Jaunākais izdevums

Tuvākajā laikā degvielas cenām zemāks līmenis nav gaidāms, sacīja SIA "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Viņš norādīja, ka prognozes degvielas cenām šajā ziemā ir ļoti grūti izteikt, jo cenu ietekmē OPEC un pārējo valstu vienošanās par naftas ieguvi, taču tuvākajā laikā zemāks līmenis degvielas cenām nav gaidāms.

Tostarp Beiziķis pauda, ka pēdējā pusotra mēneša laikā naftas cena ir kāpusi ļoti strauji, sasniedzot 85 ASV dolārus par barelu, kā arī negatīvu ietekmi atstāj tas, ka ir audzis ASV dolāra kurss pret eiro. "Arī tas nav mums labvēlīgs virziens. Rezultātā naftas produktu cenas biržā pēdējā pusotra mēneša laikā ir pieaugušas par 25-30%. Līdz ar to degvielas cenas pēdējā pusotra mēneša laikā ir augušas par aptuveni desmit centiem - gan dīzeļdegvielai, gan benzīnam. Pagaidām nav redzams arī nekāds kritums. Tādēļ es neteiktu, ka mēs tuvākajā laikā varam gaidīt zemāku līmeni," viņš teica.

Jautāts, kādu ietekmi uz degvielas patēriņu varētu atstāt no 21.oktobra Latvijā izsludinātais "lokdauns", Beiziķis prognozēja, ka šoreiz būtiska ietekme, visticamāk, nebūs. Vienlaikus viņš minēja, ka pagājušā gada martā un aprīlī, kad pandēmija sākās, degvielas patēriņš samazinājās samērā būtiski - no 10% līdz pat 20%, bet iepriekšējā ārkārtējā situācijā, kas bija decembrī, janvārī un februārī, izmaiņas vairs nebija tik lielas.

"Tādēļ komercuzņēmumu sektorā lielām izmaiņām nevajadzētu būt. Lielākas industrijas strādā un, visticamāk, turpinās darboties bez lieliem ierobežojumiem. Vairāk būs ietekmēta privātpersonu pārvietošanās, ja skolēniem būs garāks brīvlaiks un pēc tam mācības trīs nedēļas notiks attālināti. Tur ietekme būs lielākā, bet kopējā apmērā tas nav tik būtiski. Tādēļ es teikšu, ka uz dīzeļdegvielas patēriņu tas neatstās lielu iespaidu, bet benzīna patēriņā kritums noteikti būs, un jau pašlaik samazinājums salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir aptuveni 1%. Protams, jāskatās, vai 15.novembris būtu pietiekami un vai mājsēdes termiņš netiks pagarināts," sacīja Beiziķis.

Viņš arī piebilda, ka privātpersonu gadījumā jau oktobra sākumā varēja just, ka augstās degvielas cenas ietekmē iedzīvotāju paradumus. "Šī brīža degvielas cenas ietekmē īpaši privātpersonu paradumus. Cilvēki ļoti rūpīgi skatās uz braucieniem, jo budžets degvielai ir tik liels, cik tas ir. Jau oktobra sākumā varēja just, ka šis apjoms samazinās," teica "Neste Latvija" vadītājs, piebilstot, ka šobrīd arī elektrībai vērojams straujš cenu pieaugums, bet novembrī un decembrī gaidāmi arī lielāki rēķini par apkuri.

Pēc Beiziķa teiktā, 2019.gads Latvijā bija ar līdz šim lielāko degvielas patēriņu, tam veidojot kopumā apmēram 1,5 miljardus litru, kamēr pagājušajā gadā bija kritums par 5%.

"Šogad mēs redzam, ka benzīna patēriņa apmērs ir aptuveni tajā pašā līmenī kā pagājušogad. Es domāju, ka tas noteikti nepieaugs un varbūt pat varētu kristies par 1-2% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Savukārt, ja mēs skatāmies uz dīzeļdegvielu, tad, ņemot vērā aktivitāti ekonomikā, dīzeļdegvielas patēriņa pieaugums ir diezgan straujš - ja gada sākumā tas bija par 3-4%, tad pēdējos mēnešos var redzēt, ka tas jau ir virs 5% gan degvielas mazumtirdzniecībā, gan arī vairumtirdzniecībā. Tādēļ ļoti iespējams, ka dīzeļdegvielas patēriņš pat varētu sasniegt vai būt tuvu 2019.gada rādītājiem, lai gan, protams, daudz būs atkarīgs arī no tā, kā veidosies gada pēdējais ceturksnis," sacīja Beiziķis.

Tāpat Beiziķis pieļāva, ka nākamajā gadā dīzeļdegvielas patēriņš varētu pārsniegt 2019.gada līmeni, jo, ņemot vērā dzelzceļa "Rail Baltica" projektu, kā arī citus plānotos projektus, dīzeļdegvielas patēriņš turpinās augt.

"Ekonomiskā aktivitāte degvielas patēriņu turēs augstā līmenī, un mēs noteikti tuvosimies līmenim, kāds bija 2019.gadā. Vienlaikus būs jāseko līdzi, kāda būs inflācija, kādas būs degvielas cenas un kāda būs kopējā situācijas attīstība, lai mēs neiebrauktu otrā grāvī un mums kādā brīdī nedraudētu ekonomikas pārkaršana. Pašlaik to neredz, bet mums ir jābūt uzmanīgiem, lai kādā brīdī nav tā, ka mums trūkst darba roku vai citu resursu, lai šajā pašā tempā un vēl ātrāk turpinātu izaugsmi," sacīja Beiziķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Latvijas valdības un Saeimas jūnijā pieņemtā lēmuma uz laiku atlikt prasību par obligāto biopiejaukumu degvielai nebija jēgas, intervijā teica SIA "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Viņš stāstīja, ka maijā un jūnijā, kad notika diskusijas par šo jautājumu, "Neste" aktīvi Ekonomikas ministrijai (EM) sūtīja komentārus, ka nepiekrīt šādam lēmumam, īpaši, ja to veic gada vidū.

Beiziķis skaidroja, ka "Neste Latvija" aktīvi strādāja pie 2023.gada piegādes līgumiem un plānoja naftas produktu piegādes uz nosacījumiem, kādi ir zināmi šobrīd visam gadam. Arī 2022.gadam kompānija bija sagatavojusies prasībai pievienot 7% biopiejaukumu degvielai, bet tad šis lēmums tika mainīts un prasība kļuva brīvprātīga.

"Arī ietekme uz cenu nebija tik liela, kā valdība bija prognozējusi, - 12-14 eiro centi litrā. Cena samazinājās par apmēram pieciem centiem litrā. Arī pieci centi degvielas tirgū ir ļoti daudz, un jau jūlijā tika tirgota degviela bez biopiejaukuma," teica "Neste Latvija" vadītājs, norādot, ka kopš jūlija Latvijas tirgū ir tikai fosilā dīzeļdegviela, kas nozīmē, ka valsts ir atteikusies no visām zaļajām ilgtspējas prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nākotnes enerģija

Māris Ķirsons, 09.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportlīdzekļi ar alternatīvo degvielu pakāpeniski ienāks ikdienas dzīvē, to veicinās gan tehnoloģiju attīstība, gan Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšana un valstu valdību lēmumi attiecībā uz mazu emisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādi un ekspluatāciju.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar AS Gaso, Neste Latvija un Møller Baltic Import SE rīkotajā nozares pasākumā, kas veltīts tīras enerģijas izmantošanai. Šāda konference tiek organizēta jau otro gadu, šogad tās nosaukums bija NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats.

Alternatīvo degvielu attīstība ir ļoti būtiska arī Latvijai, it īpaši, ja vairāk nekā 700 000 spēkratu lielais autoparks lielākoties ir vecāks par 10 gadiem. Risinājumi attiecībā uz tā dēvēto tīro enerģiju autotransportam ir vairāki – visvienkāršākais ir fosilo degvielu aizstāt ar atjaunojamo, ir iespējas iegādāties auto, kuri izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG), kuru perspektīvā varētu iegūt no Latvijā saražotā biometāna, un tādējādi tas jau būtu BioCNG, sava veida alternatīva varētu būt sašķidrinātā dabasgāze (LNG) un, protams, elektroauto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas tirdzniecības uzņēmuma Latvijā SIA “Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis no 2022. gada 1. janvāra uzsāks darbu Somijas Tirdzniecības kameras Latvijā valdē kā valdes loceklis.

A.Beiziķis ievēlēts valdē pirmo reizi un nākamos divus gadus pārstāvēs Somijas uzņēmumu intereses Latvijā paralēli darbam SIA “Neste Latvija”.

A.Beiziķis savu profesionālo karjeru finanšu nozarē uzsāka 1998. gadā auditora amatā profesionālo pakalpojumu grupā Arthur Andersen (tagad E&Y), savukārt no 2001. gada strādājot finanšu direktora amatā farmācijas uzņēmumā GlaxoSmithKline Latvia.

Darbu Somijas degvielas pārstrādes un tirdzniecības korporācijas Neste meitas sabiedrībā SIA “Neste Latvija” A.Beiziķis uzsāka 2006. gadā finanšu direktora pozīcijā, un no 2012. gada – mazumtirdzniecības vadītāja pozīcijā.

“Pēc vairāk nekā piecpadsmit gadiem darba degvielas tirdzniecības nozarē, pārstāvot Somijas zīmolu Neste, kas pasaulē atzīts par vienu no ilgtspējīgākajiem zīmoliem, esmu guvis gana pieredzi par uzņēmējdarbības vides izaicinājumiem un izpratni par izaugsmi Latvijā. Esmu priecīgs un pateicīgs, ka Somijas tirdzniecības kameras Latvijā biedri, līdzvērtīgi spēcīgu un atpazīstamu uzņēmumu un zīmolu pārstāvji Latvijā, man uzticējuši pārstāvēt viņu intereses šajā tirgū,” atklāj A.Beiziķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas mazumtirgotājs SIA "Neste Latvija" pagājušajā gada rudenī nolēmis slēgt visus piecus bezkontakta pašapkalpošanās veikalus "Neste Easy Deli", sacīja SIA "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka "Neste Latvija" ir vienojies ar pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu "Narvesen", ka janvārī šajos veikalos sāks strādāt "Narvesen" ar sava koncepta veikaliem, kuros būs arī pārdevējs.

Viņš atgādināja, ka "Neste Latvija" pirmo bezkontakta pašapkalpošanās veikalu atvēra 2021.gadā, papildinot, ka pārdoto preču apjoms nebija tāds, lai varētu segt uzņēmuma ieguldītās investīcijas.

"Mūsuprāt, tas ir ļoti labs koncepts, kas noteikti nākotnē attīstīsies, bet laikam mēs šajā tirgū iegājām par ātru. Arī Somijā tika pieņemts lēmums par veikalu slēgšanu," sacīja Beiziķis.

Viņš arī sacīja, ka tehnoloģijas, ko var izmantot šādos veikalos, pašlaik mainās ļoti strauji, kas prasa jaunas investīcijas, papildinot, ka visdrīzāk vēl ir nedaudz jānogaida, lai attīstās tehnoloģijas, un klientiem var piedāvāt vislabāko koncepciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības lēmums atcelt prasību par obligāto biopiejaukumu nav atbalstāms un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu, pauda degvielas mazumtirgotāju "Virši-A" un "Neste Latvija" pārstāvji.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība skaidroja, ka pašlaik dīzeļdegvielai ir definēts obligātais biokomponentes piejaukums 7% apmērā. Ja biokomponente tiek atcelta, tad tirgotājiem būs jāmeklē tirgū pieejamā degviela, lai šos 7% aizvietotu. Pašlaik naftas produktu cenas tirgū ir būtiski augstākas nekā gada nogalē slēgtajos tirgotāju ilgtermiņa līgumos.

Tas nozīmē, ka biokomponentes aizvietošanas process ar parasto degvielu būs būtiski dārgāks nekā minēts Ekonomikas ministrijas veiktajos aprēķinos un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu.

Valdība uz 1,5 gadiem atceļ biodegvielas obligāto piejaukumu 

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi...

Vība arī uzsvēra, ka degvielas tirgotāji jau ir laicīgi slēguši līgumus un iegādājušies biokomponentes apjomus šim gadam. Šo līgumu neizpilde vai laušana tirgotājiem draudēs ar soda sankcijām, kuras attiecīgi būs jāieceno pārdotās degvielas litra cenā.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs arī pauda bažas, ka atteikšanās no biokomponentes novedīs pie tā, ka valsts nespēs izpildīt Eiropas Savienības (ES) definētos kaitīgo izmešu mērķus, kā rezultātā valstij var draudēt papildus soda naudas, kuras pēc tam var tikt uzliktas uz tirgotāju pleciem. "Uzskatām, ka cenu mazināšanai degvielai nevajadzētu tikt īstenotai balstoties uz vides mērķu neizpildi," norādīja Vība.

Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu politikas īstenošanai valstij būtu jāfokusējas uz attiecīgām izmaiņām nodokļos, piemēram, akcīzes nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mazināšanā. Vairums valstu šo scenāriju jau ir izvēlējušās, un pašlaik Latvijā ir augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai starp Baltijas valstīm.

Savukārt "Neste Latvia" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis norādīja, ka biodegviela veido tikai 5-6% no katra degvielas litra, kas tiek pārdots degvielas uzpildes stacijā. Salīdzinājumam, apmēram 55% no cenas ir atkarīgi no naftas produktu cenas un apmēram 40% - no valsts noteiktajiem nodokļiem un nodevām. Valsts nodokļi un nodevas ir vairāk vai mazāk nemainīgi, un nepieciešamības gadījumā valdība tos var salīdzinoši viegli mainīt, savukārt naftas cenas tiek noteiktas globālajā tirgū, un Latvijas valdības pieņemtie lēmumi tās nevar ietekmēt.

"Tādējādi, ja valdība pieņemtu lēmumu izslēgt biodegvielu no degvielas cenas aprēķina vienādojuma, tas joprojām būtu atkarīgs no naftas cenu svārstībām pasaules tirgū. Tas ir, ja naftas cena pasaulē pieaugtu, tas faktiski padarītu par neesošu iecerēto pozitīvo ietekmi no piejaukuma prasības apturēšanas," skaidroja Beiziķis.

Viņš arī norādīja, ka piejaukuma prasības atcelšana palielinātu Latvijas mazumtirgotāju pieprasījumu pēc degvielas bez biodegvielas piejaukuma. Palielināts pieprasījums, jo īpaši jau tā nestabilā tirgū, iespējams, varētu izraisīt vēl augstākas degvielas cenas.

Beiziķis uzsver, ka šobrīd tirgū jau ir vērojams fosilā kurināmā (īpaši dīzeļdegvielas) deficīts, un piegādes ķēdes ir būtiski mainījušās Rietumu tirgotāju un ražotāju atteikšanās dēļ izmantot Krievijas naftu un degvielu.

Šie faktori ne vien nesamazinātu degvielas (īpaši dīzeļdegvielas) cenas, bet gan tieši pretēji - tās palielinātu, kā arī varētu negatīvi ietekmēt piegādes drošību. "Tā kā naftas un fosilā kurināmā cenas veido apmēram 55% no katra degvielas uzpildes stacijā pārdotā litra cenas, iecerēta biodegvielas komponentes izslēgšana no degvielas cenas vienādojuma var izraisīt pretēju iznākumu, tas ir, faktisku degvielas cenas pieaugumu gala patērētājiem, un var rasties arī degvielas piegādes pārtraukumi," pauda Beiziķis.

Turklāt viņš arī skaidroja, ka atbilstoši Eiropas Zaļā kursa direktīvai Latvijai obligātais mērķis līdz 2030.gadam ir sasniegt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas degvielas īpatsvaru transporta sektorā 14% no galapatēriņa. Piejaukuma prasības apturēšana uz laiku uzreiz neietekmētu iespējas sasniegt direktīvas mērķus, taču šo mērķu sasniegšana arī netiktu nekādi veicināta. Beiziķis atzīmēja, ka Latvija jau būtiski atpaliek no 2020.gada mērķa, kas bija 10%, un līdz šim nav pat pietuvojusies tam. Tādējādi jebkurš regulatīvs pasākums, kura mērķis ir samazināt biodegvielas izmantošanu, Latviju tikai attālinātu no saistošā 2030.gada Zaļā kursa mērķa sasniegšanas.

Savukārt Ekonomikas ministrija noteikumu grozījumu par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu anotācijā minējusi, ka, izstrādājot kārtību ļaut nepievienot biopiejaukumu degvielai, ir ņemts vērā Eiropas Komisijas (EK) paziņojums “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana”.

Šajā paziņojumā EK ir atbalstoša biodegvielas piejaukuma īpatsvara mazināšanai degvielā, kā rezultātā varētu samazināties Eiropas Savienības lauksaimniecības zemes platības, ko izmanto biodegvielas izejvielu ražošanai, tādējādi mazinot spiedienu uz pārtikas un barības izejvielu tirgiem.

Kā ziņots, ar mērķi mazināt pieaugošās degvielas cenas no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.

Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana būs brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

EM prognozē, ka grozījumu apstiprināšanas rezultātā, ja tādējādi mazināsies degvielas cena vai tās palielinājums notiks lēnāk, degvielas patēriņš netiktu būtiski ietekmēts, tas ir, netiktu novērots būtisks degvielas patēriņa pieaugums.

Spēkā esošie noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu paredz, ka dīzeļdegvielu atļauts realizēt Latvijā tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Savukārt benzīnu (E95) atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienots bioetanols ne mazāk kā 9,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Kopš 2019.gada biodegvielas piejaukuma prasības ir harmonizētas visās Baltijas valstīs.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvji iepriekš atzina, ka šis solis gala cenas samazinājumu, visticamāk, nedos. Biodegvielas piejaukuma atcelšana radīs lielāku pieprasījumu pēc fosilās degvielas, kam var būt cenu paaugstinoša ietekme. Turklāt degvielas tirgotājiem jau ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par degvielas piegādēm ar biopiedevu.

Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) darba grupas vadītāja Dace Cīrule norādīja, ka lēmums atteikties no biopiejaukuma nesamazinās degvielas cenas. Viņa pauda, ka līgumus par degvielas piegādi tirgotāji ir noslēguši jau pagājušajā gadā, tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja biopiejaukums degvielā nebūs obligāts vai no tā atteiksies vispār, patērētājiem degvielas cenās būs jāsamaksā soda nauda par noslēgtajiem līgumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Obligātās biokomponentes prasības ietekme uz benzīna cenu patlaban nav vērojama

LETA, 19.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban obligātās biokomponentes prasības ietekme uz benzīna cenu nav vērojama, intervijā aģentūrai LETA sacīja degvielas tirgotāja "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Viņš papildināja, ka prasība pievienot benzīnam bioetanolu ir spēkā jau no šī gada 1.janvāra, un tas būs jāpievieno visu gadu.

"Nekāda ietekme uz benzīna cenu šai prasībai nav vērojama, jo pašlaik etanola cena ir pat zemāka nekā benzīna cena par tonnu," norādīja Beiziķis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka no šā gada 1.aprīļa biokomponente 7% apjomā būs obligāti jāpievieno dīzeļdegvielai, papildinot, ka pašlaik ir grūti prognozēt, kāda tam būs ietekme uz dīzeļdegvielas cenu.

"Viens jautājums ir, kā mainīsies pašu naftas produktu cenas, otrs, kādas būs bioproduktu cenas. Latvijā tiek piedāvāti divu veidu produkti - rapša biokomponente jeb tā saucamais pirmās paaudzes biodīzelis un atjaunojamā dīzeļdegviela - otrās paaudzes biodegviela, kuras ražošanā tiek izmantoti dažādi atkritumi un atlikumi no citiem ražošanas procesiem," sacīja kompānijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas tirdzniecības uzņēmums Latvijā Neste Latvija turpina “zaļās” jeb atjaunojamās elektrības izmantošanu sava 76 degvielas uzpildes staciju plašā tīkla, produktu uzglabāšanas termināla Rīgā un piecu pašapkalpošanās koncepta veikalu Easy Deli nodrošināšanai sadarbībā ar Elektrum.

Jau pērn Neste Latvija uzsāka iegādāties atjaunojamo elektrību Latvijā un gada laikā patērējusi 2,5 GWh. Šī gada Neste Latvija plānos uzsākt plašāku atjaunojamās enerģijas ražošanu, izmantojot vēja turbīnas un saules paneļus, ko plānots uzstādīt uz degvielas uzpildes staciju un Easy Deli veikalu jumtiem.

“Jau otro gadu pēc kārtas esam pilnībā pārslēgušies tikai uz atjaunojamās elektrības izmantošanu savā darbībā Latvijā. Tas iet roku rokā un izpildes ziņā pat apsteidz Neste korporācijas apņemšanos līdz 2023. gadam visā pasaulē pilnībā pāriet uz 100% “zaļās” elektrības izmantošanu, un līdz 2035. gadam sasniegt oglekļa neitrālu ražošanu,” komentē Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Degvielas cenas Latvijā pieaugušas par vairāk nekā 40 centiem/litrā

Zane Atlāce-Bistere, 09.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties karadarbībai Ukrainā, degvielas cenas pamatīgi aug visā pasaulē, arī Latvijā strauji pietuvojoties jau teju diviem eiro par litru 95.markas benzīna, liecina DB novērotais.

Circle K degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs atzīst: kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā dīzeļdegvielas cena ir pieaugusi par 70%, savukārt benzīna cena – par 48% (biržas cenas – red.), kas attiecīgi sadārdzinājis degvielas gala cenu – dīzeļdegvielas cena pieaugusi par vairāk nekā 40 centiem/litrā, benzīns – par 30 centiem/litrā.

“Tas galvenokārt ir saistīts ar spekulācijām par ASV un ES sankcijām pret Krievijas naftas produktu eksportu. Degvielas uzpildes stacijas, kas līdz šim iepirka dīzeļdegvielu un benzīnu no Krievijas, meklē alternatīvus piegādātājus, kas būtiski palielina pieprasījumu un līdz ar to arī degvielas cenu. Redzam, ka klienti iepērk degvielu lielākos daudzumos, taču šobrīd lielu rindu uzpildes stacijās nav un degvielas pieejamība ir stabila. Degvielas cenu ietekmē virkne faktoru, tajā skaitā ģeopolitiskā situācija, tāpēc kā mazumtirgotājs nevaram izteikt degvielas cenu prognozes un tirgus nākotnes scenārijus,” skaidro G.Titovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jau šodien varam braukt zaļāk, negaidot rītdienu

Māris Ķirsons, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Zaļā kursa nospraustos mērķus par atjaunojamās enerģijas izmantošanu autotransportā iespējams īstenot, pat nemainot autoparku no iekšdedzes dzinējiem uz elektroauto, bet gan izmantojot degvielu, kas ražota no atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. Viņaprāt, tas būtu labākais un uzreiz pieejamākais transporta degvielas risinājums, kas ļautu pagarināt iekšdedzes dzinēju auto ekspluatācijas termiņu, mazinātu spiedienu uz elektroauto pieprasījumu un tādējādi tos padarītu pieejamākus.

Kāda ir pašreizējā situācija tā dēvētās zaļās degvielas segmentā?

Autotransports ne tikai Latvijā, bet teju vai visā Eiropas Savienībā ir galvenais transporta veids, kuru izmanto ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumu veikšanai. Savukārt ES izvirzīts ambiciozs mērķis samazināt siltumnīcu gāzu emisijas par 55% jau līdz 2030. gadam, un, tā kā automašīnas rada apmēram 25% visu CO2 izmešu, tad transportam un tajā izmantojamajai degvielai būs jāmainās. Latvijā ir vairāk nekā 800 000 automašīnu, kuras darbina iekšdedzes dzinēji, un to aizstāšana, piemēram, ar elektroauto nav iespējama pat ne 10 gadu laikā, jo īpaši, ja vairumam auto īpašnieku nav finanšu līdzekļu sava vecā spēkrata nomaiņai pret elektroauto, bet valsts iespējamais atbalsta apmērs dažu tūkstošu eiro apmērā pagaidām nebūs pietiekams jauna auto iegādes cenas samazināšanai un līdz ar to – būtiski nestimulējošs instruments.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Latvijā reģistrētas 292 automašīnas, kas kā degvielu izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG); tas ir astoņas reizes vairāk nekā 2017. gadā, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati.

2021. gada oktobrī Latvijā kopumā bija reģistrēti teju 860 tūkstoši transporta līdzekļu, 68% no tiem darbināmi ar dīzeļdegvielu, bet 26,4% – ar benzīnu. Lai gan CNG auto skaits pašlaik neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus, eksperti uzsver, ka interese par šo degvielas veidu palielinās.

To apliecina arī CSDD dati – šobrīd Latvijā reģistrētas 154 kravas automašīnas, 131 vieglā mašīna un septiņi autobusi, kas kā degvielu izmanto CNG. 2017. gadā šie cipari bija ievērojami mazāki – reģistrētas bija vien 8 kravas un 28 vieglās automašīnas.

Samazina degvielas izmaksas

Viens no plašākajiem CNG auto parkiem pašlaik ir AS Gaso īpašumā. Uzņēmuma Ekspluatācijas un tehnikas departamenta pārstāvis Arturs Pencis stāsta, ka Gaso šobrīd ir 242 dažāda tipa automašīnas, tajā skaita 88, kas kā pamatdegvielu izmanto CNG. “Sabiedriskā, municipālā un komunālā transporta gazifikācijas plusi ir nenoliedzami, jo īpaši pilsētās un citās apdzīvotās vietās. Pašvaldību uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem ar CNG automašīnām aprīkots autoparks sniedz vairākas priekšrocības, tajā skaitā zemākas degvielas izmaksas. 12 gadu laikā CNG autoparka uzturēšanas izmaksas mūsu gadījumā ir bijušas pat par 32% mazākas nekā tad, ja tiktu turpināts izmantot dīzeļa un benzīna transportlīdzekļus. Nedrīkst arī aizmirst, ka CNG transportlīdzekļi izdala par 30% mazāk kaitīgo izmešu nekā iekšdedzes dzinēju auto,” atgādina A. Pencis, piebilstot, ka CNG Latvijā gan nav nekāds jaunums, jo pirmā šāda veida uzpildes stacija mūsu valstī tika izbūvēta jau 1986. gadā, bet līdz 1990. gadam Latvijā bija jau četras CNG stacijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas tirgotājs Neste ar saules paneļu uzstādīšanu uz Neste DUS Rīgā, Lielirbes ielā jumta, uzsāk sava tīkla DUS aprīkošanu ar saules enerģijas spēkstacijām.

Plānots, ka uzstādītie 44 saules paneļi gada laikā saražos ap 17 000 kWh, tādējādi daļēji nosedzot degvielas uzpildes stacijas pašpatēriņu. Pirmās stacijas aprīkošanā investēti ap 20 000 eiro.

“Neste misija ir palīdzēt mūsu klientiem transporta, aviācijas, polimēru un ķīmijas produktu ražošanas nozarēs padarīt savus biznesus ilgtspējīgākus, izmantojot Neste produktus no atjaunojamiem resursiem. Vienlaikus mēs arī sekojam līdzi pašu darbībai un esam uzstādījuši ambiciozus mērķus CO2e samazināšanā. Latvijā jau pirms vairākiem gadiem pārgājām uz 100% atjaunojamās enerģijas iegādi, savukārt kopš 2021.gada attīstām lokālu atjaunojamās enerģijas ražošanas risinājumu uzstādīšanu, lai samazinātu mūsu staciju pašpatēriņu. Plānots, ka līdz 2025. gadam aprīkosim vismaz 10 Neste DUS ar vēja turbīnām vai saules paneļiem,” stāsta Armands Beiziķis, SIA “Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas tirgotājs Neste atver Latvijā pirmo pašapkalpošanās veikalu, tādējādi ienākot jaukta sortimenta pārtikas preču tirdzniecības jomā.

Neste Easy Deli bezkontakta pašapkalpošanās pieredzes fokusā ir tehnoloģiski inovatīvs un ilgtspējīgs risinājums, kas piedāvā rūpīgi piemeklētu ēdienu un dzērienu piedāvājumu Latvijā līdz šim nebijušā veidā. Kopumā Latvijā darbosies pieci veikali – divi Rīgā, savukārt pārējie Salaspilī, Ogrē un Tīnūžos. Kopējais investīciju apjoms unikālā koncepta veikala ieviešanā ir 500 000 eiro.

“Pērnais gads Covid-19 vispasaules pandēmijas ietekmē ir strauji mainījis cilvēku iepirkšanās paradumus un uzvedību kopumā. Vienlaikus tas ir bijis arī straujš tehnoloģiju uzplaukuma laiks. Neste Easy Deli iemieso gan ilgtspējīgus risinājumus apvienojumā ar jaunākajām tehnoloģijām, kas ir svarīgas mūsdienīgam pircējam, gan arī drošā vidē sniedz iespēju iegādāties veselīgu maltīti ikvienam, kas ir ceļā. Jaunā koncepta veikals – tā būs jauna, ātra, droša un pavisam vienkārša iepirkšanās sev ērtā laikā cauru diennakti, turklāt preču sortiments ir īpaši piemeklēts, lai būtu saskaņā ar Neste ilgtspējas standartiem,” stāsta Armands Beiziķis, SIA “Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas tirgotājs Latvijā Neste atklājis jaunu degvielas uzpildes staciju (DUS), kas atrodas Jelgavā, Miera ielā. Pēc kopskaita šī ir jau 77. stacija Latvijā un trešā Jelgavā, un tās izveidē Neste ir investējusi vairāk nekā 900 000 eiro.

“Jaunā DUS Jelgavā atrodas uz A8 Jelgavas apvedceļa 46.km, kas ir nozīmīgs ceļa posms gan pilsētas iedzīvotājiem, gan caurbraucējiem,” papildina Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Jaunajā degvielas uzpildes stacijā būs atsevišķa uzpildes vieta smagajam autotransportam.

"Neste Latvija" apgrozījums pagājušajā gadā bija 386,401 miljons eiro, kas ir par 28,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 72,5% - līdz 9,115 miljoniem eiro.

Uzņēmums "Neste Latvija" reģistrēts 1993.gadā, un tā pamatkapitāls ir 15,03 miljoni eiro. "Neste Latvija" īpašnieks ir Nīderlandes "Neste Affiliate". Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2021.gadā "Neste Latvija" bija lielākais degvielas mazumtirgotājs Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klātesot Latvijā plaši pazīstamiem šefpavāriem Laurim Aleksejevam (36.līnija), Mārim Jansonam (Kest), Mārtiņam Sirmajam (Ramen Riga), Andrim Rūmītim (Hercogs Garden) un Kristīnei Vīksnai (Tower Cafe) svinīgi atklāts viņu pašu kopīgi radītais līdzņemšanas restorāns – Chef’s BOX – restorāns tiem, kas ceļā.

Pirmo reizi Latvijā vairāki pavāri apvienojušies, lai izveidotu vietu, kur autobraucējiem un apkārtnes iedzīvotājiem ērti – pa ceļam uz darbu vai mājām – iegādāties kvalitatīvas, teju restorāna līmeņa maltītes līdzi ņemšanai vai baudīšanai uz vietas. Chef’s BOX ēdienkartē pieejami šo šefpavāru radīti un viņu restorānos plaši iecienīti ēdieni. Neste degvielas uzpildes stacijā Mārupē, Upesgrīvas ielā, atklātais restorāns ir pirmais Latvijā, taču pavāri neslēpj, ka mērķis ir izveidot Chef’s BOX restorānu ķēdi ar vairākām vietām visā Latvijā.

"Ja Covid pandēmijai vispār bija kāds pozitīvs efekts uz restorānu jomu, tad tā ir iedvesma un spars, kas virknei pavāru pavēris jaunas iespējas – jaunus restorānus reģionos, nebijušus piegādes konceptus un citus risinājumus. Man ir prieks, ka mums kopā ar citiem kolēģiem šajā laikā ir izdevies izstrādāt un palaist pirmo vairāku pavāru sadarbības projektu. Chef’s BOX turpmāk klientiem būs gardu maltīšu vieta, bet mums – pavāriem – koprades telpa, kur izmēģināt jaunas receptes, nebijušus risinājums un pat aicināt mūsu pulkā vēl citus pavārus!" tā komentē viens no Chef’s BOX idejas autoriem, uzņēmējs, restorāna 36.līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas uzpildes staciju tīkla SIA "Kool Latvija" īpašnieku maiņa neradīs būtiskas izmaiņas Latvijas degvielas tirgū, prognozēja aptaujātie degvielas tirgotāji.

SIA "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis prognozēja, ka īpašnieku maiņa "Kool" uzpildes staciju tīklam būtiski neietekmēs degvielas mazumtirdzniecības tīklu Latvijā, jo vienu tirgotāju nomaina cits.

Igauņi iegādājas Kool Latvija 

Olerex grupas holdinga kompānija Igaunijā Aqua Marina ir parakstījusi saistošu līgumu par...

""Kool" arī ir salīdzinoši neliela tirgus daļa un degvielas uzpildes staciju tīkls. Jāpaiet laikam, lai varētu vērtēt jaunā spēlētāja attīstības plānus un stratēģiju. Taču, noteikti ļoti uzmanīgi sekosim līdzi jaunā spēlētāja aktivitātēm tirgū," sacīja Beiziķis.

Arī AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Jānis Vība atzīmēja, ka "Kool" tirgus daļa Latvijas degvielas tirgū pašlaik ir ļoti zema, tādēļ Vības ieskatā uzņēmuma īpašnieku maiņa nekādas tūlītējas nozīmīgas izmaiņas tirgū neieviesīs.

""Kool" biznesa modelis pēdējos gados ir pierādījis, ka uzņēmuma staciju skaits un tīkla pārklājums ir bijis nepietiekams, lai uzņēmumam nodrošinātu pozitīvus rentabilitātes rādītājus, tāpēc būs interesanti vērot, cik liela būs jauno "Kool" akcionāru apetīte tālākiem kapitālieguldījumiem "Kool" staciju tīkla paplašināšanā," pauda Vība.

Vienlaikus viņš norādīja, ka degvielas tirgus ir zaudējis nu jau kārtējo vismaz daļēji Latvijas kapitālam piederošu uzņēmumu. "Šo apstākli mēs kā vietējā kapitāla uzņēmums plānojam mērķtiecīgi izmantot savas tirgus daļas tālākai palielināšanai, turpinot īstenot "Viršu"w stratēģisko biznesa plānu, kas paredz kļūt par tirgus līderi Latvijā tuvāko triju līdz piecu gadu laikā," atzina Vība.

Jau vēstīts, ka Igaunijas degvielas uzpildes staciju tīkla "Olerex" grupas holdingkompānija "Aqua Marina" ir parakstījusi saistošu līgumu par "Kool Latvija" iegādi. Darījuma summa netiek atklāta.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, "Kool Latvija" šogad pirmajā ceturksnī bija desmitais lielākais komersants Latvijā pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra.

Latvijā ar "Kool" zīmolu darbojas 10 degvielas uzpildes stacijas, tostarp trīs Rīgā, kā arī pa vienai Piņķos, Babītē, Ādažos, Sauriešos, Augšlīgatnē, Valmierā un Jelgavā.

Kompānija "Kool Latvija" reģistrēta 2016.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,24 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Kool Latvija" šobrīd ir 10 īpašnieku - "BaltCap izaugsmes fondam" pieder 29,57% kapitāldaļu, bet fondam "ZGI-3", kurā investējusi "Attīstības finanšu institūcija "Altum"", pieder 16,13%. Vēl 18,28% kompānijas kapitālā pieder AS "MEE invest", bet 16,13% daļu īpašniece ir AS "Simamore", kas pieder Igaunijā reģistrētajam advokātu birojam "Advokaadiburoo Primus". Pa 3,23% kapitāldaļu pieder Denisam Kairānam, Kasparam Feldmanim, Šteinam un SIA "Arcade Invest", bet SIA "Duso" pieder 1,61%.

2019.gadā "Kool Latvija" strādāja ar 10,96 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas zaudējumi palielinājās par 46,5% un bija 1,585 miljoni eiro. Kompānijas 2020.gada finanšu rādītāji vēl nav publiskoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlabojot pašapkalpošanās veikala Easy Deli iepirkšanās pieejamību, turpmāk ieeja tajos iespējama ne tikai ar Neste mobilo aplikāciju, bet arī ar bankas maksājumu karti.

“Esam ieklausījušies savos klientos un tieši tādēļ arī esam veikuši šo uzlabojumu. Ja līdz šim Easy Deli pircēji varēja veikala durvis atvērt tikai, izmantojot Neste aplikāciju, tad turpmāk to varēs izdarīt arī ar bankas maksājumu karti, tādējādi atvieglojot ikviena pircēja iepirkšanos mūsu pašapkalpošanās veikalos,” komentē Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Neste Easy Deli ir būvēts, izmantojot ilgtspējīgus un videi draudzīgus materiālus, un tā enerģijas patēriņš ir samazināts jau būvniecības posmā. Veikala koncepta pamatā ir ātra, droša un vienkārša iepirkšanās sev ērtā laikā visu diennakti.

Neste Easy Deli darbojas Rīgā, Ogrē, Salaspilī un Tīnūžos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmums Tet sadarbībā ar pasaulē lielāko atjaunojamās dīzeļdegvielas ražotāju Neste turpmāk datu centru ģeneratoru darbināšanai izmantos Neste MY 100% atjaunojamo dīzeļdegvielu.

Videi draudzīgāka dīzeļdegviela nodrošinās Tet DATTUM un DC6 datu centru darbību, nozīmīgi mazinot vienu daļu CO2 emisiju. Pārejai uz dabai draudzīgākas dīzeļdegvielas izmantošanu Tet līdz šim ieguldījis ap 20 000 eiro, iegādājoties pirmās sešas tonnas degvielas.

Informāciju un komunikāciju tehnoloģiju nozarē datu centri ir vieni no lielākajiem elektroenerģijas patērētājiem, jo izmanto aptuveni 3% no kopējā pasaules elektroenerģijas patēriņa, bet līdz 2030. gadam varētu patērēt jau 4%. Datu centru energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmums katru gadu investē 300 tūkstošus eiro.

“Esam ilgstoši strādājuši pie tā, lai uzlabotu datu centru jaudas izmantošanas efektivitāti un klientiem piedāvātu konkurētspējīgākus pakalpojumos. Šogad esam sākuši realizēt “zaļo kursu”, kas ir saistīts ar pāreju uz zemu emisiju datu centriem. Šī kursa ietvaros pirmajiem diviem datu centriem sākam pāreju uz videi draudzīgāku degvielu, kas samazinās CO₂ izmešu daudzumu, kas rodas ģeneratoru darbināšanas rezultātā,” uzsver Tet Datu centru biznesa attīstības vadītājs Māris Sperga. “Atjaunojamās dīzeļdegvielas izmantošana datu centros ļaus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas no rezerves ģeneratoru izmantošanas vidēji par 90%.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā atzītie šefpavāri Lauris Aleksejevs (36.līnija), Māris Jansons (Kest), Mārtiņš Sirmais (Ramen Riga), Andris Rūmītis (Hercogs Garden) un Kristīne Vīksna (Tower Cafe) apvienojušies jauna koncepta līdzņemšanas restorānā Chef’s BOX – restorānā tiem, kas ceļā.

Chef’s BOX koncepts paredz, ka restorāna līmeņa ēdiens par ikdienā pieejamām cenām tiks sagatavots pēc individuāla pasūtījuma līdzņemšanai ērtos ilgtspējīgos iepakojumos. Pirmais Chef’s BOX restorāns uzsācis savu darbu Neste degvielas uzpildes stacijā Mārupē, taču svinīgā atklāšana plānota šī gada 21.jūlijā.

“Laikā, kurā cilvēkiem restorānu apmeklēšana ir bijusi vairāk sapnis, nekā īstenība, mēs, pavāri, ejam tuvāk viņiem. Proti, vietām, kur cilvēki atrodas – viņu mājām, viņu darba vietām, viņu un viņu bērnu interešu izglītības vietām,” komentē viens no Chef’s BOX ēdienu autoriem, uzņēmējs, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Reitan Convenience Latvia” (“Narvesen”), turpinot sadarbību ar degvielas mazumtirgotāju SIA “Neste Latvija”, atvērusi piecas jaunas “Narvesen” tirdzniecības vietas “Neste” degvielas uzpildes staciju tīklā Rīgā, kā arī Ogrē, Salaspilī un Tīnūžos.

“Narvesen” tirdzniecības vietas atvērtas līdzšinējo pašapkalpošanās veikalu “Neste Easy Deli” vietā.

Atšķirībā no bezkontakta pašapkalpošanās veikaliem, kas šajās vietās atradās iepriekš, “Narvesen” pircējus apkalpos pārdevēji.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada rudenī “Neste Latvija” nolēma slēgt visus piecus bezkontakta pašapkalpošanās veikalus “Neste Easy Deli” un to vietā atvērt jaunas “Narvesen” tirdzniecības vietas.

Nākotnē līdz ar telpu paplašināšanu šajās tirdzniecības vietās plānots būtiski palielināt arī sortimentu.

"Reitan Convenience Latvia" koncerna apgrozījums 2022.gadā bija 91,982 miljoni eiro, kamēr kompānijas zaudējumi bija 548 985 eiro. Tikmēr pats "Reitan Convenience Latvia" 2022.gadā strādāja ar 80,257 miljonu eiro apgrozījumu un 428 645 eiro zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrum Drive sadarbībā ar Latvijas degvielas tirdzniecības līderi Neste atklājuši elektroauto ātrās uzlādes staciju Neste DUS Rīgā, Krasta ielā, nodrošinot vienlaicīgu uzlādi četriem elektroauto.

Arī šī gada laikā plānots atklāt vēl citas ātrās uzlādes stacijas, paplašinot šī pakalpojuma pieejamību. Tādējādi Elektrum Drive tīklā pavisam kopā būs pieejamas 500 pieslēgvietas Baltijā.

Elektrum Drive elektroauto uzlādes tīkls ir izaudzis līdz 193 pieslēgvietām Latvijā, un šobrīd viens no mērķiem ir attīstīt tieši īpaši ātrās uzlādes tīklu. Tādēļ ārpus Elektrum Drive tīkla, kurā šādas uzlādes stacijas ir četras, uzsākta sadarbība ar vadošo degvielas mazumtirgotāju un tagad arī elektrouzlādes nodrošinātāju Neste.

Pirmā kopīgā uzlādes stacija ir Rīgā, Krasta ielā, kas var veikt pilnu automašīnas uzlādi ar 50 kWh ietilpības bateriju vidēji 15 minūšu laikā ar nosacījumu, ka uzlāde tiek veikta no 5 % līdz 85 %, un auto pārējie parametri spēj uzņemt šādu uzlādes jaudu. Ja ierasti ātrajās uzlādes stacijās uzlādi var veikt tikai viens transporta līdzeklis, tad mūsu uzlādes stacijās to vienlaicīgi varēs veikt divi auto ar uzlādes ātrumu līdz 75 kWh. Šādas uzlādes vietas ir jauns pakalpojums Latvijas uzlādes tīklos un padara uzlādes pakalpojumus pieejamākus vairākiem lietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 9,86 miljardus eiro

Db.lv, 18.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 9,86 miljardus eiro, tostarp 3,29 miljardus eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 1,72 miljardus eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina "Lursoft" aprēķini, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju.

Lielākās nodokļu iemaksas veikuši degvielas tirgotāji, tiesa, mainījies saraksta līderis. Lursoft izpētījis, ka VID administrētajos nodokļos pagājušajā gadā visvairāk samaksājusi SIA "Orlen Latvija" (278,95 miljoni eiro), kas iepriekšējos gados atradās trešajā pozīcijā aiz SIA "Neste Latvija" un SIA "Circle K Latvia".

Otrajā vietā ir "Neste Latvija" ar 202,84 miljoniem eiro, trešajā - "Circle K Latvia" ar 190,72 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ir SIA "Baltic Sales Network" ar 142,1 miljonu eiro, piektajā vietā - SIA "Philip Morris Latvia" ar 124,77 miljoniem eiro, sestajā vietā - SIA "Pirmas" ar 109,56 miljoniem eiro.

Septītajā vietā ir AS "Amber Latvijas balzams" ar 86,87 miljoniem eiro, astotajā vietā - AS "Latvijas gāze" ar 78,51 miljonu eiro, devītajā vietā - "Neste Oyj" ar 72,95 miljoniem eiro, bet desmitajā vietā - SIA "MV Group Distribution LV" ar 70,74 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas tirgotājs Neste atver jau otro Easy Deli bezkontakta pašapkalpošanās veikalu Rīgā, Teikā, informē uzņēmumā.

Jau vēstīts, ka pirmais šāda tipa veikals tika atvērts jūlija beigās Lielirbes ielā.

Populārākie produkti, ko līdz šim pircēji ir iegādājušies pašapkalpošanās veikalā, ir kafija, svaigā pārtika, saldējums un dažādi šokolādes batoniņi.

Neste Easy Deli ir būvēts, izmantojot ilgtspējīgus un videi draudzīgus materiālus, un tā enerģijas patēriņš jau ir samazināts būvniecības posmā. Jaunā veikala koncepts ir vienkārša iepirkšanās sev ērtā laikā visu diennakti.

Jaunā veikala koncepta pamatā ir tehnoloģiski advancēts, RFID (Radio Frequency Identification jeb radiofrekvenču identifikācijas) tehnoloģijā balstīts bezkontakta pašapkalpošanās risinājums, kas skenē visus klienta pirkumus vienlaikus, piemēram, caur iepirkumu maisu vai somu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar “AS Gaso”, “Neste Latvija” un “Møller Baltic Import SE” jau otro gadu rīko nozares pasākumu veltītu tīras enerģijas izmantošanai.

Tiešsaistes forums NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats norisināsies 2021. gada 21. oktobrī, no plkst.9:45.

Konferenci pilnekrāna režīmā skatieties šeit.

Eiropas zaļais kurss ir vērsts uz trim pamatprincipiem, kas, pārkārtojoties uz tīru enerģētiku, palīdzēs samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti. Tīra nākotnes enerģija, ar kuru Eiropas Savienība vēlas līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visās tautsaimniecības nozarēs, katrā uzņēmumā ieņem arvien konkrētāku pozīciju, plānojot savu nākotnes darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 200 miljonus eiro Latvijas valsts uzturēšanā samaksā 9 nozares, no kurām visvairāk tirdzniecība – tās seši uzņēmumi budžetā katrs samaksājuši vairāk nekā 100 milj. eiro.

To liecina SIA Lursoft pētījums, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta datus par katra uzņēmuma samaksātajiem nodokļiem un pašu uzņēmēju Lursoft sniegtos datus par darbības nozarēm.

“Vērtējot uzņēmumu samaksāto nodokļu apjomu 2021. gadā un salīdzinot to ar 2020. gadu, redzam, ka Latvijas uzņēmumi kopā pērn samaksājuši 8,26 miljardus eiro, kas ir par 11,5% vairāk nekā kopējie uzņēmumu maksājumi 2020. gadā,” skaidro SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Valsts budžetam jauns, oša koka portfelis, kas simbolizē ražošanu un viedo reindustrializāciju 

Finanšu ministrs Jānis Reirs Saeimā iesniedza budžeta portfeli, lai jau tradicionāli nodotu...

Uzņēmumi pērn valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veikuši 2,8 miljardu eiro apmērā, un 1,43 miljardi eiro ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Lai arī nereti valsts iestāžu vadītāji lepojas ar godīgumu nodokļu nomaksā, tomēr jāsaprot, ka šo valsts budžeta iestāžu samaksātās algas un nodokļi ir tikai privāto kompāniju samaksāto nodokļu vēlreizēja pārdale. It īpaši iedzīvotāju ienākuma, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pievienotās vērtības nodokļa (iepirkumos un maksājumos), akcīzes nodokļa ievērojamas summas tiek radītas no sektoriem (izglītība, kultūra, veselība, infrastruktūra, aizsardzība, iekšējā drošība, valsts pārvalde), kuras šo naudu pirmreizēji iegūst tieši no biznesa samaksātajiem nodokļiem.

Ja raugās uz biznesā nodarbināto skaitu, tad faktiski viens strādājošais uztur ne tikai vienu pensionāru un vienu nepilngadīgo bērnu, bet vēl arī sedz kādu valsts pārvaldes aparātā strādājošā izmaksu daļu. Tirdzniecība savāc nodokļus Iegūtie dati rāda, ka visvairāk samaksā uzņēmumi, kuri par pamatdarbības jomu uzrādījuši tirdzniecību, to kopējie maksājumi budžetā veido vairāk nekā 3 miljardus eiro. Lielākie nodokļu maksātāji tirdzniecības nozarē 2021. gadā, gluži tāpat kā iepriekšējos gados, bijuši degvielas tirgotāji.

Pērn bijuši kopskaitā seši tirgotāji (SIA NESTE LATVIJA, SIA Circle K Latvia, SIA Orlen Latvia, SIA Baltic Sales Network, SIA PHILIP MORRIS LATVIA un SIA Pirmas) ar valsts kopbudžetā nodokļos samaksātiem vairāk nekā 100 milj. eiro – uzņēmumi, kuru samaksāto nodokļu summā lielu daļu veido akcīzes nodoklis par degvielas vai arī tabakas tirdzniecību. Būtībā valsts maks pamatā balstās uz patēriņa nodokļiem (un to maksātājiem), kādi ir pievienotās vērtības un akcīzes nodoklis. Tādējādi valsts budžets un iespējas ir cieši saistītas ar iedzīvotāju spēju pirkt un arī vēlmi veikt pirkumus tiem, kuriem ir nauda.

Visu rakstu lasiet 3.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 95.markas benzīna cena pārkāpusi divu eiro robežu, liecina degvielas mazumtirgotāju publiskotā informācija.

Informācija degvielas mazumtirgotāja "Circle K Latvia" mājaslapā liecina, ka otrdien, 31.maijā, 95.markas benzīna zemākā cena kompānijas degvielas uzpildes staciju tīklā Rīgā bija 2,004 eiro par litru, kamēr 98.markas benzīns maksāja 2,044 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena bija 1,894 eiro par litru.

Arī degvielas mazumtirgotāja "Virši-A" uzpildes stacijās zemākā 95.markas benzīna cena ir 2,004 eiro par litru un 98.markas benzīna cena ir 2,044 eiro par litru, kamēr dīzeļdegvielas cena ir 1,904 eiro par litru.

Degvielas mazumtirgotāja "Neste Latvija" publiskotā informācija liecina, ka tās automātiskajās degvielas uzpildes stacijās 95.markas benzīna cena sasniegusi 1,997 eiro par litru, kamēr 98.markas benzīna cena ir 2,037 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena - 1,897 eiro par litru.

Komentāri

Pievienot komentāru