Mazumtirdzniecība

Trespass un PUMA outlet koncepta veikali ienāk Latvijas tirgū

Lelde Petrāne, 06.03.2020

Attēlā pa kreisi - Šarūns Kulvietis (Šarūnas Kulvietis), "Lifestyle

Trade" izpilddirektors (pārstāvētie zīmoli: "Trespass", "PUMA").

Attēlā pa labi - Andrejs Dozorcevs, kompānijas "Outletico" valdes

loceklis, projekta attīstītājs

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

2020. gads Latvijā iezīmēsies ar ievērojamām pārmaiņām modes apģērbu mazumtirdzniecībā. Pavasara beigās durvis vērs Baltijā lielākais outlet ciemats "Via Jurmala Outlet Village".

Latvijā ienāks jauns iepirkšanās koncepts, kas pēdējo 20 gadu laikā ieguvis popularitāti ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē.

Pirmajā "Via Jurmala Outlet Village" atklāšanas posmā tiks piedāvāti 100 dažādi apģērbu, apavu un aksesuāru veikali. Tas nozīmē, ka Latvijā ienāks liels skaits pilnīgi jaunu zīmolu. Viens no šādiem jaunumiem būs Lielbritānijas funkcionālo un sporta preču zīmols aktīva dzīvesveida cienītājiem – "Trespass".

"Trespass" sortimentā ir gan apģērbu un apavu kolekcijas, gan dažādi aksesuāri un ierīces sportiska rakstura aktivitātēm – pārgājieniem, skriešanai, slēpošanai, klinšu kāpšanai utt. Zīmola "Trespass" kolekcijas tiek radītas Glāzgovā.

Savukārt "PUMA" prezentēs ne tikai savu jauno dizaina veikalu, bet arī jauno saukli - "Forever Faster!" Visas preces būs pieejamas tirdzniecības zālē un pircēji paši varēs izvēlēties modeli, krāsu un izmēru turpat uz vietas.

"PUMA" saviem klientiem piedāvās jau apritē esošas kolekcijas, kā arī unikālas, īpaši outlet koncepta veikaliem radītas apģērbu līnijas. Ikdienas pastāvīgās cenas būs vismaz par 30% zemākas nekā citos zīmola veikalos.

“Iepriecina fakts, ka Baltijas valstīs ir novērots pirktspējas pieaugums, kas mums kā tirgus spēlētājiem, kuri nepārdod lētu, zemākas kvalitātes produkciju, ir ļoti būtiski,” stāsta zīmola "PUMA" pārstāvis Baltijā Šarūns Kulvietis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs pieņēmis ekspluatācijā jauno outlet ciematu "Via Jurmala Outlet Village", kas atrodas Piņķos.

Noslēdzies pirmais objekta būvniecības etaps, kura kopējā platība ir 13,5 tūkstoši kvadrātmetru.

Šajā posmā plānots prezentēt aptuveni 100 modes zīmolus, vairākas kafejnīcas un restorānus, kā arī bērnu pilsētiņu.

Trespass un PUMA outlet koncepta veikali ienāk Latvijas tirgū 

2020. gads Latvijā iezīmēsies ar ievērojamām pārmaiņām modes apģērbu mazumtirdzniecībā....

"Via Jurmala Outlet Village" būs Baltijā pirmais šāda formāta modes zīmolu outlet ciemats zem klajas debess.

Iepirkšanās un atpūtas vieta starp Rīgu un Jūrmalu vietējos iedzīvotājus un ārvalstu viesus sagaidīs ar plašu iepriekšējo sezonu un īpaši outlet konceptam izstrādātu kolekciju modes apģērbiem, apaviem un aksesuāriem. Visa gada garumā pasaulē populāru un iecienītu zīmolu produkciju būs iespējams iegādāties par 30% līdz 70% zemākām cenām.

Jautāta par iespējamo outlet ciemata atklāšanas datumu, projekta pārstāve Gita Bute biznesa portālam db.lv stāstīja, ka patlaban tiek gaidīts, kad valstī tiks atcelta ārkārtas situācija. Pēc tam tiks izziņots jaunais atklāšanas datums. Iepriekš atklāšana tika plānota 23. maijā.

"Dienas Bizness" jau ziņojis, ka projektā plānots investēt 25 miljonus eiro.

Projekta arhitektonisko risinājumu izstrādājis arhitektu biroja "Archab" arhitekts Andris Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas sporta preču ražotājs "Puma" ceturtdien paziņoja, ka nodrošinājis 625 miljonu eiro valsts aizdevumu, lai palīdzētu uzņēmumam mazināt koronavīrusa krīzes negatīvo ietekmi.

"Puma" norāda, ka sadarbībā ar 12 banku konsorciju kopumā ieguvis jaunu kredītlīniju 900 miljonu eiro apmērā, kas ietver 625 miljonus eiro no Vācijas valstij piederošās investīciju bankas "KfW".

Neierobežoti "KfW" aizdevumi ir daļa no Vācijas valdības martā prezentētās atbalsta programmas, lai palīdzētu uzņēmumiem pārciest koronavīrusa pandēmijas izraisīto krīzi.

"Puma" šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 36,2 miljonu eiro tīro peļņu, kas ir par 61,6% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Jau ziņots, ka Vācijas sporta apģērbu, apavu un aprīkojuma ražotājs "adidas" aprīlī saņēma apstiprinājumu 2,4 miljardu eiro valsts garantētam aizdevumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augusta vidū Babītes pagasta Piņķos durvis vērs modes zīmolu outlet jeb, latviskojot saskaņā ar Valsts valodas centra norādēm, zīmolpreču izpārdošanas ciemats "Via Jurmala Outlet Village". Baltijā šis būs pirmais outlet ciemats zem klajas debess, saskaņā ar attīstītāja vīziju - pilsēta pilsētā.

"Via Jurmala Outlet Village", kura raksturīgā iezīme, raugoties no dizaina viedokļa, ir Vidusjūras stila ēkas un ieliņas, visa gada garumā apmeklētājiem tiks piedāvāts iegādāties pasaulē populāru zīmolu iepriekšējo sezonu un outlet konceptam īpaši veidotu kolekciju preces.

"Via Jurmala Outlet Village" mārketinga vadītāja Anna Žigalova biznesa portālam db.lv stāsta: "Skatāmies uz tirgu, kurā jau darbojas esošie spēlētāji. Mēs varam tikai to pārdalīt, paņemt kādu tirgus daļu ar izdevīgāku piedāvājumu." Šobrīd uzstādīts 15% relatīvās (starp definētiem konkurentiem) tirgus daļas mērķis pirmajos divos gados.

"Via Jurmala Outlet Village" tiks attīstīts divās kārtās. Pirmajā kārtā ir ieguldīti 27 miljoni eiro. Otrās kārtas koncepts vēl tiek izstrādāts, saskaņojot ar potenciālo nomnieku vēlmēm, tādēļ plānotais investīciju apjoms vēl tiek rēķināts. Vaicāta, kad varētu sākties otrās kārtas attīstība, A. Žigalova teic, ka saskaņā ar šā brīža plāniem vismaz pusotru gadu plānots veltīt uzmanību pirmajai kārtai un pēc tam pievērsties tālākai attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #28

DB, 21.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē, kurā vienmēr kāds apvainosies un, šķiet, neizbēgami tiks aizskartas kādas arvien marginālāko grupu jūtas, uzņēmējiem jāstaigā pa plānu ledu. Turklāt izskatās, ka veselu kampaņu pret jebkuru uzņēmumu gluži vai jebkurā mirklī var vērst politiskie ideologi un to līdzskrējēji.

Uzņēmuma "Rūjienas saldējums" "Melnītis" jeb "Blacky" izraisīja ažiotāžu sabiedrībā. Saldējuma ražotājs tika kaunināts par tik "rasistiski izdomātu nosaukumu".

Kopš ažiotāžas ir pagājis nedaudz vairāk nekā mēnesis, un uzņēmums nolēmis nākamo šī saldējuma partiju ražot ar nosaukumu "Black".

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 21. jūlija numurā:

  • viedokļi - ažiotāža ap "Rūjienas Saldējums" produktu "Melnītis"
  • aktuāli - briti neraujas uz vienošanos ar ES
  • tēma - saldējums nav politiska prece
  • izglītība - intervija ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā izglītības ekspertu Klaudio Riviera
  • izglītība - cer mainīt doktorantu skaitu
  • izglītība - izveido mācībspēku glābējkomandu "Mācītspēks"
  • izglītība - Latvijas Universitāte atver jaunu maģistra programmu "Epidemioloģija un medicīniskā statistika"
  • demogrāfija - iedzīvotāju skaita statistika
  • nekustamais īpašums - nekustamā īpašuma starpnieku likums stājas spēkā 1. augustā
  • elektromobilitāte - "Blue Shock Race" rada elektrokartingus
  • biznesa psiholoģija - krīze kā attīstības iespēja
  • pie stūres - "Ford Puma"
  • Pēteris Senkāns, SIA "Piche" valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pērn pavasarī Covid-19 apstākļos vairāki metālapstrādes un mašīnbūvesnozares uzņēmumi nonāca piespiedu dīkstāvē, tomēr vasarā sekojošais uzrāviens ļāvis 2020. gadu noslēgt ar nelielu – 2,3% – apgrozījuma pieaugumu, bet 2021. gadu prognozēt vēl pāragri.

Nozares kopējie ieņēmumi, pēc operatīvās statistikas datiem, 2020. gadā sasniedza 1,9 miljardus eiro, no kuriem 1,5 miljardus eiro ģenerēja eksporta ieņēmumi.

“Tie ir augstākie nozares rādītāji, kādi jebkad pēdējo 25 gadu laikā ir sasniegti,” situāciju vērtē Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds. Viņš steidz piebilst, ka kopējos nozares datos vēl būs korekcijas, jo operatīvā statistika atspoguļo informāciju par uzņēmumiem, kuros ir nodarbināti vismaz 20 darbinieki, līdz ar to neietver pašus mazākos uzņēmumus, kuri veido aptuveni 15–18% no kopējā apgrozījuma.

Jāņem vērā, ka Covid-19 krīze ir radījusi neplānotus izdevumus (darba vietu pielāgošana pandēmijas apstākļiem, individuālie darba aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļi, darbinieku piespiedu dīkstāves, loģistikas sarežģījumi u.c.), kas ko pumā negatīvi ietekmēs uzņēmumu peļņas rādītājus. No 2020. gada rudens mēnešiem papildu problēmas (augstākas izmaksas) rada negaidīti straujais izejmateriālu (tērauda) cenu pieaugums, turklāt bieži uzņēmumi saskaras ar materiāla deficītu. Šādu cenu kāpumu un problēmas ar piegādēm vismaz pēdējos desmit gados neviens ne atceras.

Komentāri

Pievienot komentāru