Jaunākais izdevums

Pēc ilgstošā un straujā krituma Turcijas liras kurss otrdien pieauga, mazinot spriedzi pasaules akciju tirgos.

«Turcijas lira beidzot guvusi kaut kādu atbalstu pēc divu dienu intensīvas pārdošanas, kas izraisīja paniku visos tirgos,» sacīja «Forex.com» analītiķis Favads Razakzada.

Liras kursa kāpums pēc Turcijas centrālās bankas solījuma nepieciešamības gadījumā nodrošināt likviditāti bankām mazināja bažas par citām attīstības valstu valūtām, kuras ietekmējušas liras nedienas. Tomēr Indijas rūpijas kurss otrdien saruka līdz rekordzemam līmenim - 70 rūpijām par vienu ASV dolāru.

Taču nervozitātes mazināšanos neveicināja Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana otrdienas paziņojums, ka viņa valsts boikotēs ASV elektronikas preces.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās samazinājās.

Eiro vērtība pret ASV dolāru kritās, britu mārciņas kurss pret dolāru saruka, bet dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien samazinājās par 0,16 ASV dolāriem līdz 67,04 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 0,15 dolāriem līdz 72,46 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» otrdien pieauga par 0,5% līdz 25299,92 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500» kāpa par 0,6% līdz 2839,96 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» palielinājās par 0,7% līdz 7870,89 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par 0,4% līdz 7611,64 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX tikpat kā nemainījās un slēgšanas brīdī bija 12358,87 punkti, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās līdz 5403,41 punktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,1410 līdz 1,1345 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret dolāru saruka no 1,2763 līdz 1, 2714 dolāriem par mārciņu, bet dolāra vērtība attiecībā pret jenu pieauga no 110,870 līdz 111,21 jenai par dolāru. ASV dolāra vērtība pret Turcijas liru samazinājās no 6,88 līdz 6,30 lirām par dolāru un eiro vērtība pret Turcijas liru saruka no 7,87 līdz 7,26 lirām par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Bankas eksperts: Nav jābaidās par Turcijas finanšu problēmu tiešu ietekmi uz Latviju

LETA, 23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu problēmās nonākusī Turcija nav būtisks ekonomiskais partneris Latvijai, līdz ar to nav tiešā veidā jābaidās par Turcijas problēmu ietekmi uz Latviju, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds.

Viņš norādīja, ka investīciju un eksporta apjomu ziņā Turcija mūsu valsts sadarbības partneru sarakstā ierindojas divdesmitajās vietās.

Vienlaikus Latvijas Bankas eksperts norādīja, ka Turcija ir uzņēmusi lielu skaitu - vairāk nekā trīs miljonus - Sīrijas bēgļu. Tādēļ Eiropa, tostarp Latvija, ir ieinteresēta, lai arī turpmāk Turcija palīdzētu bēgļu uzņemšanā.

Strazds norādīja, ka Turcijas finanšu problēmas ir «hroniskas slimības saasinājums». Iemesli tām meklējami paša Turcijā, kuras valūtas vērtība 3-4 gadu laikā kritusies trīskārt. Patlaban vērojama ekonomikas pārkaršana un kreditēšanas tempu izraisīts burbulis - pieaudzis importa apjoms un palielinājusies inflācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jāsaprot, ka Latvijā labākajā gadījumā raža ir vienreiz gadā, bet Turcijā – trīsreiz gadā,» jautāts, ko atbild tiem, kuri brīnās, ka daļa Spilvas gurķu produktu ir ražoti Turcijā, sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness akcentē SIA Orkla Confectionery & Snacks Latvija un SIA Orkla Foods Latvija valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

«Jāsaprot, ka Latvijā labākajā gadījumā raža ir vienreiz gadā, bet Turcijā – trīsreiz gadā. Tajā pašā laikā Latvijas patērētājam garšo mazie gurķīši – trīs līdz sešus centimetrus gari. Neviens Latvijā nespēj izaudzēt tik daudz tieši tādu produktu, jo apjomi, ko mēs tirgojam, ir daudz lielāki. Tāpat – cik daudz varam izaudzēt papriku vai saldos piparus?» viņš jautā.

«Otrs ir specializācija. Lieli uzņēmumi specializējas tajā, ko prot vislabāk. Spilva ir Orkla mērču ekselences centrs, kas nozīmē, ka investējam lielas summas šajās tehnoloģijās un radām produktus, ko mūsu konkurenti reģionā nespēj. Visā investēt nav iespējams – tas nebūs rentabli, un bizness pazudīs. Ir jāsaprot, kas ir uzņēmuma spēcīgās kategorijas, un uz tām jākoncentrējas,» skaidro T. Didrihsons. Spilvas gurķu produkti tiek ražoti arī Latvijā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ministrs: Turcija izstrādājusi ekonomiskās rīcības plānu investoru bažu kliedēšanai

LETA--BBC, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcija ir izstrādājusi ekonomiskās rīcības plānu, lai mazinātu investoru bažas pēc Turcijas liras kursa dramatiskā krituma, svētdien paziņojis Turcijas finanšu ministrs Berats Albairaks.

Ministrs intervijā laikrakstam «Hurriyet» paziņoja, ka plāns tiks īstenots, sākot no pirmdienas.

Turcijas ekonomikai ir nopietnas pārkaršanas pazīmes, un lielā kārtējo maksājumu konta deficīta dēļ tā ir atkarīga no ārzemju kapitāla ieplūšanas. Liras kursa kritumu veicina arī saspīlējums Ankaras attiecībās ar Vašingtonu.

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien paziņoja, ka divkāršojis muitas tarifus tērauda un alumīnija importam no Turcijas.

Piektdien lira zaudēja 20% no savas vērtības attiecībā pret dolāru.

Albairaks intervijā «Hurriyet» paziņoja, ka Turcija rīkosies ātri, un plānā paredzēta palīdzība bankām un mazajiem un vidēja lieluma uzņēmumiem, kurus visvairāk skāris dramatiskais liras kursa kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

NATO līderi apstiprina aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīm

LETA--DPA, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz Turcijas sākotnēji izteiktajiem iebildumiem, NATO līderi trešdien apstiprinājuši jaunus aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīm, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

"Šodien mēs vienojāmies par atjauninātu plānu Baltijas valstīm un Polijai," pēc NATO 70.gadadienai veltītā samita pavēstīja Stoltenbergs. "Ir labi zināms, ka starp NATO sabiedrotajiem ir dažādi viedokļi par to, kā apzīmēt YPG (kurdu bruņotais grupējums "Tautas aizsardzības vienības")."

Jautājums ticis pārspriests starp sabiedrotajiem, taču trešdien samita sarunās tas "netika konkrēti skatīts", sacīja Stoltenbergs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka sabiedrotie ir vienisprātis par nepieciešamību neapdraudēt panākumus pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts".

Kā ziņots, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans bija pavēstījis, ka nepiekritīs NATO aizsardzības plānam Baltijas valstīm un Polijai, kamēr alianse neatbalstīs Ankaras bažas attiecībā uz Sīrijas kurdu kaujiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcija boikotēs ASV ražotās elektronikas preces, valstij šādi reaģējot uz Vašingtonas noteiktajām sankcijām par ASV mācītāja Endrū Bransona turēšanu apcietinājumā, otrdien paziņojis Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans.

«Mēs šeit ražosim pat vēl labākus, augstākas kvalitātes produktus, ko mēs iegādājamies ārvalstīs, un mēs tos pārdosim ārvalstīs. Mēs boikotēsim Amerikas elektronikas preces,» institūta SETA rīkotā pasākumā norādīja Erdoans.

«Ja viņiem ir «iPhone», mums pretējā pusē ir «Samsung,» sacīja Erdoans. «Mums mūsu pašu valstī ir «Venus» un «Vestel»,» piebilda prezidents, norādot uz Turcijas kompāniju «Vestel Elektronik» un tās ražoto viedtālruni.

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien paziņoja, ka divkāršojis muitas tarifus tērauda un alumīnija importam no Turcijas, tādējādi padziļinot krīzi Vašingtonas un Ankaras attiecībās.

1.augustā ASV noteica sankcijas Turcijas tieslietu un iekšlietu ministriem saistībā ar Bransona turēšanu apcietinājumā, kas tagad nomainīts pret mājas arestu. Bransons Turcijā apsūdzēts par spiegošanu, saistību ar terorismu un ASV trimdā dzīvojošo musulmaņu sludinātāju Fetullu Gilenu. Turcija apsūdz Gilenu 2016.gada jūlijā notikušā neveiksmīgā puča organizēšanā pret Erdoanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien draudēja iznīcināt Turcijas ekonomiku, ja tā pārkāps zināmu robežu. Tiesa gan, prezidents konkrēti nenorādīja, par kādiem pārkāpumiem viņš Turciju varētu sodīt.

«Ja Turcija izdarīs kaut ko tādu, ko es savā dižajā un nepārspējamajā gudrībā uzskatīšu par zināmu robežu pārkāpšanu, es pilnībā iznīcināšu un izsvītrošu Turcijas ekonomiku, kā es to iepriekš jau esmu darījis,» tviterī brīdināja Tramps.

Tirgi nekavējoties reaģēja uz ASV līdera draudiem. Pēc tvīta publicēšanas Turcijas liras kurss krities par 2,31%, vēsta biznesa portāls «MarketWatch».

ASV bruņotie spēki sākuši pamest pozīcijas līdzās Turcijas-Sīrijas robežai pēc tam, kad Baltais nams svētdien paziņoja, ka nestāsies ceļā Turcijas operācijai pret Sīrijas kurdu kaujiniekiem, kas ar ASV palīdzību spēlēja izšķirošu lomu «Islāma valsts» «kalifāta» sagrāvē Sīrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Redzot pie horizonta vēlēšanas, Turcijas prezidents negrib dzirdēt par sakarsušās ekonomikas piebremzēšanu

Eiropai svarīgajā partnervalstī Turcijā politiskā nepieciešamība pēc izaugsmes un uzplaukuma sajūtas tautā turpina karsēt ekonomiku, kamēr analītiķi brīdina par tās acīmredzamu pārkaršanu. Nākamgad gaidāmo parlamenta vēlēšanu dēļ ir paredzams, ka šī tendence neatslābs.

Kamēr starptautiskie ekonomikas vērotāji Turciju brīdina par nepārpārotamajām pārkaršanas pazīmēm, prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana prioritāte ir viņa rokās aizvien vairāk koncentrētās varas leģitimizācija tautas acīs, un ekonomiskā izaugsme ir tam piemērots instruments. Prezidents retorikā pret brīdinošajām balsīm ir pat izcēlies ar ekonomiski ačgārnu prātulu, ka centrālās bankas noteiktās bāzes procentlikmes samazināšana liek samazināties arī inflācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcija no 1.janvāra ieviesīs 1,5 eiro lielu drošības nodevu tūristiem, kas tiks iekasēta lidostās pēc ielidošanas, vēsta Turcijas mediji, atsaucoties uz valsts lidostu galveno pārvaldi.

Kā vēsta portāls «Turizmhaberleri», sākotnēji tika plānots ieviest nodevu trīs eiro apmērā vienam cilvēkam. Taču Turcijas tūrisma aģentūru asociācija TURSAB vērsās pie kultūras ministra ar lūgumu samazināt nodevu, jo miljoniem tūristu jau apmaksājuši atpūtu Turcijā 2019.gadā. Pēc pārrunām nolemts nodevu samazināt līdz 1,5 eiro vienam cilvēkam.

«Viena no lielākajām Turcijas priekšrocībām kā tūrisma galamērķim ir labā cenas un kvalitātes attiecība. Tūrisma pakas 2019.gadam tiek pārdotas jau trīs mēnešus, sākot no oktobra, neiekļaujot jauno nodevu. Tās ir nopirkuši miljoniem ārvalstu tūristu. Trīs eiro var šķist nenozīmīga summa, taču ja šie izdevumi tiks uzlikti tūrisma operatoriem, viņiem nāksies samaksāt miljoniem eiro,» sacīja TURSAB vadītājs Firuzs Balikaja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Tramps apstiprina sankcijas Turcijas līderiem, atjauno tarifus un izbeidz tirdzniecības sarunas

LETA--AFP, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien apstiprināja sankciju noteikšanu Turcijas līderiem, atjaunoja muitas tarifus Turcijas tērauda produkcijai un izbeidza tirdzniecības sarunas, šādi protestējot pret Turcijas ofensīvu Sīrijā.

«Es esmu pilnīgi gatavs ātri sagraut Turcijas ekonomiku, ja Turcijas līderi turpinās iet pa šo bīstamo un iznīcinošo taku,» paziņoja Tramps. Prezidents sacīja, ka ir izdevis izpildrīkojumu, kas ļauj noteikt sankcijas esošām un bijušām Turcijas amatpersonām, kā arī nekavējoties izbeidzis sarunas par ASV-Turcijas tirdzniecības vienošanos.

Tramps arī sacīja, ka viņš atjaunos 50% muitas tarifu Turcijas tērauda produkcijai. Šāds tarifs bija viens no pasākumiem, kurus ASV pērn īstenoja, lai panāktu Turcijā aizturēta amerikāņu mācītāja atbrīvošanu. Tramps maijā pazemināja šo tarifu līdz 25%, pielāgojoties tarifiem, ko Tramps bija piemērojis citiem ASV tirdzniecības partneriem, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES). Pēc Trampa izpildrīkojuma tika noteiktas ASV sankcijas Turcijas Aizsardzības ministrijai un Enerģētikas ministrijai, kā arī iekšlietu, aizsardzības un enerģētikas ministriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ceturtdien, viesojoties Ungārijā, atkārtojis savus draudus atvērt nelegālajiem imigrantiem durvis uz Eiropu, ja starptautiskā sabiedrība nepalielinās atbalstu Turcijai. Eiropas Savienība un Turcija 2016. gadā noslēdza vienošanos, saskaņā ar kuru ES apņēmās piešķirt palīdzību Turcijai sešu miljardu eiro apmērā. Turcija piekrita apturēt nelegālo imigrantu plūsmu uz Eiropu. Erdogans ir vairākkārt draudējis atļaut nelegālajiem imigrantiem doties tālāk uz Eiropu, ja starptautiskie partneri nepiešķirs Turcijai vairāk naudas, lai palīdzētu tai izmitināt bēgļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ASV vērš sankcijas par sadarbību ar Ziemeļkoreju pret Latvijā reģistrēta uzņēmuma Falcon International īpašnieku

Db.lv, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Finanšu departamenta ārvalstu ieguldījumu kontroles birojs (The U.S. Department of the Treasury’s Office of Foreign Assets Control, OFAC) vērš sankcijas pret Turcijā reģistrētu uzņēmumu un tā valdes locekli Turcijas pilsoni Huseinu Sahinu, kuram Latvijā pieder uzņēmums SIA «Falcon International», par sadarbību ar Ziemeļkoreju, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

ASV Finanšu departamenta ārvalstu ieguldījumu kontroles birojs norāda, ka Turcijā reģistrētais uzņēmums SIA «Falcon International Group» ir mēģinājis tieši vai netieši importēt, eksportēt vai reeksportēt ieročus un luksusa preces Ziemeļkorejā, sacīts biroja 4.oktobrī izplatītajā paziņojumā. Birojs vērš sankcijas pret uzņēmumu, kā arī pret uzņēmuma valdes locekli un vienīgo īpašnieku Huseins Sahins un uzņēmuma ģenerāldirektoru Erhanu Culhu par darbībām, tieši vai netieši rīkojoties SIA «Falcon» interesēs vai SIA «Falcon» vārdā. Paziņojumā norādīts, ka SIA «Falcon International Group» arī ir filiāle Latvijā.

Līdz ar noteiktajām sankcijām ASV personām ir aizliegts sadarboties ar jebkuru no identificētajām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuviešu starptautisko naudas pārskaitījumu kompānijas TransferGo klientu skaits pārsniedzis pirmo miljonu

Nesen TransferGo noslēdza B līmeņa investīciju raundu, un līdz šim kopumā kompānija piesaistījusi aptuveni 44,4 milj. dolāru investīcijas no Revo Capital, Seventure Partners, Vostok Emerging Finance, Practica Capital, Hard Yaka, U-Start u.c., liecina TechCrunch apkopotā informācija. «Uzņēmumā ir ienākuši vērienīgi investīciju fondi, par ko esam priecīgi,» saka Daumants Dvilinsks (Daumantas Dvilinskas), TransferGo (UAB GoSystems) līdzdibinātājs. Šā gada beigās vai nākamā gada sākumā varētu sekot nākamais finanšu piesaistīšanas raunds. Pirms dažiem mēnešiem uzņēmums sasniedza miljons klientu robežu, turklāt izaugsme no pusmiljona līdz miljonam notikusi ļoti strauji – dažos mēnešos. D. Dvilinsks spriež, ka izdosies vēlreiz dubultot klientu skaitu mazāk nekā gada laikā. Dienā klientu skaits aug par aptuveni 3000, un kompānija apstrādā 2,5 miljonus transakciju gadā. Vidējā summa, ko cilvēki pārsūta, izmantojot TransferGo, ir 350 britu mārciņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidēji Latvijā uz 1000 baneru ekspozīcijas reizēm tiek veikti 5,3 klikšķi, kas ir par 0,4 klikšķiem mazāk kā pirms gada. Lai gan tradicionālos reklāmas banerus Latvijā joprojām izmanto biežāk, interaktīvo kampaņu CTR ir krietni ievērojamāks, liecina interneta pētījumu uzņēmuma Gemius jaunākais gemiusAdMonitor pētījums.

Kā vēsta Gemius AdMonitor pārskats par 2018. gada pirmo pusi, Latvijas CTR (click-through rate) rādītājs jeb reklāmas klikšķu skaitu uz 1000 baneru ekspozīcijas reizēm ir 0,53% un tas nozīmē, ka vidēji uz katriem parādītajiem 1000 reklāmas baneriem tiek izdarīti 5,3 klikšķi. Savukārt visbiežāk klikšķus uz reklāmām veic Ukrainā (1,15% jeb aptuveni 1,2 klikšķi uz 1000 baneriem), Polijā (0,92% jeb aptuveni 9,2 klikšķi) un Turcijā (0,88% jeb aptuveni 8,8 klikšķi).

Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem pārskatiem, klikšķu skaits Latvijā samazinās, jo 2016. gada pirmajā pusē Latvijas CTR rādītājs bija 0,78%, taču jau gadu vēlāk jeb 2017. gada pirmajā pusē CTR skaits bija krities uz 0,69%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Stambulas jaunajā lidostā investēti aptuveni 8 miljardi eiro

Zane Atlāce - Bistere, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas Republikas dibināšanas 95.gadadienā 29.oktobrī atklāta Stambulas jaunā lidosta, kas pēc pilnīgas pabeigšanas 2030.gadā pretendē kļūt par lielāko lidostu pasaulē, vēsta ārvalstu mediji.

Lidostas izmaksas tiek lēstas aptuveni 8 miljardu eiro apmērā. Pēc atklāšanas sāks darboties lidostas pirmā kārta, kuras jauda ir 90 miljoni pasažieru gadā.

Līdz 2030.gadam plānots pabeigt arī otro kārtu, kas ļaus apkalpot 150 miljonus pasažieru gadā, tādējādi stiprinot izredzes kļūt par lielāko lidostu pasaulē. Pašlaik pasaules lielākās lidostas tituls pieder Hārtsfīlda-Džeksona lidostai Atlantā, kas pērn apkalpoja 104 miljonus pasažieru.

Pēc otrās kārtas pabeigšanas Stambulas lidostā būs seši skrejceļi, pašlaik ir uzbūvēti divi.

Pirmie regulārie reisi no jaunās lidostas tiks sākti 1.novembrī - Turcijas nacionālā aviokompānija Turkish Airlines dosies uz Ankaru, Izmiru un Antalju, Turcijā, kā arī uz Erdžanu, Kipras turku daļā, un Azerbaidžānas galvaspilsētu Baku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans svētdien paziņojis, ka valsts viena pati nespēs tikt galā ar jauno bēgļu vilni, desmitiem tūkstošiem sīrieši pametot Krievijas uzlidojumiem pakļauto Sīrijas Idlibas provinci.

"Ja vardarbība pret Idlibas provinces cilvēkiem netiks apturēta, šīs [bēgļu] skaits vēl vairāk pieaugs," norādījis Erdoans. "tādā gadījumā Turcija viena pati neuzņemsies šādu migrācijas slogu.

Šobrīd Turcijā jau atrodas gandrīz 3,7 miljoni reģistrētu sīriešu bēgļu, un Ankara jau iepriekš brīdinājusi, ka nespēj izturēt šādu slogu.

"Negatīvās sekas spiedienam, kam tiksim pakļauti, jutīs arī visas Eiropas valstis, īpaši Grieķija," brīdinājis Erdoans.

Viņš apsūdzējis Eiropas Savienību (ES), ka joprojām nav saņēmusi sešus miljardus eiro, ko Brisele solījusi apmaiņā pret nelegālo imigrantu plūsmas apturēšanu uz Eiropu.

Tikmēr ES, kā arī ASV kritizē Turcijas iebrukumu Sīrijas ziemeļdaļā, norādot, ka vēršanās pret kurdu kaujiniekiem vēl vairāk destabilizē situāciju pilsoņkara plosītajā valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržas trešdien saruka akciju cenas, atjaunojoties bažām par Turcijas kržies ietekmi un investoriem cenšoties atbrīvoties no riskantākajiem aktīviem.

Vairāki analītiķi norādīja, ka investorus dara nemierīgus arī vājie Ķīnas ekonomikas dati.

«Visā Eiropā notiek plaša akciju izpārdošana, jo dīleri ir nobažījušies par valūtas krīzi Turcijā un Ķīnas izaugsmes atslābumu,» raksta «CMC Markets UK» analītiķis Deivids Madens.

«National Australia Bank» vecākais valūtu stratēģis Rodrigo Katrils prognozēja, ka, lai gan trešdien jau otro dienu turpinājās Turcijas liras kursa kāpums, krīze Turcijā vēl kādu laiku turpinās ietekmēt pasaules biržas.

«Grūti iedomāties, ka liras problēmas varētu beigties, kamēr mēs neredzēsim būtiskus fiskālus pasākumus, lai atvēsinātu Turcijas ekonomiku, procentlikmju paaugstināšanu un diplomātisku atrisinājumu spriedzei attiecībās ar ASV,» viņš norādīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 9. oktobrī Turcija sākusi plašu uzbrukumu kurdu kontrolētajām teritorijām Sīrijas ziemeļaustrumos, tādēļ Ārlietu ministrija atkārtoti un stingri aicina ceļotājus neapmeklēt Turcijas–Sīrijas pierobežas reģionus.

Saistībā ar notiekošo karadarbību un saspringto drošības situāciju Sīrijas Arābu Republikā Ārlietu ministrija stingri iesaka nedoties uz Sīriju.

Ja cilvēks atrodas minētajā reģionā, ministrija aicina paziņot tuviniekiem, ka ir drošībā, kā arī sekot līdzi vietējo varas iestāžu norādījumiem un aktuālajai informācijai plašsaziņas līdzekļos par drošības situāciju Turcijā un Sīrijā, kā arī iespējamajiem pārvietošanās ierobežojumiem.

Sīkāku informāciju par ceļojuma brīdinājumiem uz Turciju lasīt šeit.

Sīkāku informāciju par ceļojuma brīdinājumiem uz Sīriju lasīt šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi krītas, investoriem bažījoties par jauno tirgu problēmām

LETA--AFP, 07.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas biržu indeksi ceturtdien kritās, investoriem turpinot bažīties par jauno tirgu (emerging markets) problēmām, bet Volstrītā saruka divi no trim indeksiem, ko noteica tehnoloģiju firmu akciju cenu krišanās.

«Finanšu tirgos šodien valdīja drūma noskaņa, jo investoru pārliecību satricināja bailes par jauno tirgu krituma izplatīšanos tālāk,» sacīja FXTM pētnieciskais analītiķis Lukmans Otunuga.

Investorus padarīja nervozus galvenokārt problēmas tādos jaunajos tirgos kā Argentīna, Turcija un Dienvidāfrika, un viņu noskaņojumu pasliktināja iespējamā jaunu ASV muitas tarifu noteikšana Ķīnas precēm.

Argentīnas peso kurss pret ASV dolāru ceturtdien gan pieauga pēc tam, kad Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pārstāvis raksturoja sarunas par krīzes aizdevuma paketi šai valstij kā «ļoti aktīvas».

Indijas rūpijas vērtība sasniedza rekordzemu līmeni – 72 rūpijas par ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Volkswagen atliek lēmumu par rūpnīcas būvniecību Turcijā

LETA--DPA, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas autobūves uzņēmums «Volkswagen» atlicis lēmuma pieņemšanu par jaunas ražotnes būvniecību pie Turcijas rietumu pilsētas Izmiras, ņemot vērā Turcijas militāro ofensīvu Sīrijas ziemeļos, otrdien paziņoja autoražotāja preses pārstāvis.

«»Volkswagen» vadība atlikusi lēmumu par jaunas rūpnīcas būvniecību,» norāda preses pārstāvis, piebilstot, ka uzņēmums rūpīgi seko līdzi situācijai un ir noraizējies par pašreizējiem notikumiem.

Pirms Turcijas ofensīvas tika sākts sarunu pēdējais posms par jaunas «Volkswagen» rūpnīcas būvi Turcijā.

Turcija iebrukumu Sīrijas ziemeļaustrumos sāka trešdien pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par lēmumu atvilkt ASV īpašo uzdevumu spēkus.

Šīs Turcijas darbības jau izraisījušas citu valstu kritiku un sankciju noteikšanu Ankarai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Mana ceļošanas pieredze: CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš

Lelde Petrāne, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Neaizmirstamākie iespaidi saistās ar ceļojumu uz Taizemi. Tas bija ne tikai medusmēnesis, bet arī līdz šim tālākais un eksotiskākais no ceļojumiem.

Taizemē patika gan noslēpumainie un greznie budistu tempļi, gardā un daudzveidīgā virtuve, Tai masāžas un draudzīgie cilvēki, gan arī eksotiskā daba, tirkīzzilais ūdens, baltās smilšu pludmales un neatkārtojami skaistās salas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas un tilta projektēšanu un būvdarbiem cīnās seši pretendenti

Monta Glumane, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sacensību par Rail Baltica Rīgas Centrālās pasažieru stacijas, tilta un estakāžu projektēšanu un būvniecību iepirkuma otrajā kārtā turpinās sešas starptautiskas apvienības, informē projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā - Eiropas Dzelzceļa līnijas.

Apvienībās iekļāvušies arī Latvijas lielākie būvuzņēmēji un eksperti. Šogad tiks izsludināta iepirkuma otrā kārta, lai noskaidrotu uzvarētāju un noslēgtu līgumu par minēto darbu veikšanu.

Starp pretendentiem ir tādi uzņēmumi kā:

piegādātāju apvienība BASA (AS BMGS (Latvija); AS A.C.B. (Latvija); SIA STRABAG (Latvija); SIA AECOM Baltics (Latvija);

personu apvienība AB Kauno tiltai (Lietuva); Comsa S.A.U. (Spānija); Trakcja PRKil Spolka akcyjna (Polija); UAB Geležinkelio tiesimo centras (Lietuva); SIA Ceļu būvniecības sabiedrība IGATE (Latvija);

piegādātāju apvienība Acciona Mostostal Skonto Būve (Acciona Construccion S.A. (Spānija); Mostostal Warszawa S.A. (Polija); SIA Skonto Būve (Latvija);

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot Eiropas mazumtirdzniecības tirgus dažādos reģionos, Latvijā vidējā tirdzniecības platība uz vienu iedzīvotāju ir 1.05 m2, kas ir viens no mazākajiem rādītājiem Eiropā un mazākais starp visām Baltijas valstīm, liecina Maxima Latvija nozares apskats Maxima mazumtirdzniecības kompass.

Tirgus pētījumu uzņēmums GFK veica Eiropas mazumtirdzniecības tirgus pētījumu par 2017.gadu, kur rezultāti rāda, ka vislielākā tirdzniecības platības uz vienu cilvēku ir Beļģijā – 1.67 m2. 2. un 3. vietā ir Austrija un Nīderlande, attiecīgi ar 1.66 m2 un 1.59 m2. Savukārt, vismazāk Turcijā un Polijā – 0.67 m2 un 0.98 m2. Baltijas valstis atrodas trešajā valstu grupā, kur vidēji uz vienu iedzīvotāju ir no 1 m2 līdz 1.2 m2 tirdzniecības platības.

Šo potenciālu Latvijā izmanto pārtikas veikalu tīkli atverot ar vien jaunus veikalus, notiek aktīva jaunu tirdzniecības centru būvniecība vai esošo paplašināšana. Maxima Latvija 2018. gadā Rīgā ir atvēris divus Maxima XXX flagmaņus iepirkšanās centros – Domina Shopping un modes un izklaides centrā Rīga Plaza, tādējādi padarot iepirkšanos pircējiem vēl ērtāku, modernāku un pieejamāku. Kopumā 2018. gadā investējot 23 miljonus eiro, uzņēmums Maxima Latvija plāno rekonstruēt 15 veikalus Rīgā un reģionos, kā arī atvērt piecus dažādu formātu veikalus visā valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Govs liemeņa iepirkuma cena pagājušā gada decembrī Latvijā bija par 0,4% zemāka nekā mēnesi iepriekš, un liellopu gaļas cenas līmenis Latvijā pagājušā gada pēdējā mēnesī bija otrs zemākais starp Eiropas Savienībā (ES) dalībvalstīm, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Ministrijas dati liecina, ka govs liemeņa iepirkuma cena Latvijā 2018.gada decembrī bija 218 eiro par 100 kilogramiem, un līdz ar to mēneša laikā tā sarukusi par 0,4% - tā joprojām bija mazāka nekā vidēji ES, kur tā pērn decembrī bija 269,5 eiro par 100 kilogramiem.

ES eksperti secinājuši, ka liellopu gaļas cenas ES arī 2018.gada decembrī saglabājās zem iepriekšējo gadu cenu līmeņa, ar atsevišķiem izņēmumiem. Latvijā vidējā liellopu gaļas cena gada laikā pieaugusi par 1%, taču tās līmenis pērn decembrī bija otrs zemākais starp ES dalībvalstīm.

Savukārt teles liemeņa iepirkuma cena Latvijā pagājušā gada decembrī bija 234,7 eiro par 100 kilogramiem, kas ir par 38,4% mazāk nekā vidēji ES, kur tā pērn decembrī bija 380,9 eiro. Latvijā teles liemeņa cena pagājušā gada decembrī bija par 8,9% augstāka nekā novembrī. Turpretī buļļa liemeņa vidējā iepirkuma cena Latvijā pērnā gada decembrī bija 225 eiro par 100 kilogramiem, kas ir mazāka nekā ES pagājušā gada decembrī, kur tā bija 375,6 eiro par 100 kilogramiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un Eiropas Parlaments (EP) pirmdienas vakarā vienojušies par bloka nākamā gada budžetu, paziņojuši diplomāti un EP deputāti.

Dalībvalstu valdību amatpersonas un eiroparlamentārieši panākuši vienprātību, ka budžeta izdevumi nākamgad būs 153,6 miljardi eiro. Papildu līdzekļi tiks paredzēti cīņai pret klimata pārmaiņām un jauniešu bezdarbu, kā arī digitalizācijai. Salīdzinot ar sākotnēji iecerēto, par 85 miljoniem eiro tiks samazināts atbalsts ES kandidātvalstij Turcijai, ziņu aģentūrai DPA pastāstīja Eiroparlamenta deputāte no Vācijas Monika Holmeiere.

Ņemot vērā to, kāda situācija Turcijā ir tādās jomās kā likuma vara un preses brīvība, no ES budžeta Turcijai jāpiešķir līdzekļi tikai pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai, sadarbības programmai augstākajā izglītībā «Erasmus», kā arī palīdzībai Sīrijas bēgļiem, norādīja Holmeiere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru