Pēdējos gados “digitālā suverenitāte” ir kļuvusi par vienu no visbiežāk lietotajiem un vienlaikus visvairāk pārprastajiem jēdzieniem Eiropas tehnoloģiju debatēs. To bieži pasniedz kā izvēli starp globālajām un vietējām tehnoloģijām, starp inovācijām un regulējumu, starp atvērtību un drošību. Taču šāds skatījums ir maldinošs.

Digitāli attīstītai sabiedrībai suverenitāte nekad nav bijusi saistīta ar izolāciju, tā vienmēr ir nozīmējusi spēju saglabāt tiesības lemt pašiem. Mazajām valstīm šī atšķirība ir vēl būtiskāka.

Latvija, Lietuva un Igaunija savu digitālo sabiedrību ir veidojušas nevis izolējoties no pasaules attīstības tendencēm, bet gan iesaistoties tajās pēc iespējas ātrāk, pragmatiski un ar skaidru pārvaldību. Mūsu publiskie pakalpojumi, ekonomika un pat starptautiskā reputācija ir cieši saistīti ar digitālo uzticēšanos. Mums tehnoloģiju politika nav abstrakta diskusija – tā nosaka, kā iedzīvotāji mijiedarbojas ar valsti, kā uzņēmumi aug un attīstās, un cik noturīgi mēs esam saspringtos brīžos.Tieši tādēļ debates par suverenitāti var viegli novirzīties nepareizā gultnē.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums Balcia ievieš jaunu digitālo risinājumu KASKO un OCTA polišu īpašniekiem Latvijā un Igaunijā – turpmāk diennakts palīdzību uz ceļa varēs pieteikt arī mobilajā aplikācijā, kur pieteikumu tiek solīts apstiprināt divu minūšu laikā un klientam būs iespēja reālajā laikā sekot līdzi palīdzības auto atrašanās vietai.

“Katru mēnesi aptuveni 200 Balcia klienti Latvijā un Igaunijā vēršas pie mums pēc palīdzības, jo ar automobili uz ceļa atgadījies kas negaidīts. Visbiežāk tās ir dažādas tehniskas kļūmes, problēmas ar akumulatoru vai riepām. Līdz šim, lai izsauktu palīdzību, klientam bija jāzvana, jāskaidro situācija un jāgaida palīdzība, nezinot, pēc cik ilga laika tā ieradīsies. Piedzīvot problēmas ar auto ir gana satraucoši, tāpēc esam padarījuši palīdzības izsaukšanu tikpat ērtu kā picas pasūtīšanu. Tagad mūsu klienti var ērti pieteikt palīdzību Balcia mobilajā aplikācijā tikai ar dažiem klikšķiem un sekot līdzi, cik tālu atrodas palīdzības auto, kas dodas viņam palīgā,” skaidro Balcia Apdrošināšanas atlīdzību un inovāciju vadītāja Jolanta Lapa.

Rīga kļūs par kripto industrijas Eiropas centru – 22. un 23. aprīlī Hanzas Peronā norisināsies UN:BLOCK Europe 2025, kas pulcēs pasaules vadošos kripto uzņēmumus, regulatorus, uzņēmējus un inovatorus no visas pasaules.

Šī būs līdz šim nozīmīgākā kripto konference Baltijā. Latvijā teju katrs ceturtais digitālās paaudzes iedzīvotājs jau iegulda kripto valūtās, 19% Latvijas iedzīvotāju plāno ieguldīt tuvāko 10 gadu laikā.

Saskaņā ar LBAA un pētījumu centra "Norstat" datiem, 11,4% Latvijas iedzīvotāju jau ir ieguldījuši kriptovalūtās, visaktīvākā iesaiste ir digitāli nobriedušajā paaudzē – 22% jauniešu līdz 29 gadu vecumam.

“Šie skaitļi apliecina, ka digitāli domājošā paaudze uztver kripto kā nopietnu finanšu instrumentu, ne tikai kā īstermiņa trendu,” komentē LBAA vadītājs Reinis Znotiņš.

Kriptovalūtās tuvāko desmit gadu laikā plāno ieguldīt vēl 19% iedzīvotāju, un 9% to vēlas darīt jau tuvā gada laikā. Turklāt 74% kripto investoru Latvijā ir ieguldījuši summas līdz 1000 eiro, kas parāda nozares pieejamību un uzticību arī neliela mēroga investoriem.

Atjaunīgās enerģijas uzplaukums Latvijā varētu būt nozīmīga eksporta iespēja, jo potenciāli spējam saražot daudz vairāk elektroenerģijas nekā patērējam. Un tieši saules parku ražotā enerģija ir niša, kurā vēl iespējama būtiska attīstība.

Saules enerģijas parkus ir iespējams uzstādīt ātrāk nekā uzbūvēt vēja parkus un arī banku motivācija finansēt saules parkus ir ievērojama. Tas tādēļ, ka saules parku darbība jau ir pietiekami paredzama un bankām jau ir uzkrāta pieredze saules elektrostaciju finansēšanā. Taču šajā jomā pastāv kāds būtisks, neatrisināts paradokss, kas gan kavē, gan sadārdzina saules parku būvniecību. Pie tam, to ir viegli atrisināt.

Proti, neskatoties uz to, ka saules enerģijas parka būvniecībai ir vajadzīga būvatļauja un tam ir nepieciešama nodošana ekspluatācijā gluži kā citām būvēm, saules enerģijas parkus nevar reģistrēt zemesgrāmatā. Tas ir pat pārsteidzoši, ka šis jautājums nav atrisināts jau gadiem, jo saules enerģijas parkiem jau tagad piešķir un zemesgrāmatā var reģistrēt apbūves tiesību un Valsts zemes dienests saules parkam piešķir kadastra apzīmējumu, taču uzbūvēto saules parku kā “būvi” ierakstīt zemesgrāmatā nevar. Attiecīgi saules enerģijas parks tiek traktēts nevis kā būve un nekustamā īpašuma sastāvdaļa, bet kā “kustamā manta”.

Sabiedrības domāšana mainās – agrāk kiberdrošība tika uzskatīta par IT speciālistu atbildību, taču šobrīd kļūst skaidrs: kiberdrošība ir mūsu visu kopīga atbildība.

Šī gada Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) konference izgaismoja būtiskus virzienus – sākot no Eiropas kiberdrošības stratēģijas līdz atvērto datu drošības jautājumiem. Kā norādīja eksperti, nav jautājums, vai kāds kļūs par kiberuzbrukuma upuri, bet gan kad tas notiks. Tāpēc arī ir būtiski runāt par draudiem, dalīties pieredzē un veidot standartus.

Kiberuzbrukumi vairs nav ārkārtas gadījumi – tie notiek nepārtraukti un kļuvuši par daļu no mūsu digitālās ikdienas. Sabiedrībā parasti uzzinām tikai par skaļākajiem incidentiem, un nereti arī tikai tad, ja to publisko pats cietušais. Iemesli, kādēļ par šādiem incidentiem netiek ziņots, ir dažādi, bet kopējās kiberdrošības labā būtu ieteicams to darīt. Kā zināms, realitātē uzbrukumi notiek nepārtraukti, nereti pat ilgstoši, gadiem ilgi, paliek pat neievēroti. Kiberuzbrukumi var ietekmēt jebkuru – uzņēmumus, valsts institūcijas, un arī privātpersonas.

Jaunattīstības tirgi aizvien turpina piesaistīt fintech uzņēmumu interesi. Potenciāls ir acīmredzams: jaunas, digitāli izglītotas sabiedrības, strauji augoša vidusšķira un ierobežoti banku pakalpojumi. Vienlaikus ir uzņēmēji un investori, kas šīm valstīm met līkumu, aizbildinoties ar augstiem riskiem. No pieredzes fintech jomā teiktu, ka ar visu var tikt galā.

Daudzi no jaunattīstības tirgiem ir milzīgas ekonomikas, lielākas par virkni Eiropas valstu. Bet lielums var būt mānīgs. Svarīgāk reizēm ir tas, kā valsts darbojas kā sistēma - vai ir labi funkcionējošas kredītiestādes, kredītbiroji, efektīvas tiesas, pieejami parādu piedziņas mehānismi, pietiekama sabiedrības digitālā pratība, prognozējami likumdevēji un regulatīvā vide. Šie lielumi maina aizdevumu izsniegšanas pamatprincipus un biznesa operacionālo struktūru.

Tirgos ar vājiem kredītbirojiem un sliktu datu kvalitāti aizdevēji nevar paļauties uz universālām klientu vērtēšanas metodēm. Tā vietā, lai balstītos tikai uz formālu kredītvēsturi, jāspēj atrast un interpretēt plašāku faktoru kopumu – cilvēka digitālo nospiedumu, nodarbinātību un tās stabilitāti, dažādu nelielu maksājumu disciplīnu, pat uzvedību klientam aizpildot kredīta pieteikuma formu mājaslapā. Mērķis nav vienkārši ievākt pēc iespējas vairāk datu, bet identificēt signālus, kas varētu liecināt par klienta spēju pildīt savas saistības.

Saeimas deputāti ceturtdien pēc divas dienas ilgām debatēm ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Balsojumā par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam nobalsoja 51 deputāts, 45 bija pret.

Par nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienības. Par balsoja arī Oļegs Burovs (GKR), pie Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama, kā arī Igors Rajevs.

Pret nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā", "Apvienotā saraksta", kā arī "Stabilitātei".

Lai arī nākamā gada budžeta likumprojektu opozīcijas deputāti neatbalstīja, parlamentārieši no opozīcijas partijām atbalstīja vairākus nākamā gada budžeta pavadošos likumprojektus. Piemēram, par atsevišķiem likumprojektiem nobalsoja teju vairāk nekā 90 klātesošie, bet par strīdīgākajiem likumprojektiem, piemēram, izdienas pensiju reformu un izmaiņām nodokļos, koalīcijas un opozīcijas balsojums tomēr izteikti dalījās, koalīcijai nodrošinot nedaudz virs puses balsu, bet opozīcijai balsojot pret vai atturoties.

Saeimas deputāti šodien ārkārtas sēdē sāks skatīt nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kā arī teju 50 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, tostarp izmaiņām atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformām.

Tostarp Saeima būs jālemj par valdības sagatavotajiem grozījumiem akcīzes nodokļa likumā, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

"Jaunā vienotība" viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatam izvirzījusi Saeimas deputātu, bijušo klimata un enerģētikas ministru Raimondu Čudaru (JV), paziņojusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

"Par viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru aicinu "Jaunās Vienotības" izvirzīto ministra kandidātu Raimondu Čudaru," ar šādu paziņojumu viņa nākusi klajā vietnē "X".

Premjere arī norāda, ka Čudaram ir pieredze pašvaldību darbā kā ilggadējam Salaspils mēram. Viņš ir strādājis gan kā ministrs, gan kā deputāts, un labi pārzina VARAM jomas.

Siliņa ar Čudaru ir vienojusies par prioritātēm - digitālo un mākslīgā intelekta attīstību, vēlēšanu procesa izvērtēšanu un sagatavošanos Saeimas vēlēšanām, austrumu pierobežas stiprināšanu un reģionu attīstību.

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs (ZZS) Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA sacīja, ka Čudara kandidatūra vērtējama pozitīvi. Viņš norādīja, ka pašlaik nav zināms, vai ZZS Saeimas frakcijas deputāti ar Čudaru plāno atsevišķu tikšanos.

Igaunija ir digitāla valsts, kur dažādi e-pakalpojumi ir ļoti pieejami un augstā kvalitātē, Lietuva īsteno mērķtiecīgāku atbalsta politiku un skaidri definē prioritātes - tieši tā mēs, latvieši, bieži domājam un sakām par kaimiņiem. Bet, cik bieži mēs lepojamies ar Latvijas IT nozares panākumiem un cik daudz par tiem vispār zinām?

Latvija ir digitāli attīstīta valsts ar spēcīgu IT sektoru, kas spēj radīt mūsdienīgus risinājumus un inovācijas. Uz mums ar respektu raugās Rietumeiropas valstis, piemēram, Vācija, taču, vai paši apzināmies, ka mums ir, ar ko lepoties?

Būtiska izaugsme Pasaules digitālās konkurētspējas indeksā

Nozarē ir vairāk nekā 7 000 uzņēmumu, kas kopumā rada vairāk nekā 43 000 darbavietas. Saskaņā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas datiem, IT nozare veido 6,7% no IKP, bet kopējais nozares apgrozījums sasniedz 5,6 miljardus eiro. Pērn IT produktu eksports sasniedza 1,6 miljardu eiro atzīmi, bet pakalpojumu eksports 1,36 miljardus eiro. Pasaules digitālās konkurētspējas indeksā (World Digital Competitiveness Ranking) šogad Latvija ierindojusies 31. vietā. Salīdzinājumam – 2023. gadā bijām 40. vietā, pērn – 38. vietā (no kopumā 69 valstīm). Lai stāsts nebūtu tikai par vietu topā, paanalizēsim tuvāk, kas šajā pētījumā ir teikts par Latviju.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) budžets nākamajam gadam tiks samazināts par 10%, bet darbinieku skaits - par 13,2%, piektdien mediju pasākumā sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa uzsvēra, ka VID ir sarežģīts uzdevums - jāsaglabā tās pašas funkcijas ar mazāk līdzekļiem.

Šmite-Roķe vērsa uzmanību, ka VID pamatbudžets jau šim gadam tika samazināts par 4% - līdz 156,8 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 163,6 miljoniem eiro pirms gada. Savukārt 2026. gadam VID budžets tiks samazināts par 15,7 miljoniem eiro jeb 10% - līdz 121,2 miljoniem eiro. Šeit ņemts vērā arī Nodokļu un muitas policijas (NMP) budžets 19,7 miljonu eiro apmērā, kas būs atsevišķa iestāde iekšlietu ministra pakļautībā.

Šmite-Roķe informēja, ka VID atlīdzības nākamgad samazinās par 9%, NMP atlīdzības - par 7%, informācijas tehnoloģiju (IT) izdevumus - par 8%, bet citus izdevumus - par 11%.

Pagājušā gada sākumā tika ieguldīts liels darbs, lai iekustinātu premjeres Siliņas iniciēto birokrātijas samazināšanu un procesu sakārtošanu nekustamā īpašuma sfērā. Uzklausot uzņēmējus, attīstītājus un citas iesaistītās puses, tika panākta arī politiskā vienošanās par dažādiem jautājumiem.

Vienlaikus priekšā ir pats sarežģītākais darbs – izvirzīt prioritātes un ielikt konkrētus darbus laika rāmjos.Nereti sabiedriskā sektora lielākā problēma ir reālu un taustāmu mērķu izvirzīšana, sabalansējot to ar pieejamo budžetu. Pieejamo resursu ir tik, cik ir, un jāspēj izvērtēt, ko varam veikt ātrāk, efektīvāk, un no kā mums ir jāatsakās.

Grūts darbs ir sagaidāms īpaši jomās, kur pārklājas dažādu ministriju vai ministriju un pašvaldību atbildības. Valsts atbildības ietvaros kā prioritāti redzu sistēmu vienkāršošanu un digitalizēšanu.

Digitāli, efektīvi un vienkārši reģistri

Mērķtiecīgi mazinot birokrātiju un audzējot produktivitāti nekustamo īpašumu jomā, viens no svarīgākajiem darbiem būtu zemesgrāmatu pārvēršana par reģistru, izceļot tās ārā no tiesu sistēmas. Par labo paraugu ņemot, piemēram, Uzņēmuma reģistra notāru sistēmu, arī zemesgrāmatu darbību varētu vienkāršot, sistematizēt un padarīt ērtāku. Arī diskusijas par kadastra sistēmu rāda, ka mēs tērējam diezgan daudz resursu, nevērtējot, vai pievienotā vērtība un ieguldītais darbs ir atbilstoši. Patiesi priecē jau uzsāktie darbi ar kadastra sistēmas sakārtošanu.

Septiņus gadus pēc Vispārējās datu aizsardzības regulas (VDAR) stāšanās spēkā gandrīz pusē Latvijas uzņēmumu vairs neatceras tās prasības un attiecīgi regulas nosacījumu ievērošana nav pienācīga.

Pie tāda pārsteidzoša secinājuma nonākusi biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis izstrādātājkompānija Jumis Pro, aptaujājot 440 uzņēmumus.

Eiropas Savienības mēroga VDAR (General Data Protection Regulation) regula stājās spēkā 2018. gada 25. maijā, un pirmajos mēnešos uzņēmējiem radīja pamatīgu stresu. Tā stingri nosaka personas datu apstrādes mērķus, procesus un tehnoloģiju izmantošanu, un ir saistoša visām organizācijām, kas apstrādā ES pilsoņu datus.

Par regulas prasību neievērošanu tika paredzēts skarbs sods – līdz pat 4 % apmērā no sodītā uzņēmuma gada apgrozījuma, un dažas kompānijas izjuta VDAR bardzību pilnā apmērā. Piemēram, ASV tehnoloģiju gigantam Meta 2023. gadā Īrijā tika piespriests 1,2 miljardu eiro sods par eiropiešu datu pārsūtīšanu uz ASV bez atbilstoša datu aizsardzības mehānisma.

Notikusi Latvijas šokolādes ražotāja “Pure Chocolate” īpašnieku maiņa – uzņēmuma kontrolpaketi no “BaltCap Latvia Venture Capital Fund AIF KS”, kas ir Attīstības finanšu institūcijas ALTUM līdzfinansēts fonds, iegādājies jaundibināts uzņēmums “PCh Holding”, ko speciāli šim darījumam izveidojusi “Pure Chocolate” līdzšinējā vadības komanda un mazākuma akcionāri.

Biznesa attīstības mērķiem un darījuma realizācijai uzņēmums šī gada sākumā piesaistījis “BluOr Bank” finansējumu vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā, kas ietver gan daļēju finansējumu kapitāldaļu iegādei, gan uzņēmuma turpmākajai attīstībai nepieciešamos finanšu instrumentus. Daļai no finansējuma kā nodrošinājums kalpojusi arī ALTUM sniegtā garantija.

Pērnā gada nogalē pabeigtā darījuma rezultātā par “Pure Chocolate” kontrolpaketes īpašniekiem kļuvušas trīs latviešu uzņēmēju ģimenes, kuras uzņēmumu ir vadījušas iepriekš, tādējādi nodrošinot uzņēmuma turpmāku attīstību Latvijā.

“Pure Chocolate” valdes priekšsēdētājs Normunds Sala skaidro, ka darījums bijis apzināta izvēle, lai saglabātu uzņēmumu kā nacionālu zīmolu. Viņš uzsver, ka “Pure Chocolate” ir pirms teju 20 gadiem Latvijā dibināts uzņēmums, tādēļ uzņēmuma vadībai un mazākuma akcionāriem bija īpaši svarīgi saglabāt šokolādes trifeļu ražotni Latvijā un turpināt stiprināt zīmolu gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos. Uzņēmuma akcionāri arī turpmāk plāno ražošanu attīstīt tieši Pūrē.

Eiropas Komisija (EK) nesen ir izteikusi priekšlikumu kopumu (tā saucamo “Omnibusa priekšlikumu”), kā vienkāršot ilgtspējas ziņošanu saskaņā ar tās Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvu (CSRD), kas faktiski nozīmēs, ka tā vairs neattieksies uz aptuveni 80% uzņēmumu no iepriekšējā regulējuma.

EK priekšlikumi ir daļa no Eiropas Savienības (ES) centieniem vienkāršot uzņēmējdarbību Eiropā un mazināt birokrātisko slogu, vienlaicīgi saglabājot ilgtspējas ziņošanas pienākumiem pašiem lielākajiem tirgus dalībniekiem. Arī uzņēmumiem Latvijā vajadzētu uzmanīgi sekot šo priekšlikumu turpmākajai pieņemšanas gaitai, jo tie var atcelt vai padarīt par brīvprātīgu ilgtspējas ziņošanu.

Pēc EK ierosinātajiem grozījumiem CSRD direktīva vairs attieksies tikai uz uzņēmumiem ar vairāk kā 1000 darbiniekiem un apgrozījumu virs 50 miljoniem eiro vai bilances lielumu virs 25 miljoniem eiro. Ja iepriekš tika uzskatīts, ka CSRD skars aptuveni 50 tūkstošus uzņēmumu, tad tagad šis tvērums attieksies vairs uz tikai aptuveni 10 tūkstošiem. Uzņēmumiem uz kuriem Direktīva vairs neattieksies, EK pieņems brīvprātīgas ziņošanas standartu.

AS "Sadales tīkls" ar Igaunijas sadales sistēmas operatoru (SSO) "Elektrilevi" ir noslēgusi divpusēju saprašanās memorandu par savstarpējo palīdzību plaša mēroga tīkla bojājumu gadījumos un ar to saistītām mācību, pieredzes apmaiņas un inovāciju attīstības aktivitātēm.

Plānots, ka šim memorandam jau tuvākajā laikā varētu pievienoties arī Lietuvas SSO "ESO", tādējādi nostiprinot sadarbību visas Baltijas mērogā.

Memoranda mērķis ir nodrošināt ātrāku, pārskatāmāku un koordinētāku palīdzības sniegšanu situācijās, kad iekšējie resursi ir izsmelti vai nepietiekami, vienlaikus saglabājot nacionālo prioritāti un darba drošību kā augstāko principu. Neparasti stipru vētru, plūdu, meža ugunsgrēku vai citu stihiju gadījumā tīklā var rasties plaša mēroga bojājumi, kuru novēršanai nepieciešama koordinēta pārrobežu sadarbība starp Baltijas valstu operatoriem.

"Ikdienā uzturam ciešas attiecības ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem un jau iepriekš esam snieguši palīdzīgu roku elektrotīkla atjaunošanas darbos. Piemēram, sarežģīta situācija visā Baltijā bija pērn augustā, kad mūsu valstis šķērsoja nepieredzēti stipra vasaras vētra - tikko situācija bija stabilizējusies Latvijā, devāmies palīgā novērst bojājumus Lietuvā. Savukārt vairākus mēnešus pirms tam palīdzējām igauņu kolēģiem tikt galā ar snieglieces sekām. Parakstītais saprašanās memorands ļaus oficiāli nostiprināt šo sadarbību un vienoties par konkrētiem sadarbības virzieniem. Nākotnē plānojam kopīgi organizēt mācības, stiprinot plaša mēroga bojājumu novēršanas gatavību Baltijas mērogā, kā arī sadarboties inovāciju attīstības jomā," saka AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Ēku uzturēšanas, nekustamā īpašuma pārvaldības un inženiertehnisko risinājumu grupa “Civinity” izvirzījusi mērķi nākamo piecu gadu laikā desmitkārt palielināt EBITDA, peļņu pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas.

Tas nozīmēs būtisku darbības modeļa pārveidi – plānots, ka vismaz 30% uzņēmuma portfeļa veidos digitālie produkti.

Uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Deivids Jacka norāda: lai augtu ātrāk par tirgus vidējo tempu un saglabātu līderpozīcijas, ar tradicionālajām metodēm vairs nepietiek – nepieciešamas investīcijas digitālajā transformācijā.

Jacka uzsver, ka šīs pārmaiņas iezīmē jaunu uzņēmuma attīstības posmu, kuru “Civinity” sasniegusi, konsekventi paplašinot un stiprinot savus pamatvirzienus.

“Mūsu grupas stratēģija vienmēr tiek plānota piecu gadu periodam. 2020. gadā mums bija skaidrs virziens: uzlabot pakalpojumu kvalitāti, palielināt efektivitāti un augt gan organiski, gan ar uzņēmumu iegādēm. Toreiz izvirzījām konkrētu mērķi – sasniegt 10 miljonu eiro EBITDA. Šodien šo mērķi esam sasnieguši: mūsu ieņēmumi gandrīz trīskāršojušies, efektivitāte ir pieaugusi, un pakalpojumu kvalitāte turpina uzlaboties.”

Laikā, kad daudzas valsts iestādes un kapitālsabiedrības cīnās par funkciju saglabāšanu vai racionālu mazināšanu, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veido jaunu biznesa virzienu, ceļ fiziski drošāko datu centru 150 km ārpus Rīgas, īsteno valsts jaunlaiku vēsturē apjomīgāko tehnoloģisko risinājumu valsts robežas apsardzībai, bet šovasar LVRTC vārds plašāk izskanējis saistībā ar potenciālo Telia Company piederošo SIA LMT un SIA Tet daļu izpirkšanu.

Sarunā ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu Dienas Bizness skaidro, kas virza vērienīgās ambīcijas un kā tās plānots sasniegt.

Jau pērn rudenī LVRTC pauda gatavību investēt līdzekļus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares attīstībā. Kāpēc LVRTC tas nepieciešams?

Pērn tā bija tikai izpētoša interese, kas nenoliedzami korelēja arī ar jau sen ilgušajām sarunām un pieņēmumiem par Tet un LMT nākotnes attīstību. Kā jau vairākkārt publiski esmu uzsvēris – potenciālā daļu iegāde ir LVRTC vēlme un vienlaikus arī vajadzība paplašināt savus aktīvus. Lai to izprastu, ir būtiski saprast, kas ir LVRTC šodien. LVRTC šodien ir labi kapitalizēts uzņēmums. Vairākus gadus mums ir izdevies palielināt gan uzņēmuma apgrozījumu, gan peļņu. Arī šī gada pirmajos sešos mēnešos apgrozījumu esam palielinājuši par 10%, bet peļņu - par 9%. Tas nepretendē uz rekordu, bet šis ir turpinājums loģiskai izaugsmei, ko piedzīvojam, paplašinot ne vien darbību, bet arī uzlabojot pakalpojumu klāstu, kvalitāti un piegādi klientiem. Lai gan pēdējo desmit gadu laikā esam būtiski paplašinājuši LVRTC darbības jomas, ir izdevies izveidot un noturēt salīdzinoši nelielu, bet ļoti efektīvu speciālistu komandu. Mums ir 300 miljonu eiro liels projektu portfelis, kas ietver ne vien sakaru tīklu paplašināšanu, bet arī valsts mērogā šobrīd lielāko mākslīgā intelekta risinājuma pielietojuma izstrādi valsts austrumu robežas apsardzībai. Tajā pašā laikā, ja skatāmies uz mūsu pozīciju tirgū, tad, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu komisijas regulēto pakalpojumu klāstā pēc mūsu aprēķiniem LVRTC tirgus daļa pērn nesasniedza pat 2,5%. Tas nozīmē, ka pretēji nereti izskanējušiem apgalvojumiem LVRTC faktiski nekonkurē ar komersantiem.

Attīstot autostāvvietu infrastruktūru Rīgā un padarot to automašīnu īpašniekiem ikdienā vēl pieejamāku, Igaunijas uzņēmums Snabb ir uzsācis stratēģisku sadarbību ar Mobilly.

Tās ietvaros piecās galvaspilsētas autostāvvietās, ko turpmāk pārvaldīs jaunās paaudzes autostāvvietu operators, autovadītāji varēs norēķināties ne tikai ar Snabb, bet arī ar Mobilly mobilo lietotni.

Tāpat uzsāktā sadarbība Latvijas iedzīvotājiem nodrošinās digitālos autostāvvietu apmaksas pakalpojumus arī Igaunijas teritorijā.

Autostāvvietu pārvaldības uzņēmums Snabb savu darbību Latvijā uzsācis šopavasar, koncentrējoties uz inovatīvu, ilgtspējīgu un klientiem draudzīgu autostāvvietu pārvaldību. Tā pārziņā ir visas Baltijā vadošā nekustamo īpašumu attīstītāja “Linstow Baltic” autostāvvietas Rīgā: tirdzniecības centra “Origo” un biznesa centra “Origo One” autostāvvietas, viesnīcu “Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel” un “Radisson Blu Elizabete Hotel” pazemes autostāvvietas, “SPORTA 2” kvartāla, “Lastādijas” kvartāla, kā arī citi “Linstow Baltic” īpašumā esošie autostāvvietu laukumi, kuros tiek nodrošināti digitāli pārvaldīti mobilitātes risinājumi.

No visām likumdošanas izmaiņām, kas stājas spēkā 2026. gadā, uzņēmumus visvairāk skars e-rēķinu iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā (VID), izmaiņas Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) autentifikācijas metodes izmaiņas, kā arī minimālās algas pieaugums.

Tādi rezultāti izriet no biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis izstrādātāju veiktās Latvijas uzņēmumu aptaujas. Grozījumi likumos paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra visiem uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar budžeta iestādēm, rēķini strukturētā formātā jeb e-rēķini ir obligāti jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā. Tas nozīmē, ka VID rīcībā nonāk ne vien informācija par rēķinu, bet arī viss tā saturs. Šīs izmaiņas skars 59,3% no aptaujātajiem 518 uzņēmumiem, liekot mainīt ierasto praksi un pielāgoties jaunajai kārtībai.

47,5% respondentu izjutīs EDS autentifikācijas sistēmas izmaiņas. Līdz šim izmantotās paroles vairs netiek akceptētas, un EDS var pieslēgties tikai ar kādu no drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem - Smart-ID, elektronisko identifikācijas karti (eID), drošu elektronisko parakstu (eParaksts vai eParaksts mobile) vai noteiktu internetbanku autentifikācijas metodēm.

Starptautisko maksājumu tehnoloģiju kompānija Visa Inc. (V) šodien notiekošajā starptautiskajā tehnoloģiju konferencē Web Summit paziņoja par jaunu pilotprojektu, kas uzņēmumiem un digitālajām platformām ļaus nosūtīt maksājumu pa tiešo uz saņēmēja stabilo monētu elektroniskajiem makiem.

Uzņēmumi, kas izmanto Visa Direct, maksājumus varēs veikt fiat valūtā, savukārt naudas saņēmēji varēs izvēlēties saņemt savus līdzekļus kādā no stabilajām kriptovalūtām, kas ir piesaistītas ASV dolāram, piemēram, USDC.

Jaunā maksājumu iespēja būtiski mainīs globālo maksājumu ātrumu un pieejamību. Šī inovācija paplašina Visa Direct pakalpojumu klāstu, nodrošinot satura veidotājiem, frīlanceriem un tirdzniecības platformām stabilu līdzekļu uzglabāšanas risinājumu un ātrāku piekļuvi naudai arī tirgos, kur pastāv augstas valūtas svārstības vai ir ierobežota banku infrastruktūra.

“Stabilo kriptovalūtu maksājumu ieviešana ikvienam radīs patiesi universālu piekļuvi savai naudai dažu minūšu laikā jebkur pasaulē,” pauž Kriss Ņūkirks (Chris Newkirk), Visa komercijas un naudas kustības risinājumu prezidents. “Neatkarīgi no tā, vai tas ir satura veidotājs, kas veido digitālo zīmolu, uzņēmums, kas izplešas jaunos globālajos tirgos, vai frīlancers, kas strādā ārvalstīs – ikviens varēs gūt labumu no ātrākas un elastīgākas naudas kustības.”

“Hansab” grupa, kas Latvijā realizējusi vairākus inovatīvus projektus, piemēram, automatizētas stāvvietas, daudzfunkcionālus pakomātus, dažādus maksājumu risinājumus u.c., iegādājusies Somijas tehnoloģiju uzņēmumu “C2 SmartLight”.

SIA “Hansab”, kas ir daļa no grupas, Latvijā realizējuši vairākus projektus mazumtirdzniecībā, valsts sektorā, transporta un loģistikas nozarē, veselības aprūpē, bibliotēkās, kā arī viesmīlības un tūrisma industrijā. Paplašināšanās pozitīvi ietekmēs grupas pakalpojumu portfeli, īpaši viedās apgaismojuma vadības jomā – strauji augošā nozarē, kuras mērķis ir optimizēt enerģijas patēriņu un samazināt ietekmi uz vidi. Plānots, ka nākotnē grupa varēs palīdzēt aizvien vairāk pilsētām efektīvi pārvaldīt publisko apgaismojumu, samazinot gaismas piesārņojumu un atbalstot ilgtspējas mērķus.

“C2 SmartLight” ir Somijas viedā apgaismojuma pionieris, kas veiksmīgi darbojas jau vairāk nekā divdesmit gadus. Uzņēmums piedāvā viedās apgaismojuma vadības sistēmas ielām, sporta laukumiem, pagalmiem, parkiem un ostām.

Latvijas augstākās izglītības ainava, raugoties no malas, šķiet harmoniska un sakārtota – studenti katru dienu piepilda auditorijas, pasniedzēji publicē pētījumus, kas atspoguļojas ziņu virsrakstos, un mūsu zinātnieku panākumi lepni atgādina par akadēmiskā darba nozīmi.

Viss šķiet ritam savā kārtībā, gluži kā labi ieeļļots mehānisms. Taču aiz šīs fasādes slēpjas dziļa, sistemātiska krīze, kas pakāpeniski iznīcina nozari no iekšpuses.

Pēdējos divus gadu desmitus Latvijas augstākā izglītība ir atradusies inerces režīmā – tā turpina darboties pēc vecām shēmām, nespējot pielāgoties globālajām izglītības tendencēm. Rezultātā mēs vērojam ne tikai studentu skaita kritumu, bet arī zināšanu kvalitātes dilšanu, akadēmiskā personāla novecošanu un inovāciju trūkumu. Ja šī tendence turpināsies, līdz 2035. gadam Latvijas augstākās izglītības iestāžu tīkls var sarukt vēl par 30%, bet valsts ekonomika zaudēs vēl vairāk jauno talantu.

Teju pie durvīm klauvē 2026. gads, kad no 1. janvāra vismaz 10 Latvijas pilsētās būs jāatgriežas komercbankām.

Taču, lai labs nodoms nepiedzīvotu neveiksmi, svarīgi izprast, kas un no kā ir atkarīgs.

Vai komercbankas pilda sociālās funkcijas?

Plašāka komercbanku klātbūtne reģionos ir Latvijas Bankas iniciatīva, kuru īstenojām, uzklausot reģionu uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību paustās vajadzības. 2024. gadā tika sagatavoti un iesniegti likuma grozījumu priekšlikumi, kurus Saeima raiti pieņēma. 2024. gada beigās tika apstiprināti Latvijas Bankas noteikumi, kā šī prasība praktiski īstenojama. Komercbankām tika dots gads, lai pilnvērtīgi sagatavotos un sadarbībā ar pašvaldībām rastu labākos risinājumus.No komercbankām izskanējis viedoklis, ka minētā iecere ir sociāla funkcija, ko valsts tām uzlikusi par pienākumu. Šim apgalvojumam negribētos piekrist. Latvijas Banka uz komercbanku pakalpojumiem un lomu acīmredzot raugās plašāk – risinājumi rodas tur, kur ir laba sadarbība. Latvijas cilvēkiem – vai tie ir iedzīvotāji vai uzņēmēji – ir jāiet laikam līdzi un jāizprot dažādas finanšu pakalpojumu iespējas un risinājumi, lai vairotu savu turību, savukārt kā uzņēmēji spētu ieraudzīt izaugsmes iespējas, tās finansēt un attīstīties. Tas varēs notikt tikai tad, ja būs uzticēšanās, cieņpilna komunikācija un rezultatīva sadarbība. Vai tas iespējams pilnībā digitāli? Laiks rādīs.