Jaunākais izdevums

Tukuma novada dome šodien atbalstīja vēja parka "Pienava wind" būvniecību, pastāstīja domes priekšsēdētājs Gundars Važa (LRA).

Pēc viņa teiktā, lēmums nebija vienbalsīgs, un balsojumā deputāti ņēma vērā to, ka divās instancēs tiesā dome jau zaudēja, bet trešā tiesu instance izvērtētu tikai tikai procesuālo kārtību. "Sapratām iedzīvotāju spiedienu uz domi, un to, ka Ukrainas kara dēļ ir enerģētiskā krīze," piebilda Važa.

Vēja parka attīstītāja SIA "Eolus" valdes loceklis Gatis Galviņš uzskata, ka Tukuma novada domes deputātu balsojums, atbalstot vēja parka "Pienava wind" būvniecību novadā, liecina par atbildīgu un tālredzīgu lēmumu enerģētiskās krīzes laikā stiprināt Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību. Viņš uzsver, ka šis lēmums ir pozitīvs signāls ikvienam vēja parku attīstītājam, apliecinot, ka Latvija no "tukšām runām" nonākusi līdz reālam atbalstam elektroenerģijas ražošanas avotu dažādošanai.

Galviņš skaidro, ka Krievijas atkārtoti izvērstais karš Ukrainā dienaskārtībā ir ienesis jaunus izaicinājumus, līdz ar to nacionālu interešu projektu vairs nav iespējams vērtēt tikai no savas viensētas prizmas.

"Tukuma vēja lieta" ir precedents, kas veicinās vēja enerģijas attīstību Latvijā

Latvijas Vēja enerģijas asociācija uzskata, ka tiesas lēmums apmierināt SIA "Pienava wind"...

"Tā būtu bezatbildīga rīcība, tāpēc varu apsveikt Tukuma novada domi, kas apzinājās, ka šis nav balsojums tikai par novada attīstību, vietējo labklājību, bet arī par Latvijas enerģētiskās neatkarības, drošības un labklājības stiprināšanu. Ceru, ka arī Dobeles novada dome rīkosies tikpat izlēmīgi, atbalstot projektam blakus esošo "Dobele wind" projektu," cer Galviņš.

Viņš skaidro, ka ir paredzēts, ka "Pienava wind" tiks uzstādītas vismaz 22 vēja turbīnas ar katras jaudu virs 6 megavatiem (MW). Ja tiktu īstenots arī blakus esošā "Dobele wind" vēja parka projekts, tad šie parki kopā ik gadu spētu saražot 700-1000 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas būtu pielīdzināms 10% no kopējā Latvijas gada elektroenerģijas patēriņa.

Šobrīd notiek darbs pie "Pienava wind" tehniskā projekta izstrādes. Tāpat iecerētajā parka teritorijā uzstādīts 140 metrus augsts meteoroloģiskais masts, lai iegūtu precīzākus vēja ātruma datus, kā arī fiksētu citus meteoroloģiskos parametrus, tādējādi precīzāk prognozējot vēja parka darbības rezultātus, informē Galviņš.

Kā vēstīts, Administratīvā apgabaltiesa 10.maijā nosprieda apmierināt SIA "Pienava wind" pieteikumu, kas iesniegts pret Tukuma novada domi, tādējādi secinot, ka domes lēmums iepriekš aizliegt uzņēmumam vēja parka tapšanu bijis prettiesisks.

Tiesa uzdevusi Tukuma novada domei izdot "Pienava wind" labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu akceptēta kompānijas paredzētā darbība - vēja elektrostaciju parka "Pienava" būvniecība Tukuma novadā, viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Apgabaltiesa atzina, ka ietekmes uz vidi procesā ir konstatētas un Vides pārraudzības valsts birojs ir pārbaudījis visas iespējamās paredzētās darbības ietekmes, konstatējis to būtiskumu, apsvēris to, vai un kā ietekmes var mazināt vai novērst, biroja atzinumā ietvertie argumenti ir detalizēti vērtēti.

Samērojot dažādas intereses, Administratīvā apgabaltiesa ņēma vērā to, ka paredzētā darbība atbilst Tukuma novada teritorijas plānošanas dokumentos atļautajai izmantošanai, ka ietekme uz iedzīvotāju veselību un dzīvnieku sugām vai nu nav, vai ir minimāla, kā arī pastāv ietekmju novēršanas un samazināšanas pasākumi.

Tā kā paredzētās darbības vietas apkārtnē atrodas gan izklaidus apdzīvotas vietas, viensētas un atsevišķi kultūras pieminekļi un ka šādi apstākļi ir konstatējami praktiski visā Latvijas teritorijā, ka būtiskākā paredzētās darbības ietekme ir ietekme uz ainavu, bet vienlaikus svarīgas sabiedrības intereses ir arī uz nelabvēlīgo klimata pārmaiņu samazināšanu, Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka paredzētās darbības vieta ir piemērots un optimāls variants, kurā paredzēto darbību atļaut.

Kā iepriekš norādīja "Pienava wind" vienīgā īpašnieka SIA "Eolus" valdes loceklis Galviņš, "Pienava wind" attīstības projekts ir precedents, kura rezultāts kopumā ir sava veida atskaites punkts tam, vai Latvijā vēja parki paliks tikai "uz papīra", vai tomēr tiks uzbūvēti.

"Eolus" reģistrēta 2011.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2845 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas īpašnieks ir Zviedrijas uzņēmums "Eolus Vind".

Kompānijai "Eolus" Latvijā ir desmit meitasuzņēmumi "Audruves Wind", "Gulbji Wind", "Melderi Wind", "Virzas Wind", "Dobele Wind", "Mekji Wind", "Osi Wind", "Unas Wind", "Valpene Wind" un "Pienava Wind".

Enerģētika

Zviedrijas Eolus Vindpark 53 izveidojis meitasuzņēmumu Kurzeme Offshore

LETA,27.06.2022

"Kurzeme Offshore" vienīgais valdes loceklis ir vēja parku attīstītāja SIA "Eolus" vienīgais valdes loceklis Gatis Galviņš.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas kompānija "Eolus Vindpark 53" izveidojusi Latvijā meitasuzņēmumu SIA "Kurzeme Offshore", liecina informācija "Firmas.lv".

Kompānija "Kurzeme Offshore" reģistrēta 2022.gada 15.jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 2800 eiro. Tās vienīgā īpašniece ir Zviedrijas "Eolus Vindpark 53".

Savukārt "Kurzeme Offshore" vienīgais valdes loceklis ir vēja parku attīstītāja SIA "Eolus" vienīgais valdes loceklis Gatis Galviņš.

Aģentūrai LETA Galviņš norādīja, ka "Kurzeme Offshore" Latvijā nodarbosies ar "offshore" jeb atkrastes vēja enerģijas projektu realizāciju.

Taču uz jautājumu, kādā termiņā projektus paredzēts īstenot, atbildi viņš nesniedza.

"Kurzeme Offshore" ir vienīgais "Eolus Vindpark 53" piederošais uzņēmums Latvijā. Tomēr Galviņš ir valdes loceklis vēl 13 dažādās kompānijās, kuras tieši un netieši pieder Zviedrijas "Eolus Vind Aktiebolag", tostarp "Eolus", kam ir 13 meitasuzņēmumi - "Pienava wind", "Mekji wind", "Melderi wind", "Audruves wind", "Dobele wind", "Osi wind", "Mindes wind", "Alokste wind", "Pievikas wind", "Gulbji wind", "Valpene wind", "Unas wind" un "Virzas wind".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko septiņu gadu laikā zviedru uzņēmums Eolus Latvijā iecerējis īstenot vairākus vēja parku projektus, kopumā uzstādot gandrīz 700 megavatus (MW) vēja jaudu, stāsta Inga Āboliņa, SIA Eolus valdes locekle.

Latvijai ir liels potenciāls vēja enerģijas attīstībā un tas noteikti ir jāizmanto, teic I.Āboliņa, piebilstot, ka šobrīd Eolus strādā vairākos attīstības virzienos. Izvērtējam iespējas visā Latvijas un Lietuvas teritorijā un nedaudz arī Igaunijā. Latvijā attīstības stadijā pašlaik ir Pienava Wind projekts Tukuma novadā, kur mēs strādājam pie vēja elektrostaciju ar jaudu 160 MW izbūves, un plānojam, ka šo staciju ekspluatācijā nodosim jau 2026. gada beigās, norāda Eolus valdes locekle. Tāpat aktīvi strādājam arī Talsu novadā un Pāvilostā, kā arī nopietni vērtējam potenciālu citur Latvijā, pauž I.Āboliņa.

Kā kopumā vērtējat vēja enerģijas projektu attīstību Latvijā, un kāpēc šajā nozarē mēs atpaliekam no kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem?

Enerģētika

Baltijai jāturpina audzēt vēja jaudas

Armanda Vilciņa,20.08.2025

Vēja turbīnas būvniecība Laflora Energy vēja parka Kaigu purvā, Jelgavas novadā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo mērķtiecīgi virzās uz vēja enerģijas attīstīšanu Latvijā un Baltijā, ik gadu palielinot atjaunīgās ģenerācijas portfeli, norāda Kaspars Novickis, AS Latvenergo vēja un saules parku attīstības direktors.

Mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem ilgtspējīgu, drošu un pieejamu elektroenerģiju, un, redzot nepieciešamību palielināt vēja jaudas Baltijas mērogā, mēs turpinām iesākto ceļu, skaidro K.Novickis. Pašlaik Latvijā Latvenergo īsteno vairākus nozīmīgus vēja enerģijas projektus, tostarp Laflora Energy vēja parku ar 108,8 megavatu (MW) uzstādīto jaudu, Pienava Wind projektu ar plānoto jaudu 147 MW, kā arī 54 MW vēja elektrostacijas izbūvi Preiļu novadā. Tāpat uzņēmums strādā pie trīs attīstības iecerēm Ventspils novadā un izskata sadarbības iespējas ar citiem uzņēmumiem par vēja parku iegādi.

Sabalansē portfeli

Vēja enerģija, salīdzinot ar fosilajiem energoresursiem, ir videi draudzīgāka un ilgtspējīgāka, atgādina K.Novickis. “Tā nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt mūsu rīcībā ir pietiekami daudz vēja resursu. Salīdzināt varam arī pašas elektroenerģijas ģenerācijas izmaksas, kas, ņemot vērā Lazard pētījuma datus, vējam ir krietni zemākas nekā fosilajiem resursiem. Vienlaikus jāatceras, ka vēja enerģija ir atkarīga no laika apstākļiem – brīžos, kad vēja un saules jaudu nav pietiekami un hidroresursi ir ierobežoti, elektroenerģijas nodrošināšanai tiek izmantoti fosilie enerģijas avoti. Tie darbojas kā drošības tīkls jeb apdrošināšanas polise energosistēmai, garantējot piegādes nepārtrauktību. Šī iemesla dēļ Latvenergo uztur sabalansētu ģenerācijas portfeli, kurā līdzās atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir arī vadāmās jaudas - termoelektrocentrāles (TEC) un hidroelektrostacijas (HES),” uzsver K.Novickis.Viņš norāda, ka vēja staciju būtiska priekšrocība, salīdzinot ar saules stacijām, ir stabilāka enerģijas ražošana visa gada garumā, taču vienlaikus saules enerģijas projekti ir vieglāk īstenojami un retāk saskaras ar sabiedrības pretestību. “Vēja enerģijas projekti ir pakļauti vairākiem riskiem - ne visi no tiem nonāk līdz realizācijai sabiedrības pretestības, birokrātisku šķēršļu un tirgus neprognozējamības dēļ, turklāt arī pats vējš var būtiski ietekmēt sagaidāmos rezultātus. Šādos apstākļos sabalansēts ģenerācijas portfelis kalpo kā aizsardzība pret riskiem. To apliecina arī Somijas pieredze - uzlabojot energosistēmas infrastruktūru un nodrošinot konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu, iespējams daudz veiksmīgāk piesaistīt energoietilpīgo nozaru investorus,” pauž K.Novickis.

Enerģētika

Pati lētākā un visātrāk ieviešamā enerģētika

Andis Sedlenieks,15.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja un saules enerģētika ir lētākais un ātrāk ieviešamais risinājums, intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas enerģētikas uzņēmuma Eolus valdes priekšsēdētājs Pērs Vitalisons (Per Witalisson) un izpilddirektors Kristers Badens Hansens (Christer Baden Hansen).

Kas ir Eolus – kāda ir uzņēmuma īsā vēsture, tajā skaitā Latvijā?

Kristers Badens Hansens (K. B. H.): Eolus ir biržā kotēts Zviedrijas uzņēmums ar aptuveni 30 tūkstošiem akcionāru. Mūsu galvenais darbības virziens ir atjaunojamās enerģētikas attīstīšana. Mēs īstenojam vēja un saules enerģijas projektus, kā arī izstrādājam risinājumus enerģijas uzkrāšanai un uzglabāšanai. Strādājam šajā jomā jau vairāk nekā 30 gadus – savu pirmo vēja turbīnu uzstādījām vēl 1991. gadā, un šajā laikā esam no maza vietējā uzņēmuma, tā laika start-up, pārtapuši par biržā kotētu kompāniju un piedalījušies (co-contracted) vairāk nekā 800 vēja turbīnu uzstādīšanā.