Finanses

Tuvākajos gados fiziskajās tirdzniecības vietās būs aizvien vairāk iespēju maksāt ar zibmaksājumiem

Dienas Bizness, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Tehnoloģiju straujā attīstība un lietotāju paradumu maiņa veicina dažādu modernu maksājumu pakalpojumu ieviešanu, norāda Latvijas Bankas maksājumu sistēmas eksperti Edīte Gailiša un Deniss Fiļipovs.

Piemēram, arvien plašāku izplatību gūst bezkontakta maksājumi, kurus var veikt ar viedtālruņu palīdzību un kas tiek izpildīti ātri un jebkurā laikā. Lietotāju pozitīvā pieredze, modernajiem maksājumu risinājumiem atvieglojot to ikdienu, kļūst teju tikpat nozīmīga kā šo risinājumu drošības aspekti.

Latvijas Banka 2017. gada augustā ieviesa zibmaksājumu infrastruktūru – uz jaunākajām informācijas tehnoloģijām balstītu inovatīvu maksājumu sistēmu. Nacionālā banka nodrošina infrastruktūru, bet ikdienas pakalpojumu izstrāde ir komercbanku un citu maksājumu iestāžu atbildības joma. Klienti arvien vairāk novērtē zibmaksājumu nodrošināto iespēju pārskaitīt naudu 1–3 sekunžu laikā no vienas bankas kontu uz citu, turklāt to var izdarīt jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās.

Zibmaksājumus jau izmanto AS «Citadele banka», AS «SEB banka» un Latvijas Banka (klientu maksājumi starp šīm bankām, kā arī ar daudzām nozīmīgām banku grupām eiro zonā notiek dažu sekunžu laikā jebkurā dienā un jebkurā diennakts laikā), savukārt citas kredītiestādes un maksājumu iestādes turpina pielāgot savas sistēmas zibmaksājumu ieviešanai.

Kopš 2017. gada novembra beigām notiek strauja zibmaksājumu servisa ieviešana visā Eiropā, un jau šobrīd maksājums no bankas Latvijā uz banku Vācijā, Spānijā vai Nīderlandē var notikt dažās sekundēs jebkurā diennakts laikā. Latvijas Bankas zibmaksājumu sistēmā līdz šim apstrādāts vairāk nekā pusmiljons zibmaksājumu vairāk nekā 100 miljonu eiro apjomā.

Zibmaksājumi dod plašas iespējas attīstīt jaunus produktus bankām un FinTech uzņēmumiem, un, skatoties klients – tirgotājs perspektīvā, jau šobrīd var prognozēt, kādas attīstības tendences tuvākajā laikā būs vērojamas klientu maksājumu pieņemšanā.

Būtisks faktors digitālo finanšu pakalpojumu attīstībai ir Otrās maksājumu pakalpojumu direktīvas (PSD2) pieņemšana, norāda eksperti. Tās jauninājumi Latvijā drīzumā tiks ieviesti ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma grozījumiem, kas tostarp definē jaunus maksājumu pakalpojumus finanšu nozarē – maksājumu iniciēšanas pakalpojumu un kontu informācijas pakalpojumu.

Maksājumu iniciēšanas pakalpojums ir pakalpojums, kad iestāde, kurā nav atvērts klienta konts, ar klienta atļauju iegūst piekļuvi viņa maksājumu kontam bankā, lai veiktu pārskaitījumus viņa vārdā (piemēram, iepērkoties internetveikalos). Kontu informācijas pakalpojums dos iespēju iedzīvotājiem vienkopus un uzreiz saņemt informāciju par visiem saviem kontiem (un arī to saturu), tādējādi iegūstot iespēju labāk plānot savas finanses. Papildus ir jāatzīmē direktīvas sniegtā iespēja nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem klientam izsniegt karti, kura būs netieši piesaistīta viņa kontam citā iestādē vai bankā.

Pasaulē aizvien lielāku popularitāti gūst risinājumi, kas dod iespēju izmantot viedtālruni maksājuma veikšanai veikalā pie kases. Virkne šādu risinājumu balstās uz norēķinu karšu infrastruktūru, uzsver LB.

Tomēr uz zibmaksājumiem balstītiem mobiliem risinājumiem SEPA (single euro payments area – vienotās eiro maksājumu telpas) mērogā ir būtiski lielāks potenciāls, pateicoties tam, ka zibmaksājumi SEPA telpā ir harmonizēti, to infrastruktūra ir tehnoloģiski vienkāršāka un modernāka par karšu sistēmām, turklāt zibmaksājumu gadījumā nauda pie saņēmēja nonāk nekavējoties.

Sagaidāms, ka tuvākajos gados fiziskajās tirdzniecības vietās būs aizvien vairāk iespēju maksāt ar zibmaksājuma, nevis norēķinu kartes starpniecību. Lai šādi maksājumi būtu konkurētspējīgi ar bezkontaktu kartēm, tiem jābūt adresējamiem pēc tālruņa numura vai ar maksājuma pieprasījuma funkcionalitāti (request-to-pay). Lai tas būtu iespējams, Latvijas Banka nodrošina datubāzi – IBAN reģistru, kurā komercbankas var pievienot savu klientu tālruņa numuru un tam atbilstošo bankas konta numuru.

Maksājuma pieprasījums pēc būtības ir ziņojums, kas satur visu maksājuma informāciju, no kura tiks izveidots maksājuma rīkojums un klientam paliks tikai to apstiprināt vai noraidīt. Šādu funkcionalitāti jau šobrīd ļauj realizēt tādas tehnoloģijas kā Near Field Communication (NFC), Bluetooth Low Energy (BLE) un kvadrātkods (QR). Nozīmīgi ir tas, ka ierīcei, kas šo pieprasījumu nosūta, nav obligāti jābūt karšu pieņemšanas (POS) terminālim, bet tas, piemēram, var būt cits viedtālrunis, kas paver plašas iespējas maksājumu pieņemt preces piegādes vietā, piemēram, mājās.

Gadījumos, kad norēķini par preci vai pakalpojumu tiek veikti attālināti, pateicoties zibmaksājumiem, rēķinu apmaksa notiek zibenīgi. Tirgotājam nav jāgaida diena, lai pārliecinātos par kontā ienākušo maksājumu un sāktu tālāku pasūtījuma izpildi, jo ar zibmaksājumu rēķins var tikt apmaksāts sekunžu laikā, skaidro LB/

Tāpat arī zibmaksājumu gadījumā nav būtiski ierobežojumi attiecībā uz viena maksājuma vai mēneša limitiem, jo tie notiek pa tiešo no klienta bankas konta un maksimālais viena maksājuma limits jau tagad ir 15 000 eiro.

Savukārt e-komercijā, kur preču un pakalpojumu apmaksa notiek tirgotāja mājas lapā tiešsaistes režīmā, sagaidāma nopietna spēles noteikumu maiņa. Izmantojot PSD2 sniegtās iespējas, tirgū varētu ienākt jauni spēlētāji – maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēji, kas varēs nodrošināt iespējas jebkuram klientam no viņa konta jebkurā Eiropas bankā apmaksāt darījumu jebkurā internetveikalā Eiropas Savienības (ES) ietvaros. E-komersants būs ieguvējs, jo tam pietiks noslēgt līgumu tikai ar vienu maksājumu iniciēšanas pakalpojuma sniedzēju, lai ikviens klients no jebkuras ES valsts bez problēmām varētu norēķināties viņa e-veikalā. Tas neizslēdz to, ka arī pašas bankas un tirgotāji var uzņemties šo maksājumu iniciēšanas pakalpojuma sniedzēja lomu.

2018. gada 10. aprīlī Latvijas Banka organizēja semināru, kurā ar tirgotāju, komercbanku un citu finanšu tirgus dalībnieku līdzdalību tika pārrunātas tuvākajā laikā sagaidāmās izmaiņas maksājumu pakalpojumu jomā.

Semināra laikā «SEB bankas» pārstāvji Naudas pārvaldības un tirdzniecības finansēšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Strazds un Kontu un skaidras naudas vadītājs Baltijā Uģis Birka norādīja, ka «SEB banka» saredz lielu potenciālu zibmaksājumos, kas sniedz iespējas Fintech nozares attīstībai. Zibmaksājumi nebūt nenozīmē karšu aizstāšanu kā maksāšanas līdzekli, ticamāks ir scenārijs, kurā karšu pieņemšanas ierīcēs tiks integrēta funkcionalitāte, kas ļaus maksāt, izmantojot uz zibmaksājumiem balstītos risinājumus. Pašlaik jau 75% klientu maksājumu starp «SEB banku» un banku «Citadele» tiek izpildīti, izmantojot zibmaksājumu kanālu.

«SEB banka» nākotnē plāno piedāvāt lietotni, kas sniegs plašas iespējas tirgotājiem pieņemt zibmaksājumus. Protams, noteicošais faktors būs tirgus pārklājums, bet, tiklīdz zibmaksājumu infrastruktūrai pievienosies «Swedbank», absolūtam vairākumam maksājumu pakalpojumu lietotāju Latvijā būs pieejami zibmaksājumi.

Norēķinu karšu sistēmas operatora SIA «Worldline Latvia» vadītāja Zanda Brīvule-Jansone savukārt norādīja, ka tirgus patlaban aprobē tehnoloģiskās iespējas un vēl ir pāragri runāt par tirgus pārdali starp kartēm un zibmaksājumiem. Gaidāms, ka nozares izaugsmes līmenis saglabāsies 6-7% gadā, un tuvākais tirgus attīstības posms ir bezkontakta karšu maksājumu plašāka izplatība. To veicinās bezkontakta karšu darījuma limita palielinājums līdz 25 eiro (no šā gada 16. aprīļa).

Lai varētu runāt par to, vai zibmaksājumu infrastruktūra «uzvarēs kartes», jāpagaida 3-5 gadi. Zibmaksājumu potenciāls ir liels, tāpēc arī karšu tirgus dalībniekiem ir liela interese par PSD2 un zibmaksājumiem.

SIA «VediCard» pārstāvis Aivars Belis piekrita šim viedoklim, uzsverot, ka patlaban ir vēl pāragri runāt par maksājumu karšu un zibmaksājumu konkurenci. Pirmais efekts no zibmaksājumiem varētu būt skaidrās naudas darījumu samazinājums klients-tirgotājs attiecībās.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis piebilda, ka Latvijas lielajiem tirgotājiem ārkārtīgi svarīgs ir naudas plūsmas ātruma aspekts.

Lai zibmaksājumi sasniegtu savu potenciālu, bet sabiedrībai un uzņēmējdarbībai būtu iespēja pilnvērtīgi izmantot to sniegtos ieguvumus, fundamentāli svarīgi, lai zibmaksājumu infrastruktūrā piedalītos pēc iespējas lielāks skaits maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kas nodrošinātu plašāku zibmaksājumu pieejamību. Tāpat būtiski, lai tiktu izstrādāti un lietotājiem piedāvāti efektīvi un ērti gala risinājumi. Viens no būtiskākajiem aspektiem ir šo risinājumu standartizācija, harmonizācija un sadarbspēja Eiropas mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban esam kritiskā zibmaksājumu ieviešanas posmā, Latvijas Bankas tautsaimniecības konferencē «22. gadsimta maksājumi: šodiena veido nākotni» sacīja Eiropas Centrālās bankas valdes loceklis Īvs Meršs.

Patlaban aug to banku skaits, kas piedāvā zibmaksājumu pakalpojumus saviem klientiem. Pāreja uz zibmaksājumiem ir ne tikai laba ziņa galalietotājiem, bet arī Eiropas maksājumu nozrei. Maksājumu kartes patlaban ir populārākais un visstraujāk augošais bezskaidras naudas maksājuma instruments Eiropā un daudzas no inovācijām ir balstītas tieši uz karšu maksājumiem.

Tomēr Eiropas reģionā dominē tirgus spēlētāji, kas nepārstāv Eiropu, un vadošās pozīcijas ieņem starptautiskās karšu kompānijas. Eiropas spēlētāji atpaliek, jo īpaši tāpēc, ka trūkst Eiropas maksājumu karšu shēmas vai tīkli. Šajā kontekstā būtu nepieciešams Eiropas risinājums, lai neatkārtotu pagātnes kļūdas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mazumtirdzniecība piedzīvo pārmaiņas, platības pieaug

Iveta Ardava, CBRE Baltics nomas projektu vadītāja, 08.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīvdienās, tirdzniecības centros strādājošajos pirmās nepieciešamības preču veikalos cilvēki bez Covid-19 sertifikāta iepirkties nevarēs, tādējādi tirgotājiem radīti stingrāki ierobežojumi nekā lokdauna laikā.

Tādu secinājumu, izvērtējot Ministru kabineta sēdē 9. novembrī apstiprinātos grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, paredzot epidemioloģiskās drošības prasības no 15.novembra, kad būs beidzies iepriekš noteiktais stingrais mājsēdes periods, izdara Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

No 15.novembra atcels īpaši stingros Covid-19 ierobežojumus 

No nākamās pirmdienas, 15.novembra, Latvijā tiks atcelti Covid-19 dēļ noteiktie īpaši stingrie...

Paredzēts, ka no 15.novembra visi pakalpojumi tiks sniegti tikai epidemioloģiski drošā vidē, izņemot būtiskos pakalpojumus, kas var tikt sniegti arī personām bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem. Tāpat arī bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem varēs apmeklēt veikalus, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces un kuru platība nepārsniedz 1 500 m2, pārējās tirdzniecības vietas pakalpojumus sniegs tikai epidemioloģiski drošā režīmā.

"Būtiski, gandrīz uz pusi, samazināts nevakcinētajiem pieejamo pirmās nepieciešamības veikalu skaits un viņi nevarēs iepirkties arī grāmatu, ziedu un elektronisko preču veikalos. Ņemot vērā tendenci mazināties saslimstībai, loģiski gaidīt pretējo - vairāk atvērtu veikalu. Tā Lietuvā, kur slimo vairāk nekā Latvijā, atļauts strādāt visiem veikaliem "zaļajā" režīmā, Latvijā tikai darbdienās. Nerunājot par Igauniju, kur ierobežojumi ir tikai m2", skaidro LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Asociācija turpinās diskusiju ar Veselības ministriju, lai samazinātu pieļaujamo kvadrātmetru skaitu uz vienu pircēju no pašlaik spēkā esošajiem 25 m2 uz 15 m2. Latvijas Tirgotāju asociācija piedāvā palielināt atbalsta apmēru Covid-19 krīzē cietušajiem mazākiem industrijas strādājošiem uzņēmumiem, kuru vidējais apgrozījums mēnesī pēc 2020.gada datiem ir līdz 20 000 eiro. LTA uzskata, ka atbalsta apmēram jābūt 90% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 75 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 100 % no uzņēmumu krituma. Šī uzņēmumu grupa LTA jau iepriekš vērsa Ekonomikas ministrijas uzmanību uz nesamērīgi mazo, salīdzinoši ar Covid-19 krīzes laikā zaudējumiem, un atbalsta apmēru.

Pārējiem uzņēmumiem atbalsta apmēram LTA ieskatā jābūt 60% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 50 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 75 % no uzņēmumu krituma.

Jau vēstīts, ka no 15.novembra līdz ārkārtējās situācijas beigām nākamā gada 11.janvārī "nedrošajā režīmā" jeb bez Covid-19 sertifikātu uzrādīšanas turpinās darboties tikai pirmās nepieciešamības veikali, otrdien nolēma valdība.

Bez Covid-19 sertifikātiem būs pieejami tirdzniecības pakalpojumi iekštelpās, ja kopējā apmeklētājiem publiski pieejamā telpu platība nav lielāka par 1500 kvadrātmetriem un ja ir atsevišķa ieeja, varēs darboties pārtikas veikali, medicīnas preču veikali, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali.

Šajās tirdzniecība vietās, izņemot aptiekas, jānosaka tāds maksimālais apmeklētāju skaits, lai nodrošinātu ne mazāk kā 25 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju. Savukārt aptiekās, kas veic vakcināciju pret Covid-19 vai izsniedz testēšanas sertifikātus, noteikta prasība vienai personai nodrošināt ne mazāk kā 15 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības.

Tāpat epidemioloģiski nedrošā vidē jeb "sarkanajā" drošības režīmā strādās - degvielas uzpildes stacijas, autoostas un dzelzceļa stacijās esošās biļešu tirdzniecības kases, kurās tiek pārdotas biļetes tikai uz iekšzemes maršrutiem, kā arī tirgi ārtelpās un ielu tirdzniecības vietas, tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam un pircējiem ielu tirdzniecības vietās un atklātā tirgus teritorijā tirdzniecības laikā lietojot sejas maskas.

Tikmēr pretēji - "zaļajā" režīmā jeb ar Covid-19 sertifikātu - tirdzniecības pakalpojumus varēs sniegt jebkurā tirdzniecības vietā iekštelpās, nosakot tādu maksimālo apmeklētāju skaitu, lai nodrošinātu ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju, kā arī lietojot mutes un deguna aizsegus.

Tāpat tikai ar sertifikātiem no 15.novembra klientus varēs apkalpot arī telekomunikāciju preču veikalos un grāmatnīcās, kas "lokdauna" laikā ir pieejami pakalpojumi ikvienam.

Visās tirdzniecības vietās iepirkšanās līdzekļu, tai skaitā grozu, ratu vai tirdzniecības dalībnieka nodrošināto iepirkšanās somu skaits kopā nedrīkst pārsniegt maksimāli atļauto apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Ja tirdzniecības vietā tiek nodrošināta iepirkšanās līdzekļu pieejamība apmeklētājiem, atrašanās tirdzniecības vietā bez iepriekš minētajiem iepirkšanās līdzekļiem ir aizliegta.

Tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu darba laiks noteikts no plkst.6 līdz plkst.21, izņemot pirmās nepieciešamības preču veikalus, kas drīkst darboties bez darba laika ierobežojumiem.

Tāpat uz visu ārkārtējās situācijas laiku aizliegta ielu tirdzniecības organizēšana, piemēram, gadatirgu, Ziemassvētku tirdziņu un tam līdzīgu tirdzniecības pasākumu organizēšana.

Savukārt brīvdienās un svētku dienās aizliegta tirdzniecības pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros, kur telpu platība ir virs 1500 kvadrātmetriem un ir vismaz piecas tirdzniecības vietas, izņemot iepriekš minētās pirmās nepieciešamības tirdzniecības vietas un pirmās nepieciešamības pakalpojumu sniegšanas vietas. Vienlaikus tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās atļauta būs arī tādu pakalpojuma sniegšanas vietu un tirdzniecības vietu darbība, kurām ir atsevišķa ieeja un tiek nodrošināta apmeklētāju plūsmas nodalīšana no tirdzniecības centra koplietošanas telpām.

Vienlaikus attālināti iegādāto preču izsniegšana iekštelpās tirdzniecības vietās, kas strādā epidemioloģiski drošā vidē, jāorganizē, nodrošinot atsevišķu apmeklētāju plūsmu, kas pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem tirdzniecības pakalpojumiem un ar atsevišķu ieeju, vai arī izsniedzot preces ārpus telpām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2.jūnija atjaunota lielo tirdzniecības centru darbība, ieviešot drošas tirdzniecības modeli, noteikts Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kas izsludināti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un šodien stājas spēkā.

"Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" paredz, ka ir atcelti tirdzniecības vietu darbības ierobežojumi tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir virs 7000 kvadrātmetru.

Ekonomikas ministrija (EM) lēmumu atcelt ierobežojumus lielajiem tirdzniecības centriem pamatoja ne tikai epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, bet ministrija atsaucās arī uz Būvniecības valsts kontroles biroja veiktās izpētes laikā secināto par augsto gaisa kvalitāti lielajos tirdzniecības centros, kā arī ierobežojumu atcelšanas pozitīvo ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un vienlīdzīgas konkurences situācijas nodrošināšanu tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Maksājumu platformas MoQ reģistrēto lietotāju skaits pārsniedz 121 tūkstoti

Anda Asere, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"MoQ" aplikācija lejupielādēta jau 200 tūkstošus reižu un reģistrēto lietotāju skaits ir vairāk nekā 121 tūkstotis, kas ir apmēram 10% no Lietuvas pieaugušo iedzīvotāju skaita.

Lietuvas telekomunikāciju operatoru "Bite", "Tele2" un "Telia" izveidotajā maksājumu platformā "MoQ", kas norēķinus veikalos ļauj veikt izmantojot QR kodu un mobilo lietotni, var norēķināties 2000 fiziskās tirdzniecības vietās un 95% Lietuvas internetveikalu. "MoQ" (UAB "Mobilieji mokejimai") ģenerāldirektore Monika Rimkūnaite-Blože (Monika Rimkūnaitė-Bložė) stāsta, ka 2019. gadā veikti 650 tūkstoši transakciju un kopējais maksājumu apjoms sasniedza 14,39 miljonus eiro.

Viņa uzskata, ka līdz uzņēmuma lielākie panākumi bijuši tiešsaistē. "MoQ" ieviestas arī risinājums, kur iespējams pirkt lietas tieši mobilajā lietotnē. To varētu salīdzināt ar Ķīnas maksājumu sistēmām "Alipay" un "WeChat", kur aplikācijā var izvēlēties preci un turpat to iegādāties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums akceptējis gan azartspēļu zāļu slēgšanu, gan azartspēļu apturēšanu interaktīvajā vidē Covid-19 izplatības laikā.

Tika atbalstīts gan Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšlikums, gan Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Māra Kučinska, Viktora Valaiņa, Armanda Krauzes, kā arī pie frakcijām nepiederošo deputātu Jūlijas Stepaņenko un Lindas Liepiņas priekšlikums.

Atbalstītais JKP deputātu priekšlikums nosaka ārkārtējas situācijas laikā sakarā ar Covid-19 aizliegt organizēt azartspēles un izlozes. JKP priekšlikums paredzēja izņēmumu arī interaktīvajām azartspēlēm, bet interaktīvo azartspēļu aizliegumu paredz ZZS un pie frakcijām nepiederošo deputātu priekšlikums. JKP priekšlikums paredz kā izņēmumu arī skaitļu izlozes un momentloterijas, bet ZZS un pie frakcijām nepiederošo deputātu priekšlikums paredz visu azartspēļu licenču apturēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas – atskats un perspektīva

Latvijas Bankas ekonomisti Gintars Bušs un Ieva Opmane, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība piektdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātos grozījumus rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, ar kuriem no pirmdienas, 8.februāra, tiek atcelti tirgojamo preču ierobežojumi pārtikas un higiēnas preču veikalos.

Tādējādi no 8.februāra mazumtirdzniecības pakalpojumus klātienē varēs sniegt veikali, kur tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% no preču sortimenta, kā arī veikali, kur tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% no preču sortimenta.

Depo: Izmaiņas tirdzniecības regulējumā kropļos konkurenci 

Valdības plānotās izmaiņas tirdzniecības regulējumā Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātās...

Vienlaikus no pirmdienas, 8.februāra, pilnīgi visās tirdzniecības vietās būs jāievieš "drošas tirdzniecības" koncepcija, paredz veiktie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Tirdzniecības vietā un tirgus paviljonā vienam apmeklētājam būs jānodrošina ne mazāk kā 25 kvadrātmetri no publiski pieejamās telpu platības, turklāt tirgotājam būs jānodrošina, ka apmeklētāji tirdzniecības vietā, tirdzniecības centrā un tirgus paviljonā tiek ielaisti tikai pa vienam, izņemot personas, kam nepieciešama asistenta palīdzība, un bērnus līdz 12 gadu vecumam, ar kuriem var būt kopā viena pilngadīga persona.

Lai atvieglotu aprēķinu kārtību un kontroles procesu attiecībā uz maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu, noteikumi paredz, ka tirgotājam pēc uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma jāuzrāda būvju kadastrālās uzmērīšanas lieta, kurā ir iekļauta informācija par ēkas sastāvā esošās tirdzniecības vietas platību vai citus dokumentus, kas dod iespēju pārliecināties par tirdzniecības vietas platību.

Jaunais regulējums arī paredz, ka iepirkšanās grozu, ratu vai tirdzniecības dalībnieka nodrošināto iepirkšanās somu skaits kopā nedrīkst pārsniegt maksimāli atļauto apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Iepirkties bez groza vai ratiem būs aizliegts.

Jaunajā regulējuma ir ietverta jauna tirdzniecības centra definīcija, proti, tās ir ēkas ar kopējo platību vismaz 1500 kvadrātmetri un tajās atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz pieci tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji. Tirdzniecības centros maksimāli pieļaujamais apmeklētāju skaits tiek noteikts, summējot pieļaujamo apmeklētāju skaitu, kas vienlaikus var atrasties tirdzniecības vietās.

Tirdzniecības centru īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam būs pienākums nodrošināt, ka tirdzniecības centrā netiek pārsniegts maksimāli pieļaujamais apmeklētāju skaits, pie ieejas labi redzamā vietā jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu, jākontrolē apmeklētāju plūsma pie tirdzniecības centra ieejām un izejām. Tāpat tirdzniecības centros jānodrošina, ka apmeklētāji tirdzniecības centrā tiek ielaisti tikai pa vienam, kā arī jānodrošina, ka tirdzniecības centrā ir uzstādīta elektroniska apmeklētāju plūsmas uzskaites iekārta.

Līdzīgas prasības noteiktas arī tirgus pārvaldītājam - būs jānodrošina vienam apmeklētājam tirgus paviljonā ne mazāk kā 25 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības, pie tirgus ieejas labi redzamā vietā jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu, kā arī jākontrolē apmeklētāju plūsma pie tirgus paviljona ieejām un izejām.

Tirgus pārvaldītājam arī jānodrošina, ka apmeklētāji tirgus paviljonā tiek ielaisti tikai pa vienam, izņemot personas, kam nepieciešama asistenta palīdzība, un bērnus līdz 12 gadu vecumam, ar kuriem var būt kopā viena pilngadīga persona.

Visās tirdzniecības vietās būs jāieceļ atbildīgā persona, kas organizēs epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu tirdzniecības vietā.

Regulējums arī paredz, ka tirgotājiem būs aizliegts ārpus tirdzniecības vietām reklamēt speciālos piedāvājumus, kas ir īsāki par septiņām dienām un varētu motivēt apmeklētājus tūlītēji doties un uzturēties tirdzniecības vietā, tādejādi radot pulcēšanās risku. Minētais ierobežojums neattieksies uz preču atlaidēm.

Epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu kontrolēs Valsts un pašvaldību policija, kā arī kontroles tiesības būs Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirdzniecības centri vēršas Satversmes tiesā

Db.lv, 27.05.2021

Kā pirmais šo pieteikumu 26.maijā ir iesniedzis Latvijā lielākais reģionālais tirdzniecības centrs “Valleta” (Valmiera).

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai, un kā pirmais šo pieteikumu 26.maijā ir iesniedzis Latvijā lielākais reģionālais tirdzniecības centrs “Valleta” (Valmiera), informē Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansē (NĪAA).

Pieteikumā tirdzniecības centri apstrīd Ministru kabineta noteikumu regulējumu, kas jau no 7. aprīļa rada nevienlīdzīgu situāciju starp tirdzniecības nozares spēlētājiem un negatīvi ietekmē tirgotājus, telpu iznomātājus, valsts tautsaimniecību un noteiktas sabiedrības grupas. Pieteikumā iesniedzēji norāda uz šī tirdzniecības aizlieguma neatbilstību Satversmē garantētajām personas tiesībām uz īpašumu un vienlīdzību likuma priekšā un lūdz Satversmes tiesu atzīt to par spēkā neesošu.

Šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu „Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 24.18 apakšpunkts kopš 7.aprīļa paredz būtiskus darbības ierobežojumus tiem tirdzniecības centriem Latvijā, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 m2. Šādos tirdzniecības centros atļauts darboties tikai atsevišķu preču grupu tirgotājiem un veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju, bet visiem pārējiem veikaliem strādāt ir liegts. Savukārt visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem var darboties brīvi, ievērojot drošas tirdzniecības prasības. Tirdzniecības centri jau vairākkārt norādījuši, ka šādi nozarē tiek radīta nevienlīdzīga, konkurenci kropļojoša un diskriminējoša situācija, un tagad šo jautājumu nodots risināt Satversmes tiesai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan maksājumu jomā pēdējo gadu laikā notikusi strauja attīstība, arī turpmāk varam gaidīt inovācijas, un iesaistītas šajā pārmaiņu procesā būs gan bankas, gan nebanku spēlētāji - finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, finanšu tehnoloģijām veltītajā konferencē "PaymentConf 2020” sacīja eksperti.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi un bankas šobrīd attīstās dažādos tempos, taču nevar teikt, ka bankas vienmēr ir lēnas, sacīja “SEB bankas” Naudas pārvaldības un tirdzniecības finansēšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Strazds.

70% ienākumu bankām aizvien rada kreditēšanas pakalpojumi, līdz ar to šo divu spēlētāju darbības sfēras ir atšķirīgas, taču arī bankas pēdējo gadu laikā ir ieviesušas vairākus inovatīvus pakalpojumus, piemēram, SMART-ID, digitālos maciņus un citus. Tāpat jau pāris gadus pārskaitījumus no vienas bankas konta uz citu var veikt dažu sekunžu laikā ar zibmaksājumu starpniecību, kas ir nozīmīga inovācija un ne visās valstīs šāda iespēja ir pieejama, turklāt, bez maksas, uzsvēra K. Strazds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar cēlu mērķi - lai ierobežotu Covid-19 izplatību Latvijā - ir pieņemts lēmums slēgt visas legālās interaktīvo azartspēļu vietnes, tādējādi radot vislabvēlīgākos apstākļus nelegālajiem azartspēļu organizatoriem, kuru daļa jau tāpat 2019. gadā Latvijā bijusi ap 38%.

Nozare vērtē, ka 30 dienas ir kritiskais posms un pēc tam liela daļa spēlētāju jau būs nokļuvuši nelegālajā tirgū, un atgriezt legalajā tirgū viņus būs grūti. 22. martā Saeimā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas pasākumiem sakarā ar Covid -19 izplatību", kura 8. punkts ārkārtas situācijas laikā aizliedz organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas. Taču jau šī paša likuma nākamais 9. punkts saka: ka "uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ceturtdienas, 21.oktobra, līdz 15.novembrim īpaši stingro Covid-19 ierobežojumu jeb stingrā "lokdauna" laikā klātienes saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietas un pirmās nepieciešamības preču tirdzniecības vietas klātienē darbu varēs sākt ne ātrāk kā plkst.6 un beigt ne vēlāk kā plkst.19, liecina valdībā apstiprinātie grozījumi ārkārtējās situācijas regulējumā.

Tirdzniecības pakalpojumus klātienē šajā laikā varēs sniegt tikai veikali, kur 70% no preču sortimenta ir pārtikas preces, veikali, kur 70% no preču sortimenta ir higiēnas preces, aptiekas, tai skaitā veterinārās aptiekas, optikas preču veikali, degvielas uzpildes stacijas, dzīvnieku barības veikali, preses tirdzniecības vietas, grāmatnīcas, telekomunikāciju preču un pakalpojumu vietas, ziedu tirdzniecības vietas, kā arī reģistrētas autoostas, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošina biļešu tirdzniecību, un dzelzceļa stacijās esošās biļešu tirdzniecības kases, kurās tiek pārdotas biļetes tikai uz iekšzemes dzelzceļa maršrutiem.

Vienlaikus degvielas uzpildes staciju un diennakts aptieku darba laiks, tūristu mītņu darba laiks, Covid-19 vakcinācijas punktu, kā arī sabiedriskā transporta, kravu un pasažieru pārvadājumu un ar to saistīto pakalpojumu, piegādes, avārijas un neatliekamo komunālo pakalpojumu sniegšanas laiks nebūs ierobežots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atļaut strādāt tirdzniecības vietām ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, bet gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 25.februārī.

Plānots, ka tirdzniecības vietās ar individuālu ieeju līdz 300 kvadrātmetriem visas preču grupas varētu tirgot no pirmdienas, 1.marta. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka datums, no kura mazie veikali varēs atsākt darbu, tiks noteikts pēc diskusijām valdības sēdē ceturtdien.

Vitenbergs skaidroja, ka jau divas nedēļas darbojas EM kopā ar nozari izstrādātais drošas tirdzniecības modelis un šajā laikā novērota liela atbildība no komersantu puses.

Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka konceptuālā vienošanās paredz atļaut strādāt veikaliem ar platību līdz 300 kvadrātmetriem ar atsevišķu ieeju, lai būtu iespējams kontrolēt cilvēku skaitu veikalos. Atvērtajos veikalos vienlaikus varēs atrasties ne vairāk par 12 cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) valdībai otrdien piedāvās lemt par kādu no pieciem variantiem tirdzniecības pilnīgai atjaunošanai ārkārtējās situācijas laikā, tostarp atcelt preču tirdzniecības ierobežojumus pavisam vai turpināt ierobežojumus tikai brīvdienās.

Pēc EM sniegtās informācijas, mazumtirdzniecības nozarē strādā 12 723 uzņēmumi, kuros nodarbināti 87 392 cilvēki. Patlaban mazumtirdzniecības nozare saņem 20% no valsts sniegtā atbalsta Covid-19 krīzē. Savukārt kopējās izmaksas nozares darbības ierobežošanai mēnesī ir 26 miljoni eiro.

EM piedāvā izvēlēties vienu no diviem risinājumiem tirdzniecības nozares turpmākai darbībai - turpināt tā, kā ir patlaban, bet rēķinoties, ka mazumtirdzniecības atbalsta kopējās izmaksas var sasniegt 136 miljonus eiro līdz šā gada maijam, vai arī atļaut tirgotājiem strādāt Covid-19 drošas tirdzniecības apstākļos.

Ja valdība lems ieviest Covid-19 drošas tirdzniecības koncepciju, EM piedāvā piecus variantus, kā to nodrošināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Azartspēļu organizācijas patlaban atturīgi vērtē Satversmes tiesas (ST) lēmumu, saskaņā ar kuru ārkārtējās situācijas laikā pavasarī noteiktie ierobežojumi interaktīvajām azartspēlēm neatbilst Satversmei, vienlaikus neizslēdzot kompensāciju prasīšanu, pauda Azartspēļu biznesa asociācijas un Interaktīvo azartspēļu biedrības pārstāvji.

Azartspēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks pauda, ka plašāki komentāri būtu jāprasa tiem, kas sūdzību ST iesnieguši, tomēr jebkurā gadījumā lēmums par interaktīvo spēļu aizlieguma neleģitimitāti vērtējams pozitīvi, jo tas atbilst asociācijas jau pavasarī paustajam viedoklim.

Tāpat Vērzemnieks skaidroja, ka, balstoties uz šo lēmumu ir iespējams, ka kompensācijas prasīs arī citi azartspēļu biznesa pārstāvji.

Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības pārstāvis Jānis Trēgers sacīja, ka neko konkrētu biedrība vēl nav lēmusi, jo pašlaik pagājis pārāk īss laiks, un asociācijas pārstāvji vēl nav iepazinušies ar pilno spriedumu apmēram 70 lappušu apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos piecos gados Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgus strauji attīstīsies, prognozē koncerna Grazer Wechelseitige Versicherung AG (Grawe) direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieks Gernots Raiters (Dr. Gernot Reiter). G.Raiters piekrita nelielai sarunai par sasniegto un nākotnes plāniem tieši Latvijas tirgū neilgi pirms koncerna Grawe 190.gadu jubilejas pasākuma Rīgā.

##Koncerns Grawe Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgū darbu sāka 2005. gadā, par savu produktu pārdošanas starpnieku izvēloties vietējo uzņēmumu Eurolife Latvia SIA. Kā vērtējat līdzšinējos sasniegumus?

2005. gadā koncerna vadības līmenī pieņēmām lēmumu sākt darbību Latvijā, taču šo mērķi nācās visai pamatīgi argumentēt korporācijas īpašniekiem, kuri uzdeva ļoti konkrētu jautājumu – kādas biznesa iespējas vispār ir Latvijā, un kāpēc mēs par to esam tik pārliecināti? Jo tobrīd Latvijā dzīvības apdrošināšanas tirgus nebija īpaši aktīvs. Taču uzņēmuma menedžmenta arguments, aizstāvot savu plānu, bija tieši saistīts ar šo faktoru, jo mēs Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgū tobrīd saskatījām lielu izaugsmes potenciālu. Pasaules tendences liecina, ka tuvākajā nākotnē samazināsies valsts pienesums iedzīvotāju ilgtermiņa finansiālās labklājības nodrošināšanā, taču mēs – cilvēki – par laimi, dzīvojam ilgāk, tāpēc vecumdienu nodrošināšana ar uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas instrumentiem šobrīd ir īpaši nozīmīga. Un mūsu 13 aizvadītie darbības gadi Latvijā ir pierādījuši, ka mūsu toreizējās prognozes bija absolūti precīzas. Pat vēl vairāk – sasniegtais pārsniedz sākotnējās cerības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vai saglabāt viena un divu centu monētu stāstu?

Jānis Šķupelis, 19.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Viena no jomām, kurai šogad pievērsīsimies vairāk, ir viena un divu centu monētas. Tas ir ne tikai ekoloģijas un ērtības jautājums. Tas lielā mērā ir arī ilgtspējas jautājums".

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Naudas inkasācija, kalšana, vadāšana šurpu turpu ir izmaksas arī videi. Šeit mēs nerunājam par cenu apaļošanu, bet par gala rēķina apaļošanu. Mēs arī Latvijā mudināsim diskusiju par to, vai saglabāt viena un divu centu monētu stāstu. Nākamā lieta ir skaidras naudas apgāde. Šobrīd tā ir atbilstoša – iedzīvotājiem skaidra nauda ir pieejama, un mēs gribam, lai tas tā ir arī nākotnē – bez būtiskiem pārrāvumiem. Protams, strādāsim pie digitālā eiro, lai gan tas nav ne šī, ne nākamā gada jautājums," saka M.Kazāks.

Uzraut ekonomiku krietni augstākā līmenī 

Šobrīd bāzes scenārijs ir, ka gada sākums joprojām ir diezgan vārgs. Pēc...

Jautāts, ar ko uzņēmēji var rēķināties, ja ņem vērā to, ko var iespaidot Latvijas Banka, iestādes vadītājs teic: "Monetārās politikas ietvaros būsim atbalstoši. Eirozonas ietvaros centīsimies nodrošināt stabilu finansēšanas un bezstresa situāciju finanšu tirgos. Latvijā turpināsim sniegt savu analītisko skatījumu uz to, kā ekonomika attīstās, lai uzņēmēji tam var sagatavoties. Turpināsim konsultēt valdību un Saeimu attiecībā uz iespējamiem lēmumiem, kā balstīt ekonomiku un kā veidot nākotnes izaugsmes stāstu. Šeit cieši sadarbosimies arī ar uzņēmēju organizācijām. Veidosim aptverošāku maksājumu infrastruktūru. Piemēram, šogad zibmaksājumiem pieslēgsies Valsts Kase".

Runājot par ilgtspēju, M.Kazāks norāda, ka, viņaprāt, Eiropas Zaļais kurss nav vienīgi ekonomikas zaļināšana, energoefektivitāte un tādas lietas. "Es mudinātu uz to skatīties plašāk – kā uz ilgtspēju trīs jomās. Pirmkārt, protams, kas notiek ar vidi, ekoloģiju un biodaudzveidību. Nākamā lieta ir sabiedrība – veselība, izglītība, iekļaujoša sabiedrība, ienākumu nevienlīdzība. Trešais ir uzņēmējdarbības vide. Tikai visas šīs lietas saliekot kopā, Latvijas ekonomiku var padarīt tiešām ilgtspējīgu, bagātu un strauji augošu. Šīs ir lietas, ko mēs iedarbinām arī Latvijas Bankā. Sākot ar vienkāršāko – šajā gadā Rīgas filiālē plānojam pilnveidot saules parku, lai daļu no savām energoizmaksām padarītu videi draudzīgākas," teica M.Kazāks.

Visu interviju lasiet 16.februāra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā nākamajā nedēļā tiks atvērts tirdzniecības centrs K3 - Imanta Mall, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA Imantas Tirgus valdes loceklis Ēriks Ertmanis.

Jaunais tirdzniecības centrs atradīsies ēkas pirmajā stāvā un aizņems 5500 kvadrātmetru lielu platību. Kopējā ēkas pirmā stāva platība ir 18 000 kvadrātmetru, līdz ar tirdzniecības centra atvēršanu tiks «apdzīvota» 11 500 kvadrātmetru liela platība, ieskaitot Imantas Tirgus daļu.

Db.lv jau rakstīja, ka padomju laikā ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ neīstenojās. 2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, tika mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā veido starptautisku filtru ražošanas nozares inovāciju un kompetenču centru

Tīra gaisa nozīme telpās – rūpnīcās, birojos, skolās, slimnīcās un citur ­– augstu vērtēta vienmēr, taču līdz ar Covid-19 pandēmijas izplatību nepieciešamība pēc tīra un svaiga gaisa kļuvusi vēl aktuālāka. Un viens no efektīvākajiem instrumentiem tīra gaisa nodrošināšanai telpās ir ventilācijas sistēmas, kuru neatņemama sastāvdaļa ir dažādu veidu gaisa filtri.

Latvijā jau 15 gadus darbojas uzņēmums Dinair Filton, kas šajā laikā kļuvis par vienu no vadošajiem filtru ražošanas uzņēmumiem Eiropā. Par uzņēmuma ikdienu un gana ambiciozajiem nākotnes plāniem saruna ar Dinair Filton vadītāju Aldi Cimošku.

Iesākumā, lūdzu, pastāstiet par uzņēmuma vēsturi – kas ir Dinair Filton?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti iegādātās preces, vairāki tirdzniecības centri Rīgā gatavi organizēt saviem nomniekiem tirdzniecību un attālināti iegādāto preču izsniegšanas punktus ārtelpās, aģentūru LETA informēja tirdzniecības centru pārstāvji.

Kopš piektdienas pie tirdzniecības centra "Akropole" ārā sācis darboties vienots pasūtījumu izsniegšanas punkts, kur apmeklētāji varēs saņemt iepriekš tiešsaistē iegādātas un apmaksātas preces no "Akropolē" esošajiem veikaliem, aģentūrai LETA pavēstīja tirdzniecības centra pārstāvji. Pasūtījumu izsniegšanas punkts darbosies ārpus "Akropoles" telpām, pie B ieejas.

"Akropoles" pārstāvji skaidroja, ka vienotais pasūtījumu izsniegšanas punkts izveidots, lai ierobežojumu apstākļos turpinātu apmeklētājiem nodrošināt attālināti iegādāto preču izsniegšanu, vienlaikus ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus un epidemioloģiskos drošības pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors Latvijā, intervijā pauda Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Domāju, ka Latvijā zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors, jo kurš gan gribētu palikt ārpusē," teica Vilks.

Viņš arī minēja, ka zibmaksājumi, zibsaites un zibprasījumi ir tās lietas, ar kurām Latvijas Banka var lepoties. "Šīs ir jomas, kuras centrālās bankas parasti negrib cilāt, un mēs tādēļ izskatāmies ļoti labi ne tikai uz Baltijas vai Skandināvijas, bet uz visas Eiropas fona. Apjomi aug, un svarīgi ir arī tas, ka mēs tos izmantot iedrošinām sadarbības partnerus un sabiedrību. Ja reiz šādi produkti ir pieejami, tie ir maksimāli jāizmanto," sacīja Vilks, piebilstot, ka Latvijas Banka šo pakalpojumu piedāvā arī Igaunijai, jo Igaunijas centrālā banka to nenodrošina.

Komentāri

Pievienot komentāru