizvadītajā diennaktī kopumā veikti veikti 5726 Covid-19 testi, līdz ar to diennakts laikā atklāto pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testēto skaitu sasniedzis līdz šim augstāko punktu - 4,4%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Kopš pavasara Latvijā veikti 413 905 Covid-19 izmeklējumi, inficēšanās laboratoriski apstiprināta 4208 personām, bet 1357 personām apstiprināta izveseļošanās.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pagājušās diennakts laikā slimnīcās ievietoti 17 Covid-19 pacienti, savukārt kopumā stacionāros ārstējas 113 saslimušie, no kuriem 103 ar vidēji smagu slimības gaitu, bet desmit ar smagu slimības gaitu. Aizvadītajā diennaktī stacionāru pametuši astoņi sasirgušie, kamēr kopš Covid-19 parādīšanās no slimnīcām izrakstīti kopumā 312 pacienti, starp kuriem ir gan atlabušie, gan mirušie.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad sabiedrību aizvien vairāk pārpludina informācija par jauniem Covid-19 gadījumiem, Latvijas mediji ziņo par vērienīgu pētījumu, ko veikuši pašmāju pētnieki - Latvijas Universitātes Bioloģijas Fakultātes komanda. Pētījuma mērķis bija noteikt D3 vitamīna produktu spēju efektīvi, īsā lietošanas periodā paaugstināt kopējā D vitamīna līmeni cilvēkiem ar nepietiekamu un vidēji smagas pakāpes D vitamīna deficītu.

Šobrīd D3 vitamīns un tā iedarbība uz organismu pasaulē piesaistījusi pastiprinātu veselības nozares speciālistu un zinātnieku uzmanību, jo kopš pandēmijas sākuma jau daudzos pētījumos rasta saikne starp D vitamīna deficītu un biežāku saslimšanu ar korona vīrusa izraisīto Covid-19. Zinātnieki izvirzījuši hipotēzi, ka D vitamīns varētu būt preventīvs sargs cīņā pret Covid-19. Atklāts, ka tiem sasirgušajiem, kuri tikuši hospitalizēti un ievietoti ārstēšanai slimnīcā, bijis nepietiekams D vitamīna līmenis - 16.79–19.96 ng/ml.(1)

Latvijai unikāls pētījums par efektīvāko D3 vitamīna produktu tirgū

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izplatība Latvijā ir vērtējama kā "ļoti, ļoti nopietna", un, ja situācija neuzlabosies, strikti ierobežojumi būs jāievieš visā valstī, šodien preses konferencē uzsvēra veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņķele, vēršoties pie sabiedrības, uzsvēra, ka Covid-19 izplatība un šodienas ļoti lielie inficēto līdzcilvēku skaitļi liecina par to, ka "situācija ir ļoti, ļoti nopietna".

Politiķe brīdināja, ka veselības aprūpes sistēma, slimnīcas un personāls, kas šādā režīmā strādā kopš marta, ir tuvu pie robežas, kad būs būtiski jāierobežo veselības aprūpes pakalpojumi cilvēkiem, kuri gaida plānveida palīdzību.

Viņa atgādināja, ka rīt spēkā stāsies striktāki ierobežojumi, kas būtiski ietekmēs izglītības iespējas un saimnieciskās aktivitātes 12 pašvaldībās. "Ja situācijas stabilizācija nenotiks, striktāki ierobežojumi, būs jāattiecina uz visu valsti," uzsvēra Viņķele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Latvija un Igaunija oficiāli pievienojās Ziemeļjūras - Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoram (RFC NS-B). Tādējādi savienojums ar Rīgu un Tallinu ir kļuvis par daļu no Eiropas dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru tīkla, paplašinot esošos kravu pārvadājumu maršrutus, informē VAS "Latvijas dzelzceļš".

Ziemeļjūras - Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridors ir izveidots pirms gandrīz pieciem gadiem, un tas ir Eiropas projekts, kura mērķis ir uzlabot dzelzceļa kravu pārvadājumu pievilcīgumu un efektivitāti, nodrošinot nepārtrauktu un augstas kvalitātes dzelzceļa pārvadājumu piedāvājumu koridora ietvaros.

Pēc vairāku mēnešu darba, RFC NS-B pārvaldības struktūra ir paplašinājusies, tās izpildvaldē iekļaujot Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas un Igaunijas Republikas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas pārstāvjus, bet rīkotājvaldē iekļaujot VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) un Igaunijas dzelzceļa uzņēmuma AS "Eesti Raudtee", kā arī LDz meitas uzņēmuma AS "LatRailNet" pārstāvjus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās daudzi iedzīvotāji izmet ēdienu tikai tāpēc, ka viņi nav pārliecināti par tā svaigumu – pārtikas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Smart Packaging" risina šo problēmu.

Kompānija radījusi viedos sensorus, kurus var piestiprināt pie pārtikas virsmas vai iekļaut pārtikas produkta iepakojumā. Sensora tehnoloģija maina krāsu no sarkanas uz zilu, tādējādi parādot pārtikas kvalitāti un vienkāršā veidā izskaidrojot bakteriālā un mikrobioloģiskā piesārņojuma līmeni.

"Sensoru tehnoloģija ļauj patērētājiem pieņemt pārdomātus lēmumus, apstiprinot nepieciešamo pārtikas kvalitāti, un krāsu maiņas sensora vienkāršība samazinās pārtikas izmešanu atkritumos," biznesa portālam db.lv stāsta Rūta Ozola–Davidāne, "Smart Packaging" līdzdibinātāja.

Viņa stāsta, ka saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem pārtikas atkritumi pasaulē rada aptuveni 8% no visām cilvēku radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Par katru saražoto pārtikas kilogramu atmosfērā nonāk 4,5 kilogrami CO2. 10% no pārtikas atkritumiem ir saistīti ar derīguma termiņiem, kas nozīmē, ka ES mājsaimniecībās katru gadu tiek izmesti 88 miljoni tonnu pārtikas jeb 173 kilogrami uz vienu cilvēku, jo patērētājiem ir grūtības saprast atšķirību starp dažādiem derīguma termiņu formulējumiem – "izlietot līdz" un "ieteicams līdz".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sony Xperia 10 II" ir šaurāks nekā vairums konkurentu, taču piedāvā gana lielu ekrānu un iespēju to viegli sadalīt divās daļās.

Tālā pagātnē palikuši tie laiki, kad "Sony" ražoja vienus no iekārojamākajiem tālruņiem. Plāni, spīdīgi, vieni no pirmajiem ūdensdrošajiem. Pēc pamatīgā atkritiena, japāņi cenšas izkārpīties no bedres, un pavisam nesen izrādīja jaunākos lolojumus – "Xperia" sērijas modeļus "1 II" un "10 II". Pirmais "DB.lv" rīcībā nonāca vidējās klases pārstāvis "Xperia 10 II".

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

Jaunā "Sony" ierīce patiks nelielo telefonu kārotājiem. Sen nebija nācies lietot tik slaidu telefonu, ar kuru ir tik parocīgi darboties vienā plaukstā. Pat neraugoties uz to, ka "Xperia 10 II" ir gana plašs 6 collu displejs. Ērtuma pamatā ir "Sony" pirms dažiem gadiem pieņemtais lēmums izmantot ekrānus ar 21:9 malu attiecību, kā rezultātā telefons ir šķietami nesamērīgi garš, toties šaurs. 6,9 centimetru platums ir nepilnu centimetru mazāk par vidusmēra viedtelefona "vidukļa apmēru", taču ikdienas lietošanā tas ir ļoti jūtams. Tāpat kā 151 grama svars, kura dēļ japāņu darinājums šķiet neparasti viegls un gaisīgs. Tas arī atbilst IP68 ūdens izturības standartam, kas ļauj ierīcei pusstundu peldēt pusotru metru dziļi saldūdens tilpnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija joprojām dominē jaunuzņēmumu investīciju ziņā, tomēr Lietuva ir saglabājusi labu izaugsmes tempu un sasniegusi augstāku investīciju pieaugumu salīdzinājumā ar 2019. gadu. Latvijai šogad ir viszemākie investīciju vides rādītāji Baltijā, tomēr attiecībā uz lielākiem investīciju darījumiem var redzēt augšupejošu aktivitāti, kas saistāma arī ar nesenajiem "Giraffe360" un "Mintos" investīciju darījumiem. Tā liecina tikko iznākušais Baltijas jaunuzņēmumu vides pārskats, ko veido "Startup Wise Guys" akselerators un "EIT Digital".

Baltijas pārskatā iekļauti svarīgākie jaunuzņēmumu vides rādītāji, kā arī padziļināti pētījumi par dažādību, pandēmijas ietekmi uz investīcijām un jaunuzņēmumiem, situāciju startup vīzu izsniegšanā un arī ekosistēmas viedokli par to, kas sagaidāms nākotnē.

Galvenie pārskata novērojumi par Latviju ir šādi: Latvijai kopumā šobrīd ir ļoti kluss jaunuzņēmumu investīciju posms, visvairāk darījumu notiek agrīnā, pirms-sēklas stadijā, ko varētu saistīt ar akseleratoru un biznesa eņģeļu aktivitāti; Latvijas biznesa eņģeļu asociācija ir skaita ziņā mazākā Baltijā, toties vidējais investīcijas apjoms vienā jaunuzņēmumā ir būtiski augstāks nekā kaimiņos - 70.000 eiro; Latvijas jaunuzņēmumi ir visvairāk pārstāvēti Ilgtspējas un medicīnas tehnoloģiju jomā, kā arī - robotikas un ierīču ražotāju jomā, tā liecina 150 izcelto Baltijas jaunuzņēmumu saraksts, kas veidots kopā ar ekspertiem un Crunchbase datu bāzi; Latvijā ir zemākais sieviešu īpatsvars jaunuzņēmumu dibinātāju vidū - 9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par depozīta sistēmas dzērienu iepakojuma operatoru izvēlēts Depozīta iepakojuma operators

LETA, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) par depozīta sistēmas dzērienu iepakojuma operatoru izvēlējies SIA "Depozīta iepakojuma operators", šodien preses konferencē paziņoja VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Viņa informēja, ka "Depozīta iepakojuma operators" atbilst normatīvo aktu prasībām un ieguvis visvairāk punktus kvalitātes kritēriju vērtēšanas posmā, tāpēc ar minēto uzņēmumu nākamā gada janvārī tiks slēgts līgums uz septiņiem gadiem.

Gadījumā, ja "Depozīta iepakojuma operators" noteiktā termiņā nenoslēgs līgumu vai arī neīstenos nepieciešamās darbības depozīta sistēmas ieviešanai, VVD varēs lemt par depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā uzticēšanu otram pretendentam - SIA "Nulles depozīts", norādīja VVD ģenerāldirektore.

Viņa piebilda, ka, lai nodrošinātu depozīta sistēmas ieviešanas caurspīdību un visu sabiedrības interešu ievērošanu, VVD līguma projektā ar depozīta sistēmas operatoru paredzējis iespēju ikmēneša uzraudzības sanāksmēs pieaicināt arī sabiedrības pārstāvjus - Iepakojuma apsaimniekošanas padomes un Vides konsultatīvās padomes pārstāvjus, kā arī pēc nepieciešamības citu organizāciju, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ādažu bāzē atklāta pirmo 5G testa vidi Eiropā, kurā jau šobrīd izvērsts 5G tīkls ar pārvietojamo 5G bāzes staciju, radot ekosistēmu jaunās paaudzes bezvadu tehnoloģiju attīstīšanai un izmēģināšanai.

"Inovatīvo tehnoloģiju ienākšana 21.gadsimta valsts aizsardzības jomā ir tikai likumsakarīga - tehnoloģiju attīstība ir vērtīga tad, ja tās gudri un atbildīgi izmantojam cilvēku labklājībai un drošībai. Šī ir joma, kurā esam priekšā daudzām valstīm un rādām piemēru pasaulei, turklāt tehnoloģiju nodrošinājumu sniedz Latvijas uzņēmums. Tas apliecina, ka spējam īstenot lielus, valsts aizsardzībai nozīmīgus projektus un būt vērtīgi starptautiskie partneri," uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

"Latvijai ir visi priekšnoteikumi - augstas raudzes speciālisti, vērtīgas zināšanas, dzīvotspējīgas idejas un mūsdienīgas tehnoloģijas, lai attīstītu produktus ar augstu pievienoto vērtību. Zinātnieku, uzņēmēju un aizsardzības speciālistu sadarbībā tapušie risinājumi ir ne tikai lielisks atbalsts mūsu valsts aizsardzībai, bet arī iespēja Latvijai būt līdzvērtīgam partnerim globālajā aviācijas un aizsardzības tehnoloģiju tirgū. Turklāt 5G pilotteritorija mums ļaus attīstīt nākamās paaudzes bezvadu tehnoloģijas Ādažu bāzē un testēt arvien jaunus, mūsu bruņotajiem spēkiem svarīgus nākotnes risinājumus," norāda Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot galvenos ekonomikas konkurētspējas virzītājus 2020. gadā, ārvalstu investori Latvijā vislēnāko progresu saskata nenoteiktības mazināšanas, nodokļu sistēmas, kā arī demogrāfijas jomās, secināts jaunākajā FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā.

Investori joprojām norāda uz būtiskiem trūkumiem neētiskas vai nelikumīgas rīcības novēršanā, kā arī uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitātē. Savukārt daudz pozitīvāk tiek vērtēts progress attiecībā uz finanšu sektora stabilitāti, valdības atbalstu un komunikāciju ar politikas veidotājiem.

Nedaudz vairāk kā puse no 44 lielāko ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedalījās pētījumā, vismaz daļēju progresu atzina arī darbaspēka pieejamības, izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības aprūpes un tieslietu sistēmas jomās.

“Šis ir pirmais gads, kad salīdzinoši pozitīvāk tiek vērtēta tieši darbaspēka pieejamība. Tomēr tas, visticamāk, ir Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts: lai arī skaitliski darbaspēka pieejamība ir uzlabojusies, darbaspēka efektivitāte ir novērtēta zemāk kā iepriekšējā gadā. Arī uzlabojumi izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības un tieslietu jomās vairāk ir saistīti ar iesāktajām reformām, kā arī ar jau izdarīto, tomēr labu rezultātu sasniegšanai te vēl ir daudz darāmā. Piemēram, tieslietu sistēmas jomā investori liek lielas cerības uz ekonomisko lietu tiesas izveidi, uzsverot, ka vēl praktiski jāredz, kā šī tiesa strādās,” uzsver pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir apstiprinājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem preču un pakalpojumu eksportētājiem krīzes seku pārvarēšanai", paredzot, ka valsts atbalstu līdz 800 tūkstošiem eiro varēs saņemt arī pārtikas pārstrādes jomā strādājošie eksportējošie uzņēmumi, informē LIAA.

Noteikumos minētajiem kritērijiem atbilstošie uzņēmumi līdz 30. oktobrim tiek aicināti vērsties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), aizpildot elektronisko iesniegumu.

29. septembrī pieņemtajos Ministru Kabineta noteikumu grozījumos tika precizēts, ka uz valsts atbalstu var pretendēt arī pārtikas pārstrādes jomā strādājošie uzņēmumi, kuri nenodarbojas ar primāro lauksaimniecību kā arī zivju un jūras produktu pārstrādātāji.

Jāuzsver, ka zivju un jūras produktu pārstrādes uzņēmumiem saskaņā ar EK nosacījumiem maksimālais atbalsts nedrīkst pārsniegt 120 tūkstošus eiro, bet pārējie eksportētāji, kuri atbilst noteiktajiem kritērijiem var pretendēt uz atbalstu līdz 800 tūkstošiem eiro. Atbalstam aicināti pieteikties arī citās jomās strādājošie eksportējošie uzņēmumi, kuri līdz šim vēl nebija izmantojuši šo iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi līdz septembra vidum pagarināt jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanai noteikto robežkontroli lidostās un Klaipēdas jūras ostā, bet vienlaikus paziņojusi, ka noteiks jaunu izņēmumu attiecībā uz Baltkrievijas pilsoņu iebraukšanu.

Nolemts, ka Covid-19 dēļ noteiktie aizliegumi turpmāk netiks attiecināti uz ārvalstu studentiem, investoriem, uz Baltkrievijas pilsoņiem, kuri ierodas valstī humānu apsvērumu dēļ, kā arī uz ārvalstniekiem, kas citā valstī reģistrējuši partnerattiecības ar Lietuvas pilsoņiem vai citām Lietuvā likumīgi dzīvojošām personām.

Iekšlietu ministrija tika ierosinājusi iekļaut Baltkrievijas pilsoņus to ārvalstnieku skaitā, uz kuriem netiek attiecināti esošie aizliegumi, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību kaimiņvalstī, valdības sēdē norādījusi iekšlietu ministre Rita Tamašuniene. Kā žurnālistiem pēc sēdes paziņojis premjerministrs Sauļus Skvernelis, Baltkrievijā turpinoties vardarbīgai protestu apspiešanai pēc svētdien notikušajām prezidenta vēlēšanām, Lietuva atļaus kaimiņvalsts pilsoņiem iebraukt humānu apsvērumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tehnoloģiju uzņēmums "Aerones" ir saņēmis Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) 2,5 miljonu eiro dotāciju, lai testētu un pielāgotu jau izstrādātos sauszemes vēja turbīnu lāpstiņu pārbaudes, apkopes un remonta risinājumus vēja turbīnu apkalpošanai atklātā jūrā.

Plānots, ka "Aerones" izstrādātā inovatīvā robotizētā piekļuves un uzturēšanas sistēma, ļaus samazināt apkopes kuģu degvielas izmaksas un emisijas, projekta kopējo izpildes laiku un pagarināt turbīnu lāpstiņu kalpošanas ilgumu, vienlaikus atbalstot piekrastes infrastruktūru.

Kopā ar sadarbības partneriem SIA "Saunora" no Latvijas un "Tethys Energy Services" no Lielbritānijas - projektu plānots īstenot 3 gadu laikā. Tā laikā nepieciešami vērienīgi izpētes un izstrādes darbi, lai "Aerones" tehnoloģijas pielāgotu jūras apstākļiem.

Lai piekļūtu sauszemes turbīnām, "Aerones" jau ir izstrādājis datorvadāmu vinču piekļuves sistēmu, kurā tiek izmantoti robotizēti manipulatori un augstas izšķirtspējas kameras, kas ļauj paveikt apkopes darbus precīzi un kvalitatīvi. Izmantojot sauszemes risinājumu, uzņēmums pēdējo 3 mēnešu laikā ir apkalpojis vairāk nekā 200 turbīnu. "Aerones" tehnoloģija ir plaši atzīta, un uzņēmumam ir izdevies kļūt par autorizētu pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem "General Electric", "Vesta", "Nordex" un "Siemens Gamesa", kam visā pasaulē pieder desmitiem tūkstošu vēja turbīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Igaunija vadīs izmeklēšanu saistībā ar jaunu informāciju par prāmja Estonia katastrofu

LETA--BNS, 28.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija vadīs jaunu izmeklēšanu par 1994.gadā notikušās prāmja "Estonia" katastrofas apstākļiem saistībā ar informāciju, ko atklājusi tai veltītas dokumentālās filmas uzņemšanas grupa, pirmdien paziņojis premjerministrs Jiri Ratass.

Dokumentālisti, kas, nirstot pie vraka, uzņēma filmu telekanālam "Discovery", pērnruden atraduši prāmja korpusā četrus metrus lielu caurumu, ko iepriekš daļēji sedza jūras dibena nogulumi, vēstījis laikraksts "Postimees".

"Ir jāveic jauna tehniskā izmeklēšana par "Estonia" bojāejas apstākļiem. No mūsu puses izmeklēšana ietvers zemūdens novērojumus, par to esam informējuši Somiju un Zviedriju," norādījis Ratass. "Gribam, lai patiesība nāk gaismā."

Pēc viņa teiktā, visas trīs valstis vienojušās, ka jauno izmeklēšanu vadīs Igaunija.

Ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka jaunā izmeklēšana balstīsies uz 1997.gadā publiskoto izmeklēšanas galīgo ziņojumu, tomēr būs pilnīgi autonoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva un Polija sāk izpētes darbus augstsprieguma līdzstrāvas kabeļa "Harmony Link" vilkšanai Baltijas jūrā.

Šis starpsavienojums būs Baltijas valstu un pārējās Eiropas elektrotīklu sinhronizēšanas projekta svarīgākā un izmaksu ziņā dārgākā daļa, ko paredzēts izveidot līdz 2025.gada beigām.

Izpētes darbus veiks Polijas kompānijas "Mewo", Gdiņas Jūras universitātes un Lietuvas kompānijas "Garant Diving" veidots konsorcijs, ar ko abu valstu pārvades sistēmu operatori "Litgrid" un PSE parakstījuši līgumu, norādīts "Litgrid" paziņojumā.

Uzņēmumi gatavojas ģeofiziskās un ģeotehniskās izpētes darbus plānotā kabeļa trasē uzsākt jau šogad un pabeigt nākamā gada trešajā ceturksnī, lai tad sagatavotu informāciju, kas nepieciešama kabeļa vilkšanas un tā apsardzības stratēģijai, cita starpā uzrādot, piemēram, nogrimušus kuģus, nesprāgušus spridzekļus vai citus bīstamus jūras dibenā atrastus objektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju kompānija Stena Line paziņojusi par turpmāku savas darbības paplašināšanu maršrutā Traveminde-Liepāja.

No nākamā gada pašreizējos kuģus aizstās ar diviem moderniem RoPax kuģiem, kas ļaus par 40 procentu palielināt kravu ietilpību, saīsinās šķērsošanas laiku no 27 līdz 20 stundām un piedāvās fiksētu grafiku ar 12 reisiem nedēļā.

Maršrutā starp Trāvemindi un Liepāju pašlaik pārvadājumus veic divi viena modeļa prāmji "Stena Gothica" un "Urd". 2021.gadā to vietā stāsies divi moderni RoPax prāmji, kuru nosaukumus Stena Line pagaidām nav atklājis.

Atbildīgais par kompānijas Latvijas maršrutiem Johans Edelmans norāda, ka plānotie uzlabojumi ir atbilstoši klientu pieprasījuma pieaugumam Baltijas jūras reģionā. Savukārt Stena Line Baltijas jūras Kravu pārvadājumu nodaļas vadītājs Oskars Osis uzsver, ka šādā veidā tiks uzlaboti prāmju kravu pārvadājumu pakalpojumi klientiem un veicinās dažādus kombinētos pārvadājumu risinājumus. Jaunie prāmji palielinās pasažieru ērtības un būs pieejams lielāks kajīšu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru