Jaunākais izdevums

“Garupe Beach Cottages” ir jauns, unikāls piejūras privātmāju ciemats tikai 30 minūšu brauciena attālumā no Rīgas centra, Carnikavas virzienā.

Projekta vīzija ir veidot skaistu un sakoptu jauno ciematu, kurā pulcēties līdzīgi domājošiem. Ciemata mājokļos apvienota estētika ar ekoloģiju un dinamisks dzīves ritms savijas kopā ar dabas mieru. Modernās guļbūves būvētas no Somijas priedes (“Honka”), kas nodrošina veselīgu un ekoloģisku dzīves telpu.

Projekta attīstītāji uzsvaru liek uz māju teicamo tehnisko aprīkojumu un augstām prasībām to iekārtojumā – tās aprīkotas ar vietējo galdnieku darinātām mēbelēm, kvalitatīvu sadzīves tehniku un pilnībā aprīkotām virtuvēm. Visās mājās ir arī kamīns un sauna, atbilstoši Latvijas klimata apstākļiem un ikviena iedzīvotāja vēlmei pēc siltuma un gaismas gada tumšajos mēnešos. Māju plānojums ir pārdomāts un funkcionāls, kā arī liela uzmanība pievērsta izmantoto materiālu kvalitātei - koka mājas bez sintētiskiem, mākslīgiem materiāliem. Māju tehniskajā nodrošinājumā tiek izmantota augstākās klases tehnika, kā piemēram, apkures sistēmu nodrošina "Panasonic Aquarea" gaisa siltumsūknis, ventilāciju - "Komfovent domekt" rekuperācijas sistēma, bet ūdens spice - ūdens pumpis no "Grundfos”. Blakus esošais priežu mežs brīvdienās aicina nesteidzīgā pastaigā vai aktīvākā izbraucienā ar divriteni, klusā pludmale - baudīt skaistus saulrietus, un tajā pašā laikā darba dienās galvaspilsētu iespējams sasniegt vien 30 minūtēs. Projekta attīstītājs Sergejs Pališčuks (Sergei Palishchuk) norāda: “Esam apmierināti ar māju kvalitāti un estētiku. Mūsuprāt, šīs astoņas Honka mājas piešķir īpašu šarmu visam ciematam, kas sastāv no vairāk nekā simts mājām.”

Ciematu augstu vērtē tā iedzīvotāji, pieredzē dalās Santa: “Šobrīd pasaule tik ļoti mainās - nav vairs nepieciešams dzīvot pilsētā, lai būtu tuvāk darbam un skolai. Daudz cilvēku jau pavisam vai daļēji strādā attālināti, kā arī izglītības sistēma pamazām reformējas un, manuprāt, pavisam drīz arī bērni pārsvarā mācīsies mājās vai pie privātskolotājiem un tikai pa retam apmeklēs izglītības iestādi. Tāpēc arī pieņēmām lēmumu par jauno dzīvesvietu izvēlēties brīnišķīgo piejūru, kur apkārt ir daba- blakus mežs un jūra, pašiem savs dārzs, kur bērniem spēlēties. Un tajā pat laikā Rīga ir pietiekami tuvu, lai dažas dienas nedēļā aizbrauktu uz biroju, iepirkties, vakariņās, pie ārsta vai tml. Jau iepriekš zinājām, ka vēlamies dzīvot koka mājā, un šis ir labākais lēmums, kādu varējām pieņemt- māja ir ne tikai skaista, estētiski baudāma, plaša un gaiša, bet arī ļoti kvalitatīva, ergonomiska un ekoloģiska. Mājā smaržo pēc koka un gaisa kvalitāte ir teicama- pateicoties tam, nakts miega kvalitāte ir būtiski uzlabojusies. Uzlabojies arī ādas un matu stāvoklis, jo mājai ir sava ūdens spice un augstas kvalitātes ūdens filtrs, kas ūdeni padara īpaši mīkstu. Ciematā kopā ir apmēram simts mājas, kur lielākā daļa māju jau ir apdzīvotas, dažas vēl tiek būvētas, te dzīvo daudz jauno ģimeņu ar bērniem, un tajā pat laikā šeit ir kluss un mierīgs. Pagaidām saskatām tikai plusus un esam ļoti apmierināti ar dzīvi piejūrā koka guļbūvē.”

Ja arī Tu esi par šīm vērtībām, kļūsti par mūsējo - pievienojies “Garupe Beach Cottages”!

Lasiet vairāk: https://www.garupebeachcottages.lv

Sekojiet Instagram: https://www.instagram.com/garupe_cottages

Sekojiet Facebook: https://www.facebook.com/garupecottages

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Māris Ķirsons, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Koka industriālo un publisko ēku Latvijā joprojām maz

Māris Ķirsons, 30.08.2022

AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava vairāk nekā 3750 m2 platībā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā, bet uzņēmumam tā jau ir piektā šāda industriālā celtne.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 45 kilometru attālumā no galvaspilsētas, Jelgavā, ārpus pilsētas centra, atrodas uzņēmums Flora. Jau 30 gadu, SIA Flora – Latvijas ģimenes uzņēmums ražo koka logus un durvis, piešķirot Latvijas priedei pievienoto vērtību. No mazas galdniecības tā ir izaugusi par vienu no vadošajiem uzņēmumiem Latvijā savā nozarē.

Koka logu un durvju ražošana notiek no Latvijas priedes, izejot ceļu no baļķu iepirkšanas līdz gatavo logu un durvju uzstādīšanai pasūtītāja objektā.

Flora nodarbojas ar liela produktu klāsta ražošanu. No fasāžu sistēmām un ziemas dārziem līdz durvīm, dekoratīvajiem apdares paneļiem un, protams, visa veida koka logiem.

Pieci iemesli, kāpēc izvēlēties koka logus

1. Energoefektivitāte

Koka logi, atšķirībā no tik bieži sastopamajiem plastmasas logiem, ir apveltīti ar lielisku siltumizolāciju. Uzreiz pēc logu nomaiņas klienti jūt patīkamas pārmaiņas – ziemās telpas ir patīkami siltas, bet vasarās – atvieglojoši vēsas. Koks ir augsti izolējošs materiāls, tāpēc caur to telpās iekļūst tikai neliels siltuma vai aukstuma daudzums. Tas ir jo īpaši svarīgi šobrīd, kad kāpj dažādu pakalpojumu izmaksas, jo koka logi parūpēsie par labāku energoefektivitāti kā cita tipa logi. Ne mazāk svarīgs ir arī fakts, ka koka logi ļoti labi izolē skaņu, atstājot mājokli patīkamā klusumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.

Ogles šogad pirmajā pusgadā Rīgas ostā pārkrautas 2,427 miljonu tonnu apmērā, kas ir 13,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tās tika pārkrautas 175 900 tonnu apmērā. Tādējādi ogles šogad sešos mēnešos veidoja 21,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām, kamēr gadu iepriekš - 1,7%.

Konteinerizētās kravas šogad sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,361 miljona tonnu apmērā, kas ir par 14,5% vairāk attiecīgajā periodā pērn, veidojot 20,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 20,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,402 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gatavojas koka daudzstāvu biroja ēkas būvniecībai

Māris Ķirsons, 06.01.2022

Idejas autors Mārtiņš Štrauss (no labās), arhitekti Fricis Vilnis, Kārlis Mičulis,

Dāvis Markus un būvnieks Mārtiņš Zaķis cer, ka Zelt koka daudzstāvu biroja ēkas

būvniecība varētu sākties 2022.gadā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecstāvu koka konstrukciju biroja ēku Zelt 1200 m2 platībā varētu sākt būvēt 2022. gadā, lai jau 2023. gadā tajā varētu ierasties pirmie nomnieki.

Šādu potenciālo laika grafiku Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums atklāj ieceres pasūtītājs, betona grīdu kompānijas Līmenī īpašnieks Mārtiņš Štrauss. Viņš atzīst, ka Covid-19 pandēmija un arī būtiskais koksnes produktu sadārdzinājums ir piespiedis atlikt iecerētā projekta realizāciju.

“Pašlaik darbojamies Altum programmā, kurā detalizēti pētām siltumtehniskās īpašības — ēkas uzsilšanu un arī atdzišanu, akustiku, kā arī konstrukciju savienojumu risinājumus,” stāsta M. Štrauss. Iecerētajā projektā kokam ir lielas priekšrocības, jo nav nepieciešami siltumizolācijas materiāli, kādi būtu vajadzīgi, ja šādu pašu biroja ēku būvētu no betona. “Varu būvēt arī no betona, taču visā Eiropā arvien vairāk būvē no koka, turklāt nereti šīs daudzstāvu koka ēkas ir saražotas Latvijā,” norāda M. Štrauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022.gadā Rīgas ostas infrastruktūras attīstībā Rīgas brīvostas pārvalde plāno investēt 19,8 miljonus eiro, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola.

Investīciju apmērs plānots par 24% jeb 3,8 miljoniem eiro lielāks nekā 2021.gadā.

No kopējām investīcijām aptuveni 60% jeb 11,6 miljoni eiro būs Rīgas brīvostas pārvaldes budžeta finansējums, savukārt 40% jeb 7,8 miljoni eiro - Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums.

Rīgas brīvostas pārvaldes Investīciju plāns šim gadam paredz ieguldījumus ostas akvatorijas tīrīšanai un padziļināšanai, ostas hidrobūvju sakārtošanai, kā arī vairāku piestātņu modernizācijas darbiem.

Tāpat plānota auto pievedceļu un satiksmes pārvadu būvniecība un rekonstrukcija, dzelzceļa infrastruktūras attīstība, kā arī ieguldījumi informācijas tehnoloģijās, digitalizācijā un automatizācijas projektu īstenošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas ostā pārkrauto kravu apmērs pirmajā pusgadā pieaudzis par 9,1%

LETA, 13.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostā šogad pirmajos sešos mēnešos pārkrauti 3,367 miljoni tonnu kravu, kas ir par 9,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

Beramkravas 2021.gada pirmajos sešos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 2,244 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 1,3% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 1,269 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 5,5% vairāk nekā 2020.gada pirmajā pusgadā un veidoja 37,7% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas šogad pirmajos sešos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 825,9 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 46,4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 561,7 tūkstoši tonnu, kas ir par 67,8% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Savukārt lejamkravas šogad pirmajā pusgadā Liepājas ostā pārkrautas 296,9 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 2,8% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koks tiks izmantots plašāk – pat kosmosā

Māris Ķirsons, 21.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salacgrīvas ostā šogad desmit mēnešos pārkrāva 355 167 tonnas kravu, kas ir par 43,1% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp visvairāk 2021.gada desmit mēnešos Salacgrīvas ostā pārkrauta papīrmalka - 100 401 tonna, kas ir par 64,9% vairāk nekā 2020.gada desmit mēnešos, veidojot 28,3% no ostā pārkrautajām kravām (2020.gada attiecīgajā periodā - 24,5%).

Šķelda šogad desmit mēnešos Salacgrīvas ostā pārkrauta 74 857 tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 28,6% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu, kūdra pārkrauta 71 475 tonnu apmērā, kas ir par 75,8% vairāk, bet malka pārkrauta 36 152 tonnu apmērā, kas ir par 54,4% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Vienlaikus asfalts 2021.gada desmit mēnešos Salacgrīvas ostā pārkrauts 34 648 tonnu apmērā, kas ir par 6,8% vairāk nekā pērn desmit mēnešos, bet pārkrautā keramzīta apmērs audzis par 48,3% - līdz 28 664 tonnām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salacgrīvas ostā šogad septiņos mēnešos pārkrāva 265 468 tonnas kravu, kas ir par 49% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp visvairāk 2021.gada septiņos mēnešos Salacgrīvas ostā pārkrauta papīrmalka - 77 648 tonnas, kas ir par 59,6% vairāk nekā 2020.gada septiņos mēnešos, veidojot 29,2% no ostā pārkrautajām kravām (2020.gada attiecīgajā periodā - 27,3%).

Kūdra šogad septiņos mēnešos Salacgrīvas ostā pārkrauta 54 718 tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 74,1% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu, šķelda pārkrauta 49 430 tonnu apmērā, kas ir par 12,3% vairāk, bet malka pārkrauta 26 772 tonnu apmērā, kas ir par 55,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Vienlaikus keramzīts 2021.gada septiņos mēnešos Salacgrīvas ostā pārkrauts 25 064 tonnu apmērā, kas ir par 49,7% vairāk nekā pērn septiņos mēnešos, bet pārkrautā asfalts apmērs audzis par 46,9% - līdz 22 866 tonnām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvija neizmanto iespējas ražot un eksportēt vairāk

Māris Ķirsons, 13.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka māju popularitāte pasaulē aug, un tā ir lieliska iespēja to ražotājiem Latvijā, taču šajā ziņā būtiski atpaliekam no dienvidu un ziemeļu kaimiņiem, vienlaikus Latvijā ir izveidojusies paradoksāla birokrātijas sistēma.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta koka karkasu māju ražošanas uzņēmuma WWL Houses īpašnieks Ivars Reinhards. Viņaprāt, Latvijas politiķiem un ierēdņiem diemžēl vairāk patīk novirzīt Eiropas naudu dažādiem ar ekonomikas izaugsmi nesaistītiem mērķiem, kaut arī kā jaunattīstības valstij ar zemāko ekonomiku Eiropā Latvijai būtu īpaši jārūpējas, lai valsts eksportspēja tiktu atbalstīta pietiekamā apjomā un tiktu ievērots godīguma un vienkāršas apgūšanas princips.

Pieci padomi jaunajai valdībai 

Piecu padomu izpilde jaunajai valdībai var nest vairāku miljardu eiro vērtu eksporta...

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija nozarē?

Latvijā ir izcili nosacījumi koka karkasu māju būvniecības nozares attīstībai, mums ir būvmateriāliem derīgas priežu un egļu audzes mežos, kas aizņem ap 50% no valsts teritorijas, no tiem 48% ir priedes un egles, mums ir arī labi attīstīta kokapstrādes nozare, kas izgatavo konstrukcijas dēļus. Pie mums tiek ražots arī reģipsis, akmens vate, OSB mitrumizturīgās plātnes, finieris un citi komponenti. Latvijā ir divas augstskolas, kurās studē būvinženieri. Tomēr koka karkasu māju būvniecības industrija Latvijā diemžēl stipri atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, kur šīs nozares pārstāvji ir izveidojuši daudz lielu uzņēmumu un veiksmīgi eksportē savu produkciju. Tur ir daudz iemeslu un faktoru, kas būtu rūpīgi jāanalizē, domāju, tie būs līdzīgi daudzās nozarēs.

Vai pieaug pieprasījums pēc koka karkasu mājām?

Kopumā tendence izmantot ekoloģisku koku būvniecībā pieaug visā pasaulē un arī Latvijā. Pircēju, kas vēlas dzīvot koka mājās, kļūst arvien vairāk, un vairs nav aizspriedumu arī bankām. Tas viss sekmējis daudzu koka karkasu ražotņu atvēršanu Latvijā pēdējos gados. Lauvas tiesa no tām ir mazi vienas brigādes uzņēmumi ar nelielu ražošanas apjomu. Protams, Latvijas tirgus ir par mazu, lai visiem esošajiem spēlētājiem pietiktu pasūtījumu šeit, tādēļ daudzi ir orientējušies uz eksporta tirgiem. Lielais vairums šo uzņēmumu ir ar ārvalstu kapitālu vai kopuzņēmumi. Pēc mūsu novērojumiem varam secināt, ka veiksmīgi darbojas tie, kas ir izveidojuši kopuzņēmumus ar personām, kurām ir piekļuve klientiem eksporta tirgus valstī, tādējādi samazinot gan patērējamo laiku darbā ar klientiem, gan ceļot ražošanas apjomu, gan saglabājot biznesu. Arī WWL Houses izvērtē šādu iespēju. Pašreiz strādājam Skandināvijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Vācijā, un ir arī pa kādai eksotiskai valstij, kurp sūtām mūsu produkciju. Esmu pārliecināts, ka Latvijas potenciāls šajā nozarē nav izmantots un šeit varētu gaidīt lielāku pieaugumu, ja tiks pareizi veicināta šīs nozares attīstība no valsts puses, piedāvājot Eiropas fondu līdzfinansējumu ražotņu attīstībai, padarot pieejamākus banku aizņēmumus, uzrunājot ārvalstu investorus veidot kopuzņēmumus, ārzemēs dzīvojošos latviešus sadarboties ar Latvijas māju ražotājiem utt.

Vai šo jautājumu risināšanā var palīdzēt valsts?

Protams, valsts struktūras var palīdzēt un var arī nepalīdzēt vai vēl vairāk - pat apgrūtināt uzņēmumu izaugsmi. Kā ļoti labu atbalstu ražotājiem vērtētu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsta programmu eksporta mārketinga attīstībai un LIAA darbību kopumā pēdējā laikā. WWL Houses ir izmantojusi arī Lauku atbalsta dienesta programmas, ar tām esam apmierināti. Tomēr gan daudzi mums pazīstami uzņēmumi, gan mēs paši esam saskārušies ar būtiskām nepilnībām un likumdošanas ignorēšanu no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) atsevišķu amatpersonu puses. Piemēram, WWL Houses realizējot atbalsta programmu, CFLA paziņoja, ka ēkas būvniecībai nav nepieciešamas tādas pašsaprotamas lietas kā ceļamkrāns, stalažas un tehniskais projekts, un būtiski samazināja finansējumu.

Visu interviju lasiet 11.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salacgrīvas ostā pagājušajā gadā pārkrāva 417 849 tonnas kravu, kas ir par 38,9% vairāk nekā 2020.gadā.

Tostarp visvairāk 2021.gadā Salacgrīvas ostā pārkrauta papīrmalka - 119 693 tonnas, kas ir par 63,6% vairāk nekā 2020.gadā, veidojot 28,6% no ostā pārkrautajām kravām (2020.gadā - 24,3%).

Šķelda pērn Salacgrīvas ostā pārkrauta 103 546 tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 27% salīdzinājumā ar 2020.gadu, kūdra pārkrauta 80 083 tonnu apmērā, kas ir par 75,1% vairāk, bet malka pārkrauta 42 245 tonnu apmērā, kas ir par 66,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienlaikus asfalts 2021.gadā Salacgrīvas ostā pārkrauts 34 648 tonnu apmērā, kas ir par 1,6% mazāk nekā iepriekšējā gadā, bet pārkrautā keramzīta apmērs audzis par 7,9% - līdz 28 664 tonnām.

Pērn ostā pārkrautas arī 8025 tonnas organiskā mēslojuma/graudu, kamēr 2020.gadā šādas kravas ostā nebija pārkrautas, kā arī 945 tonnas baļķu, kas 2020.gadā netika pārkrauti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostas termināļos aizvadītajā nedēļā pārkrauts ap 190 tūkstoši tonnu labības produktu. Lielākā daļa no šī apjoma ir kvieši, kas šobrīd ar Panamax tipa kuģiem jau devušies ceļā uz Dienvidāfriku, Nigēriju, Mozambiku un Alžīriju, tādējādi var uzskatīt, ka jaunā graudu sezona Rīgas ostā ir sākusies.

“Augustā esam uzkrāvuši pirmos 7 kuģus ar aptuveni 90 tūkstošiem tonnu jaunās ražas – vietējo zemnieku izaudzētajiem kviešiem, zirņiem un rapsi. Kopumā šo sezonu plānojam piesardzīgi – ilgstošais šīs vasaras karstums ir atstājis ietekmi gan uz ražas kvalitāti, gan apjomiem,” stāsta Edgars Ruža, LATRAPS valdes priekšsēdētājs, kura vadītā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība šopavasar iegādājās 50% + 1 daļu beramkravu terminālī “Alpha osta”, piebilstot, ka laikapstākļu dēļ šī gada graudu sezona sākusies agrāk nekā tika plānots.

“Graudus, kas Rīgas ostā nonāk gan ar autotransportu, gan pa dzelzceļu, šogad krauj 13 termināļos abos Daugavas krastos. Pateicoties šī gada pārvaldes veiktajām investīcijām ostas pieejas un kuģošanas kanāla padziļināšanā, šobrīd ostā var ienākt vēl lielāka izmēra kuģi kā līdz šim, kas uzņēmējiem dod iespēju ietaupīt uz pārvadājumu izmaksām,” uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz pandēmijas laika satricinājumiem, globālo konteinerkrīzi, kā arī nestabilo ģeopolitisko situāciju kaimiņvalstīs, pirmais pusgads Rīgas ostā noslēdzies ar stabiliem kravu pārkraušanas rādītājiem, Rīgas ostas stividorkompānijām kopumā pārkraujot 10,15 miljonu tonnu dažādu kravu.

Bez fosilajiem energoresursiem (ogles un naftas produkti), kravu apgrozījuma rādītāji 2021. gada sešos mēnešos ir palielinājušies par +1.3% jeb 112 tūkst.t, šobrīd sasniedzot 8,88 milj. t. jeb 88% no visām kravām.

Lielākais kravu segments Rīgas ostas kravu portfelī šobrīd ir mežsaimniecības kravas, to kopējais kravu apgrozījums šī gada pirmajā pusē ir 3.2 milj.t. (+8,2%), no tiem jūnijā pārkrauts 0,6 milj.t. dažādu kokmateriālu, kas Rīgas ostas pastāvēšanas vēsturē ir augstākais mēneša rādītājs. Nozīmīgu lomu (38%) ostas mežsaimniecības kravu grupā ieņem granulu pārkraušana, kam jūnijs bija rekordu mēnesis.

Konteinerkravu segments joprojām saskaras ar pandēmijas radītās krīzes sekām – globāli ieilgušo tukšo konteineru deficītu, kā arī pārvadājumu izmaksu kāpumu. Šī situācija atspoguļojas arī kravu aprites rādītājos Rīgas ostā – pirmajā pusgadā ostā pārkrauti 2,06 milj.t konteinerkravu, kas ir par 8,4% mazāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot stividorkompāniju prognozes un vērtējot globālās tendences un ekonomiskos procesus nozarē, Rīgas ostā šajā gadā tiek plānots kravu apgrozījuma pieaugums 5-6% apmērā, kopējam kravu apjomam šogad sasniedzot 22,8 milj. tonnu atzīmi.

2022. gadā tiek sagaidīts pieaugums labības produktu kravām, kas pamatojams ar pēdējo gadu laikā ostas uzņēmumu veiktajām vērienīgajām investīcijām šī segmenta kravu apkalpošanas infrastruktūrā un ostas uzņēmumu spēju veiksmīgi piesaistīt labības produktu tranzīta kravas gan no Lietuvas, gan Krievijas reģioniem.

Taču vienlaikus tiek ņemts vērā, ka šis segments ir tieši atkarīgs no laika apstākļiem, kas, kā to apliecināja arī 2021. gads, var būtiski ietekmēt gan graudu ražas apjomus, gan to kvalitāti.

“Šogad plānojam nelielu, bet stabilu kravu apgrozījuma pieaugumu, kas ir būtiski, lai Rīgas osta ilgtermiņā veiksmīgi spētu turpināt investēt infrastruktūrā, zaļajās tehnoloģijās un piesaistītu privātās investīcijas. Kā norāda arī Rīgas brīvostas analītiķi, šī prognoze būs ļoti atkarīga no dažādiem globālajiem procesiem – gan pasaules spējas kopumā atkopties no Covid-19 radītās krīzes, gan energoresursu cenu krīzes risinājumiem, gan politiskās stabilitātes mūsu kaimiņvalstīs un citiem apstākļiem,” atzīmē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premium segmenta nekustamo īpašumu kompānija Latvia Sotheby’s International Realty uzsākusi zemes apbūves gabalu pārdošanu ciemata projektā Jurmala Dune.

Jurmala Dune ir ciemats Ragakāpas tuvumā Jūrmalā, Lielupes krastā, kur plānots uzbūvēt privātmājas, villas un trīs mazstāvu dzīvokļu mājas.

Ciemata kopējā platība plānota 25 hektāru apmērā. Ciemats atrodas vietā, kurā Lielupe satiekas ar Baltijas jūru. To no vienas puses 1 km garumā ieskauj Lielupes krasti, savukārt no otras puses Ragakāpas dabas parks un balto smilšu pludmale.

Jurmala Dune ir multifunkcionāls slēgta tipa ciemats, kura rezidentiem un viesiem jau ir pieejamas pilnībā labiekārtotas publiskās zonas ar apgaismotiem un bruģētiem ceļiem, ietvēm un veloceļiem, kā arī atpūtas zonām. Teritorijā kopumā atrodas vairāk nekā 30 zemesgabalu dažādas platībās, no 2500 līdz 4000 kvadrātmetriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par vairāk nekā 2 miljoniem eiro pārbūvēs Salacgrīvas ostas zvejas kuģu piestātni

Db.lv, 25.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot atbalstīt uzņēmumu ilgtspējīgas attīstības projektus, SEB banka piešķīrusi finansējumu vairāk nekā 2,1 miljonu eiro apmērā Salacgrīvas ostas pārvaldei.

Piešķirtais aizdevums paredzēts Salacgrīvas ostas zvejas kuģu piestātnes Nr. 2 pārbūvei. Šobrīd jau ir uzsākti projektēšanas darbi.

“Salacgrīvas ostai ir būtiska nozīme reģionālajā uzņēmējdarbībā, un tā ir aktīvs kravu loģistikas centrs Ziemeļvidzemē. Pēc kravu apgrozījuma tā ir trešā lielākā starp Latvijas mazajām ostām. Sadarbībā ar SEB banku kopš 2015. gada esam veikuši būtiskas investīcijas ostā, sakārtojot ostas hidrotehnikas būves un attīstot pakalpojumu kvalitāti. Investīcijas ostā ir devušas iespēju paplašināt tās klientu loku, piesaistīt jaunas kravas, kā arī iesaisties jahtu tūrisma aktivitātēs, rīkojot regates un uzņemot burātājus,” komentē Salacgrīvas ostas pārvaldnieks Ivo Īstenais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tas bija izcils projekts, bet neīstajā laikā. Tāda rūpnīca (ar tās tehniskajām iespējām un modernizācijas līmeni), kādu biju izveidojis pie Salaspils, vēl līdz šai dienai nav radīta Latvijā. Rūpnīcas īsais mūžs ir mana vaina".

Tā par savulaik uzbūvēto māju ražošanas rūpnīcu pie Salaspils, kas tomēr "nomira", tā īsti nesākusi dzīvot, intervijā "Dienas Biznesam" saka uzņēmējs, sabiedriskās ēdināšanas un atpūtas uzņēmuma Lido dibinātājs un līdzīpašnieks Gunārs Ķirsons.

Fragments no intervijas

"Ar kokapstrādi Lido sāka nodarboties jau 1989. gadā, kad tika izveidots cehs, kurā tika ražoti visi uzņēmuma restorānu interjera priekšmeti un mēbeles, tāpēc māju ražošanas rūpnīca bija iecerēta kā sava veida turpinājums. Tas bija izcils projekts, bet neīstajā laikā. Tāda rūpnīca (ar tās tehniskajām iespējām un modernizācijas līmeni), kādu biju izveidojis pie Salaspils, vēl līdz šai dienai nav radīta Latvijā. Rūpnīcas īsais mūžs ir mana vaina. Proti, es kā karavadonis vienlaicīgi sāku īstenot divus finansiāli ietilpīgus projektus. Proti, Latvijas augstākās virsotnes Gaiziņkalna piekājē, Viešura ezera krastā, tika būvēts atpūtas komplekss, kurā oficiāli tika ieguldīti apmēram 6,4 miljoni latu manas privātās naudas, un paralēli tika veidota 12 miljonu ASV dolāru vērtā koka karkasu māju ražotne pie Salaspils, kuras izveidei naudu bija aizdevušas komercbankas. Diemžēl laikā, kad koka karkasu māju ražotnei bija plānots strādāt ar pilnu jaudu, iestājās krīze, un tās izmaksu uzlikšana uz Lido kotletēm ekonomiski nebija iespējama. Tādēļ bija jāizdara ļoti smaga izvēle starp ēdināšanu vai māju ražotni. Izvēle, protams, bija par ēdināšanas biznesa saglabāšanu, un banka – kredīta devējs – koka karkasu māju ražotni pārdeva izsolē. To iegādājās uzņēmējs no Kazahstānas, kurš visu ražotnes aprīkojumu demontēja un izveda no Latvijas. Protams, ražošanas ēka stāv joprojām. Joprojām sūrst šādas ražotnes zaudējums, bet arī Latvijas valstij tāda nebija vajadzīga, kaut arī tajā jau bija 60 darba vietas un varēja būt vēl vairāk – apmēram 200."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Progress Krievijas un Ukrainas sarunās izraisa naftas cenu kritumu un Eiropas akciju cenu pieaugumu

LETA--AFP/BBC, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē otrdien samazinās, bet akciju cenas Eiropas biržās pieaug saistībā ar progresu miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājusies par 5% līdz 106,88 dolāriem par barelu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena sarukusi par 6% un veido 99,58 dolāru par barelu.

Tikmēr Londonas biržas indekss FTSE 100 pieaudzis par 1,2%, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pakāpies par 3,5%, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājies par 3,1%.

Savukārt Krievijas rubļa kurss pieaudzis par 10% līdz 85,42 rubļiem par ASV dolāru.

Ukrainas delegācijas loceklis, partijas "Sluha narodu" ("Tautas kalps") parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Davids Arahamija otrdien pēc Stambulā notikušajām Krievijas un Ukrainas sarunām, kas ilga četras stundas, pavēstīja, ka ir sasniegts pietiekams progress, lai varētu notikt abu valstu prezidentu tikšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā šogad plāno piestāt 102 kruīza kuģi, tādējādi, ņemot vērā pieteikto kuģu maksimālo kapacitāti, Rīgā varētu ierasties 109 000 kruīza tūristu, pastāstīja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola.

Viņa arī atzīmēja, ka 2022.gada sezonā Rīgas ostā pieteikto kruīza kuģu vizīšu skaits - 102 - ir rekordliels.

Šogad 12 kuģi Rīgas ostā piestās pirmo reizi, tostarp arī lielākais no pieteiktajiem - kruīzu kompānijas "Royal Caribbean International" 15 klāju kuģis "Voyager of the Seas", kas uz klāja spēj pārvadāt līdz 3600 pasažieriem.

Pirmais kruīza kuģa ienāciens šajā sezonā Rīgas ostā ir paredzēts 13.aprīlī. Tas būs Vācijas kruīza kompānijas "Plantours Kreuzfahrten" kuģis "Hamburg".

Jau vēstīts, ka Rīgas ostā 2021.gadā apkalpoja kopumā 2005 kruīzu kuģu pasažierus, kamēr 2020.gadā ostā kruīzu kuģu pasažieri netika apkalpoti.

Savukārt pirms pandēmijas - 2019.gadā - Rīgas ostā tika apkalpoti 69 207 kruīza kuģu pasažieri, kas bija par 7,5% mazāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Paldiski Sadamate kā piemērotāku vietu LNG terminālim piedāvā Paldisku Ziemeļu ostu

LETA--BNS, 20.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmums "Paldiski Sadamate", kam pieder Paldisku Ziemeļu osta, vērsies pie valdības, paužot viedokli, ka Ziemeļu osta ir piemērotāka peldošā sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveidei nekā vieta Pakri pussalas galā, kuru pašlaik attīsta kompānijas "Alexela" un "Infortar".

Kā norādījis "Paldiski Sadamate" padomes priekšsēdētājs Aleksejs Muriseps, Paldisku Ziemeļu ostā ir visi tehniskie nosacījumi, veiktas nepieciešamās investīcijas, un ostas piemērotību termināļa būvei atzinis arī peldošā termināļa īpašnieks, savukārt "Alexela" piedāvātā vieta terminālim nav piemērota, jo faktiski atrodas pie atklātas jūras Laheperes līča galā.

"Tur nekad nav atradusies osta, jo šī vieta tam nav piemērota. Cik zināms, īpašnieki neļauj peldošos termināļus pieslēgt pie gāzesvada, sākot no noteikta viļņu augstuma - 0,7 metriem, kas nozīmē, ka terminālim būtu jāpārtrauc darbs un jāpārceļas uz reidu, un šajā laikā gāzes piegāde Igaunijai tiktu apturēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pusotra gada pārtraukuma Rīgas ostā atsākušies kruīza kuģu apmeklējumi, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola.

17. augustā Rīgas ostā ar 556 pasažieriem uz klāja piestāja Vācijas tūrisma aģentūras un kruīzu kuģu operatora Phoenix Reisen kuģis MS AMERA.

Sveicot kuģa apkalpi ar pirmo vizīti Rīgā, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps un Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš kuģa otrajam kapteinim Vitālijam Materinskim svinīgi pasniedza Rīgas ostas ģerboni.

MS AMERA Rīgā ieradās no Visbijas ostas un tālāk dosies uz Tallinu, tad uz Pēterburgu, Helsinkiem un vēl vairākām Baltijas jūras ostām. Šis jūras kruīzs iesākās 13. augustā Bremerhavenas ostā Vācijā un ilgs līdz 25. augustam.

Visi kuģa pasažieri ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19. Šajā jūras kruīzā visvairāk ceļo vācieši, bet ir arī Šveices, Austrijas, Nīderlandes, Horvātijas, Beļģijas, Itālijas un Luksemburgas valstspiederīgie.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eko Osta piesaka jaunu stratēģiju investīciju piesaistei

Db.lv, 21.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides pārvaldības uzņēmums Eko Osta piesaka jaunu attīstības stratēģiju Ekofit:2030. Tā kā Eiropā energoresursu cena palielinās, uzņēmums saredz izaugsmes un konkurences priekšrocības ogļūdeņražu izejvielu (eļļas, degvielas izejvielas) pārstrādes segmentā.

Jaunā stratēģija paredz divu pakāpju izaugsmi: pirmajā posmā tiks paplašināts darbības mērogs atbilstoši inovāciju tendencēm, savukārt otrajā notiks investoru kapitāla piesaiste, neizslēdzot iespēju nākotnē uzņēmumu kotēt biržā.

Komentējot jauno stratēģiju, SIA Eko Osta valdes priekšsēdētājs Andrejs Laškovs norāda, ka jau pašlaik Eko Osta ir pievilcīgs investīciju mērķis, tāpēc netiek izslēgta investīciju piesaistes iespēja.

"Esam spēcīgs un pievilcīgs uzņēmums savā nozarē, kas nodrošina vides pārvaldības pakalpojumus, kā arī Eiropas "zaļā pārkārtošanās" dod impulsu jaunai izaugsmes stratēģijai. Turklāt zaļo tehnoloģiju investīciju objekti kļūst arvien vilinošāki kā Eiropā, tā arī pasaulē, tomēr pieejamo aktīvu skaits pašlaik ir krietni zemāks par pieprasījumu," komentē A.Laškovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Moduļu māju ražotājs “MyCabin” nākamgad plāno izstrādāt 40 brīvdienu māju projektus, kas ir divas reizes vairāk nekā 2021.gadā, kā arī, investējot 500 000 eiro, uzsākt māju ciemata būvniecību Rīgas rajonā, informē uzņēmumā.

MyCabin savu darbību uzsāka 2020.gadā, piedāvājot brīvdienu māju modeļus trīs dažādos izmēros. Pirmais darbības gads apstiprinājis lielo interesi par ilgtspējīgu moduļu māju produktiem, un šogad uzņēmums plāno sasniegt pusmiljona apgrozījumu.

Palielinot ražošanas jaudu, “MyCabin” nākamgad paplašinās piedāvājumu ar moduļu dzīvojamajām mājām - 60 m2 un 100 m2 platībā.

Kā norāda uzņēmuma vadītājs Ģirts Draugs, pieprasījums pēc ilgtspējīgiem moduļu māju produktiem ir liels un sasniedzis šī brīža ražošanas jaudas kapacitāti. Uzņēmums plāno nākamgad palielināt ražošanas jaudu un nodrošināt arī dzīvojamās mājas, kas kalpotu kā alternatīva dzīvokļa iegādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Namu siltināšanas "atslēga" – aktīva pašvaldību iesaiste

Arnis Škapars, SEB bankas valdes loceklis, 22.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visgrūtākais ir pieņemt lēmumu un spert pirmo soli. Ja tas izdevies, tālākais pamazām notiks un nokārtosies, un ar rezultātu pēc tam apmierināti būs visi. Šādi divos kodolīgos teikumos var raksturot situāciju par un ap daudzdzīvokļu māju siltināšanu, kas Latvijā ar ES fondu atbalstu rit jau vairāk nekā desmit gadus.

Tomēr tieši pirmā soļa speršana, jeb iedzīvotāju vienošanās par nama renovāciju, līdz šim ir bijis vislielākais šķērslis, kas liedzis sasniegt vērā ņemamus rezultātus. Šogad, pieaugot siltuma tarifiem un aktīvāk iesaistoties pašvaldībām, situācija varētu mainīties.

Kā rubrikā “Zaudētais siltums” vēsta portāls LSM.lv, Lietuvā desmit gadu laikā izdevies nosiltināt divas reizes vairāk namu, nekā Latvijā, ieguldot renovācijas programmā aptuveni miljardu eiro (Latvijā – ap 500 miljoniem eiro)1. Galvenie šķēršļi visu šo laiku bijušu nemainīgi: iedzīvotāju nespēja vienoties par mājas renovāciju un bailes uzņemties saistības. Mūsu kā daudzdzīvokļu namu renovācijas finansētāju pieredze rāda, ka iedzīvotājus bieži vien nepārliecina pat tas, ka uzskatāmi tiek parādīti reāli piemēri, kur pēc siltināšanas rēķins par siltumu samazinās uz pusi. Tomēr situācija nav bezcerīga, jo abas minētās “barjeras” ir drīzāk emocionālas, ne racionālas, tāpēc tās ir iespējams pārvarēt, aktīvi šajā procesā iesaistoties namu apsaimniekotājiem un pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru