Jaunākais izdevums

Pagājušajā gadā Eiropā tika uzstādītas jaunas vēja turbīnas 15,4 GW, 76 % no tām veidoja sauszemes vēja turbīnas. Līdz 2030. gadam Latvijai jānodrošina vismaz 45 % atjaunojamo enerģijas resursu (RES) īpatsvars valsts kopējā patēriņā, nevis iepriekš prognozētie 40 % – tas izriet no Ekonomikas ministrijas izstrādātā nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam.

Keilā strādājošā Prysmian Group Baltics AS ietilpst pasaulē lielākajā kabeļu ražošanas koncernā Prysmian Group, kuram ir plašs produkcijas klāsts vēja parku būvniecībai, kā arī spēcīgs know-how.

Vēja enerģija sniedz konkurenci

Jūras vēja enerģijai Baltijas jūrā ir liels neizmantots potenciāls, turklāt jūras vēja parki var sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas klimata mērķu sasniegšanā, kā arī siltumnīcas gāzu samazināšanā, ražojot elektrību. Vēja turbīnas ir kļuvušas jaudīgākas un efektīvākas, kā arī jūras vēja parku izbūve ir kļuvusi straujāka atbilstoši tam, kā ir samazinājusies to izbūves cena. Pēc dāņu Kriegers Flak jūras vēja parka parauga jūras vēja enerģijas cena šobrīd ir nokritusies līdz līmenim, kas vēja enerģiju padara konkurētspējīgu salīdzinājumā ar citiem enerģijas avotiem.

Jūras zemūdens kabeļi kilometru dziļumā

Pasaulē lielākajam kabeļu ražotājam Prysmian Group ir pieredze jūrās izvietotu vēja parku zemūdens kabeļu izbūvē. Šobrīd norisinās darbs Vācijā, kur ar Giulio Verne, kas ir viens no pasaules lielākajiem un ar vislabākajām tehnoloģijām aprīkotajiem kabeļu kuģiem, palīdzību nepieciešamos kabeļus ievietoja 2000 metru dziļumā. Pirmo zemūdens kabeli ar nemetāla armējumu, kas ir izveidots īpaši dziļūdens pielietojumam, uzņēmums ievietoja starp divām Grieķijas salām: Eiboju un Androsu. Pateicoties šim novatoriskajam produktam, Prysmian spēj īstenot montāžu līdz 3000 metru dziļumā un piedāvāt saviem klientiem gandrīz visus nepieciešamos jūras zemūdens kabeļu maršrutus. “Piedāvājam augstākā līmeņa pazemes augstsprieguma kabeļu un jūras zemūdens kabeļu risinājumus planētas visekstrēmākajās vidēs,” stāsta Prysmian Group Baltics valdes priekšsēdētājs Tarvo Lepiks.

Elektrība miljoniem mājsaimniecību

Vienmēr ir vairāk nekā viens aktuāls projekts, ar kuru Prysmian Group ir aktīvi saistīta. Strādā, piemēram, ar Vācijā Emdenā līdz 2024. gadam pabeidzamo projektu DolWin5, kas aptver elektrības savienojuma izbūvi starp atklātas jūras vēja parku un kontinentu. Vēja parks sāks ražot 900 megavatus (MW) elektroenerģijas no atjaunojamas enerģijas avota apmēram miljonam mājsaimniecību. Francijas dienvidus atklātas jūras vēja parka projekta ietvaros tiks izbūvēta kabeļu sistēma, kuras 19 kilometri atradīsies zemē un 3 kilometri jūrā. Atbild gan par kabeļu ražošanu, transportu, montāžu, aizsardzību, gan par vēja parka apkopi.

Produkcija tiek 100 % izgatavota ar zaļo enerģiju

Visos darbos, vai tie būtu uz zemes vai ūdenī, Prysmian Group rīkojas, domājot par vidi. Nesen Morgan Stanley analītiķi ieskaitīja uzņēmumu 118 visvairāk CO2 samazinošo uzņēmumu vidū pasaulē, uzņēmums ir arī Dow Jones ilgtspējības indeksa 2019. gada saraksta otrās vietas īpašnieks elektrības un elektronikas rūpniecības sektorā. Keilas rūpnīcas produkcija jau pēdējos trīs gadus tiek 100 % izgatavota ar zaļo enerģiju.

“Visiem uzņēmumiem, kas vēlas būt veiksmīgi un ilgtspējīgi, šobrīd ir pienākums savā darbībā būt arī atbildīgiem pret vidi. Diemžēl daudz ir arī zaļās atmazgāšanas, jeb it kā ir draudzīgi videi, bet darbi netiek līdzi. Mēs esam gājuši citu ceļu: vispirms esam zaļi pēc saviem darbiem un tikai pēc tam arī runājam par to, lai būtu paraugs citiem, kā arī informētu klientus un partnerus,” saka Prysmian Group Baltics AS valdes priekšsēdētājs Tarvo Lepiks.

Tā uzņēmumā novērtē kabeļa resursu ietilpību no izejvielas ražošanas līdz kabeļa lietošanas beigām. Mērķis ir izveidot produktiem ekoloģiskās pēdas pases, lai klienti papildus produkta cenai varētu novērtēt arī tā draudzīgumu videi. Prysmian Group ir izstrādājusi 100 % atkārtoti izmantojamu kabeļa izolācijas materiālu P-Laser, kas tiek izmantots, piemēram, Vācijas projektā SuedOstLink, kas ir viens no savienojumiem no Vācijas ziemeļos esošo vēja parku produkcijas pārvadiem uz Vācijas dienvidiem. Mūsdienu gala patērētājs domā atbildīgāk un tas atainojas arī viņa vēlmēs. “Ražotājiem patiesībā ir liels prieks attīstīt videi draudzīgus risinājumus,” saka Lepiks.

Darbs ilgst no idejas līdz īstenošanai

Prysmian Group var palīdzēt kabeļu jomā no projektēšanas līdz būvniecībai un izvietošanai. Uzņēmums, kas strādā 50 valstīs un kuram ir 106 rūpnīcas un 25 zinātnes un attīstīšanas centri, kā arī apmēram 30 000 darbinieku, apkalpo dažādus tirgus un kopienas visā pasaulē. Rūpnīcas ir ar lielāko ražošanas jaunu pasaulē savās kategorijās, kā arī spēj atbalstīt arī nebijušus un sarežģītus augstākā līmeņa projektus. Keilā esošā rūpnīca bija viena no pirmajām Baltijā, kurā 1990. gadu vidū investēja ISO kvalitātes vadības sistēmā.

Par Prysmian Group:

- piegādājusi vairāk nekā 1000 km vēja turbīnu spēka kabeļu un 550 km arī uzstādījusi

- kā pirmā ir tirgū ievedusi 66 kV vēja turbīnu savstarpējo kabeļu sistēmu, kas ļauj projektu kapitāla izdevumus samazināt par līdz 15 %

- ir četru kabeļu ievietošanas jūrā kuģu īpašnieks. Šogad jūlijā tapušais Leonardo da Vinci grauj rekordus, jo jūras kabeļus spēj ievietot 3000 metru dziļumā un tam ir divi kabeļu karuseļi: ar 7000 tonnu un 10 000 tonnu ietilpību, kas ir arī pasaulē lielākā ietilpība

- Morgan Stanley analītiķi ieskaitīja uzņēmumu 118 visvairāk CO2 samazinošo uzņēmumu vidū pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pasniegtas gada balvas vides aizsardzībā Zaļā izcilība 2023

Db.lv, 07.06.2023

Nominācijā "Zaļā izcilības balva ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē" par ilgtspējīgu pieeju izmantotās zemes rekultivācijā balvu ieguva SIA "Laflora", kas ir viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem Latvijā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Pasaules vides dienu Latvijā, otrdien svinīgā balvu pasniegšanas ceremonijā Valsts vides dienests (VVD) sveica balvas "Zaļā izcilība 2023" laureātus astoņās nominācijās, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Par vides izcilniekiem tika atzīti uzņēmumi, kuri aktīvi rīkojas, lai mazinātu savas darbības ietekmi uz vidi.

Nominācijā "Zaļā izcilība atkritumu apsaimniekošanā" balvu par ieguldījumu aprites ekonomikas īstenošanā saņēma AS "PET Baltija", kurā sākas plastmasas pudeļu pārdzimšanas process jaunos produktos. Ar modernām un videi draudzīgām iekārtām "PET Baltija" ir viens no lielākajiem PET pudeļu, tostarp Latvijas depozīta iepakojuma pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā un ieņem nozīmīgu lomu ciklā, kur atkritumi, stingri ievērojot vides prasības, pārtop resursos. Arī ražošanas procesā radušos atkritumus uzņēmums pārstrādā blakusproduktos vai nodod citiem atkritumu pārstrādātājiem, cenšoties pēc iespējas mazināt noglabājamo atkritumu daudzumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde uzsāk īstenot projektu “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana. II kārta” ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli.

Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu ietvaros no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi 202 247 m3, kuros ir ieslēgtas 400 t bīstamās ķīmiskās vielas.

Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 5 117 647,05 eiro, no kurām 4 350 000,00 eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums.

Īstenojot projektu, tiks veicināti Helsinku komisijas (HELCOM) Baltijas jūras Rīcības plāna mērķi un rīcību sasniegšana – atjaunot Baltijas jūras labu ekoloģisko stāvokli – nodrošināta jūras ekoloģiskā daudzveidība un dinamika, tīrība, veselība un produktivitāte jūrai raksturīgajos apstākļos, kur jūras vide tiek izmantota ilgtspējīgi, saglabājot jūras ūdeņu izmantošanas potenciālu šai un turpmākajām paaudzēm. Projekta rezultāta Liepājas pilsētas iedzīvotāji turpmāk netiks pakļauti vēsturiskā piesārņojuma iedarbības riskam un tiks būtiski uzlabots jūras ekoloģiskais stāvoklis un apkārtējās vides kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Vēja enerģijas asociācijai (VEA) pievienojušies divi šīs nozares pasaules vadošie uzņēmumi – globālais līderis atjaunojamo energoresursu jomā un otrs lielākais atkrastes vēja enerģijas spēlētājs RWE, kā arī atkrastes un sauszemes vēja enerģijas projektu attīstītājs ORLEN.

“Pasaules vadošo uzņēmumu interese par Latvijas vēja enerģijas tirgu iezīmē faktu, ka ledus ir sakustējies un patlaban esam posmā pirms strauja Latvijas vēja enerģijas potenciāla praktiskās apguves. Latvijai ir otrais lielākais atkrastes vēja enerģijas izmantošanas potenciāls Baltijas jūrā aiz Polijas. Tādēļ esam patiesi gandarīti mūsu biedru pulkā uzņemt divus, starptautiskus atkrastes vēja nozares līderus,” norāda Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

“Esam uzsākuši sadarbību ar Latvijas Vēja enerģijas asociāciju, lai izmantotu atkrastes vēja enerģijas lielo potenciālu Latvijā. Mēs uzskatām visu Baltijas jūras teritoriju par perspektīvu zonu turpmākai atkrastes vēja izaugsmei. Tā piedāvā labus apstākļus – ar nemainīgu vēja ātrumu un mazāku viļņu līmeni nekā Ziemeļjūrā,” pauž Pols Koldevins, RWE Renewables Ziemeļvalstu, Polijas un Baltijas jūras piekrastes attīstības viceprezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas SEZ pārvalde noslēgusi līgumu ar SIA “EKO OSTA” par Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbu veikšanu un vēsturiski piesārņoto nogulumu izņemšanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu sanācijas darbi jāuzsāk pēc Karosta kanāla sanācijas programmas izstrādāšanas un apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā 2023. gada 1. aprīlī, bet jāpabeidz līdz 2023. gada 30. novembrim. Līguma ietvaros plānots izsmelt ~164 tūkst. m3 piesārņoto nogulu un līguma kopējā summa ir 3 497 260 eiro.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde turpina īstenot projektu “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu ietvaros no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi, kuros ir ieslēgtas 400 t bīstamās ķīmiskās vielas. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Uzsāk Karostas kanāla attīrīšanu no vēsturiskā vides piesārņojuma

Db.lv, 13.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde turpina īstenot projektu "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi" ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Sanācijas darbus veic SIA "Eko osta", kas iesniedza saimnieciski izdevīgāko piedāvāju un ar kuru noslēgts līgums. Projektā plānots izsmelt aptuveni 164 000 kubikmetru piesārņoto nogulu, un līguma kopējā summa ir 3 497 260 eiro. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros.

Par 3,5 miljoniem eiro veiks Karostas kanāla vides sanācijas darbus 

Liepājas SEZ pārvalde noslēgusi līgumu ar SIA “EKO OSTA” par Liepājas ostas...

Aprīļa sākumā tika apstiprināta Karostas kanāla sanācijas programma. "Eko osta" ir mobilizējusi nepieciešamo tehniku un ir sākta piesārņotās Karostas kanāla grunts izņemšanas darbi, kas jāpabeidz līdz 2023.gada 30.novembrim. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu laikā no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi, kuros ir ieslēgtas 400 tonnas bīstamās ķīmiskās vielas.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis norāda, ka Karostas kanāla vides sanācijas projekts būtiski atšķiras no citiem Liepājas SEZ pārvaldes projektiem, jo tāpat kā citi ir vērsts uz attīstību, bet pirms tam jāatbrīvojas no padomju laika militārā mantojuma. Hmieļevskis uzsver, ka ir svarīgi izņemt nogulumus no Karostas kanāla grunts, kuros var atrast vai visu Mendeļejeva tabulu un dzēst šo HELCOM Baltijas jūras "karsto punktu". Tas ir ilgi plānots un unikāls projekts, kas nākotnē pavērs iespējas dzīvot tīrākā vidē un ļaus turpināt attīstīt aktīvu uzņēmējdarbību Karostas kanāla baseinā un tam pieguļošajās teritorijās, norāda Hmieļevskis.

Liepājas SEZ pārvalde vērš uzmanību, ka sanācijas darbu laikā var būt novērojamas naftas produktu "varavīksnes" Karostas kanālā. Sanācijas darbu veicējs "Eko osta" nodrošinās gan to savākšanu, gan rūpēsies, lai piesārņotie nogulumi nonāks tikai tam paredzētajā vietā.

Projekts veicinās Helsinku komisijas (HELCOM) Baltijas jūras Rīcības plāna mērķi un rīcību sasniegšanu - atjaunot Baltijas jūras labu ekoloģisko stāvokli - nodrošināta jūras ekoloģiskā daudzveidība un dinamika, tīrība, veselība un produktivitāte jūrai raksturīgajos apstākļos, kur jūras vide tiek izmantota ilgtspējīgi, saglabājot jūras ūdeņu izmantošanas potenciālu šai un turpmākajām paaudzēm. Projekta rezultāta Liepājas pilsētas iedzīvotāji turpmāk netiks pakļauti vēsturiskā piesārņojuma iedarbības riskam un tiks būtiski uzlabots jūras ekoloģiskais stāvoklis un apkārtējās vides kvalitāte.

Šis ir turpinājums iepriekšējām aktivitātēm Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanā. Piesaistot ES Kohēzijas fonda finansējumu, līdz 2015.gadam tika īstenots projekts "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana I kārta", kura laikā no kanāla 78 hektāru platībā tika izcelts un utilizēts liela apjoma tehnogēnais piesārņojums (metāllūžņi, betona masīvi, koksne utt.), kā arī vispiesārņotākajā iecirknī 10 hektāru platībā tika izņemti aptuveni 60 000 kubikmetri piesārņoto nogulumu, kas tika deponēti īpaši aprīkotā deponēšanas vietā Karostas kanāla austrumu galā.

Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana ir unikāls projekts Eiropas mērogā, līdz ar to projekta rezultātiem ir jāatbilst labākajai praksei vides aizsardzības projektu realizācijā. Viens no projekta partneriem - Norvēģijas Ūdens pētījumu institūts (NIVA), projektā piedalās ar mērķi demonstrēt piemērus par līdzīgu objektu sanācijas darbu realizāciju Norvēģijā un sniegt zināšanas Latvijas speciālistiem, kas būs atbildīgi par sanācijas rezultātā sasniegto mērķu uzturēšanu nākotnē.

Liepājas ostas Karosta kanāla sanācijas darbus īstenos projekta "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi" ietvaros, kuru īsteno Liepājas SEZ pārvalde, sadarbībā ar Norvēģijas Ūdens pētījumu institūtu un biedrību "Baltijas krasti".

Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 5 117 647,05 eiro, no kurām 4,35 miljoni eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauniju un Somiju savienojošā gāzesvada "Balticconnector" remontdarbi sāksies marta sākumā, paziņojis Igaunijas pārvades sistēmu operators "Elering".

Plānotais gāzes savienojuma nodošanas ekspluatācijā datums ir 22.aprīlis, ja remontdarbus izdosies veikt, kā paredzēts. Saskaņā ar pašreizējo novērtējumu laikapstākļiem nevajadzētu traucēt darbu veikšanu, norādījis "Elering".

Remontdarbu plānotais ilgums ir četras nedēļas, pēc tam "Balticconnector" tiks pārbaudīts un nodots ekspluatācijā. Ja laika apstākļi kļūs sarežģītāki, darbi būs jāpārtrauc, kas var aizkavēt remontdarbu pabeigšanu, piebildis pārvades tīklu operators.

Jau ziņots, ka 8.oktobrī tika bojāts Igauniju un Somiju savienojošais gāzesvads "Balticconnector". Tajā pašā laikā tika bojāti arī sakaru kabeļi starp Igauniju un Somiju un Igauniju un Zviedriju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā jūras piekraste Šķēdes kāpās turpinās jūras būnas būvdarbi. Patlaban jau ir izbūvēti 120 metri, plānots, ka līdz gada beigām taps atlikušie 105 metri.

Būna tiek būvēta perpendikulāri krastam, lai pasargātu to no erozijas. Jau tagad vēl nepabeigta būve ir pierādījusi savu efektivitāti - kopš pērnā gada beigām aiz būnas smilšu krasts ir ievērojami pieaudzis.

Liepājas jūras būna patlaban ir vienīgā šāda veida celtne Baltijā, tās funkcija ir apturēt smilts migrāciju, pasargājot krastu no noskalošanas vai erozijas.

Liepājas jūras krasta intensīvas noskalošanās rezultātā apmēram 30 gadu laikā vairāki pilsētas infrastruktūras objekti ir nonākuši krasta tiešās noskalošanas zonā. Atbilstoši ekspertu vērtējumam, neveicot krasta nostiprināšanas pasākumus, nākamo 10-20 gadu laikā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, Latvijā lielākais holokausta upuriem veltītais memoriāls, kā arī kapi tiks ieskaloti jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas veselības ministrs pirmdien pieprasījis privātajā sektorā strādājošo mediķu iesaistīšanos cīņā ar jaunā koronavīrusa uzliesmojumu Atēnu reģionā.

Grieķijas veselības ministrs Vasilis Kikilijs pirmdien norādīja, ka, neskatoties uz atkārtotajiem aicinājumiem privātajiem ārstiem brīvprātīgi pieteikties palīgā valsts sektoram, tikai daži to ir izdarījuši, tādēļ viņš izdevis rīkojumu piesaistīt speciālistus pataloģijā, pneimonoloģijā un vispārējā medicīnā.

Kikilijs jau piektdien paziņoja, ka piesaistīs privātā sektora ārstus, ja vien 48 stundu laikā nepieteiksies vismaz 200 brīvprātīgie.

Valdības preses pārstāve šodien paziņoja, ka brīvprātīgi pieteicies tikai 61 ārsts no privātā sektora.

Viņa paziņoja, ka valdība nolēmusi, ka pienācis laiks mobilizēt privātos ārstus cīņā ar pandēmiju, jo visas iespējas brīvprātīgai dalībai ir izsmeltas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas elektroauto uzlādes tīkls Eleport ir noslēdzis līgumu ar tirdzniecības centru Sāga par trīs jaunu elektroauto uzlādes staciju uzstādīšanu tirdzniecības centra stāvlaukumā, nodrošinot kopumā sešas elektroauto uzlādes pieslēgvietas.

Jaunās uzlādes stacijas plānots uzstādīt nākamā gada pirmajā pusē.

Tirdzniecības centra stāvlaukumā tiks uzstādītas trīs jaunas uzlādes stacijas: 150 kW ultra ātrā uzlādes stacija, kas spēj lādēt ar 1000 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km sešu minūšu laikā, 50 kW ātrā uzlādes stacija ar 330 km/h lielu uzlādes ātrumu un 22 kW maiņstrāvas jeb lēnā uzlādes stacija, kas nodrošina 145 km/h uzlādes ātrumu.

Igauņi ierīko elektroauto uzlādes stacijas Latvijā  

Igaunijas elektroauto uzlādes tīkls Eleport paplašina staciju tīklu, uzstādot pirmās trīs uzlādes...

Katrai uzlādes stacijai būs divas pieslēgvietas, tādējādi nodrošinot vienlaicīgi sešus elektroauto ar uzlādes iespēju. Šīs uzlādes vietas būs publiski pieejamas visiem elektroauto lietotājiem un tirdzniecības centra apmeklētājiem. 150 kW stacija būs aprīkota ar diviem Eiropas standarta CCS2 kabeļiem, 50 kW stacija būs aprīkota gan ar CCS2 kabeli, gan ar CHAdeMO kabeli, bet maiņstrāvas stacija – ar Eiropas standarta Type 2 ligzdām.

“Eleport misija ir paātrināt pāreju uz bezizmešu transportu, tāpēc mērķtiecīgi izvēlamies vietas, kur uzstādīt jaunākās un modernākās uzlādes stacijas, lai veidotu pēc iespējas ērtāku un pieejamāku uzlādes tīklu autovadītājiem. Tirdzniecības centri ir ļoti piemērota vieta, ar ko sākt, jo kamēr autovadītāji veic ikdienas pirkumus, viņu uzticamais elektroauto saņem savu regulāro uzlādi, tādējādi pakārtojot auto uzpildi lietotājiem – nevis otrādi. Ar ērtu un sakārtotu uzlādes tīkla infrastruktūru mēs veicinām ātrāku klimata mērķu sasniegšanu,” norāda Kārlis Mendziņš, “Eleport Latvija” vadītājs.

“No projekta sākuma jau bijām paredzējuši vietu, kur šādas uzlādes stacijas pieslēgt un šobrīd esam atraduši sadarbības partneri ar ko kopā to realizēt. Elektroauto izvēle ir lielisks veids, kā samazināt vides piesārņojumu un izvēlēties dabai draudzīgāku transportu, tieši tādēļ attīstām e-auto uzlādes iespējas un esam priecīgi par sadarbību ar Eleport,” komentē tirdzniecības centra SĀGA (SIA “Riga Retail Park”) pārstāvis Juris Barkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Zaļš iet kopā ar visu – SIA Rīgas meži vides izglītības projekts Zaļā klase

Laura Slišāne, SIA Rīgas Meži projekta Zaļā klase vadītāja, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rīgas pilsētā sakaru gaisvadu līnijas vidējā termiņā ir jāpārvieto pazemē

Db.lv, 08.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība pievienojas Rīgas domes uzsāktajai iniciatīvai likvidēt nelikumīgi ierīkotās elektronisko sakaru gaisvadu līnijas Rīgas vēsturiskajā centrā un nākotnē arī plašākā pilsētvidē tās pārvietot pazemē.

Gaisvadu kabeļi Rīgas pilsētā vēsturiski tika izvietoti, lai nodrošinātu pilsētas iedzīvotājiem interneta un televīzijas pakalpojumus. Pāris desmitu gadu iepriekš tā bija vienīgā un ātrākā iespēja, bet šodien krustu šķērsu novilktie kabeļi ne vien vizuāli bojā Rīgas ainavu, bet arī nav droši. Daļā gadījumu gaisvadu ierīkošana veikta tiesiski, taču pēc Rīgas pilsētas būvvaldes rīcībā esošās informācijas, galvaspilsētā ir milzīgs skaits gaisvadu, kuriem nav pierādāma dokumentācija – tie ierīkoti nelegāli. Turklāt, ilgstoši netiek risināti šo kabeļu apsaimniekošanas jautājumi, norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība.

Tā kā nelegāli ievilktie gaisvadi netiek apsaimniekoti un ilgtermiņā to stāvokli un ietekmi uz apkārtējo vidi, namīpašumiem un iedzīvotājiem ir grūti prognozēt, pilsētas būvvalde sazinās ar komersantiem, lai būtu iespējams gaisvadu infrastruktūru pilsētas centrā sakārtot atbilstoši likumdošanas normām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Uzņēmumi: Lēmums par nelegālo elektronisko sakaru tīklu likvidāciju nav RNP kompetencē

LETA, 11.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) uzņēmumi nav apmierināti, ka pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pieņēmis lēmumu par nelegālo un neaktīvo elektronisko sakaru tīklu likvidāciju dzīvojamajās mājās, jo RNP nav tādu pilnvaru, pauda aptaujātajās kompānijās.

SIA "Baltcom" komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Jekaterina Ivanova uzsvēra, ka "Baltcom" atbalsta telekomunikāciju tīklu sakārtošanu atbilstoši regulējuma prasībām un vienmēr reaģē uz attiecīgo organizāciju pieprasījumiem, kā arī uzskata, ka pašreiz nav nekāda pamata "Baltcom" infrastruktūras demontāžai.

Ivanova atzina, ka "Baltcom" pārstāvji ir pārsteigti par šādu iniciatīvu no RNP puses, jo, pēc Ivanovas teiktā, RNP nav normatīvos paredzētu pilnvaru konstatēt elektronisko sakaru tīkla ierīkošanas likumību un pieņemt lēmumus par to demontāžu. "Līdz ar to šāda RNP rīcība bez atbilstošu iestāžu lēmuma un saskaņošanas ar elektronisko sakaru tīkla īpašnieku ir prettiesiska un var tikt vērtēta kā administratīvais pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums, kas izpaužas kā sveša īpašuma apzināta bojāšana," sacīja "Baltcom" pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Asus 360 grādu leņķī atlokāmais klēpjdators ZenBook Flip S dižojas ar košu OLED 4K skārienekrānu, ātru procesoru un ilgu baterijas darbību.

Kad pagājušās desmitgades sākumā pasauli strauji pārņēmušais planšetdatoru bums bija pārdzīvots, lietotāji iepazinuši skārienjutīgo plāksnīšu plusus un mīnusus, un konstatējuši, ka tas tomēr nebūs pilnvērtīgs, visās situācijās izmantojams darbarīks, ražotājiem nācās meklēt jaunu piedāvājumu pārdošanas apjomu saglabāšanai. Alternatīva tika atrasta diezgan ātri – plānā klēpjdatorā tika «iesēdināts» skārienjutīgs ekrāns un abas korpusa daļas savienotas ar 360 grādu leņķī atveramu eņģi. Pēc šādas receptes pirms pieciem gadiem radās arī Asus ZenBook Flip sērija.

Sērijai augot un pilnveidojoties, 2020. gada nogalē pie patērētājiem devās 360 grādos atverams ultraplānais klēpjdators biznesa klases izpildījumā ZenBook Flip S UX371.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz gada vidum elektroauto uzlādes tīklā Eleport gaidāms ievērojams paplašinājums – desmit jaunas uzlādes stacijas ar kopumā 20 pieslēgvietām būs Rīgā, Ķegumā, Siguldā un Salacgrīvā.

“Aizvadītajā gadā uzstādījām 11 jaunas uzlādes stacijas Rīgā un Jūrmalā, tostarp arī līdz šim lielāko uzlādes laukumu Eleport tīklā Baltijā un Polijā tirdzniecības centra Domina Shopping daudzstāvu stāvvietā. Tas bija lielisks atspēriens Eleport darbībai Latvijā, bet šogad mēs plānojam ievērojami palielināt uzstādīto staciju skaitu un paplašināt Eleport tīklu arī citviet Latvijā, lai elektroauto infrastruktūra būtu ērta un pieejama autobraucējiem un gatava transporta nozares elektrifikācijai,” norāda Kārlis Mendziņš, Eleport vadītājs Latvijā.

Rīgā, Vienības gatvē, veikala “Rimi” teritorijā tiks uzstādīta 200 kW ultra ātrā uzlādes stacija ar 1250 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km piecu minūšu laikā un 120 kW ātrā uzlādes stacija ar 750 km/h lielu uzlādes ātrumu, savukārt Tilta ielā, Sarkandaugavas veikala “Rimi” stāvvietā tiks uzstādīta 150 kW ultra ātrā uzlādes stacija. Tirdzniecības centra “Spice Home” stāvlaukumā pie Lielirbes ielas būs jauna 22 kW maiņstrāvas jeb lēnā uzlādes stacija, kas ir piemērotāka uzlādei iepirkšanās laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz pavasara izskaņai Eleport paplašinās savu elektroauto uzlādes tīklu par piecām jaunām stacijām Rīgā, Berģos un Ogrē, kopumā nodrošinot deviņas pieslēgvietas.

“Šobrīd elektroauto “piesātinājums” ir vērojams tieši Rīgā un tās apkaimē, taču paturot prātā, ka 2035. gadā iekšdedzes dzinēju automašīnas vairs nebūs iespējams iegādāties, šī ainava strauji mainīsies. Lai arī Latvija būtu savlaicīgi gatava Eiropas transporta nozares elektrifikācijai, mēs ejam uz priekšu, jau tagad nodrošinot elektroauto braucējiem ērtu un pieejamu infrastruktūru,” norāda Kārlis Mendziņš, Eleport vadītājs Latvijā.

Rīgā, Biznesa centra “Verde” teritorijā tiks uzstādītas divas 200 kW* ultra ātrās uzlādes stacijas ar 1250 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km piecu minūšu laikā, vienlaicīgi nodrošinot uzlādi četriem elektroauto.

Paplašinot Eleport tīklu ārpus Rīgas robežām, tiks uzstādītas divas jaunas stacijas Berģos, lielveikala “Sky” stāvlaukumā, nodrošinot uzlādi četriem elektroauto vienlaicīgi. Savukārt Eleport tīklam tiks pievienota arī 50 kW ātrā uzlādes stacija, kas atrodas pie Ogres Kultūras nama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroauto uzlādes tīkls “Eleport” turpina attīstību un ir atvēris septiņas jaunas uzlādes stacijas ar kopumā 14 jaunām pieslēgvietām.

Dreiliņos ir uzstādītas trīs jaunas uzlādes stacijas tirdzniecības centra “Sāga” stāvlaukumā, Berģos uzstādītas divas lielveikala “Sky” stāvlaukumā, savukārt vēl divas Siguldā, tirdzniecības centra “Šokolāde” stāvlaukumā.

“Jaunajās uzlādes vietās mēs turpinām sadarboties ar Somijas uzlādes staciju izstrādātāju “Kempower”,” informē “Eleport Latvija” vadītājs Kārlis Mendziņš.

Dreiliņos, t/c “Sāga” stāvlaukumā starp “Puķu” un “Meža” vārtiem, ir uzstādītas trīs jaunas uzlādes stacijas: 200 kW* ultra ātrā uzlādes stacija, kas spēj lādēt ar 1250 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km piecu minūšu laikā, 120 kW* ātrā uzlādes stacija ar 750 km/h lielu uzlādes ātrumu un 22 kW maiņstrāvas jeb lēnā uzlādes stacija, kas nodrošina 145 km/h uzlādes ātrumu un ir piemērota nesteidzīgai uzlādei un atpūtai tirdzniecības centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc sardīnēm līdzīgu zivju konservu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju. Pēc ienākumiem no sardīnēm līdzīgu zivju konservu eksporta 2022. gadā Latvija ( 52,4 miljoni eiro) bija 6. vietā pasaulē.

Draudi par to, ka Eiropas Komisija pieprasīs Latvijai likvidēt vienu no nozīmīgām Latvijas tautsaimniecības nozarēm ar ļoti augstu eksporta potenciālu - šprotu un citu ar reņģēm un brētliņām saistu zivju konservu ražošanu - ir nedaudz mazinājušies. Kā zināms, tad Eiropas Komisijas sākotnējais plāns paredzēja Baltijas jūras valstīm, tai skaitā Latvijai, 2024. gadā (salīdzinot ar 2023. gadu) samazināt reņģu nozvejas apjomus Baltijas jūrā par 60%, reņģu nozvejas apjomus Rīgas jūras līcī par 20%, bet brētliņu nozvejas apjomus Rīgas jūras līcī bija iecerēts samazināt par 23%.

Pret šādu Latvijas ekonomikai destruktīvu ieceri izteicās Latvijas zvejnieki un zivju pārstrādātāji, kuru sašutumu izteica Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Latvija nevar piekrist Eiropas Komisijas priekšlikumam par 2024. gada nozvejas iespējām Baltijas jūrā. It īpaši par reņģu zveju Baltijas jūras centrālajā daļā un Botnijas līcī un arī par nepamatoti un kritiski samazinātajām brētliņu zvejas iespējām. Zinātnieku rekomendācijas neparedz tik radikālus zvejas ierobežojumus un pilnīgi noteikti nerekomendē zvejas slēgšanu. Uzskatām, ka Eiropas Komisija nav izsvērusi šādu iespējamo lēmumu ietekmi uz zvejniecību, un tas izraisa dziļu zivsaimnieku sašutumu. Tikai kopīga un pārdomāta rīcība var sniegt apmierinošus rezultātus visiem zvejniecības procesā iesaistītajiem un virzīt mūs uz ilgtspējīgu ekonomiku.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mežu sertifikācijas padomes 8. starptautiskā konference “IZMAIŅAS UN RISINĀJUMI VIDES POLITIKĀ ILGTSPĒJĪGAI, KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAI”.

LAIKS: 2023. gada 23. novembris, 10:00 – 18:00

NORISE: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Meža un vides zinātņu fakultāte, Jelgava

PASĀKUMA PROGRAMMAS SATURS:

  • Klimatneitralitāte un vides aizsardzības politiskie aspekti ekonomisko un zinātnisko jautājumu skatījumā
  • Baltijas jūras baseina valstu sadarbība klimatneitralitātes un vides prasību aspektā
  • Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības ( ZIZIMM ) sektora specifika Eiropas kontekstā – tuvākās nākotnes perspektīvas
  • Pārdomātas un veiksmīgas dabas aizsardzības pozitīvie piemēri

PASĀKUMA DEVĪZE: Salus populi – suprema lex (tautas labklājība – galvenais likums)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvades sistēmu operatori - Latvijas "Augstsprieguma tīkls" (AST) un Igaunijas "Elering" - parakstījuši memorandu, kas paredz sākt darbu pie ceturtā Igaunijas-Latvijas elektropārvades tīkla starpsavienojuma izveides, ko plāno attīstīt starp Sāremā salu un Kurzemes piekrasti kā jūras kabeli, informē AST pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka jaunais starpsavienojums palielinās pārvades jaudu starp Igauniju un Latviju, vienlaikus veicinot arī atjaunojamo energoresursu (AER) attīstību Latvijā, Igaunijā un visā Baltijas jūras reģionā.

Pēc kompānijā skaidrotā, jaunais starpsavienojums ir plānots hibrīda izpildījumā - papildus abu valstu elektroenerģijas sistēmu savienošanai tam būs iespējams pieslēgt arī jaunas AER ražošanas jaudas gan jūrā, gan arī uz sauszemes.

"Projekts paaugstinās energosistēmas drošumu un stabilitāti un dos iespēju saņemt lielāku AER apjomu Igaunijas un Latvijas elektrotīklos, tādējādi veicinot abu valstu klimata mērķu izpildi," min AST pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas energokompānija "Eesti Energia", kas ārvalstīs darbojas ar nosaukumu "Enefit", parakstījusi saprašanās memorandu ar Dānijas atjaunojamās enerģijas uzņēmumu "Orsted", kas tostarp paredz kopīgu darbu pie pirmā atkrastes vēja parka izveides Rīgas jūras līcī līdz 2030.gadam, informē "Enefit" pārstāvji.

Uzņēmums atgādina, ka pagājušā gada septembrī Latvijas un Igaunijas valdības pārstāvji parakstīja saprašanās memorandu par atkrastes vēja enerģijas parka kopprojektu.

Energokompānijas pārstāvji skaidroja, ka "Enefit" un "Orsted" plāno izveidot kopuzņēmumu atkrastes vēja enerģijas iespēju apgūšanai Baltijas valstīs, kas ietvers arī "Liivi" atkrastes vēja parka projektu Rīgas jūras līcī.

"Baltijas jūras reģions kļūst par atkrastes vēja parku attīstības centru, kas būtiski veicinās gan šī reģiona, gan Eiropas kopējos centienus ekonomikas dekarbonizācijai. Baltijas valstis lielā mērā var nodrošināt savu patēriņu ar atjaunojamo enerģija, kas iegūta no jūras vēja, un mēs ceram, ka sadarbībā ar "Enefit" spēsim sekmīgi īstenot šo potenciālu," norāda "Orsted" kontinentālās Eiropas reģiona vadītājs Rasmuss Erbē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Strīdi kūrortpilsētā uzkarst

Guntars Gūte, Diena, speciāli Dienas Biznesam, 18.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas aizsardzības biedrības un uzņēmēju konflikti par būvniecības projektu atbilstību normatīviem pilsētā saasinās.

Jūrmalas pilsētā jau daudzu gadu garumā vērojamas asas domstarpības starp Jūrmalas aizsardzības biedrību (JAB) un dažādiem nekustamā īpašuma projektu attīstītājiem, un arī pašu pilsētas domi. Proti, JAB mēdz apstrīdēt nekustamā īpašuma projekta realizētājam izsniegtas būvatļaujas tiesiskumu, to pamatojot gan ar vides aizsardzības jautājumiem, gan arī ar aizdomām, ka sākotnējā projektā aprakstītais objekta izmantošanas mērķis ir maldināšana un to pēc pabeigšanas izmantos citiem nolūkiem.

Nereti pēc tam, kad JAB pirmo iebildumu par būvatļaujas izsniegšanu noraida pašvaldība, biedrība strīdu turpina tiesās, nereti izejot pat visas instances, mēģinot panākt savu taisnību. Līdzīgi strīdi JAB vērojami arī ar Jūrmalas pilsētas domi, kad JAB tiesā mēģina apstrīdēt pašvaldības apstiprinātos detālplānojumus, arī apelējot pie vides aizsardzības tēmas. Tomēr virkne tiesu spriedumu, ar kuriem DB iepazinās, liecina, ka pat vairāku instanču tiesas pēc būtības konstatējušas, ka JAB izmantotā argumentācija pašvaldības lēmumu atcelšanai neatbilst faktiskajai strīda būtībai, un biedrības prasību ir noraidījušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākā un straujāk augošā vides resursu apsaimniekošanas grupa AS “Eco Baltia” 2022.gadā saskaņā ar neauditētajiem rezultātiem sasniegusi rekordaugstu konsolidēto neto apgrozījumu 210.79 miljonu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 120 miljoniem eiro 2021.gadā, tas ir pieaugums par 75.7%. Savukārt kombinētie pārdošanas ieņēmumi (pro-forma), kas ietver pārskata periodā iegādāto uzņēmumu pilnu kalendāro ietekmi, sasniedza 240 miljonus eiro. Salīdzinājumā ar 150 miljoniem eiro 2021.gadā pro-forma ieņēmumi pērn pieauguši par 60%.

Apgrozījuma pieaugumu veicināja vairāki faktori, tostarp, jaunu uzņēmumu iegādes darījumi 2021. un 2022.gadā, labvēlīga tirgus situācija plastmasas otrreizējo izejvielu tirgos 2022.gada pirmajā pusē, stabilais un pārliecinošais sniegums vides apsaimniekošanas sektorā, kā arī fokuss uz produktivitāti, efektivitāti un automatizāciju.

2022.gadu “Eco Baltia” noslēdza ar konsolidēto neto peļņu 7.31 miljona eiro apmērā, kamēr 2021.gadā šis rādītājs bija 9.33 miljoni eiro. Tikmēr koncerna EBITDA 2022.gadā sasniedza 25.47 miljonus eiro iepretim 19.9 miljoniem eiro 2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Vides departaments noteicis astoņu miljonu eiro naudas sodu degvielas tirgotājam "Olerex", kuram Latvijā pieder "Kool Latvija" degvielas uzpildes stacijas, saistībā ar vairākkārtēju prasību par biodegvielas īpatsvaru neizpildīšanu.

Kompānija tiesā apstrīdēs noteikto sodu, pirmdien paziņoja "Olerex" valdes priekšsēdētāja Pireta Millere, uzsverot, ka kompānijai ir svarīga ilgtspējīga pārvaldība.

Vides departaments pārkāpuma procedūrā noskaidroja, ka no atjaunojamajiem resursiem iegūtas degvielas vietā patērētājiem kompānija piegādāja fosilo degvielu.

"Visiem degvielas tirgotājiem ir jānodrošina, ka 7,5% no šķidrā kurināmā, kas nonāk pie patērētājiem, ir ražots no ilgtspējīgiem resursiem un tiek samazināts gaisā nonākušo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzums. Lai izpildītu šīs prasības, degvielas tirgotājam ir vairākas iespējas, piemēram, var ieviest biogāzi pārvadājumos, iesaistīties saules vai vēja enerģijas ražošanā vai piedāvāt patērētājiem otrās paaudzes biodīzļdegvielu vai sintētisko dīzeļdegvielu (HVO) kā alternatīvu fosilajai dīzeļdegvielu," paziņoja Vides departamenta ģenerāldirekrora vietnieks uzraudzības jautājumos Olavs Avarsalu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES ir krasi jāsamazina jūras transporta siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisija

LETA--AFP, 01.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai (ES) ir krasi jāsamazina jūras transporta siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisija, ja tā tā vēlas līdz 2050.gadam kļūt klimata pārmaiņu ziņā neitrāla, trešdien brīdināja Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA).

2019.gadā jūras transports uz ES un tās iekšienē veidoja 13,5% ar transportu saistīto emisiju kontinentā, teikts EMSA ziņojumā.

Teju 77% Eiropas ārējās tirdzniecības un 35% visas tirdzniecības starp ES dalībvalstīm notiek pa jūras maršrutiem, teikts ziņojumā.

Lai arī kopš 1990.gada ES oglekļa dioksīda emisija no navigācijas samazinājusies par aptuveni 26%, tā joprojām veido 16 miljonus tonnu jeb 18% no globālās jūras transporta emisijas.

EMSA samazinājumu saista ar atjauninātām flotēm un lielāku energoefektivitāti.

Vēl vienas siltumnīcefektu izraisošās gāzes - sēra dioksīda - emisija 2019.gadā bija 1,63 miljoni tonnu jeb 16% no globālās jūras transporta emisijas.

Komentāri

Pievienot komentāru