Finanses

Tuvojamies cenu depresijai Eiropā

Jānis Šķupelis, 17.10.2014

Jaunākais izdevums

Daudzviet Eiropā jau deflācija; dažos pasaules reģionos gada inflācija ir tuvu 10, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šīs nedēļas ekonomikas dati apstiprinājuši, ka septembrī gada inflācija eiro monetārajā reģionā bijusi vien dažas iedaļas virs apaļās nulles – pie 0,3% atzīmes, kas ir zemākais līmenis piecu gadu laikā. Līdz ar to finanšu tirgi turpina satraukties par scenāriju, kad viens no pasaules ekonomikai vissvarīgākajiem reģioniem ieslīdēs deflācijā, par ko liek domāt arī faktiski nemitīgā izejvielu cenu samazināšanās. Daži pat Eiropai cenu tendenču ziņā piesauc ko līdzīgu ASV Lielajai depresijai pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu laikā.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) mērķis ir reģiona inflācija 2% apmērā. Tādējādi ir sagaidāms, ka Eiropas galvenie baņķieri turpinās īstenot dažādus nestandarta palīdzības pasākumus tautsaimniecībai, jo ārkārtīgi zemas inflācijas apstākļos tie ir attaisnojami. Nav izslēgts, ka ECB galu galā lems uzpirkt valdību obligācijas, kam gan galvenais opozicionārs ir ietekmīgā Vācija.

Septembrī cenas gada skatījumā sarukušas tādās Eiropas valstīs kā Grieķija, Spānija un Itālija (cenas sarūk kopumā jau astoņās Eiropas Savienības valstīs). Savukārt lielākā inflācija vecajā kontitentā ir Rumānijā (1,8%), Somijā (1,5%) un Austrijā (1,4%).

Eurostat informē, ka inflāciju reģionā uz leju galvenokārt spiedušas krītošās enerģijas cenas – septembrī to cena gada skatījumā sarukusi par 0,9%. Jāpiebilst, ka šīs nedēļas beigās pamatu bažām radīja arī eirozonas tirdzniecības dati. Tie liecina, ka eirozonas tirdzniecības bilances pārpaalikums augustā palielinājies līdz 9,2 mljrd. eiro, bet pieaugums bijis tāpēc, ka sarucis imports, nevis audzis eksports. Dati liecina, ka eirozonas eksporta apjomi augustā salīdzinājumā ar jūliju sarukuši par 0,9%, bet imports – par 3,1%. Eksporta kritums nozīmē, ka biznesam ārvalstīs varētu būt grūtības, bet importa – ka buksē reģiona iekšējais patēriņš.

Zema inflācija gan nav tikai Eiropas fenomens. Šonedēļ tirgus dalībnieku sabiedēja Ķīnas ekonomikas dati, kas atklāja, ka patēriņa cenas Ķīnā septembrī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn augušas vien par 1,6%. Tas ir zemākais inflācijas līmenis piecu gadu laikā, un ir aizdomas, ka tik maza inflācija Ķīnā liecina par samērā strauju šīs valsts ekonomiskās izaugsmes bremzēšanos. Turklāt Reuters ziņo, ka pēdējo mēnešu laikā patēriņa cenas strauji sarukušas arī daudzās citās Āzijas tautsaimniecībās.

Visu rakstu Tuvojamies cenu depresijai Eiropā lasiet piektdienas, 17. oktobra, laikrakstā Dienas Bizness (6. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronovīrusa ietekmi uz ekonomikas datiem redzēsim arvien vairāk.

Eirozonas gada inflācija februārī sarukusi līdz 1,2%, kas ir vismazāk trīs mēnešos, liecina Eurostat provizoriskie mērījumi.

Pirms tam trīs mēnešus pēc kārtas reģiona inflācija bija pieaugusi.

Šobrīd visai ticams izskatās scenārijs, ka inflācija turpina sarukt. Liela ietekme uz tās uzvedību ir energoresursu cenai. Koronavīrusa izplatība, pieveroties Ķīnas ekonomikai, nozīmējusi krasu naftas cenas kritumu. Jāteic gan, ka arī eirozonas pamatinflācija (tā izslēdz svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi) jau tāpat ilgi ir spītīgi zema un februārī atradās pie 1,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs šogad augustā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, bijusi lielākā gada inflācija Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Tostarp straujākais patēriņa cenu kāpums gada laikā starp ES valstīm bijis Lietuvā (4,6%), seko Igaunija, kurā gada inflācija bija 4,2%, bet trešajā vietā ir Latvija ar gada inflāciju 3,2% apmērā.

Šogad augustā salīdzinājumā ar 2016.gada augustu inflācija reģistrēta visās 28 ES dalībvalstīs. Pēc Baltijas valstīm straujākie patēriņa cenu kāpumi gada laikā bijuši Apvienotajā Karalistē (2,9%), Ungārijā (2,7%), Čehijā (2,4%), Luksemburgā (2,3%), Zviedrijā (2,2%) un Austrijā (2,1%).

Apkopotie dati arī liecina, ka gada laikā lēnākais patēriņa cenu kāpums augustā bijis Īrijā (0,4%), Kiprā (0,5%), Grieķijā un Rumānijā (abās valstīs 0,6%), Bulgārijā (0,7%) un Somijā (0,8%).ES gada inflācija augustā kopumā bija 1,7% apmērā, savukārt eirozonā patēriņa cenas augustā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nākamgad Latvijā gaidāma zemākā inflācija kopš 2016. gada

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija Latvijā turpina mazināties un šā gada novembrī patēriņa cenas Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu augušas vien par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Salīdzinājumam šā gada pirmajā pusē inflācija Latvijā bija virs 3% un inflācijas tempu samazinājums pēdējos mēnešos pamatā saistīts ar naftas cenu stabilizēšanos pasaulē, labvēlīgākiem laika apstākļiem lauksaimniecībā un akcīzes likmes samazinājumu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Tādējādi gada kopējā inflācija Latvijā šogad būs 2,8%, savukārt nākamgad inflācija Latvijā, visticamāk, nepārsniegs 2,5% un līdz ar to būs zemākā kopš 2016. gada.

Patēriņa cenu svārstības Latvijā lielā mērā turpina noteikt ārējie faktori. Līdz ar naftas cenu stabilizēšanos pasaulē, patēriņa cenu inflācija pēdējos mēnešos mazinājusies gan Lietuvā un Igaunijā, gan ES kopumā. Novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu degvielas cenas Latvijā sarukušas par 5,2% un, lai arī naftas cenu svārstības ir ļoti grūti prognozēt, straujš energoresursu cenu kāpums tuvākajā laikā, visticamāk, nav gaidāms, jo pasaules ekonomikas izaugsme šogad ir lēnākā kopš 2009. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā - tāpat kā Apvienotajā Karalistē - šogad jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, inflācijas rādītājs sasniedza 2,6%, kas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū ir viens no lielākajiem, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Augstāka nekā Latvijā un Apvienotajā Karalistē gada inflācija jūlijā bijusi Lietuvā (+4,1%) un Igaunijā (+3,9%).

Kopumā gada inflācija jūlijā reģistrēta 26 ES dalībvalstīs, bet Īrijā un Kiprā fiksēta deflācija - patēriņa cenas šajās valstīs bija par attiecīgi 0,2% un 0,1% mazākas nekā pirms gada.

Apkopotie dati arī liecina, ka gada laikā mazākais patēriņa cenu kāpums bijis Bulgārijā un Somijā (abās valstīs +0,6%), kamēr Francijā gada inflācija bijusi 0,8% apmērā, bet Grieķijā un Rumānijā - 0,9% apmērā.

ES gada inflācija jūlijā bija kopumā 1,5% apmērā, savukārt eirozonā patēriņa cenas jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Inflācija un ekonomiskā aktivitāte Latvijā. Kas mainījies pēdējo 15 gadu laikā?

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Bessonovs, 04.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zema inflācija eirozonā un Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka eiro zonā nu jau ilgstoši ir vērojams zems inflācijas līmenis. Pēdējo 3-4 gadu laikā ekonomistu un politikas veidotāju lokā ir vērojamas plašas diskusijas par inflāciju ietekmējošiem faktoriem, tostarp ārējiem (globalizācija, izejvielu cenas) un iekšējiem faktoriem (vājš pieprasījums, strukturālās izmaiņas, inflācijas gaidas). Diskusiju gaitā aktualizējas jautājums par ekonomiskās aktivitātes lomu inflācijas noteikšanā, – cik lielā mērā tā izskaidro inflāciju un vai sakarība pēdējos gados nav vājinājusies?

Makroekonomiskās norises eiro zonā un pasaulē nepārprotami ietekmē arī Latvijas ekonomisko attīstību. Līdzīgi kā eiro zonā inflācija Latvijā kopš 2012. gada vidus atrodas zem 2% (eiro zonas inflācijas mērķis ir inflācija tuvu, bet zem 2%), un pēdējā gada laikā inflācija ir bijusi pat zem nulles.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijā ceturtā augstākā inflācija ES

Žanete Hāka, 16.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī eirozonas gada inflācija sasniedza 0,3%, kas ir zemākais līmenis kopš 2009. gada oktobra, liecina Eurostat dati.

Augustā inflācija bija 0,4%, bet pērnā gada septembrī – 1,1%. Mēneša inflācija šā gada septembrī bijusi 0,4%.

Eiropas Savienībā gada inflācija septembrī sasniedza 0,4%, kas ir mazāk nekā augustā, kad tā bija 0,5%. Pērnā gada septembrī inflācija bija 1,3%. Mēneša inflācija šā gada septembrī bija 0,3%.

Septembrī lielākā gada deflācija reģistrēta Bulgārijā – 1,4%, Grieķijā – 1,1% un Ungārijā – 0,5%, bet lielākā inflācija vērojama Rumānijā – 1,8%, Somijā – 1,5% un Austrijā – 1,4%. Latvijā gada inflācija septembrī bija 1,2%, kas ir ceturtais augstākais rādītājs starp ES valstīm.

Salīdzinot ar augustu, gada inflācija samazinājusies 17 ES dalībvalstīs, palikusi nemainīga divās valstīs, bet pieaugusi deviņās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad novembrī bijusi ceturtā augstākā gada inflācija starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas biroja «Eurostat» dati.

Gada inflācija Latvijā novembrī veidoja 2,7%. Augstāka nekā Latvijā inflācija novembrī bija Igaunijā (4,5%), Lietuvā (4,2%) un Lielbritānijā (3,1%).

Šogad novembrī salīdzinājumā ar 2017.gada novembri inflācija reģistrēta visās 28 ES dalībvalstīs. Pēc Latvijas straujākie patēriņa cenu kāpumi gada laikā bijuši Rumānijā un Ungārijā (abās valstīs 2,6%), Čehijā (2,5%), Austrijā (2,4%), kā arī Slovākijā un Beļģijā (2,1%).

Apkopotie dati arī liecina, ka gada laikā lēnākais patēriņa cenu kāpums novembrī bijis Kiprā (0,2%), Īrijā (0,5%), Somijā (0,9%), kā arī Grieķija un Itālijā (1,1%).

ES gada inflācija novembrī kopumā bija 1,8% apmērā, savukārt eirozonā patēriņa cenas novembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada aprīlī, salīdzinot ar ceturto mēnesi pērn, bija trešais augstākais inflācijas rādītājs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Patēriņa cenas Latvijā pagājušajā mēnesī bija par 3,3% augstākas nekā aprīlī pērn. Lielāka inflācija bijusi Igaunijā (+3,6%) un Lietuvā (+3,5%).Kopumā gada inflācija aprīlī reģistrēta visās 28 ES dalībvalstīs.

Zemākais gada inflācijas rādītājs pagājušajā mēnesī bijis Rumānijā (+0,6%), Īrijā (+0,7%) un Slovākijā (abās valstīs +0,8%).ES gada inflācija aprīlī bija 2% pretstatā 1,6% martā.

2016.gada aprīlī ES patēriņa cenas gada izteiksmē saruka par 0,2%.

Eirozonā patēriņa cenas aprīlī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 1,9% pretstatā 1,5% martā, bet 2016.gada ceturtajā mēnesī 19 valstu veidotajā eirozonā patēriņa cenas arī gada izteiksmē samazinājās par 0,2%.Savukārt salīdzinājumā ar martu aprīlī gan ES, gan eirozonā patēriņa cenas pieaugušas par 0,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eirozonas inflācija nemainās

Žanete Hāka, 17.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā eirozonas gada inflācija saglabājās esošajā līmenī – 0,5%, liecina Eurostat dati. Pirms gada inflācija bija 1,6%.

Mēneša inflācija eirozonā bija 0,1%.

ES inflācija palielinājās no 0,6% maijā līdz 0,7% jūnijā. Pirms gada tā bija 1,7%. Savukārt mēneša inflācija reģionā bija 0,1%.

Jūnijā lielākā gada deflācija reģistrēta Bulgārijā – 1,8%, Grieķijā – 1,5% un Portugālē – 0,2%, savukārt augstākā inflācija bijusi Lielbritānijā – 1,9%, Austrijā – 1,7% un Luksemburgā – 1,2%. Mēneša laikā inflācija samazinājusies desmit valstīs, palikusi stabila četrās, bet pieaugusi – 14 valstīs.

Latvijā jūnija gada inflācija bija 0,8%, kas ir astotā augstākā starp ES valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dzīve Latvijā kļūst dārgāka, jo īpaši komfortabla dzīve

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā patēriņa cenas bija par 2,8% augstākas nekā pirms gada. Ekonomistiem reizēm ir pārmērīgas spējas saskatīt visur tendences, bet varētu teikt, ka kopš pērnā rudens cenu kāpums pamazām bremzējas.

Galvenokārt tas saistāms par norisēm pasaules tirgos, pamatinflācijas tendences ir drīzāk pretējas. Ir sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos inflācija vēl nedaudz mazināsies, un gadā vidēji tā būs ap 2,5%. Pārliecinoši vislielākā ietekme uz gada inflāciju martā bija izdevumiem par mājokli, kas veidoja vairāk nekā trešdaļu kopējā cenu kāpuma. Ar mājokļa uzturēšanu saistītās preces un pakalpojumi martā bija par 5,7% dārgāki nekā pirms gada. Te izpaužas gan pērnā gada naftas tirgus notikumu atbalss, dabasgāzes cenai augot par 26,4%, gan īres un komunālo pakalpojumu izmaksu kāpums. Īres inflācija kļūst mērenāka (no 7,7% janvārī līdz 4,1% martā), taču joprojām pārsniedz kopējo cenu kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Banku analītiķi šogad Latvijā sagaida gada vidējo inflāciju 2,1-2,5% apmērā

LETA, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā gada vidējā inflācija gaidāma 2,1-2,5% apmērā, prognozēja banku analītiķi.

Tostarp "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis prognozēja, ka gada vidējā inflācija šogad Latvijā gaidāma 2,1% apmērā.

Viņš norādīja, ka 2020.gadā inflācijas tempi nedaudz pierims, kaut gan novembrī eirozonā un vairākās citās ekonomikās tika novērots negaidīts inflācijas palēciens. Tomēr izaugsmes, nodarbinātības un algu pieauguma bremzēšanās norāda uz to, ka šīs kāpums nebūs noturīgs. Turklāt šogad globālās ekonomikas izaugsme solās būt zemākā pēdējās desmitgades laikā, tādēļ ārējais spiediens būs visnotaļ neizteiksmīgs.

"Primārais turpinās būt spiediens no iekšzemes procesiem, respektīvi, izmaksu pieauguma, ko diktē algu dinamika," sacīja Gašpuitis, piebilstot, ka šogad algu kāpumam ir nedaudz jāpiebremzē, tomēr tas būs pietiekami nozīmīgs, lai uzturētu spiedienu uz pakalpojumu cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eurostat: Latvijā jūlijā bijusi zemāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

LETA, 19.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jūlijā bijusi zemāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Gada inflācija Latvijā, tāpat kā Luksemburgā, jūlijā bijusi 0,1%. Augstākā inflācija pagājušajā mēnesī bijusi Ungārijā (3,9%), Polijā (3,7%), Čehijā (3,6%), Rumānijā (2,5%), Slovākijā un Austrijā (abās valstīs 1,8%), Beļģijā (1,7%) un Nīderlandē (1,6%).

Jūlijā salīdzinājumā ar 2019.gada septīto mēnesi inflācija reģistrēta 18 ES dalībvalstīs. Francijā un Lietuvā gada laikā patēriņa cenas kāpušas par 0,9%, Itālijā par 0,8%, Maltā, Somijā un Zviedrijā kāpums bijis 0,7%, bet Bulgārijā un Dānijā pieaugums veidojis 0,4%.

Vācijā patēriņa cenas jūlijā gada griezumā saglabājušās nemainīgas, bet Portugālē tās sarukušas par 0,1%, Slovēnijā - par 0,3%, Īrijā un Horvātijā - par 0,6%, Spānijā - par 0,7%, Igaunijā - par 1,3%, Kiprā - par 2% un Grieķijā - par 2,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc inflācija tuvu 3% šobrīd Latvijai ir veselīga

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 09.10.2018

1. attēls. Ienākumu un cenu līmenis (2017. gadā)

Avots: Eiropas Komisijas un Eurostat dati; autora aprēķins

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī gada inflācija pirmo reizi 13 mēnešu laikā pārsniedza 3%. Tiesa, jau otro gadu pēc kārtas patēriņa cenu kāpums Latvijā ir nedaudz augstāks nekā vidēji eirozonā.

Šajā rakstā – vērtējums, kādi faktori to nosaka un kāpēc inflācija tuvu 3% šobrīd ir Latvijas tautsaimniecības veselīguma pazīme.

Pirmkārt, inflācija Latvijā ir maksa par ienākumu pieaugumu. Bagātajās valstīs cenas ir augstākas nekā nabadzīgajās valstīs – īpaši tas attiecas uz tādām netirgojamām precēm kā kafijas tasīte, frizētava vai taksometrs. Cieša pozitīva sakarība starp ienākumu līmeni un cenām pastāv arī starp Eiropas Savienības (ES) valstīm. Visās valstīs, kur ienākumi pieaug ātrāk nekā ES vidēji, straujāk pieaug arī cenas. Latvija ir viens no šādiem piemēriem.

Visas prognozes rāda, ka arī nākamajos gados Latvijas tautsaimniecība attīstīsies straujāk par ES vidējo rādītāju. Tas ļaus vēl vairāk mazināt Latvijas ienākumu atpalicību no Rietumeiropas.Tomēr sasniegt Vācijas labklājību ar Rumānijas cenām nav iespējams – pieaugot ienākumiem, pieaugs arī cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Latvijā novembrī bijusi sestā lielākā gada inflācija ES

LETA, 16.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada novembrī, salīdzinot ar pagājušā gada priekšpēdējo mēnesi, bija sestais augstākais inflācijas rādītājs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, liecina piektdien publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Patēriņa cenas Latvijā - tāpat kā Lielbritānijā - bija par 1,2% augstākas nekā pagājušā gada novembrī. Lielāka inflācija bijusi Beļģijā (+1,7%), Čehijā (+1,6%), Austrijā (+1,5%), Igaunijā (+1,4%) un Zviedrijā (+1,3%). Gan Lietuvā, gan Ungārijā novembrī gada inflācija bija 1,1%.

Kopumā gada inflācija novembrī reģistrēta 22 valstīs, bet gada deflācija fiksēta sešās ES dalībvalstīs: Bulgārijā un Kiprā (abās valstīs -0,8%), kā arī Īrijā, Grieķijā, Rumānijā un Slovākijā (visās valstīs -0,2%).

ES gada inflācija novembrī bija 0,6% pretstatā 0,5% oktobrī. Pērn novembrī ES patēriņa cenas gada izteiksmē pieauga par 0,1%. Eirozonā patēriņa cenas novembrī, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo mēnesi, arī pieaugušas par 0,6% pretstatā 0,5% oktobrī un 0,1% kāpumam pērn novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK Latvijai šogad prognozē straujāku izaugsmi nekā Igaunijā, bet lēnāku nekā Lietuvā

LETA, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākās ekonomikas prognozes liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs straujāka nekā Igaunijā, bet nedaudz lēnāka nekā Lietuvā.

EK pirmdien publicētās jaunākās prognozes rāda, ka pēc tam, kad pērn Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1,6%, šogad tas pieaugs par 2,8%, bet nākamgad - par 3%.

Lietuvā, atbilstoši EK prognozēm, IKP pērn pieauga par 2,2%, šogad ekonomikas izaugsme būs 2,9%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2,8%.

Savukārt Igaunijā, pēc EK aplēsēm, ekonomikas izaugsme 2016.gadā bijusi 1,1%, šogad būs 2,2%, bet nākamgad - 2,6%.

EK savās jaunākajās prognozēs norāda, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atkopšanās turpinās, tomēr to apdraud tādi ārkārtēji riski kā Lielbritānijas izstāšanās no bloka un Donalda Trampa administrācijas neprognozējamā politika ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada martā, salīdzinot ar trešo mēnesi pērn, bija augstākais inflācijas rādītājs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Patēriņa cenas Latvijā pagājušajā mēnesī bija par 3,3% augstākas nekā martā pērn. Nedaudz mazāka inflācija bijusi Lietuvā (+3,2%) un Igaunijā (+3%).

Kopumā gada inflācija martā reģistrēta visās 28 ES dalībvalstīs. Zemākais gada inflācijas rādītājs pagājušajā mēnesī bijis Rumānijā (+0,4%), kā arī Īrijā un Nīderlandē (abās valstīs +0,6%).

ES gada inflācija martā bija 1,6% pretstatā 2% februārī. 2016.gada martā ES patēriņa cenas gada izteiksmē saglabājās stabilas. Eirozonā patēriņa cenas pagājušajā mēnesī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 1,5% pretstatā 2% februārī, bet 2016.gada trešajā mēnesī 19 valstu veidotajā eirozonā patēriņa cenas arī gada izteiksmē saglabājās stabilas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Atkal esam Eiropas inflācijas līderi

Jānis Šķupelis, DB Investors redaktors, 27.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo dienu laikā Eiropas datu vācējs Eurostat publicējis vecā kontinenta valstu inflācijas mērījumus. Latvija uz Eiropas fona mēdz izcelties vairākās ziņās, un pieejamie dati liecina, ka pašlaik varam lepoties arī ar augstāko inflāciju gan no visām eirozonas, gan Eiropas Savienības valstīm.

Patēriņa cenas mūsu valstī gada skatījumā marta pieaugušas par 3,3%, liecina Eurostat dati, kas ir vairāk nekā divas reizes straujāks rādītājs par eirozonas vidējo inflācijas temperatūru 1,5% apmērā.

Turklāt inflācijas ziņā uz pārējās Eiropas fona izceļas arī mūsu Baltijas kaimiņi. Lietuvā patēriņa cenas gada laikā pieaugušas par 3,2%, kas to šajā topā ierindo otrajā vietā, bet Igaunija ar 3% kāpumu Eiropas inflācijas čempionātā sev nodrošinājusi bronzas medaļu. Eiropas mugurkaula – Vācijas – gada inflācija martā bijusi 1,5% apmērā, bet, piemēram, Francijā tā bijusi 1,4% apmērā. Savukārt Īrijā, kur arī mitinās daudz latviešu, inflācija bijusi tikai 0,6% apmērā. Var jau pajokot, ka, iespējams, mūsu tautieši arī ir vainīgi pie tā, ka Īrijā vispār ir inflācija, kas gan, protams, nav patiesība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kāda ir naftas cenas netiešā ietekme uz inflāciju Latvijā?

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Tkačevs un Andrejs Bessonovs, 31.01.2017

1. attēls. 10% naftas šoka ietekme uz ražotāju cenām nozaru griezumā

Avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP), World Input Output Database, Latvijas Bankas novērtējums

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Latvijā februārī bijusi trešā lielākā gada inflācija ES

LETA, 16.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada februārī, salīdzinot ar pērnā gada otro mēnesi, bija trešais augstākais inflācijas rādītājs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Patēriņa cenas Latvijā - tāpat kā Lietuvā - pagājušajā mēnesī bija par 3,2% augstākas nekā februārī pērn. Lielāka inflācija bijusi vien Igaunijā (+3,4%) un Beļģijā (+3,3%).

Kopumā gada inflācija februārī reģistrēta visās 27 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati. Zemākais gada inflācijas rādītājs pagājušajā mēnesī bijis Īrijā (+0,3%), Rumānijā (+0,5%), kā arī Bulgārijā un Dānijā (abās valstīs +0,9%).

ES gada inflācija februārī bija 1,9% pretstatā 1,7% janvārī. 2016.gada februārī ES patēriņa cenas gada izteiksmē saruka par 0,1%. Eirozonā patēriņa cenas pagājušajā mēnesī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 2% pretstatā 1,8% janvārī, bet 2016.gada otrajā mēnesī 19 valstu veidotajā eirozonā tika reģistrēta gada deflācija 0,2% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Martā vērojamas mēnesim neraksturīgas ļoti mērenas cenu pārmaiņas

Ieva Šnīdere, Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020.gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,3%. Precēm tas pieauga par 0,3%, bet pakalpojumiem – par 0,2 %.

Iepriekšējos gados martā patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,7-1,1%, ko galvenokārt ietekmēja akcīzes nodokļa likmju pieaugums.

Šogad martā mēneša laikā bija lēnākais patēriņa cenu kāpums kopš 2014.gada, ko ietekmēja zemāks akcīzes nodokļa pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem, sezonālie faktori un pasaules cenu kritums naftai.

Beidzoties sezonas izpārdošanām, šogad martā cenu pieaugumu galvenokārt noteica apģērbu un apavu sadārdzināšanās. Cenas apģērbiem un apaviem mēneša laikā palielinājās par 9,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,6 procentpunktiem.

Sezonālu faktoru ietekmē martā turpinājās cenu kāpums atpūtas un kultūras pakalpojumiem par 1,6%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija ir maza, lai gan tās ietekmi uz ieguldījumiem tāpat var sajust – sevišķi, ja izvēlēti ļoti konservatīvi bagātības saglabāšanas veidi.

Lai nauda tiktu aizsargāta no patēriņa cenu pieauguma, ieguldījumu atdevei jābūt vismaz līdzvērtīgai inflācijas procentam. Pašlaik, lai piepildītu šo mērķi, samērā sērīgi izskatās banku depozīti, kuru liesās likmes piespiedušās klāt nullei. Tādējādi, lai veiksmīgi aizsargātu bagātību, joprojām var nākties domāt par sarežģītāku un agresīvāku investīciju stratēģiju pielietošanu. Bieži tiek pieņemts, ka viens no aktīviem, kas spēj ieguldījumus pasargāt no inflācijas, ir zelts. Tomēr šajā ziņā ļoti svarīgs ir ieguldījumu periods, un ilgākā termiņā straujāko vērtības pieaugumu demonstrējušas tieši akcijas. Zināmas problēmas gan var sagādāt krietni krasākas to īstermiņa cenu izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas ekonomikā iepriecinošas vēsmas, taču bažas rada inflācija

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 08.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads eirozonā nesis ļoti iepriecinošas vēsmas. Izaugsme visa gada garumā pozitīvi pārsteidza. Straujāka globālā izaugsme kāpināja pieprasījumu pēc Eiropas uzņēmumu saražotā, būtiski uzlabojās situācija darba tirgū, bezdarbs turpināja samazināties visa gada garumā.

Turklāt aizvien spēcīgāku izaugsmi redzam ne tikai pāris veiksmīgākajās eirozonas valstīs, bet situācija gada laikā būtiski uzlabojusies visā eirozonā.

Tomēr uz visu šo labo ziņu fona bažas rada inflācija. Tā vietā, lai tā sekotu līdzi ekonomikas izaugsmes tempiem, kā varētu gaidīt, tā turpina būt zema. Kādi tam iemesli un vai nesenais izaugsmes tempu kāpums ietver sevī pazīmes, ka drīzumā inflācija tomēr atsāks pieaugt?

Izaugsmi eirozonā sekmējusi atbalstošā monetārā politika, kas pēdējos trīs gadus aktīvi nodrošinājusi ilgāka termiņa un lētu finansējumu. Tāpat eiro zonai aizvien vairāk palīdzējusi arī ārējā vide un globālā ekonomika, kas pēc pāris zemas izaugsmes gadiem atsākusi strauji augt. Par to, ka situācija uzlabojusies, liecina dažādu aptauju dati. Tie rāda, ka uzņēmēju un patērētāju optimisms par eiro zonas ekonomikā notiekošo ir augstāks nekā pirmskrīzes gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viens mājsaimniecības loceklis mēnesī vidēji tērē 301 eiro

Žanete Hāka, 18.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību patēriņa izdevumi 2013. gadā vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bija 301 eiro, kas ir par 19 eiro vairāk nekā 2012. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā mājsaimniecību budžetu apsekojuma datu analīze.

Saskaņā ar apsekojuma datiem pēdējos trijos gados vērojama mērena mājsaimniecību patēriņa pieauguma tendence, tomēr patēriņa izdevumi 2013. gadā joprojām bija zemāki nekā 2008. gadā.

Patēriņa izdevumi 2013. gadā faktiskajās cenās sasniedza 91% no 2008. gada līmeņa, bet salīdzināmās cenās vien 83%. Tajā pašā laikā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju 2013. gadā pirmo reizi pārsniedza pirmskrīzes (2008. gada) līmeni. Tāda mājsaimniecību galapatēriņa atpalikšana no ekonomikas pieauguma saistāma gan ar nodarbinātības līmeni, kas joprojām ir zemāks nekā pirms krīzes, gan arī ar mājsaimniecību piesardzību uzņemties kredītsaistības, kas balstīja patēriņu līdz 2008. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu kritums mazinājis inflāciju arī Latvijā

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenu svārstības Latvijā turpina noteikt ārējie faktori, un straujais naftas cenu kritums pērnā gada nogalē mazinājis patēriņa cenu inflāciju arī Latvijā.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, pērnā gada decembrī vidējās patēriņa cenas Latvijā samazinājās par 0,4% pret iepriekšējo mēnesi, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gada decembri tās augušas par 2,6%. Tā rezultātā pēc trīs mēnešu pārtraukuma inflācija Latvijā atkal noslīdējusi zem 3% un gada vidējā inflācija Latvijā pērn bijusi 2,5%, kas ir ļoti tuvu iepriekš prognozētajam līmenim.

Vislielākā ietekme uz patēriņa cenām Latvijā decembrī bija naftas cenu kritumam globālajos tirgos, kā rezultātā degvielas cenas Latvijā decembrī samazinājās par 4,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Šobrīd gan naftas cenas pasaules tirgos ir atkal sākušas palielināties, tādēļ degvielas tālāku cenu kritumu Latvijā tuvākajos mēnešos mēs, visticamāk, neredzēsim. Bez degvielas cenām ārējiem faktoriem liela nozīme ir arī pārtikas cenās, kas decembrī Latvijā palielinājās par 0,7%. Taču šoreiz tas pamatā ir saistīts ar sezonāliem faktoriem, jo pasaules cenas pasaulē pēdējos sešos mēnešos ir bijušas salīdzinoši stabilas un salīdzinājumā ar 2017. gada decembri pārtikas cenas Latvijā augušas vidēji tikai par 0,4%. Vidēji nemainīgais cenu līmenis gan slēpj sevī ļoti atšķirīgu dinamiku starp dažādām pārtikas grupām, un, piemēram, ja maizes, kā arī graudaugu cenas Latvijā decembrī bija augušas par 4,6%, tad augļu cenas samazinājās par 5,3% salīdzinājumā ar 2017. gada decembri.

Komentāri

Pievienot komentāru