Jaunākais izdevums

Tuvākajā laikā Latvijas aviāciju sagaida daudzi izaicinājumi, straujās izaugsmes laiks ir beidzies, svarīgi ir izdzīvot.

Tādi secinājumi izskanēja DB sadarbībā ar GatewayBaltic, Nordea un Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) rīkotajā konferencē Starpvalstu tilts, kas šoreiz bija veltīta aviācijas un tūrisma jautājumiem Baltijas reģionā. Visas iesaistītās puses norādīja, ka atrast optimālu risinājumu sarežģītajā situācijā, ko nosaka ne tikai vietējie, bet arī globālie apstākļi, traucē vienotas stratēģijas trūkums nozarē. Nav visiem saprotama plāna, ko pēc pieciem gadiem grib sasniegt nacionālā aviokompānija airBaltic, ko Rīgas lidosta, un līdz ar to arī tūrisma nozares pārstāvjiem un potenciāliem investoriem nav skaidrs, kur un kā Latvijā investēt, un galu galā - vai investēt vispār. Tikmēr aviobiļešu cenas pieaug un viss liecina par to, ka ļoti lētas biļetes tuvākā laikā, visticamāk, vairāk netiks piedāvātas.

«Vienotas stratēģijas tiešām trūkst, līdz ar to katrs no avioindustrijas uzņēmumiem mēģina īstenot savu atsevišķu stratēģiju,» sacīja valsts a/s Starptautiskā lidosta Rīga valdes loceklis Aldis Mūrnieks. «Paldies Dievam, ka Rīgā ir tāda aviokompānija kā airBaltic, kas šeit bāzējas. Mēs noteikti bez airBaltic nebūtu sasnieguši tādus skaitļus, kādi mums tagad ir. Taču tas vairāk attiecas uz pagātni. Pašlaik Rīgas lidostā ir vērojams pasažieru skaita kritums - 5,9% pirmajos sešos mēnešos. Es to nesauktu par dramatisku kritumu. Pārsvarā sarūk tranzītpasažieru skaits, kas lielā mērā veidoja tos piecus miljonus pasažieru, ko lidosta apkalpoja pērn. Jāskatās, kur iet tālāk,» sacīja A. Mūrnieks.

Šogad lidosta rēķinās ar aptuveni pusmiljonu pasažieriem mazāk nekā pērn. «Lidostai bija grandiozi attīstības plāni - 30 milj. pasažieru, divi skrejceļi, jauns terminālis, ko ceļ lidosta, tad airBaltic, un beigās to neceļ neviens. Mēs esam kādu laiku parunājuši par iespēju attīstīties, bet diemžēl reāli attīstījušies neesam,» secināja A. Mūrnieks, piebilstot, ka lidostas kā infrastruktūras elementa attīstība nav tik daudz pašas lidostas rokās, cik valsts politiskā stratēģijā.

«Lidosta, protams, analizē nenosegtos virzienus, strādā kopā ar aviokompānijām. Ryanair mums nesen teica - ja dosiet labu cenu, mēs jums vēl vienu miljonu pasažieru atvedīsim. Laba doma, bet vai lidostai kā instrumentam vajag šo vienu miljonu? Paši saviem spēkiem mēs papildu infrastruktūru neesam spējīgi uzcelt. Aprunājoties arī ar citām iesaistītām pusēm, nācām pie slēdziena, ka nevienam īsti to vēl vienu miljonu pasažieru Rīgā nevajag,» skaidroja A. Mūrnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pomers: Rīgas lidostai jāatīstās straujāk nekā kaimiņiem

Egons Mudulis, 10.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Intervija: Lidosta vienosies ar AirBaltic

Egons Mudulis, Līva Melbārzde, 17.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas Rīga straujāku izaugsmi varētu garantēt vien liela partnera piesaiste, piemēram, no Āzijas

Tā sarunā ar DB norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Lidosta joprojām apkalpo pusi no Baltijas aviopārvadājumu tirgus.

Aktīvāki tranzītā

Atrauti no valsts un tūrisma industrijas lidosta var neierobežoti attīstīties tikai tranzīta virzienā, kas šobrīd veido ap 30,5% kopējā pasažieru skaita, bet lidojumos no viena punkta uz otru attīstība iet roku rokā ar kopējām aktivitātēm valstī, cilvēku migrāciju u.tml. No tranzīta lidosta iegūst arī vairāk galamērķu, un nākotnē šis skaitlis varētu pieaugt, domā A. Mūrnieks. Runa esot par potenciāluĀzijas tranzīta centru, kam, protams, vajadzīgs spēcīgs partneris, lidsabiedrība, kura gribētu uz tranzīta centra principa vest pasažierus tālajos lidojumos uz šejieni. Un tad pasažieru tālāka apkalpošana Baltijas reģionā varētu notikt, izmantojot nacionālo aviosabiedrību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai lidosta Rīga sasniegtu izvirzīto mērķi kļūt par modernu un ērtu Ziemeļeiropas gaisa satiksmes mezglu un no 2023.gada apkalpot vismaz desmit miljonus pasažieru gadā, uzņēmuma galvenais uzdevums ir tuvāko piecu gadu laikā veiksmīgi īstenot plānotos pasažieru apkalpošanas un kravu infrastruktūras attīstības projektus, uzsver lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

2018.gadu lidosta Rīga ir noslēgusi ar ievērojamu pieaugumu visos būtiskajos darbības rādītājos: operatīvie dati par 2018.gada darbības rezultātiem liecina, ka pērn lidostā apkalpoti 7,06 miljoni pasažieru - par gandrīz 16% vairāk nekā gadu iepriekš. Par 10,4% audzis apkalpoto kravu apjoms, pārsniedzot 27 tūkstošus tonnu, savukārt apkalpoto lidojumu apjoms palielinājies par 11,5% - 2018.gadā lidostā Rīga apkalpoti 83,5 tūkstoši gaisa kuģu.

Kā norāda I.Līce, šis pieaugums ievērojami pārsniedz Eiropas lidostu vidējos rādītājus – saskaņā ar Starptautiskās lidostu padomes (Airport Council International, ACI) datiem, 2018.gada 3.ceturksnī vidēji Eiropā pasažieru skaits audzis vien par 5%. Straujais pasažieru skaita kāpums ļāva lidostai Rīga pērn vairākkārt ierindoties Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. «Saskaņā ar jaunākajiem ACI datiem, arī pērnā gada 3.ceturksnī Rīgas lidosta bija trešā straujāk augošā lidosta savā grupā, atpaliekot tikai no Spānijas sestās noslogotākās iekšzemes lidostas Seviļas un Sicīlijas otrās lielākās lidostas Palermo. Savukārt tikko publiskotajā starptautiskā aviācijas datu analītikas uzņēmuma VariFlight pētījumā lidosta Rīga atzīta par 2018.gada septīto punktuālāko lidostu Eiropā,» atzīmē lidostas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas krīze ir īstais brīdis taksometru pakalpojumu sakārtošanai lidostā "Rīga", revīzijā norāda Valsts kontrole (VK).

Revidenti atzīmē, ka taksometru kompāniju cīņai par klientiem starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā ir vairāk nekā desmit gadus sena vēsture. "Lai arī risinājumi ir meklēti, aizvien nav panākts vēlamais rezultāts, lai pasažieri lidostā varētu saņemt drošu, kvalitatīvu un savām vajadzībām atbilstošu pakalpojumu. Ilgus gadus lidosta noteica savu kārtību taksometru pakalpojumu sniegšanai, tomēr šāda pieeja neatbilda normatīviem aktiem, ko likumsakarīgi 2017.gadā pārtrauca tiesas lēmums," pauž revidenti.

Revīzijā arī minēts, lai novērstu lidostā pastāvošo problēmu taksometru pakalpojumu sniegšanā, lidosta konkursā izraudzījās ārpakalpojuma sniedzēju. Vienlaikus vairākkārt tika grozīti un no jauna izdoti normatīvi, bet rezultātu līdz pat 2019.gada septembrim tā arī nebija. Ir arī veiktas normatīvu korekcijas, nosakot lidostas tiesības organizēt taksometru pakalpojumu sniedzēju piekļuvi taksometru līnijai un kritērijus, kuriem atbilstot, pārvadātāji taksometru līnijā var sniegt pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Riga Taxi: lidosta, nepagarinot līgumu, gadā zaudēs ap 100 tūkstošiem latu

Nozare.lv, 12.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja starptautiskā lidosta Rīga nepagarinās līgumu ar taksometru kompāniju Riga Taxi (ar lidostu gan tiešais līgums slēgts kā ar uzņēmumu SIA Apvienība Taxi), uzņēmumam radīsies zaudējumi 13 000 latu apmērā, savukārt lidostai zaudējumi būs 8 100 latu mēnesī jeb gandrīz 100 000 latu gadā, skaidro Riga Taxi valdes priekšsēdētājs Genādijs Aksjonovs.

8 100 lati mēnesī tiekot maksāti tikai par to, ka ir atļauts iebraukt lidostas teritorijā.

Viņš gan uzsver, ka lidosta uzņēmumu vēl nav informējusi par to, ka līgums netiks pagarināts, tāpēc uzņēmuma vadība esot nosūtījusi vēstuli ar lūgumu pagarināt līgumu, kurš beidzas 14.septembrī, un sniegt komentāru pa izveidojušos situāciju. Par to, ka līgums netiks pagarināts, uzņēmums uzzinājis tikai no masu medijiem.

Ja uzņēmumam neļaušot lidostā strādāt, tikšot izmantotas visas likumīgās iespējas, lai to apstrīdētu. Netiek izslēgta iespēja vērsties tiesā. Uzņēmumā uzsver, ka sākusies asa konkurences cīņa, tāpat arī likumdošana nav sakārtota. «Ir skaidri redzams, ka tā ir cīņa par vietu lidostā, jo trim kompānijām, kas strādā lidotā, ir kļuvis par šauru,» uzsver uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" plāno atlaist apmēram 500 darbinieku, informēja lidostas pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka Latvijā noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ un gandrīz pilnībā apturētās saimnieciskās darbības dēļ lidosta "Rīga" ir spiesta sākt konsultācijas ar lidostas darbiniekus pārstāvošajām arodbiedrībām par kolektīvās atlaišanas procesa īstenošanu. Kopumā lidostā "Rīga" patlaban strādā 1200 darbinieku.

"Pēc skrupulozas visu izdevumu pārskatīšanas un bezprecedenta taupības pasākumu ieviešanas, samazinot plānoto investīciju apmēru par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta ir spiesta pieņemt smagu lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu, kas varētu skart apmēram 500 lidostā strādājošo," informēja Karnīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic zīmola vēsture: no Saab 340 līdz Airbus

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

KP vadītāja: Problēmas ar taksometriem ir izveidojušās lidostas neizdarības dēļ

LETA, 02.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problēmas ar taksometru pārvadātājiem starptautiskajā lidostā «Rīga» ir izveidojušās lidostas neizdarības dēļ, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama.

«Manuprāt, tas, kas ir noticis, ir lidostas neizdarība,» teica Ābrama.Viņa norādīja, ka atbilstoši Augstākās tiesas spriedumam lidostai ir jānodrošina taksometriem piekļuve tās teritorijā pēc vienlīdzīgiem nosacījumiem, bet lidosta ir ļāvusi situācijai attīstīties savā gaitā, nesniedzot klientiem pietiekamu informāciju par taksometru pārvadājumiem.

«Konkurence nekad nevar būt par sākumu un iemeslu krāpšanai, bet šeit ir runa par krāpšanas gadījumiem. Krāpšana rodas tikai tad, kad patērētājs nav saņēmis pietiekamu informāciju. Vai jūs esat redzējuši kaut kur informāciju, ka taksometru tarifiem griesti ir atcelti, ka šobrīd taksometrs var prasīt samaksu gan par nobrauktajiem kilometriem, gan par iekāpšanu pēc tā izpratnes un tirgus situācijas? Daudzi patērētāji, kad kāpj taksometrā, pat nepaskatās, kas ir rakstīts uz tā durvīm. Varbūt jau uz durvīm ir rakstīts, ka iekāpšana maksā 10 eiro,» pauda Ābrama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta Rīga šā gada aprīlī bijusi viena no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru, liecina jaunākais Starptautiskās Lidostu padomes (Airport Council International, ACI) gaisa satiksmes ziņojums.

Pasažieru skaitam pieaugot par 16,3%, lidosta «Rīga» aprīlī ierindojusies piektajā vietā Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5, atpaliekot vien no tādiem atpūtas un tūrisma galamērķiem kā Neapole, Seviļa, Krakova un Valensija. Rīgas lidosta ir arī ceturtā straujāk augošā Eiropas galvaspilsētu lidosta un viena no 11 galvaspilsētu lidostām, kurās pasažieru skaits aprīlī audzis par divciparu skaitli, norādīts ziņojumā.

Pasažieru skaita pieaugums lidostā «Rīga» turpinājies arī maijā - gada piektajā mēnesī lidostā apkalpoti 636 tūkstoši pasažieru, kas ir par 20,5% vairāk nekā pagājušā gada maijā. Kopumā 2018.gadā lidostā «Rīga» apkalpoti jau 2,56 miljoni pasažieru - par 19% vairāk nekā gadu iepriekš, informē lidostā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas jomā Latvijā turpinās iepriekšējo rekordu pārrakstīšana, turklāt, lai noturētu esošo pieauguma tempu, ir uzsākti vērienīgi paplašināšanās projekti, iespējams tiešais reiss uz Ķīnu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņš atzīst, ka lielākais pieaugums tiek nodrošināts tieši aviokravu pārvadājumu jomā. Savukārt tranzītkravu pārvadājumos pa dzelzceļu šis gads iezīmējies gan ar kritumu pirmajos mēnešos, gan pēdējo mēnešu pieaugumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Kādi ir pirmo četru mēnešu aviopārvadājumu rezultāti?

Tāpat kā pērn arī šogad turpinās gan pārvadāto pasažieru skaita pieaugums – par 16,8%, gan arī vēl iespaidīgākais kravu pārvadājumu pieaugums – par 62,5%. Kravu pārvadājumu pieaugums ir saistīts ar valsts a/s Latvijas Pasts aizpērn noslēgto līgumu ar Ķīnas interneta tirdzniecības gigantu Alibaba par sūtījumu tranzītu. Jāņem vērā, ka pašlaik notiek darbs pie tā, lai šo sekmīgo sadarbību padarītu vēl apjomīgāku un tranzīta kravas kļūtu regulāras, vēl jo vairāk, ja šī interneta tirdzniecības milža meitas kompānija, kas nodarbojas ar loģistiku, ir novērtējusi a/s Latvijas Pasts darbību, ko apliecina arī piešķirtā balva. Lai varētu šo pieaugošo aviokravu pārvadājumu apjomus apstrādāt, ir vajadzīgi kapitālieguldījumi lidostā: jauni angāri – noliktavām un preču apstrādei Latvijas Pas- tam, kā arī tehnoloģijas šo kravu (preču) šķirošanai. Vienlaikus papildus būs nepieciešamas arī iekārtas, kas saistītas ar drošību. Lidosta Rīga pie šiem jautājumiem jau strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lidostas Rīga infrastruktūras attīstībā plāno investēt vairāk nekā 23 miljonus eiro

LETA, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās lidostas «Rīga» infrastruktūras attīstībā plānots investēt vairāk nekā 23 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja lidostas «Rīga» pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka infrastruktūras attīstības projekta «Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskā lidostā «Rīga»» kopējās plānotās izmaksas veido 23 049 010 eiro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 10 774 241 eiro apmērā, cits publiskais finansējums 710 524 eiro un starptautiskās lidostas «Rīga» finansējums 11 564 245 eiro apmērā.

Projekta mērķis ir uzlabot vides un drošības pasākumus lidostā, sekmējot klimata politikas mērķu sasniegšanu, mazinot lidostas saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, kā arī paaugstinot infrastruktūras energoefektivitāti. Projekts paredz arī drošības infrastruktūras uzlabojumus ar mērķi mazināt terora draudu riskus un uzlabot nododamās bagāžas drošības pārbaužu kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

VK: Lidosta Rīga novērsusi nelietderīgas investīcijas un saistības 194,2 miljonu eiro apmērā

Dienas Bizness, 04.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta Rīga, sekojot Valsts kontroles (VK) norādēm, novērsusi nelietderīgas investīcijas un attiecīgās saistības 194,2 miljonu eiro apmērā, informē VK.

Revīzijā, kurā tika pārbaudīts, kā veicas ar 2008.gadā veiktās likumības revīzijas ieteikumu ieviešanu secināts, ka apturēts jauna zemo izmaksu un pilna servisa termināļa būvniecības projekts, un tā vietā atjaunota 2007.gadā pārtrauktā esošā termināļa paplašināšana.

«Pēc pieciem gadiem starptautiskā lidosta Rīga gadā apkalpos desmit miljonus pasažieru, kas dos miljarda latu investīcijas Latvijas ekonomikai.» Tā 2006. gada nogalē apgalvoja tā laika satiksmes ministrs, atgādina VK.

Lidosta Rīga no budžeta dotāciju lūdzējas un saņēmējas kļuvusi par uzņēmumu, kas ar saviem ieņēmumiem nodrošina gandrīz visu darbību. VK atgādina, ka no 2007.gada lidosta sāka saņemt dotāciju lidlauka drošības nodrošināšanai. Sākotnēji 2 750 tūkstošus latu, 2008.gadā jau 5 704 tūkstošus latu. Ieviešot ieteikumu, noteikt tarifus, kas nodrošinātu lidostas darbības izmaksu segšanu, nepiesaistot budžeta līdzekļus, dotācijas apjoms no 2008.gada līdz 2013.gadam sarucis par 99%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada aprīlī lidostā Rīga apkalpoti teju par 9% pasažieru mazāk nekā pērn; airBaltic aprīlī, iespējams, piedzīvojis vēl lielāku pasažieru skaita kritumu.

Ja šī tendence saglabājas, tad gada griezumā tas nozīmētu aptuveni par pusmiljonu mazāk apkalpoto aviopasažieru Rīgā nekā pērn. Tas savukārt rezultējas par 3 milj. eiro mazākā lidostas Rīga gada apgrozījumā (2010. gadā lidostas apgrozījums sasniedza 32,4 milj. eiro) un atsaucas uz 500 darbavietām visās ar šo jomu saistītajās kompānijās. Pie tik masīva pasažieru skaita krituma lidostai, iespējams, tiešām nevajadzēs ne jauno termināli - šis projekts tālāk par runām nevirzās jau vairākus gadus -, ne kādas citas būtiskas investīcijas infrastruktūrā. DB jau rakstīja, ka pērn lidosta Rīga apkalpoto pasažieru skaita ziņā, pārsniedzot 5 milj. robežu, iekļāvās jau nākamajā - vidēja izmēra lidostu kategorijā. Tomēr pēc aviokompāniju prognožu saņemšanas lidosta šogad jau esot rēķinājusies ar nelielu pasažieru skaita kritumu, DB sacīja valsts a/s Starptautiskā lidosta Rīga Komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane. «Iespējams, ka pērnais gads bijis visveiksmīgākais lidostas Rīga vēsturē. Pagaidām es neredzu pamatu tam, ka šos rezultātus būtu iespējams tik drīz atkārtot - lielākās aviokompānijas airBaltic un Ryanair samazina savu reisu skaitu. Tirgū gan ienāca jauni spēlētāji, piemēram, Estonian Air, bet viņiem nav tik daudz pasažieru, lai kompensētu kritumu airBaltic,» vērtē aviācijas eksperts Tālis Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauna starptautiskās lidostas Rīga termināļa piebūvi lēmumu varēs pieņemt pēc tam, kad kļūs skaidrs, kā turpmāk attīstīsies Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic, šodien skaidroja lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Viņš norādīja, ka lidostā vairāk nekā pusi pasažieru apkalpo airBaltic, līdz ar to svarīgi esot saprast, kā pēc jaunā airBaltic vadītāja Martina Gausa iecelšanas amatā aviokompānija plānojusi darboties.

Pērn lidosta esot apkalpojusi vairāk nekā piecus miljonus pasažieru, un šādu skaitu lidosta esošajās telpās nevarot komfortabli apkalpot. Jaunais terminālis nav nepieciešams, ja pasažieru skaits pietuvojas trīs miljoniem pasažieru gadā, skaidroja Luhse.

Kā ziņots, jau iepriekš, pērnā gada rudenī, Luhse skaidroja, ka airBaltic finansiālās problēmas nobremzējušas starptautiskās lidostas Rīga termināļa piebūves celtniecības projektu un tas var tikt atlikts uz trim četriem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Prudentia: SM neizlēmības dēļ airBaltic var zaudēt vairākus miljonus eiro un jauno lidmašīnu iegādes kontraktu

LETA, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Satiksmes ministrijas (SM) neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, tad uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju, sacīja finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidro, ka nepieciešamie ieguldījumi - 130 miljonu eiro apmērā - vienā dienā ne valstij, ne investoram nav jāmaksā. Tomēr esot jāsaprot, ka, lai finansētu darījumu ar lidmašīnu ražotāju Bombardier un realizētu uzņēmuma biznesa plānu, airBaltic ir svarīgi sasniegt pozitīvu pašu kapitālu.

Saskaņā ar 2014.gada biznesa pārskatu kompānijai ir 170 miljonu eiro negatīvs pašu kapitāls. Šogad gan esot notikuši būtiski un pozitīvi procesi. Valsts pēc tiesas aizlieguma noņemšanas kompānijā ir kapitalizējusi 83 miljonus eiro. airBaltic esot arī tuvu tam, lai noslēgtu izlīgumu ar Rīgas lidostu. Tas došot pozitīvus rezultātus, turklāt kompānija, visticamāk, beigs gadu ar peļņu. Pašu kapitāls tad uzlabosies, bet aizvien būšot negatīvs. Tādejādi, veicot ieguldījumus jaunā emisijā 130 miljonu eiro apmērā, airBaltic būšot ar pienācīgi lielu pašu kapitālu, un tad sarunās ar bankām un lidmašīnu ražotāju Bombardier varētu nofinansēt kontraktu ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem, skaidro Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lidosta Rīga atzīta par otro Eiropas straujāk augošo lidostu

Monta Glumane, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta Rīga 2018.gada 2.ceturksnī bijusi otrā Eiropas straujāk augošā lidosta, liecina Starptautiskās Lidostu padomes (Airport Council International, ACI) pārskats par lidostu darbības rādītājiem Eiropā.

Gada otrajā ceturksnī lidostā «Rīga» apkalpoto pasažieru skaits pieaudzis par 17,4%, salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, ļaujot Rīgas lidostai ierindoties otrajā vietā Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. Vidēji Eiropas lidostās pasažieru skaits gada otrajā ceturksnī audzis par 6%, liecina ACI dati.

Lidostas «Rīga» izaugsme ir turpinājusies arī jūlijā - gada septītajā mēnesī lidostā «Rīga» apkalpoti 739 403 pasažieri, kas ir par 14,4% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Turklāt jūlijā pārsniegts vienā mēnesī apkalpoto pasažieru skaita rekords - pirmo reizi lidostas vēsturē vienā mēnesī apkalpoti vairāk nekā 700 000 pasažieru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Milānas kraha Ozols gandarījumu rod Magnetic Latvia zīmolā

Jānis Goldbergs, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums TAV Construction, kas tāpat kā TAV Airports ir TAV Group meitas uzņēmums un specializējas būvniecībā, oficiāli atzīts par pasaulē lielāko uzņēmumu lidostu būvniecības sektorā - šo novērtējumu TAV Construction piešķīris viens no respektablākajiem nozares izdevumiem Engineering News Record (ENR).

«Pēdējo trīs gadu laikā esam guvuši ievērojamus panākumus Persijas līča reģionā un esam īstenojuši tādus projektus kā Abū Dabī lidostas vidējās zonas termināls, Medīnas lidosta, aviokompānijas Saudi Airlines angāri Jedahas lidostā un Rijādas lidosta,» uzsver TAV Group prezidents un izpilddirektors Sani Seners (Sani Şener).

Pateicoties straujai izaugsmei Turcijā un citās reģiona valstīs, TAV Construction īsā laika posmā kļuvis par vienu no līderiem lidostu būvniecībā un šobrīd ir pasaulē lielākais uzņēmums lidostu būvniecības sektorā. 2014. gadā TAV Construction ieņēmumi sasniedza 1 245 800 000 (1,245 miljardus) ASV dolāru. Uzņēmuma līdz šim realizēto projektu kopējā vērtība pārsniedz 16,2 miljardus ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 30.05.2011., Rīgas apgabaltiesai jālemj, vai atstāt spēkā flyLAL prasību par lidostas Rīga un airBaltic mantas apķīlāšanu 40 milj. Ls vērtībā, šodien raksta Dienas bizness

Lietuvas bankrotējušās aviosabiedrības flyLAL prasība pret lidostu Rīga un airBaltic savas absurditātes dēļ varētu likt smieties, ja vien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šī gada 19. janvārī jau nebūtu atzinusi Lietuvas tiesu spriedumu par spēkā esošu. No šī sprieduma izriet, ka flyLAL ir tiesības pēc prasības nodrošinājuma pret Lidostu Rīga un airBaltic vairāk nekā 40 milj. Ls apmērā. Nevar izslēgt, ka arī Rīgas apgabaltiesa, kas ir jau otrā instance šīs lietas izskatīšanai Latvijā, atstās spēkā 2008. gada 31. decembrī pieņemto Viļņas apgabaltiesas spriedumu. Tas iespējams, jo, atbilstoši ES tiesību normām, ES dalībvalstu kompetentās iestādes nolēmums izpildāms arī citās ES dalībvalstīs, to pēc būtības vairāk nepārskatot. Ja šis tiesas lēmums netiktu tālāk pārsūdzēts, tas nozīmētu, ka divi Latvijas aviācijas stūrakmeņi – Starptautiskā lidosta Rīga un nacionālā aviokompānija airBaltic nonāktu lietuviešu kontrolē. Ar apķīlātu kustamo un nekustamo mantu, kas atbilst gandrīz pilnai lidostas Rīga aktīvu vērtībai vai tam finanšu ieguldījumam, ko pērnā gada nogalē no valsts saņēma airBaltic, Lietuvas puse varētu brīvi diktēt lidostas Rīga un airBaltic attīstību. Turklāt, tā kā pēc flyLAL bankrota lēmumus pieņem flyLAL kreditori, no kuriem lielākais ir tagad arī jau maksātnespējīgās Snoras bankas administrators, visas kārtis palēnām būtu viņa rokās. DB jau rakstīja, ka Lietuvas tiesu lēmums tika pieņemts pēc lietuviešu aviokompānijas flyLAL pieteikuma, kurā minēts, ka savulaik – līdz 2009. gadam – lidostā Rīga piemērotā atlaižu politika airBaltic veicinājusi negodīgu konkurenci Baltijas aviācijā un tādējādi arī flyLAL bankrotu, jo, pateicoties pat 80% lielajām atlaidēm lidostā Rīga, airBaltic Lietuvas tirgū varējis startēt ar ievērojami zemākām biļešu cenām nekā konkurenti. Lai segtu savus zaudējumus, ko flyLAL aplēsa 40,7 milj. Ls vērtībā, Lietuvas tiesa kā iespējamās flyLAL tālākās prasības nodrošinājumu pieprasīja arestēt Starptautiskās lidostas Rīga un airBaltic kustamo un nekustamo īpašumu. airBaltic pārstāvji šādu flyLAL argumentāciju sauc par nonsensu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Kohēzijas fonda atbalstīto projektu «Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskajā lidostā «Rīga»», lidostas manevrēšanas ceļos tiks ierīkotas ass ugunis, tādejādi sperot pirmo soli, lai lidostā ieviestu «seko zaļajam» (follow the greens) gaisa kuģu vadības sistēmu.

Līdz ar to lidosta «Rīga» ir kļuvusi par vienu no pirmajām lidostām Eiropā, kas uzsāk šīs modernās gaisa kuģu vadības sistēmas ieviešanu, sacīja lidostas pārstāve Laura Karnīte.

2016.gadā lidostā «Rīga» tika īstenots pilotprojekts, testējot šīs sistēmas darbību Frankfurtes un Šarla de Golla lidostas vajadzībām, kas arī gatavojas tās ieviešanai. Sistēma tiks ieviesta ciešā sadarbībā ar Latvijas Gaisa satiksmi, kas nodrošina gaisa kuģu vadību.

«Seko zaļajam» ir novatoriska vadības sistēma gaisa kuģu manevrēšanai uz zemes. Tā nodrošina lidojumu apkalpi ar individuālām vadlīnijām lidmašīnas vadīšanai lidlaukā, automātiski izgaismojot manevrēšanas ceļu centra līnijas uguņus lidmašīnas priekšā, uzrādot konkrētu gaisa kuģa maršrutu līdz stāvvietai vai skrejceļam. Tas ļauj sliktas redzamības apstākļos - miglā, intensīva sniega vai lietus gadījumā - un diennakts tumšajā laikā gaisa kuģiem ātrāk un drošāk nobraukt uz gaisa kuģu stāvvietām, atbrīvojot skrejceļu. Padarot gaisa kuģa manevrēšanu uz zemes efektīvāku un drošāku, samazināsies oglekļa dioksīda emisijas un enerģijas patēriņš, skaidro L. Karnīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic izglāba uz noguldītāju kauliem

Sandris Točs, speciāli DB, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā lidostā «Rīga» un Liepājas starptautiskajā lidostā pirmajā pusgadā kopā apkalpoti 3,563 miljoni pasažieru, kas ir par 9,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina valsts aģentūras «Civilās aviācijas aģentūra» (CAA) apkopotie dati.

2019. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas starptautiskajās lidostās kopumā apkalpoti 3 563 189 pasažieri un 43 155 lidojumi salīdzinājumā ar 3 251 023 pasažieriem un 40 117 lidojumiem pērn šajā pašā laika posmā.

Vairāk nekā 45% apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu uzrādījusi starptautiskā lidosta «Liepāja». Pērn pirmā pusgada laikā lidosta ir apkalpojusi 4205 pasažierus, turpretim šā gada pirmajos sešos mēnešos lidostā apkalpoti jau 6104 pasažieri. Būtiskais pasažieru skaita pieaugums skaidrojams ar to, ka nacionālā aviosabiedrība «airBaltic» ar šā gada 31. martu no trīs līdz piecām reizēm nedēļā palielinājusi regulāro lidojumu skaitu uz un no Liepājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta «Rīga» nemitīgi attīsta pasažieriem piedāvāto pakalpojumu klāstu, gan piedāvājot aizvien jaunas iepirkšanās iespējas, gan arī attīstot nekomerciālus projektus, lūgta komentēt ziņu, ka Tallinas lidostā pasažieriem turpmāk bez maksas būs pieejama sporta zāle, biznesa portālam db.lv norādīja VAS Starptautiskā lidosta «Rīga» Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

«Tā kā lidostas strateģiskais mērķis ir kļūt par starptautisku gaisa satiksmes mezglu, piesaistot aizvien vairāk tranzīta un transfēra pasažieru un attīstot tālos lidojumus, lidostas pakalpojumu piedāvājums tiek pilnveidots tā, lai tas būtu pievilcīgs ceļotājiem, kuri veikuši garus lidojumus vai pavada lidostā ilgāku laiku, gaidot nākamo lidojumu,» viņa skaidro.

Cita starpā šā gada oktobrī ir lidostā atvērti pieci jauni objekti, tostarp SPA un skaistumkopšanas salons «Embassy of Wellness», vīriešu frizētava «Wood Religion», rotaslietu veikals «Grenardi», Latvijā ražotu preču veikals «Roots of Latvia» un pieprasītāko preču veikals «ATU DUTY FREE». Līdz gada beigām durvis vērs vēl četri pavisam jauni pakalpojumu sniedzēji – vīna kafejnīca-veikals «Easywine», sporta bārs «Tickerdaze», veselīga uztura kafejnīca «Aspara goose» un elektronisko cigarešu kiosks.

Komentāri

Pievienot komentāru