Rīgā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, 3. septembrī notiks Eiropas Inovāciju padomes (EIC) Scaling Club Ambīciju forums, kas pulcēs ap 300 Eiropas jauno tehnoloģiju līderus, uzņēmumus, mentorus, investoru un korporatīvos partnerus. Savukārt 4. un 5. septembrī tehnoloģiju tematiku turpinās Eiropas ūdeņraža ieleju investīciju forums.

“Dziļo tehnoloģiju nozare Latvijai ir stratēģiski svarīga, jo tā spēj radīt ievērojami augstāku pievienoto vērtību nekā tradicionālās nozares. Uzņēmumi, kas darbojas, piemēram, robotikas, biotehnoloģiju vai kvantu tehnoloģiju jomā, strādā un attīsta inovatīvus produktus un risinājumus, kuru investīciju piesaistes un eksporta potenciāls ievērojami pārsniedz tradicionālo nozaru rādītājus,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere.

EIC Scaling Club ir Eiropas Inovāciju padomes izveidota kopiena, kurā apvienoti ap 120 dziļo tehnoloģiju uzņēmumi ar augstu izaugsmes potenciālu no visas Eiropas. Tās mērķis ir panākt, lai vismaz 20 % šo uzņēmumu sasniegtu vienradža – miljardu eiro vērtu uzņēmumu – statusu. No Latvijas šobrīd kopienā atlasīti un iekļāvušies divi uzņēmumi – Aerones un Naco Technologies, taču potenciāls ir arī citiem. EIC Scaling Club piesaista arī starptautiskos investorus un lielās korporācijas, kuras meklē sadarbības iespējas ar perspektīviem tehnoloģiju uzņēmumiem.

Latvijā notiks viens no reprezentatīvākajiem pasākumiem valsts ekonomiskajā dzīvē: 7. Starptautiskais ekonomikas forums. Pasākuma norises vietā – Latvijas Zinātņu akadēmijā – tiksies ievērojami ASV, ES un Centrālāzijas valstu zinātnieki, uzņēmēji, investori un politiķi.

2025. gada 7.-9. martā Latvijas Zinātņu akadēmijā notiks 7. Starptautiskais ekonomikas forums, ko organizē Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar Ekonomikas ministriju. Pasākuma partneri ir pasaules Nobela prēmijas laureātu “kalve” – Kalifornijas Bērklijas universitāte un Rietumu Banka. Šī gada foruma galvenā tēma ir jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Rietumu Banku kā ģenerālsponsoru forumā dažādās plenārsesijās ar uzstāšanos un viedokli par inovāciju finansēšanu un jaunrades ekonomikas vērtības veidošanu pārstāvēs Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja un valdes loceklis Sandris Straume.

Dailes teātrī šodien tika svinēti Jaunās zāles spāru svētki un uz otro termiņu apstiprinātais teātra valdes priekšsēdētājs Juris Žagars un mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs informēja par teātra nākotnes iecerēm.

Juris Žagars Jaunās zāles pārbūves īstenošanu min kā vienu no turpmākā perioda būtiskākajiem notikumiem.

Galvenais ieguvums būs skatītājiem. Mazās formas izrādēs svarīgākais ir redzēt aktierdarbus gana tuvu un niansēti. Pēc pārbūves beigām no visām sēdvietām Jaunajā zālē būs izcila skatuves redzamība. Zālē iepriekšējo 150 vietā būs 340 sēdvietas, ieskaitot izbūvētā balkona vietas. Arī ventilācijas un ugunsdrošības sistēmas beidzot būs sakārtotas atbilstoši mūsdienu standartiem. Teātra aktieriem un režisoriem pēc pārbūves būs pieejama jauna, plaša mēģinājumu zāle. Teātrim kopumā liels ieguvums būs gan no jaunās mēģinājumu zāles, gan no tā, ka mazās formas izrādes beidzot varēs būt rentablas.

Latvijas valsts tēla stratēģijas Mission Latvia vadlīnija ir jaunrade, kas apliecina mūsu spējas risināt sarežģītus jautājumus un radīt augstu pievienoto vērtību. Inovācijas vairs nav tikai modes vārds, tās ir reāls ekonomikas dzinējspēks, kas nosaka, kuras valstis uzņemsies līderību nākotnē.

Latvijai ir potenciāls kļūt par Baltijas un Ziemeļeiropas inovāciju līderi zināšanu ietilpīgajās (deep-tech) uzņēmējdarbības nozarēs.Tieši tāpēc Latvija mērķtiecīgi sevi pozicionē kā zinātnes un inovāciju krustpunktu, kur satiekas uzņēmēji, pētnieki un investori. Organizējot starptautiskus forumus un radot vidi drosmīgām idejām, mēs apliecinām, ka Latvija ne tikai seko līdz, bet arī veido jaunas tendences globālajā inovāciju kartē.

Septembris – zinātnes un tehnoloģiju mēnesis Latvijā

No 3. līdz 5. septembrim Latvija kļūs par Eiropas zinātņietilpīgo tehnoloģiju un zaļās enerģijas līderu satikšanās vietu. Mūs gaida divi vērienīgi forumi:

Aizvadīta līdz šim lielākā un nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības misija Japānā – tās laikā īpaši organizētos pasākumos Tokijā un Osakā valsts amatpersonu un uzņēmēju delegācija tikās ar dažādu Japānas nozaru ekspertiem un pārstāvjiem, lai pārrunātu ekonomisko attiecību stiprināšanas iespējas.

Tirdzniecības misija veiksmīgi noslēgusies ar četriem noslēgtiem sadarbības līgumiem un vērtīgām iestrādēm investīciju jomā.

2024. gadā Latvijas eksports uz Japānu audzis par 17%, iezīmējot pozitīvas tendences Latvijas un Japānas ekonomiskajai sadarbībai, kurai būtisku grūdienu varētu sniegt tirdzniecības misija ar 36 Latvijas uzņēmumu dalību.

“Japāna ir mūsu eksporta fokusā 2025. gadā – tā ir prioritāte Latvijas eksporta kartē. Gada laikā kopumā plānoti 16 dažādi eksporta un ekonomiskās sadarbības pasākumi, lai veidotu jaunas sadarbības un nostiprinātu Latvijas klātbūtni vienā no tehnoloģiski attīstītākajiem pasaules tirgiem. Japāna ir ne tikai reģionālais inovāciju līderis – tā ir iespēja Latvijas uzņēmumiem strādāt tirgū ar 120 miljoniem iedzīvotāju. Mūsu sarunas ar Japānas uzņēmējiem jau iezīmē konkrētus investīciju projektus enerģētikā, ražošanā un citās nozarēs. Šīs iniciatīvas var nest desmitiem miljonu eiro mūsu ekonomikā,” uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

No 19. līdz 23. maijam Japānā norisināsies līdz šim lielākā un nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības misija šajā reģionā, kuru vadīs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņiem pievienosies uzņēmēju delegācija 90 cilvēku sastāvā, kas piedalīsies biznesa pasākumos Tokijā un Osakā, kā arī biznesa forumā "EXPO 2025 Osaka" Latvijas Nacionālās dienas ietvaros.

Kā norāda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs: “Šogad aprit 100 gadi kopš Latvija pirmo reizi piedalījās pasaules izstādē EXPO – šī ir zīmīga gadadiena un lieliska iespēja piesaistīt uzmanību Baltijas reģionam. Latvijas dalība EXPO 2025 Osakā ir svarīgs solis turpmākajai mūsu ekonomiskās diplomātijas attīstībai. Latvijas un Lietuvas kopīgais paviljons ir ne tikai platforma, lai demonstrētu mūsu kultūru un tehnoloģijas sasniegumus, bet arī iespēja tapt jaunām partnerībām, kas veicinās jaunradi un tehnoloģiju komercializāciju nākotnē.”

Kopumā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) šogad organizētajos biznesa pasākumos Japānā, klātienē piedalīsies vairāk nekā 200 Latvijas uzņēmumu, bet neklātienē vēl 138 uzņēmumi.

Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā 2025 Tallinā paziņoti Baltijas gada darījumi. Uzvarētāji ir Somijas uzņēmums Mehiläinen, Lietuvas uzņēmumi Vinted un Invalda INVL Group un Igaunijas uzņēmums Elenger, kas ir daļa no Infortar grupas.

Par Baltijas M&A gada darījumu atzīts Mehiläinen veiktais InMedica iegādes darījums. Somijā bāzētais privātais veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs iegādājās Lietuvā bāzēto veselības aprūpes klīniku operatoru no Lietuvas vadošās aktīvu pārvaldīšanas grupas Invalda INVL.

Mehiläinen ir augstas kvalitātes privāts sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs Somijā, Zviedrijā, Vācijā un Igaunijā, kas apkalpo 2,1 miljonu klientu gadā. Šis ir nozīmīgs darījums visā Lietuvas veselības aprūpes tirgū un viens no nozīmīgākajiem ieguldījumiem veselības aprūpē Baltijas reģionā.

Kategorijā “Baltijas gada M&A darījums” tika nominēta arī Printful un Printify apvienošanās, kas ir Latvijā dibināta drukas pēc pieprasījuma pasūtījuma izpildes uzņēmuma un programmatūras un tirdzniecības uzņēmuma apvienošanās, un Inter IKEA Holding franšīzes darbības iegāde Baltijas valstīs no Fe Corp. Baltijas privātā kapitāla gada darījums ir INVL grupas izstāšanās no InMedica. INVL Baltic Sea Growth Fund pārdeva savu līdzdalību Lietuvas lielākajā privātajā veselības aprūpes tīklā InMedica Group, pārdodot to Somijas lielākajam sociālās un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam Mehiläinen.

Sorainen kopā ar Baltijas riska kapitāla asociācijām un biznesa medijiem Äripäev, Verslo žinios, Dienas Bizness nozares interesentus 22. aprīlī Tallinā aicina piedalīties Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā 2025.

Forums katru gadu piesaista vairāk nekā 250 dalībnieku, un tas tiek izmantots kā platforma jaunu kontaktu dibināšanai un jaunu biznesa iespēju rašanai.

Baltijas M&A un privātā kapitāla forums ir ikgadējs, jau nostiprinājies nozares pasākums darījumu tirgus dalībniekiem: Privātā un riska kapitāla fondiem, investīciju baņķieriem, konsultāciju nozares pārstāvjiem, kā arī uzņēmumu vadītājiem un akcionāriem. Forums būs lieliska iespēja satikt vadošos tirgus dalībniekus, kuri dalīsies ar jaunākajiem sasniegumiem un nākotnes tendencēm darījumu nozarē.

Dažas no tēmām, kas šogad tiks apspriestas forumā:

Pirmo reizi finanšu tehnoloģiju konferencē "Baltic Fintech Days" notiks finanšu tehnoloģiju balvas "Baltic Fintech Awards" pasniegšana. Tāpēc "Fintech Latvija asociācija" aicina Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumus pieteikt savu nomināciju sešām balvas nominācijām.

Latvijā darbojas vairāk nekā 180 finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, liecina Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas Baltijas Finanšu centra pētījums "Kādai jābūt nākamajai Latvijas FinTech stratēģijai?" 2023. gadā šie uzņēmumi nodarbināja vismaz 2500 darbinieku, to apgrozījums pārsniedza 271 miljonu eiro un Latvijas valsts budžetam finanšu tehnoloģiju sektors pienesa aptuveni 42 miljonus eiro.

"Mūsu finanšu tehnoloģiju uzņēmumi jau šobrīd rada lielu ietekmi, un šis ir īstais brīdis parūpēties, lai viņi saņem pelnīto atzinību. Tāpēc aicinām nominēt labākos Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumus un nozares līderus šai balvai," teic "Fintech Latvija asociācija" vadītāja Tīna Lūse.

Pasaules tehnoloģiju ekosistēmas attīstība balstās uz pusvadītāju nozari, jo lielākajā daļā no elektronikas ierīcēm tiek izmantotas pusvadītāju tehnoloģijas.

Latvijai ir iespēja kļūt par nozīmīgu spēlētāju kopējā pusvadītāju vērtību ķēdē. Latvijas pusvadītāju nozari raksturo spēcīga kompetence ražošanā un pētniecībā, inovatīvi sasniegumi, nozīmīgi izaicinājumi un būtiskas iespējas, ko nosaka globālās tendences.

Pusvadītāju tehnoloģiju nozare Latvijā

Kā nozīmīgs pirmais solis ir 2022. gadā parakstītais saprašanās memorands, kura mērķis ir attīstīt Latvijas spējas ražot mikroshēmas elektronikai. Saprašanās memorandu parakstīja dažādas ieinteresētās puses – Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Universitāte, Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, VAS "Elektroniskie sakari", "Tet", "MikroTik", Latvijas Darba devēju konfederācija, Rīgas Tehniskā universitāte, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un "LMT".

Mēneša izskaņā, 30. jūnijā, Briselē norisinājās augsta līmeņa forums “Eiropas aizsardzības industrijas stiprināšana: ekonomiskā perspektīva”, ko organizēja LTRK sadarbībā ar Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociāciju (Eurochambres).

Tas bija pirmais šāda veida uzņēmēju vadīts forums Eiropas līmenī ar fokusu uz aizsardzības industrijas izaugsmi un tās sasaisti ar ekonomisko noturību.

Aizsardzība kā viena no ES top prioritātēm

Forumā skaidri tika pausta doma, ka šobrīd aizsardzības industrijas stiprināšana ir viena no centrālajām Eiropas Savienības (ES) prioritātēm. ES institūcijas aktīvi strādā pie jauniem politikas ietvariem un finanšu instrumentiem, piemēram, EDF (Eiropas Aizsardzības fonds), EDIP (Eiropas Aizsardzības industrijas programma) un REARM iniciatīva, kas paredz grozījumus ES fondu regulās, ļaujot izmantot esošā plānošanas perioda līdzekļus (2021–2027) arī aizsardzībai un citām stratēģiskām vajadzībām.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Šodien Rīgā norisinājās Latvijas–Izraēlas biznesa forums, kuru organizēja Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar vadošajām abu valstu uzņēmējdarbības un inovāciju organizācijām.

Forums tiek rīkots par godu Izraēlas Valsts prezidenta Īsaka Hercoga (Isaac Herzog) oficiālajai vizītei Latvijā.

Pulcējoties Latvijas un Izraēlas biznesa līderiem, forumu atklāja Izraēlas prezidents Īsaks Hercogs un Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Izraēlas prezidents savā uzrunā uzsvēra, ka Izraēlai un Latvijai ir liels sadarbības potenciāls biznesā, zinātnē, tehnoloģijās un tūrisma jomās. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” tā Izraēlas prezidents Ī.Hercogs.

Savukārt Ekonomikas ministrs Viktors Valainis izteica atzinību Izraēlas sasniegumiem inovāciju un jaunuzņēmumu attīstības jomā. “Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” uzsvēra V. Valainis.

Rīgā 28.maijā norisinājās “Dronu samits 2025” – starptautisks forums, kurā pulcējās dronu tehnoloģiju uzņēmumi, investori, zinātnieki un politikas veidotāji no vairāk nekā 20 valstīm. Samita mērķis bija veidot jaunas starptautiskas partnerības, veicināt inovācijas un stiprināt sadarbību aizsardzības tehnoloģiju un divējāda pielietojuma risinājumu jomā.

“Latvijai ir potenciāls kļūt par reģionālu līderi aizsardzības un duālā pielietojuma tehnoloģiju attīstībā. LIAA komandai izdevās uz Rīgu atvest aptuveni 300 nozares profesionāļu no vadošajām Eiropas valstīm un Austrālijas. Šāda mēroga forumi ceļ Latvijas uzņēmumu starptautisko atpazīstamību un veicina uzticības veidošanu investoru vidū. Šobrīd mēs koordinējam 16 aktīvus investīciju projektus aizsardzības nozarē ar kopējo vērtību miljarda eiro apmērā, un esmu pārliecināta, ka pēc šī samita projektu skaits pieaugs,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere.

Dienu pirms foruma, 27. maijā, LIAA sadarbībā ar Aizsardzības ministriju organizēja slēgtu dronu tehnoloģiju paraugdemonstrējumu Ādažu poligonā, kurā piedalījās vairāk nekā 150 nozares profesionāļu, investoru un iestāžu pārstāvju. Demonstrējumu laikā Latvijas uzņēmumiem bija iespēja prezentēt savus modernākos risinājumus potenciālajiem sadarbības partneriem.

Vai zinājāt, ka līdz pat 30% no apkures siltuma aizplūst caur jumtu? Tāpēc bēniņu siltināšana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt apkures rēķinus un padarīt māju energoefektīvāku. Turklāt tas ir ātrs un vienkāršs process – lielākajā daļā gadījumu privātmājas bēniņus ar pūšamo vati var nosiltināt vienas dienas laikā.

Tomēr, izvēloties siltināšanas materiālu, rodas jautājums – kuru izvēlēties? Daudzi saka, ka vēlas bēniņus siltināt ar ekovati, taču šis termins bieži tiek izmantots kā vispārējs apzīmējums pūšamajai vatei kopumā. Patiesībā izvēle ir daudz plašāka, un ekovate nav vienīgais variants. Šodien tirgū populārākie materiāli ir beramā akmens vate, beramā minerālvate un kokšķiedras vate, kas piedāvā stabilāku un ilgtspējīgāku risinājumu.

Ekovate – vietējais risinājums ar savām īpatnībām

Celulozes vate jeb ekovate ir pazīstams siltumizolācijas materiāls, kas tiek ražots no pārstrādāta papīra – makulatūras. Tā ir viegli iestrādājama un piemērota ne tikai bēniņiem, bet arī sienām un jumta konstrukcijām.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) noslēdz līgumu ar SIA "Būvinženieru konstruktoru birojs" par projektēšanas un autoruzraudzības darbu veikšanu robežkontroles punktos - "Grebņeva", "Terehova" un "Pāternieki" modernizēšanā, attīstot ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu un drošu infrastruktūru, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līgums par projektēšanas un autoruzraudzības darbu veikšanu visos trijos robežšķērsošanas punktos noslēgts par kopējo summu 1 185 500,00 eur (bez pvn).

Pēc projektēšanas darbu pabeigšanas, būvniecības darbu veikšana tiek plānota no 2026. - 2028.gadam, atklāta iepirkuma konkursa rezultātā, slēdzot līgumu ar vienu būvuzņēmēju par būvdarbu veikšanu trijās robežšķērsošanas vietās.

"Esošajā ģeopolitiskajā situācijā drošība ir visu nozaru prioritāte. Latvijas ārējā Austrumu robeža ir vistiešākais mūsu drošības garants, tādēļ ES fondu finansējuma ieguldīšana tās stiprināšanā to modernizējot ir ārkārtīgi būtiska. Gandarījums, ka projekta praktiskā ieviešana rit pēc plāna un tiek uzsākti visu trīs robežšķērsošanas vietu projektēšanas darbi," uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Wallester paziņo par sava jaunā biroja atklāšanu Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Filiāle atrodas prestižajā Rietumu rajonā, Vesetas ielā 7. Šis stratēģiskais solis atspoguļo Wallester apņemšanos augt un paplašināt savu klātbūtni Baltijas valstīs un Centrāleiropā un Ziemeļeiropā.

Jauns solis ceļā uz panākumiem finanšu tehnoloģiju nozarē

Wallester ir viens no vadošajiem Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kas piedāvā virkni inovatīvu produktu — “balto” karšu izsniegšanas risinājumu un gatavu izdevumu platformu uzņēmumu un algu karšu izsniegšanai. Uzņēmums Wallester tika dibināts Igaunijā 2016. gadā. 2023. gadā uzņēmums atvēra otru biroju Valbonnā, Francijā. 2024. gadā uzņēmumam tika piešķirts Eiropas lielākā zinātnes un tehnoloģiju parka Sophia Antipolis platīna partnera statuss, un tas ieguva pārrobežu darbības licenci, lai turpinātu paplašināties Apvienotajā Karalistē.

Jaunā biroja atvēršana Rīgā ir aizraujoša jauna sadaļa Wallester darbībā, kas vēl vairāk atbalsta tā misiju nodrošināt modernākos finanšu produktus un pakalpojumus. Šis solis arī ļauj uzņēmumam palielināt savu klientu loku Latvijā un plašākā reģionā Baltijas valstīs un Centrāleiropā. Wallester uzskata, ka Rīga ir atspēriena punkts turpmākai izaugsmei, nodrošinot elastību un resursus, kas nepieciešami, lai gūtu panākumus uzņēmējdarbībā, vienlaikus radot jaunas inovāciju iespējas.

Latvijā pašlaik notiek daudz izpētes un attīstības projektu 5G mobilo tehnoloģiju izmantošanas jomā, bet joprojām nevar runāt par 5G tīklu profesionālu un jēgpilnu lietojumu lielā apmērā, intervijā atzina foruma "5G Techritory", kas šonedēļ notiks Rīgā, programmas direktors Neils Kalniņš.

"Diemžēl, ja man jautā, kam pārsvarā tiek izmantots 5G tīkls, tad tā joprojām ir "kaķīšu video" pārsūtīšana," pauda Kalniņš.

Viņš gan piebilda, ka tā ir problēma ne tikai Latvijā, bet arī globāli.

Vienlaikus Latvijā beidzot arī parādās risinājumi, kā 5G tehnoloģiju izmantot atbilstoši tās nodrošinātājām iespējām. Kā pozitīvu piemēru Kalniņš minēja to, ka Rīgas ostas teritorijā ir izveidots pirmais privātais tīkls, kas ir tipisks 5G izmantošanas veids, lai konkrētā teritorijā nodrošinātu drošus, ātrus un veiktspējīgus sakarus un tam vairs nebūtu jāizmanto "daudz mazu "wi-fi" rūterīšu", bet tiek uzlikta viena vai divas 5G bāzes stacijas.

"Es domāju, ka šis virziens attīstīsies arvien plašāk gan rūpnieciskās teritorijās, gan ostās, gan citur, kur arvien vairāk tiek izmantoti dažādi digitālie risinājumi, kuri ir jāpārvalda," uzsvēra "5G Techritory" programmas direktors Neils Kalniņš.

Jaunuzņēmumi Rīgai 2024. gadā piesaistījuši investīcijas 21,8 miljonu eiro apmērā un nodokļos nomaksājuši 62,6 miljonus eiro, kas ir par 13 % vairāk nekā 2022. gadā, liecina Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas “Startin.lv” apkopotie dati.

Kā skaidro Fredis Bikovs, Rīgas investīciju un tūrisma attīstības aģentūras (RITA) direktors, lai gan jaunuzņēmumu piesaistīto investīciju apjomu ir ietekmējusi ģeopolitiskā situācija, galvaspilsētā jaunuzņēmumiem ir radīta labvēlīga vide un apstākļi, kas turpinās veicināt investīciju apjoma pieaugumu turpmākajos gados. Lielākā investoru interese ir par finanšu un aizsardzības tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, kā arī deep-tech jeb zinātniski ietilpīgu tehnoloģiju uzņēmumiem.

Jau vairāku gadu garumā Rīgā koncentrējas lielākā daļa jaunuzņēmumu, kas attīsta savu biznesu Latvijā. Galvaspilsētā reģistrēti 315 jaunuzņēmumi, un vēl 84 – Rīgas plānošanas reģionā, veidojot 80 % no kopējā Latvijā reģistrēto jaunuzņēmumu apjoma. Jaunuzņēmumi Rīgā pārstāv dažādas jomas, taču lielākoties tie ir finanšu tehnoloģiju, aizsardzības tehnoloģiju un deep-tech uzņēmumi.

Valdība otrdien nolēma atcelt finansējuma ierobežojumus energoefektivitātes projektiem uzņēmējdarbībā.

Ekonomikas ministrija (EM) skaidro, ka tādējādi tiks nodrošināts, ka finansējums ir pieejams, vadoties no pieprasījuma. Tiks paredzēts viens kopīgs finansējums visām atbalstāmām aktivitātēm - energoefektivitātes paaugstināšana, atjaunojam energoresursu tehnoloģiju izmantošanas, bezemisiju transporta iegāde - attiecīgi neizdalot katrai aktivitātei atsevišķu finansējumu.

"Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") pieejamais finansējums atbalsta sniegšanai kombinētā finanšu instrumenta veidā komersantu energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanai un bezemisiju transporta iegādei ir 75,75 miljoni eiro, tostarp energoefektivitātes paaugstināšanai - līdz 25,75 miljoniem eiro, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai - līdz 45 miljoniem eiro, bet bezemisiju transporta iegādei - līdz pieciem miljoniem eiro.

Rīgā Fantadroma telpās pirmo reizi Baltijā norisinājās Cloudverse – Cloudfresh rīkots forums, kas vienuviet pulcēja vadītājus no Google Cloud, HubSpot, Asana, GitLab, Cloudflare, Miro, kā arī strauji augošiem uzņēmumiem, kā OLX, MacPaw, MTrading, Laba Group un DelfinGroup.

170+ uzņēmumu līderi dienas garumā dalījās pieredzē par to, kā uzņēmumi šodien gudrāk un drošāk pielāgojas straujajai AI attīstībai un digitālajai transformācijai.

Kāpēc tas ir svarīgi

Mākslīgais intelekts un decentralizēts darbs maina uzņēmējdarbības vidi. Lai turētos līdzi, organizācijām jāmodernizē gan rīki, gan pieejas.

Cloudverse sniedza iespēju platformu pārstāvjiem un biznesa lēmumu pieņēmējiem tikties un atklāti diskutēt par kopīgajiem izaicinājumiem un iespējām.

“Bija patiess prieks ieviest šādu notikuma formātu Baltijā,” saka Cloudfresh mārketinga vadītāja Marija Tkačuka. “Mūsu mērķis nebija tikai rīkot pasākumu – mēs vēlējāmies iedvesmot patiesi svarīgas sarunas par AI, izaugsmi un digitālo infrastruktūru. Un Cloudverse ir tikai sākums.”

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Šī pasākuma fokusā — jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Trūkumi tiek lēnām novērsti

„Kopumā ar inovācijām Latvijā sokas labi, vienlaikus esam savdabīgā izaugsmes stadijā. Ir jautājums par to, kā uzskaitām inovācijas, jo realitātē to apjoms pārsniedz tos skaitļus, kuri summējot rodas pēc uzņēmēju nosauktajām inovācijām. Birokrātija, kura iet līdzi inovāciju uzskaitei, nodara kaitējumu statistikai, tāpēc pašlaik kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājam, lai uzņēmējiem skaidrotu un palīdzētu inovāciju uzskaitē, tādējādi iegūstot patiesu ainu par inovācijām, to apjomu valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš paredz, ka iecerētie darbi inovāciju uzskaitē būs paveikti jau šā gada laikā. „Inovācijām būtiskākais ir brīvība, lai tās varētu attīstīties, tām būtu pieejams kapitāls (finansējums), taču problēmas gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā rada pārregulācija, kas liedz inovācijām to attīstību,” uzsvēra V. Valainis. Viņš norāda, ka varam veikt dažādus pētījumus, taču, tiklīdz tos vēlamies komercializēt un iegūt globālu tvērumu, tā šis inovācijas zaudē savu nozīmi attiecībā pret citām ekonomikām.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi šim gadam, liecina otrdien publiskotais SVF jaunākais pārskats par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook").

Pārskatā SVF prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 2%, bet nākamgad - par 2,5%.

Oktobrī SVF prognozēja, ka Latvijas IKP šogad palielināsies par 2,3%.

Jaunākajās prognozēs teikts, ka inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad gaidāma 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarba līmenis šogad un nākamgad būs attiecīgi 6,7% un 6,6%, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2,5% no IKP apmērā, bet nākamgad - deficīts 2,4% no IKP.

Lietuvā tiek prognozēts, ka IKP šogad palielināsies par 2,8%, bet nākamgad pieaugs par 2,5%. Inflācija Lietuvā šogad tiek gaidīta 3,5%, bet nākamgad - 2,8% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad un nākamgad būs pārpalikums attiecīgi 2% un 1,7% apmērā no IKP apmērā. SVF sagaida, ka bezdarba līmenis Lietuvā šogad būs 6,6%, bet nākamgad - 6,1%.

Vides mērķu sasniegšana – tās nav tikai rūpes par planētas nākotni, bet arī biznesa konkurētspējas un līdz ar to valsts ekonomiskās drošības jautājums. Brīdī, kad priekšplānā izvirzās Eiropas drošības aspekti, ir būtiski turpināt jau iesāktus vērienīgus investīciju projektus un izpēti arī citās nozarēs. Latvijai ir jānotur līdzsvars starp visām stratēģiski svarīgajām jomām, kuras veido auglīgu augsni investīcijām un nākotnes tehnoloģiju attīstībai.

Nemainīga vērtība – ilgtspējas kurss

Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju, klimata riski un klimata pārmaiņas nekur nepazudīs. Eiropai ir jāturpina uzņemtais ilgtspējas kurss, un valstu valdībām ir jāturas pie tādu plānu īstenošanas, kas veicinās klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. Ne mazāk nozīmīgs ir arī pašu uzņēmēju redzējums un akcionāru vēlme nodrošināt uzņēmuma ilgtspēju nākamajām paaudzēm. Svarīgi, ka uzņēmumi ar ilgtspējīgu redzējumu neizpilda tikai valsts noteikto prasību minimumu. Tieši otrādi, no nozarēm nāk apņemšanās atstāt labvēlīgu ietekmi uz nākotnes paaudzēm un stimuls valstij nodrošināt tam nepieciešamo vidi.

Latvijā jau šobrīd netrūkst piemēru, kad tā kļūst par apjomīgu investīciju magnētu un pasaules tehnoloģiju pionieri. Piemēram, oglekļa uztveršanas tehnoloģiju ieviešana Brocēnu cementa rūpnīcā tuvāko piecu gadu laikā paredz tikpat lielu investīciju apjomu kā jaunas rūpnīcas attīstība. Un šis ir tikai sākums, jo ne mazākas investīcijas prognozēts ieguldīt, atvasinot citus biznesa virzienus.

Latvijas un Izraēlas abpusējās tirdzniecības apgrozījums tuvāko gadu laikā varētu trīskāršoties, izskanēja 6. augustā notikušajā Latvijas – Izraēlas biznesa forumā. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” savā uzrunā sacīja Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs (Isaac Herzog).

Latvijas – Izraēlas biznesa foruma mērķis principā bija stiprināt abu valstu tirdzniecības saites, kas faktiski to arī nozīmē – palielināt tirdzniecības apgrozījumu starp valstīm. Augstākā amatpersona no Latvijas puses forumā bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” forumā sacīja ministrs. Foruma formālās daļas ievadā tika parakstīti divi sadarbības memorandi: viens starp Izraēlas Eksporta institūtu un Latvijas Eksportētāju asociāciju The Red Jackets, bet otrs starp Izraēlas Ražotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Biznesa foruma mērķis bija stiprināt sadarbību inovāciju, ražošanas, pētniecības un augsto tehnoloģiju jomā.