Enerģētika

Ignitis group nepiedalīsies konkursā par otra vēja parka izveidi Baltijas jūrā

LETA--BNS, 12.07.2023

Jaunākais izdevums

Lietuvas valsts kontrolētā enerģētikas grupa "Ignitis group" neplāno piedalīties izsolē par tiesībām būvēt Lietuvas otro vēja parku Baltijas jūrā, paziņoja grupas preses pārstāvis Pauļus Kalmants.

Neoficiāli zināms, ka "Ignitis group" ir uzvarējusi pirmajā konkursā par 1,8 miljardus eiro vērta vēja parka ar 700 megavatu (MW) jaudu izveidi Baltijas jūrā. Oficiāli konkursa uzvarētājs tiks paziņots rudenī, kad arī gaidāms konkurss par otrā vēja parka būvniecību.

"Esam sasnieguši savu mērķi, kas noteikts atjaunotajā "Ignitis group" stratēģijā, iegūt vienu atkrastes vēja parka projektu Lietuvā, kura komerciāla darbība sāktos līdz 2030.gadam," Kalmants teica ziņu aģentūrai BNS.

"Tādēļ pašlaik mēs neplānojam piedalīties konkursā par otra 700 MW vēja parka izveidi Baltijas jūrā," viņš stāstīja, piebilstot, ka kompānija plāno piedalīties konkursos par vēl viena vēja parka izveidi citā grupas tirgū Baltijas valstīs, Somijā vai Polijā.

"Ignitis group" valdes priekšsēdētājs Darjus Maikštēns iepriekš sacīja, ka lēmums par dalību otrajā konkursā, ja uzņēmums uzvarēs pirmajā konkursā, tiks pieņemts, izvērtējot grupas finanšu iespējas.

Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT) otrdien paziņoja, ka konkursa par tiesībām būvēt Lietuvas pirmo vēja parku Baltijas jūrā uzvarētājs piedāvājis valsts nodevā samaksāt 20 miljonus eiro. Otra pieteikuma iesniedzējs piedāvāja izsoles sākumcenu piecus miljonus eiro.

"Ignitis group" konkursa gaitā publiski paziņoja, ka vienu no pieteikumiem tā iesniegusi kopā ar vienu no pasaulē vadošajiem atkrastes vēja parku attīstītājiem "Ocean Winds". Pirmdien uzņēmums paziņoja, ka tas ir piedāvājis 20 miljonu eiro nodevu.

BNS iepriekš, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, ziņoja, ka otru piedāvājumu iesniedza Polijas naftas kompānijas "PKN Orlen" piekrastes vēja attīstītāja "Orlen Neptun" meitasuzņēmums Lietuvā "Orlen Neptunas". Polijas uzņēmuma pārstāvji publiski konkursu nav komentējuši.

VERT norādīja, ka oficiāli konkursa uzvarētājs tiks paziņots tikai pēc tam, kad tiks veikts atbilstības nacionālās drošības interesēm izvērtējums, kas var ilgt apmēram 60 dienu. Gaidāms, ka konkursa uzvarētāju paziņos septembra sākumā.

Konkurss ir par vēja parka ar jaudu 700 MW attīstīšanu Baltijas jūrā. Projekta sākotnējās izmaksas tiek lēstas ap 1,8 miljardiem eiro, un tas jāattīsta bez valsts atbalsta.

Plānots, ka vēja parks, kuram netiks piešķirts valsts atbalsts, atradīsies 36 kilometrus no krasta. To pabeigt paredzēts līdz 2028.gadam, lai nodrošinātu līdz pat ceturtajai daļai no Lietuvas elektrības patēriņa.

Rudenī Lietuva plāno izsludināt iepirkuma konkursu otra vēja parka projektam. Abi vēja parki varētu nodrošināt pusi no Lietuvas pašreizējā elektrības patēriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis Group līdz 2027.gadam attīstībā plāno investēt trīs līdz četrus miljardus eiro

Db.lv, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā enerģētikas kompānija "Ignitis Group" ar fokusu uz atjaunīgo enerģiju, palielina investīcijas un līdz 2027. gadam plāno dubultot savu zaļās enerģijas kapacitāti.

“Ignitis Group” veicina enerģētikas nozares attīstību un plāno Baltijas valstīm un Polijai sniegt zaļās enerģijas tehnoloģiju priekšrocības.

Kompānija ir publicējusi stratēģisko plānu no 2024. līdz 2027. gadam, kurā uzsvars ir uz turpmāku investīciju palielināšanu, mērķtiecīgu zaļās enerģijas un elastīgo tehnoloģiju attīstību, elektrotīkla balansēšanas nolūkos. Kā arī sadales tīklu paplašināšana, lai nodrošinātu enerģētikas nozares pārveidi un sekmētu citu nozaru elektrifikāciju.

"Mēs esam vēsturisku enerģētikas nozares tirgus pārmaiņu priekšā, turklāt esam šo pārmaiņu virzītājspēks. Turpinām attīstīt 100% videi nekaitīgu un drošu enerģijas ekosistēmu šodienas un nākamajām paaudzēm. Atbilstoši “Ignitis Group” stratēģijai mēs turpinām attīstīt zaļo enerģiju, lai panāktu klimatneitrālu enerģētikas sistēmu," teic "Ignitis Group" ģenerāldirektors Darjus Maikštens (Darius Maikštėnas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā enerģētikas kompānija „Ignitis Group“ šodien publicēja 2023. gada rezultātus, izziņojot apjomīgākās investīcijas uzņēmuma vēsturē, kas paredz vērienīgu atjaunīgās enerģijas projektu attīstīšanu Latvijā un Baltijā kopumā.

Uz atjaunīgajiem energoresursiem orientētā kompānija „Ignitis Group“ Latviju uzskata par vienu no svarīgākajiem atjaunīgās enerģijas attīstīšanas tirgiem Baltijas reģionā, īpaši vēja un saules enerģijas ražošanas jomā.

Saskaņā ar 2023.gada rezultātiem, pērn viss “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis pieauga līdz 7,1 GW, nodrošinot līdz pat 19 TWh elektroenerģijas jaudas ģenerēšanu. Šāds elektroenerģijas apjoms ir pietiekams, lai nodrošinātu Latvijas un Lietuvas kopējo elektroenerģijas vajadzību apmierināšanu. Pašlaik “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis Latvijā sasniedz 1,3 GW un pēc apjoma, tas ir otrs lielākais aiz Lietuvas 4,4 GW.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Investējot 115 miljonus eiro, Ignitis plāno savienot Baltiju vienotā elektrouzlādes maģistrālē

Db.lv, 13.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viedo enerģētikas risinājumu uzņēmums Ignitis Latvija, kas ir daļa no Baltijā vadošās atjaunīgās enerģijas uzņēmumu grupas Ignitis Group un pārvalda Baltijā lielāko elektroauto ātrās uzlādes tīklu Ignitis ON, ir uzsācis investīciju projektu Latvijā.

Ieguldot vairāk nekā 115 miljonus eiro līdz 2026. gadam, uzņēmumu grupa plāno izveidot plašāko elektroauto ātrās uzlādes tīklu un savienot Baltiju vienotā elektrouzlādes maģistrālē.

“Investīcijas elektroauto ātrās uzlādes tīkla izveidē Latvijā ir daļa no Ignitis uzņēmuma ambiciozajiem plāniem, izveidot plašāko Ignitis ON ātrās elektrouzlādes maģistrāli, kas savieno Baltijas valstis ar Polijas un Skandināvijas reģionu. Līdz ar pieprasījuma pieaugumu pēc elektroauto, strauji aug vajadzība pēc ērtas un pieejamas elektroauto publiskās uzlādes infrastruktūras. Paredzot vērienīgu investīciju programmu, Ignitis plāno Baltijas valstīs izveidot lielāko ātrās elektrouzlādes tīklu un nodrošināt mūsdienīgu, ērtu un videi draudzīgu elektromobilitātes infrastruktūru. Esam pārliecināti, ka zaļā enerģija ir nākotnes transporta dzinējspēks, un mēs neatlaidīgi virzāmies uz to,” norāda Eimantas Balta, Ignitis Group e-mobilitātes vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas uzņēmums "Ignitis Latvija" vienojies ar SIA "Latvian Retail Management", kas Latvijas tirgū pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro", "Eldo" un "Mājai un dārzam", par elektroauto uzlādes staciju tīkla "Ignitis ON" attīstīšanu Latvijas reģionos, informē "Ignitis Latvija" pārstāvji.

Sākotnēji plānots uzstādīt vairāk nekā 130 elektroauto uzlādes punktus.

"Ignitis Latvija" elektroauto uzlādes tīkla vadītājs Arturs Svekris skaidro, ka visā Latvijas teritorijā iecerēts veicināt ciešāku sadarbību ar dažādiem partneriem par elektroauto uzlādes punktu izbūvi to apsaimniekotajās teritorijās. Kā perspektīvu segmentu "Ignitis ON" tīkla attīstībai, "Ignitis Latvija" saskata mazumtirdzniecības veikalu tīklus ar plašu pārklājumu Latvijas pilsētās un reģionu centros, kā arī komercsektora pārstāvjus, kuru pārziņā ir biznesa centri un citas komercplatības ar aktīvu auto plūsmu.

Sadarbībā ar "Latvian Retail Management" ir sākti elektroauto uzlādes punktu izbūves darbi pie mazumtirdzniecības veikalu tīkla tirdzniecības vietām vairāk nekā 30 dažādās lokācijās Latvijas reģionos un novadu centros. Plānots, ka pirmie "Ignitis ON" elektroauto uzlādes punkti tiks nodoti ekspluatācijā 2025.gada pavasarī. Lielākā daļa elektroauto uzlādes punktu pieslēguma jauda būs virs 150 kilovatiem (kW).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Norne Securities vērtēs Ignitis Group akciju segumu

Db.lv, 08.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā enerģētikas kompānija “Ignitis Group” sākusi sadarbību ar Norvēģijā reģistrētu investīciju banku “Norne Securities”, kas nodarbojas ar pašu kapitāla izpēti, kā arī akciju brokeru un akciju un fondu tirdzniecības pakalpojumiem.

Sadarbība paredz “Ignitis Group” darbības un akciju seguma izvērtējumu. “Norne Securities” jau sagatavojusi sākotnējo uzņēmuma novērtējuma ziņojumu.

“Ignitis Group” darbības izvērtējuma ietvaros tiks apskatīti uzņēmuma grupas darbības rādītāji, veikta potenciāla analīze, kā arī sniegtas prognozes un darbības vērtējums. Papildus sākotnējam ziņojumam “Norne Securities” sniegs arī ceturkšņa novērtējuma atskaites, kas būs pieejamas “Ignitis Group” mājaslapā.

“Kopš sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma 2020. gadā mūsu akcionāru skaits ir pieaudzis vairāk nekā trīs reizes. Tas lielā mērā ir skaidrojams ar būtisku privāto investoru piesaisti akciju iegādei. Patlaban investoru skaits jau pārsniedz 20 000 akcionāru. Ņemot vērā, ka “Ignitis Group” ir kļuvusi par lielāko akciju emitentu Baltijas valstīs un bauda arvien lielāku privāto investoru uzticību, esam nolēmuši palīdzēt investoriem, piedāvājot augstas kvalitātes objektīvu vērtējumu par “Ignitis Group” aktuālajiem darbības rādītājiem un to nākotnes perspektīvām. Mēs sagaidām, ka sadarbības ietvaros ar “Norne Securities” tiks veicināta arī Skandināvijas valstu institucionālo investoru interese par “Ignitis Group” akcijām,” norāda “Ignitis Group” finanšu direktors Jonass Rimavičiuss (Jonas Rimavičius).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis grupe investēs 115 miljonus eiro elektroauto uzlādes tīklā Baltijā

Db.lv, 13.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā enerģētikas uzņēmuma “Ignitis Group” meitas uzņēmums “Ignitis” kopā ar meitas uzņēmumiem Latvijā un Igaunijā tuvāko 3-5 gadu laikā plāno investēt 115 miljonus eiro elektroauto uzlādes tīkla izveidē Baltijas valstīs.

Investīciju galvenais mērķis ir elektroauto uzlādes staciju iegāde, lai vienoti attīstītu uzlādes tīkla infrastruktūru Baltijas valstīs.

Plānoto investīciju mērķis atbilsts “Ignitis Group” stratēģijai līdz 2026.gadam veicināt elektroauto uzlādes tīkla infrastruktūras attīstību un izveidot lielāko elektroauto ātrās uzlādes tīklu Baltijā. Līdz 2026. gada beigām “Ignitis” plāno uzstādīt līdz pat 3000 elektroauto uzlādes punktu visā Baltijā.

Aizvadītā gada nogalē uzņēmums kā vienu no stratēģiskās darbības prioritātēm izvirzīja elektorauto uzlādes tīkla infrastruktūras “Ignitis ON” attīstību. 2022. gadā “Ignitis” uzņēmumā tika izveidots elektriskās mobilitātes bloks, ko šī gada sākumā sāka vadīt Eimantas Balta. Līdz šim viņš vairāk nekā piecus gadus strādāja starptautiskajā tehnoloģiju uzņēmumā Bolt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas enerģētikas grupā "Ignitis Group" ietilpstošo "Ignitis Renewables" Latvijā no trešdienas, 19.aprīļa, vadīs Baiba Lāce, informē uzņēmumu grupas pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Lāces pirmais darba uzdevums būs īstenot atjaunojamās enerģētikas biznesa stratēģijas ieviešanu vietējā tirgū.

"Ignitis Renewables" ģenerāldirektors Tjerī Elens norāda, ka Latvija ir daļa no uzņēmuma mājas tirgus, kur "Ignitis Renewables" aktīvi paplašina darbību un saskata lielas izaugsmes perspektīvas. Trešā daļa no uzņēmuma kopējās cauruļvadu infrastruktūras atrodas Latvijā un, plānojot paplašināšanos, "Ignitis Renewables" vēlas veidot stipru vietējo profesionāļu komandu.

Tāpat kompānijā atgādina, ka tuvāko gadu laikā "Ignitis Renewables" Latvijā plāno investēt apmēram 700 miljonus eiro, tostarp lielāko daļu investīciju plānots ieguldīt vēja un saules enerģijas ražošanā. Sagaidāms, ka topošie saules un vēja parki sāks darboties 2025.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Baltijas valstīm un Latvijai ir liels elektroenerģijas eksporta potenciāls

Armanda Vilciņa, 23.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap 2030. gadu Baltijas valstis, visticamāk, būs spējīgas pilnībā nodrošināt sevi ar visu tām nepieciešamo elektroenerģiju, turklāt tas tiks panākts, ražošanā izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus (AER).

Šādas prognozes intervijā DB izsaka Darjus Maikštens (Darius Maikstenas), Ignitis Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. Viņš norāda, ka jau šobrīd uzstādītās vēja un saules jaudas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ik gadu būtiski palielinās, kā rezultātā septiņu, astoņu gadu laikā Baltija varētu kļūt pilnībā energoneatkarīga, bet vēlāk - eksportēt zaļo enerģiju arī uz citām Eiropas valstīm, galvenokārt - Vāciju.

D.Maikštens atzīmē, ka AER projektu attīstīšanā aktīvi iesaistās arī Ignitis Group. Tuvāko gadu laikā uzņēmums iecerējis Latvijā investēt vairākus simtus miljonus eiro, ieguldot gan saules un vēja enerģijas ražošanā, gan citos zaļajos projektos, stāsta Ignitis Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais zaļās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai tā pārvaldīto atjaunojamās enerģijas objektu tuvumā īstenos neparastu pētījumu par atjaunojamās enerģijas staciju ietekmi uz vidi.

Pētījums ilgs trīs gadus, izzinot izmaiņas florā un faunā teritorijā ap topošo solāro paneļu parku Tauraģes novadā Lietuvā.

Pētījumā gūtie dati ļaus uzņēmumam Ignitis Group turpmāk īstenot labāku praksi saules paneļu un vēja parku būvniecībā, pēc iespējas mazāk kaitējot apkārtējai videi. Tā tiks pielietota arī pārējos uzņēmuma projektos Lietuvā un citās valstīs, tostarp arī Latvijā.

Ignitis Renewables Vides un atļauju izsniegšanas nodaļas vadītāja Lina Žibiene (Lina Žibienė) uzsver, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir viens no uzņēmuma ilgtspējas stratēģijas galvenajiem mērķiem. Zaļā enerģija ir būtiski saistīta ar dabiskās vides saglabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan visām trīs Baltijas valstīm vēl ejams tāls ceļš, lai pilnībā spētu sevi nodrošināt, izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus (AER), labākajā situācijā šobrīd ir Latvija, domā Jons Rimavičs (Jonas Rimavicius), Ignitis Group valdes loceklis.

Latvijā šobrīd atjaunojamie enerģijas avoti sedz aptuveni 40% no visas valsts kopējā energoresursu patēriņa, atgādina J.Rimavičs. Tas galvenokārt iespējams, pateicoties lielajam hidroelektrostaciju tīklam, kam Latvijā ir lielākais īpatsvars no visām trim Baltijas valstīm, taču, neskatoties uz to, vēl ir daudz darba, lai Baltijas valstis, tostarp arī Latvija, pilnībā sevi nodrošinātu ar 100% atjaunojamo energoresursu enerģiju, norāda Ignitis Group valdes loceklis. Ja AER tirgus attīstīsies veiksmīgi, Baltijas valstis varētu saražot sev visu nepieciešamo enerģiju no AER jau 2035. gadā, taču, ja apstākļi būs izaicinošāki - tas varētu notikt 2040. gadā, spriež J.Rimavičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas atkrastes vēja jaudu potenciāls ļauj veidot nozīmīgu enerģijas eksporta nozari

LETA, 03.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas atkrastes vēja jaudas potenciāls ir vairāk nekā 14 gigavati (GW), kas ļauj veidot nozīmīgu enerģijas eksporta nozari, intervijā teica Lietuvas "Ignitis Group" valdes priekšsēdētājs Darjus Maikštēns.

Viņš stāstīja, ka pirmā atkrastes vēja parku izsole, kur "Ignitis Group" piedalīsies, būs Lietuvā. Maikštēns skaidroja, ka Lietuvas atkrastes vēja jaudas potenciāls ir līdz 4,5 GW, kas ir ļoti liels apjoms, taču Latvijas potenciālās jautas ir trīs reizes lielākas - vairāk nekā 14 GW.

"Tas ir milzīgs potenciāls, ko izzināt un reāli izmantot, lai Latvijā veidotu nozīmīgu enerģijas eksporta nozari, ņemot vērā to, ka iekšējais patēriņš Latvijā ir 10, pat 12 reizes mazāks par tām jaudām, ko no dabas var iegūt un saražot," teica "Ignitis Group" valdes priekšsēdētājs, uzsverot, ka tādējādi "var teikt, ka norvēģiem ir melnā nafta, bet latviešiem var būt zaļā nafta, ja šo nozari attīsta gan Baltijas jūrā, gan iekšzemē".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gaidām labas ziņas investoriem – lielāku aktivitāti Baltijas biržās

Astra Šepa, Swedbank Individuālās apkalpošanas daļas vadītāja, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada pieaugums akciju tirgos un ziņu virsraksti par jaunu uzņēmumu iespējamo iešanu biržā liek pamatoti gaidīt uz IPO (uzņēmumu akciju kotēšanas uzsākšana) popularitātes atgriešanos Baltijā tuvākā gada laikā.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka IPO būtiski iekustina biržas aktivitāti, kā arī var sniegt investoriem pieklājīgu atdevi.

Vai ir vērts ieguldīt Baltijas biržas uzņēmumos?

Pēdējie gadi ir bijuši visai pozitīvi Baltijas biržas indeksam. Tirgotāko Baltijas uzņēmumu indekss Baltic Benchmark pēdējo 5 gadu laikā uzrāda pieklājīgu kopējās vērtības pieaugumu + 52%, apsteidzot, piemēram, STOXX Europe 600 indeksu jeb 600 Rietumeiropas uzņēmumu akciju sasniegtos rezultātus (rādītājs 40%)Protams, runājot par Baltijā kotēto uzņēmumu akcijām, jārēķinās ar tirgus specifiku. Tirgus ir mazāks un seklāks, kas var ietekmēt likviditāti, taču šis aspekts ir lielā mērā atkarīgs no konkrētā emitenta. Vienlaikus Baltijas tirgi nav tik svārstīgi vai atkarīgi no dažādiem kairinājumiem, kā, piemēram, ASV. Turklāt, paši šajā reģionā dzīvojot, labāk “redzam”, pazīstam šos uzņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biotehnoloģiju kompānija "Thermo Fisher Scientific Baltics" ir vērtīgākais uzņēmums Lietuvā, liecina portāla "15min.lt" apkopotais simt Lietuvas vērtīgāko uzņēmumu saraksts.

Sarakstā 12 kompāniju vērtība pārsniedz vienu miljardu eiro.

"Thermo Fisher Scientific Baltics" vērtība pašlaik sasniedz 3,8 miljardus eiro salīdzinājumā ar 4,3 miljardiem eiro pērn.

Mazumtirdzniecības grupa "Maxima grupe" ieņem otro vietu, un tās vērtība pieaugusi līdz 2,2 miljardiem eiro no 2,168 miljardiem eiro pagājušajā gadā.

Trešajā vietā Lietuvas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā ar 2,1 miljarda eiro vērtību ir transporta, kravu un loģistikas grupa "Girteka Group". Formāli "Girteka" šogad ir topa jaunpienācēja, jo pērn ceturtajā vietā ar 1,28 miljardu eiro vērtību bija grupas vairākuma īpašnieks "ME Investicija", kas šogad nomainīja nosaukumu un kļuva par "Willgrow".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas enerģētikas milžu – AS Latvenergo, Ignitis Group un Enefit Green – investīcijas atjaunojamo energoresursu (AER)projektos Latvijā tuvāko gadu laikā varētu pārsniegt vienu miljardu eiro, liecina uzņēmumu sniegtā informācija.

Līdz 2030. gadam Latvenergo kopējo vēja un saules elektrostaciju jaudu savā portfelī Latvijā plāno palielināt līdz 2,3 gigavatiem (GW), Ignitis Group nākamo septiņu gadu laikā mūsu valstī iecerējis palielināt savu atjaunojamās enerģijas resursu projektu portfeli līdz 1,3 GW, savukārt Enefit Green pašlaik lemj par investīciju veikšanu divu saules parku būvniecībā ar kopējo jaudu 17 megavati (MW). Eiropas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru tīkla (European Network of Transmission System Operators for Electricity) dati liecina, ka šī gada 4. janvārī Latvijā bija uzstādīts 165 MW vēja un 63 MW saules jaudas. Vēl 1609 MW jaudas bija pieejami mazajās un lielajās hidroelektrostacijās (HES), 177 MW – biomasas koģenerācijas stacijās, bet 1157 MW – dabasgāzes koģenerācijas stacijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Nasdaq" Baltijas biržās apbalvoti "Nasdaq Baltic Awards 2023" uzvarētāji, teikts biržas paziņojumā.

Balvas tiek pasniegtas par "Nasdaq Baltic" biržās kotēto uzņēmumu izciliem sasniegumiem investoru attiecību jomā, kā arī tiek izcelti kapitāla tirgus dalībnieki un notikumi, kas ir devuši vislielāko ieguldījumu Baltijas un vietējā kapitāla tirgus attīstībā.

Lai saņemtu balvas, "Nasdaq Baltic" biržās kotētie uzņēmumi tika vērtēti, pamatojoties uz to sasniegumiem caurskatāmības, investoru attiecību un labas korporatīvās pārvaldības prakses jomā. Papildus tika izvērtēta uzņēmumu tirdzniecības aktivitāte, ņemts vērā tirgus analītiķu un investoru vērtējums.

Nominācijā par labākajām investoru attiecībām pirmo vietu ieguva Igaunijas finanšu grupa "LHV Group", bet otro un trešo vietu dalīja Lietuvas enerģētikas uzņēmuma "Ignitis grupė" un Lietuvas banka "Šiaulių bankas"

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs, 31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Paziņoti gada M&A darījumi Baltijā

Db.lv, 17.04.2024

Gada Baltijas M&A darījums – Maag Grupp iegādājās HKScan Baltijas uzņēmumus par 90 miljoniem EUR.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā notiekošajā Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) un privātā kapitāla forumā 16.aprīlī tika paziņoti Baltijas gada darījumi. Titula ieguvēji ir Maag Grupp un Skeleton Technologies no Igaunijas un PVcase no Lietuvas.

Gada Baltijas M&A darījums – Maag Grupp iegādājās HKScan Baltijas uzņēmumus par 90 miljoniem EUR. Igaunijas pārtikas uzņēmums iegādājās Somijas uzņēmuma HKScan Igaunijas, Latvijas un Lietuvas meitasuzņēmumus. Meitas uzņēmumi ražo un pārdod gaļas un putnu gaļas produktus ar tādiem patēriņa zīmoliem kā Rakvere, Tallegg, Rigas Miesnieks, Jelgava un Klaipėdos maistas.

Kategorijā Gada M&A darījums Baltijas valstīs tika nominēts arī INVL un Šiauļu bankas mazumtirdzniecības uzņēmumu apvienošanās par 41,8 miljoniem eiro; Ignitis Renewables iegādājās Lietuvas vēja enerģijas attīstības projektu no E Energija un Aktiva Finance Group iegādājās Intrum Baltijas uzņēmumus par 30 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc spēcīga investoru aktivitātes pieauguma 2021. gadā, pērn investoru interese visā Eiropā bijusi salīdzinoši zemāka, kas skaidrojams ar ģeopolitisku nestabilitāti un rekordaugstu inflāciju.

Baltijas valstīs pērn paziņoti 1981 M&A (iegādes un apvienošanās) darījumi (2021.g. – 224 darījumi), liecina Oaklins Baltics dati.

Kopējā darījumu vērtība pērn sasniedza 2,4 miljardus eiro , kas ir mazāk, nekā 2021. gadā, bet būtiski pārsniedz darījumu vērtību 2019. un 2020. gadā.

Vērtējot M&A darījumu aktivitāti katrā no Baltijas valstīm, redzams, ka vislielākā interese bijusi par Lietuvas (89 darījumi) un Igaunijas (79 darījumi) uzņēmumiem. Latvija pēc šī rādītāja jau vairākus gadus pēc kārtas ierindojas pēdējā vietā (30 darījumi).

Vislielākā M&A darījumu publiskotā vērtība bijusi Igaunijā, kur jau tradicionāli dominē e-komercijas un tehnoloģiju nozaru uzņēmumi, un lielu daļu no darījumu skaita nodrošina spēcīgā jaunuzņēmumu ekosistēma. Lai arī darījumu skaits pērn ir bijis mazāks, tas aizvien būtiski pārsniedz aktivitāti iepriekšējo gadu laikā: 2018.g. (163 darījums), 2019.g. (155 darījumi) un 2020.g. (150 darījumi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #17

DB, 23.04.2024

Dalies ar šo rakstu

Ap 2030. gadu Baltijas valstis, visticamāk, būs spējīgas pilnībā nodrošināt sevi ar visu tām nepieciešamo elektroenerģiju, turklāt tas tiks panākts, ražošanā izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus (AER).

Šādas prognozes intervijā DB izsaka Darjus Maikštens (Darius Maikstenas), Ignitis Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Vai jūnijā ECB procentu likmes kritīs?

Tēma

Vai Latvijas mazākumtautību informatīvā blokāde sāksies 2026. gadā?

Aktuāli

Investēt, lai dzīvotu labāk

Uzņēmējdarbība

Baltijas lielāko darba devēju līderos ir tirgotāji un slimnīcas

Nodokļi

Virtuālā ekonomika — pagaidām nodokļu ofšors? EY Latvija nodokļu prakses vadītāja Ilona Butāne

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Drīz būsim trūcīgākie Eiropā

Enerģētika

Ūdeņraža izmantošana Baltijā - pagaidām vēl bērnu autiņos

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #33

DB, 15.08.2023

Dalies ar šo rakstu

Ar pašreizējo situāciju darba tirgū nav apmierināti nedz darba devēji, kuri akūti izjūt darbaspēka deficītu, lai gan bezdarbnieku ir salīdzinoši daudz, nedz darba ņēmēji, kuri vēlas lielākas algas, ko lielākoties spēj piedāvāt kompānijas ārzemēs, kas savukārt veicina darbaspēka aizplūšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Baltijas pagaidu nodarbinātības un darbā pieņemšanas uzņēmuma Biuro klientu apkalpošanas vadītāja Baiba Rozentāle. Viņa norāda, ka situācija ir neordināra, jo tikai 2% aptaujāto iedzīvotāju nesaskata nekādas problēmas darba tirgū, kas ļauj secināt, ka 98% Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar pašreizējo situāciju un izjūt dažādas nepilnības nodarbinātības segmentā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.augusta žurnālā lasi:

Statistika

Klātienes azartspēles atgriežas

Aktuāli

Vai darbaspēka stimulus Latvijā redz laikā un pilnīgi

Komentāri

Pievienot komentāru