Pārtika

Tirgus līderis pārtrauc siera ražošanu

Sandra Dieziņa, 06.06.2013

Avots: SXC

Jaunākais izdevums

Nespējot konkurēt ar augstajām piena iepirkuma cenām eksporta tirgos, Food Union pārtraucis siera ražošanu.

Nozares eksperti gan atzīst, ka šā lēmuma pamatā ir vietējā siera tirgus līdera akcionāru lēmumi, taču tirgu tas būtiski neietekmēšot. Tagad Food Union grupā ietilpstošais Rīgas Piena kombināts (RPK) siera rūpnīcu atklāja 2006. gada vasarā, kad rūpnīcas celtniecībā tika investēti 5.5 milj. Ls, no kuriem 1.2 milj. Ls bija ES fondu finansējums. Fabrikas maksimālā jauda bija 15 t siera dienā, ap 80 % no saražotā uzņēmums plānoja eksportēt. Pēc siera ražotnes ekspluatācijā tik nodota sūkalu rūpnīca, kas pārstrādāja pēc siera ražošanas radušās sūkalas - pārstrādājot 180 tūkstošus tonnu sūkalu gadā varēja iegūt 9 tūkstošus tonnu gatavā produkta. Šopavasar Food Union paziņoja, ka uzņēmuma stratēģiskā prioritāte ir saldējuma ražošana gan pašmāju, gan eksporta tirgiem.

Food Union ģenerāldirektors un valdes priekšsēdētājs Sergejs Beshmeļņickis stāsta, ka siera ražošana Rīgas piena kombinātā (RPK) pārtraukta salīdzinoši augsto piena iepirkuma cenu dēļ, jo siera ražošana kļuva nerentabla. Uz nenoteiktu laiku siera ražošanu apturējis arī Food Union partneris a/s Limbažu piens, kuram pieder preču zīme Limbažu piens un kuram pieder tiesības uz Limbažu piena produkcijas izplatīšanu Latvijā un ārvalstīs. S. Beshmeļņickis atzīst, ka šobrīd piena iepirkuma cena ir vidēji par 30 Ls/t augstāka, nekā analogā laikaposmā pērn un neviens nav varējis paredzēt šādu cenu kāpumu. Šā gada 1. ceturksnī uzņēmums par iepirkto pienu samaksājis 387 tūkstoši latu vairāk, nekā pagājušā gada pirmajos trīs mēnešos. Vidēji par tonnu piena RPK maksā ap 225 Ls, kas ir vairāk, nekā vidēji valstī, jo RPK izejvielu piegādā galvenokārt piena ražošanas lielsaimniecības. Salīdzinājumam – aprīlī vidējā piena iepirkuma cena valstī bija 207,5 Ls/t.

Analizējot dažādas piena produktu kategorijas, esot uzskatāmi redzams, ka siera kategorijā liela nozīme ir piena cenai. «Mūsu siera jaudas ir ļoti mazas, lai konkurētu ar lielajiem pasaules ražotājiem. Mūsu jauda ir 6000 t gadā, salīdzinājumam – skandināvu Arla no 70 tūkstošiem tonnu siera gadā jaudu palielinās līdz 110 tūkstošiem tonnu. Sakiet, kā mēs varam konkurēt? Siera tirgū šobrīd nevalda brendi, bet tirdzniecības tīkliem vajag pašu zemāko cenu. Kurš dod zemāko cenu, tas arī atrodas veikalu plauktos. Ir divas galvenās šķirnes – Krievijas un Holandes siers un tā ir galvenā konkurence,» situāciju skaidro S. Beshmeļņickis.

Citi pienrūpnieki norāda, ka radikālas izmaiņas tirgū līdera lēmums nenesīs. «Tā ir normāla situācija pie šīs augstās piena iepirkuma cenas, kas zemāka nekļūs – tā ir specializācija,» uzsver a/s Smiltenes piens valdes priekšsēdētāja Gita Mūrniece. Tas arī nozīmē, ka, mainoties RPK īpašniekiem, mainījušās arī uzņēmuma prioritātes. Turklāt tirgus tukšs nepalikšot, jo RPK sieru pēc pasūtījuma ražo citi uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Gadā saražo 140 miljonus litru alus un 30 miljonus kilogramu siera produktu

Žanete Hāka, 21.06.2013

Jaunākais izdevums

Latvijā alus katru gadu tiek saražots vidēji 140 miljonu litru apjomā 50 miljonu latu vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēdējos gados nenogatavinātu (svaigo) sieru, tai skaitā, biezpienu un tā produkciju, un nogatavinātu sieru, piemēram, Krievijas, Holandes, kā arī zilo un rīvēto sieru saražo vidēji 30 miljonu kilogramu gadā 60 - 70 miljonu latu vērtībā.

CSP norāda, ka 2007.gadā no iesala saražotā alus (izņemot bezalkoholisko alu) daudzums sasniedza 140,2 miljonus litru 50,1 miljona latu vērtībā. Nākamajā gadā saražotā alus daudzums bija 133,9 miljonu litru 54,2 miljonu latu vērtībā. Visapjomīgākā alus produkcija saražota 2011.gadā – 147,2 miljoni litru. Vismazākais alus produkcijas apjoms bija 2009.gadā, kad tika saražoti 128,3 miljoni litru. Piecu gadu laikā no 2007.līdz 2011.gadam kopā saražots 697,1 miljons litrs alus 257,4 miljonu latu vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Siera ražošana Šveices laukos

Gunta Kursiša, 17.10.2013

Siera vārīšanā milzu katlā. Viens gatavs siera ritulis sver 25 - 40 kilogramus.

Foto: REUTERS/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Šveices lauksaimniecības nozares uzņēmumu nākotne ir diezgan neskaidra – kā vienu no iemesliem var minēt citas Eiropas Savienības (ES) valstis, kurās ražošanas izmaksas un lauksaimniecības zemes cenas ir ievērojami zemākas. Taču tajā pašā laikā pēdējo desmit gadu laikā nozares eksporta apjomi ir auguši, un ražotāji koncentrējušies uz kvalitāti, raksta Reuters.

Ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs Deniss Belibeuss (Denis Balibouse) vasaras garumā fotogrāfijās iemūžināja darbu Murithu (Murith) ģimenes uzņēmumā, kas ražo sieru Gruyères apgabalā, no kura nāk tāda paša nosaukuma siers.

Muritu ģimene laikā no maija vidus līdz oktobra vidum strādā 15 stundas dienā, septiņas dienas nedēļā, savā blogā raksta fotogrāfs. 65 gadus vecais Žake Murits (Jacques Murith) drīzumā grasās doties pensijā un biznesu uzticēt savam 23 gadus vecajām dēlam Aleksandram Muritam (Alexandre Murith). Žake siera gatavošanu nav mācījies skolā, un zināšanas par to, kā jāvāra garšīgs siers, nākušas strādājot, raksta Reuters fotogrāfs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cesvaines Piens sāk siera suliņu koncentrāta ražošanu un eksportu

Lelde Petrāne, 13.02.2014

Jaunākais izdevums

Februārī A/S Cesvaines Piens (CP) uzsācis jauna produkta, siera suliņu koncentrāta, eksportu uz Poliju. CP janvārī, paplašinot ražotni ar jaunām, specializētām iekārtām, uzsāka siera sūkalu koncentrāta kā atsevišķa blakusprodukta ražošanu, informēja uzņēmumā.

Siera suliņas jeb tā sauktās siera sūkalas ir izejvielas pārpalikums, kas rodas pēc piena pārstrādes siera ražošanas procesā. Katru dienu siera izgatavošanas procesā uzņēmumā veidojas vairāki desmiti tonnu šādu siera suliņu, kuras līdz šim tālākā ražošanas procesā netika izmantotas.

«Mums kā ražotnei vairs nav pārpalikumu, ja tā var teikt, un jaunā produkta ražošanas rezultātā - koncentrējot suliņas, tiek iegūts tīrs ūdens, ko tālāk izmantojam ražošanā,» skaidro A/S Cesvaines Piens valdes priekšsēdētāja Dzintra Simsone.

CP janvārī uzsāka arī siera eksportu uz Franciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?:Ievas siers zemnieku saimniecībā Vecsiljāņi

Gunta Kursiša, 04.04.2014

Ievas siera ritulis

Db.lv šoreiz piedāvā ieskatīties, kāVecsiljāņos top šis siers - no gotiņas līdz gatavam, nogatavinātam sieram.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Zemnieku saimniecībā Vecsiljāņi tiek nodrošināts pilns piena pārstrādes cikls – no pašu fermas gotiņām tiek iegūts piens, ko izmanto cietā gouda tipa siera ražošanā, savukārt biogāzes stacijā govju mēsli tiek pārveidoti siltumā un elektroenerģijā. Šoreiz piedāvājam aplūkot kā top Ievas siers Vecsiljāņos, Kokneses novada Bebru pagastā.

Ideja par cietā gouda tipa sieru ražošanu Vecsiljāņu saimniekam Jurim Sprukulim radās pirms vairākiem gadiem viesojoties Holandē. «Kad tika apēsts no Holandes atvestais siera ritulītis, nonācām pie secinājuma, ka šādu sieru jāražo arī pašiem,» stāsta Ieva Midega, Ievas siera galvenā meistare. Holandē «atrasts» arī skolotājs, kurš Vecsiljāņu saimniecībā ierādīja, kā cietais gouda tipa siers ir gatavojams. Siera ražošanas prasmes patiesībā tiek papildinātas ik dienas siera gatavošanas procesā, stāsta I. Midega. Pirms vairākiem gadiem, domājot par to, kāds vārds dodams jaunajam Vecsiljāņu sieram, tika lemts to nosaukt siera meistares Ievas vārdā – par Ievas sieru. «Pietiekami latvisks nosaukums, bet tajā pašā laikā pietiekami vienkārši izrunājams ārzemniekiem,» stāstīja siera meistare.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PwC ievēlēta jauna Centrālās un Austrumeiropas reģiona vadītāju un līderu komanda

Žanete Hāka, 12.06.2014

Jaunākais izdevums

PwC ir iecēlis jaunu reģiona vadītāju un līderu komandu, kas vadīs PwC uzņēmumu tīklu Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionā ar šā gada 1. jūliju.

Šobrīd PwC CAE reģiona uzņēmumu tīklā strādā 8000 darbinieku 52 birojos 29 valstīs.

Olga Grigiere-Sidonsa kļūs par PwC CAE reģiona izpilddirektori un turpinās veikt savus darba pienākumus Varšavā. Viņa šo amatu pārņem no Maika Kubenas, kurš par galveno izpilddirektoru jau nostrādājis divus četru gadu termiņus, kas saskaņā ar PwC CAE reģiona pārvaldības reglamentu ir maksimālais atļautais termiņu skaits. Olgu Grigieri-Sidonsu par galveno izpilddirektori ievēlēja viņas kolēģi partneri, un viņa būs pirmā sieviete un pirmā vietējā valsts piederīgā, kas ieņems šo amatu.

Izpildot savu pirmo darba pienākumu jaunajā amatā, Olga Grigiere-Sidonsa ir iecēlusi reģiona vadības komandu, kas viņu atbalstīs PwC vadīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Siera nams reģistrē divas jaunas komercķīlas

Žanete Hāka, 12.08.2014

Jaunākais izdevums

Divas jaunas komercķīlas reģistrētas AS Siera nams, liecina Lursoft dati.

Abu ķīlu ņēmēja ir AS Citadele banka un to kopējā maksimālā summa veido 1,515 miljonus eiro.

Pieejamā informācija liecina, ka par labu komercbankai AS Siera nams ieķīlājusi visu savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, tā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas, tai skaitā arī uzņēmumam piederošo preču zīmi Siera nams.

AS Siera nams dibināta 1997.gadā un šo gadu laikā uzņēmumam reģistrētas kopumā 10 komercķīlas.

Pērn AS Siera nams apgrozījums samazinājies par 6,07%, līdz 13,832 miljoniem eiro, savukārt zaudējumi pēc nodokļu nomaksas veidojuši 103,49 tūkstošus eiro.

Strādājot pie AS Siera Nams turpmākās attīstības, uzņēmuma vadība šogad paredzējusi veicināt pārdošanas apjomu pieaugumu, papildinot savas produkcijas klāstu ar jauniem produktiem ar paaugstinātu pievienoto vērtību un pircējiem pieejamākām cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Baltijas kompensācijas izķer manīgie itāļu piensaimnieki

Didzis Meļķis, 25.09.2014

Foto: AP

Jaunākais izdevums

Baltijai un Somijai Krievijas sankciju dēļ pienākošās kompensācijas izķer manīgie itāļu piensaimnieki

Krievijas embargo dēļ virknei ES lauksaimniecības produktu Eiropas Komisija (EK) ir asignējusi dažādu veidu kompensācijas. Tomēr vien pāris nedēļu pēc siera privāto krājumu uzglabāšanas (PSA jeb Private Storage Aid) kompensāciju izsludināšanas tās ir pārtrauktas aizdomu dēļ par krāpniecību, lasāms ES oficiālajā vēstnesī.

Šmaucas operatīvi

Lēmumu skaidrojošā relīzē EK raksta, ka pēkšņā kompensāciju pārtraukuma iemesls ir «nesamērīgs intereses pieaugums no siera ražotājiem zināmos reģionos» par piedāvāto iespēju. 5. septembrī izsludinātā PSA paredz ES uzņēmējiem kompensāciju kopumā par 155 tūkstošu tonnu siera uzglabāšanu, kas uzkrājies Krievijas embargo dēļ, un tās pārtraukšana ir «piesardzības solis», lai novērstu aizdomīgi ātru piešķirto fondu iztērēšanu. Aizdomas ir arī par naudas aizplūšanas virzienu. Aizslēgtās Krievijas dēļ visvairāk vajadzētu ciest ražotājiem Somijā un Baltijas valstīs, kur ap 90% no siera eksporta iet uz Krieviju. Tomēr tieši Itālijas piensaimnieki lielā ātrumā ir pamanījušies izņemt PSA desmitiem tūkstošiem tonnu siera, portālam EU Business ziņo kāds avots ES institūcijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Sieram kompensāciju neatjaunos

Didzis Meļķis, 02.10.2014

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Siers nav dārzeņi, saka Eiropas Komisija, un pārtraukto atbalstu sankcijās cietušajiem neatjauno

Krievijas noteiktais embargo Rietumu valstu produktiem, ieskaitot ES siera ražotāju produkciju, ķēris arī Latviju. Eiropas Komisijas (EK) atbalsts drīz pēc tā sākuma tieši sieru kategorijā ir apstādināts. Jautāta par plāniem šai atbalsta programmā, EK laikrakstam DB komentē, ka kompensācija konkrēti par tirgū nenonākušā siera uzglabāšanu atjaunota netiks.

Maza naudas plūsma

DB jau rakstīja (25.09.2014.), ka nesamērīgi lielo kompensācijām pieteikto siera apjomu dēļ EK aizdomās par krāpšanu ir apturējusi ES ražotāju atbalsta programmas attiecīgo sadaļu. Latvijas ražotāja Limbažu siers (LS) līdzīpašnieka un valdes priekšsēdētāja Ēvalda Putniņa viedoklis gan ir, ka siera privāto krājumu palīdzības (PKP) nolikuma veidotāji jebkurā gadījumā ir bijuši «tālu no reālās dzīves».

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Mocarella latvju gaumē

Anda Asere, 12.11.2014

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Reizēm kāds sūrojas, ka Latvijā nav tik garšīgu sieru kā citur, taču nevajag čīkstēt, bet gan pašiem pamēģināt tos gatavot, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tieši tā darīja Inga Āriņa-Vilne un Ilona Lipe. Sākotnēji siera gatavošana viņām bijis hobijs, kas lēnām pāraudzis biznesā – ir izveidota SIA Soira, kas nodarbojas ar siera gatavošanu. «Siers tiek gatavots nelielos apjomos un amatniecības līmenī. Gatavojam to ar dabiskajām miziņām. Tā ir Eiropas dienvidu – Francijas skola. Senie veidi, kā sieriņu pasargāt, bija divi: vaskojot, kas visvairāk raksturīgs Holandei, vai ļaujot dabiski attīstīties miziņai un to apstrādājot ar sālsūdeni, alkoholu vai eļļu. Katram siera veidam ir sava miziņas apstrāde, mēs visbiežāk izmantojam sālsūdeni un eļļu. Sākotnēji to darījām ar olīveļļu, bet tagad cenšamies pēc iespējas izmantot vietējos izstrādājumus, un mūsu sieri ir eļļoti ar kaņepju eļļu,» stāsta Inga, SIA Soira īpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lai iegādātos litru alus, jāstrādā vidēji 26 minūtes

Žanete Hāka, 19.06.2015

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Tuvojoties vasaras saulgriežiem, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir sagatavojusi statistiskas datus, kas saistīti ar Līgo tradīcijām.

Tradicionāli Līgo svētkos Jāņiem pin ozollapu vainagus, un svinību vietas rotā ar bērzu meijām. Latvijā 38,1 tūkstoti hektāru klāj ozoli un oši, kas teritorijas ziņā aptuveni atbilst Ērgļu novada platībai. Ozoli un oši aizņem 1,2% no kopējās mežaudzes platības Latvijā. Savukārt bērzi aizņem 902 tūkst. hektāru Latvijas teritorijas, kas varētu noklāt gandrīz visu Jēkabpils novadu. Bērzi veido 28,2% no kopējās mežaudzes platības Latvijā.

Miestiņu, ko ceļ galdā Līgo vakarā, tradicionāli gatavo no miežiem. 2014. gadā alus darītāji iegādājās 24,1 tūkstošus tonnu Latvijā audzēto alus miežu, kas ir gandrīz 5 reizes vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu – 5,2 tūkstoši tonnu. To ietekmēja rekordlielā miežu kopraža, kas bija gandrīz divas reizes lielāka salīdzinājumā ar 2013. gadu (2014. gadā – 409,5 tūkst. t, 2013. gadā – 222,3 tūkst. t). Tas ir lielākais miežu kopražas rādītājs kopš 1994. gada (476,8 tūkst. t).

Komentāri

Pievienot komentāru