Jaunākais izdevums

Latvijas Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūra un investīciju fonds “Baltic Horizon Fund” paziņo par 4000 m2 plašu telpu ilgtermiņa nomas līguma noslēgšanu Latvijas Valsts policijas vajadzībām modernajā Upmalas biroju ēkā Rīgā, kas iezīmē policijas pārveides ceļa sākumu.

Reaģējot uz mainīgajām mūsdienu tiesībsargājošo iestāžu vajadzībām, Latvijas Valsts policija meklēja saviem darbiniekiem jaunas un mūsdienīgas darba telpas. Valsts policijai bija nepieciešama ēka ne tikai ar biroju un sanāksmju telpām, bet arī citām speciāli Valsts policijas vajadzībām paredzētām telpām - nopratināšanas, aizturēšanas un ģērbtuves telpām, kā arī bija prasības attiecībā uz ēkas atrašanās vietu un piekļuvi. Upmalas Biroju ēka ir pazīstama ar tās kvalitāti un mūsdienīgiem risinājumiem, un lielās platības ļauj viegli mainīt plānojumu atbilstoši nomnieka vajadzībām. Pateicoties progresīvajiem klimata un ventilācijas risinājumiem un zemajām komunālajām izmaksām, ēkai 2013. gadā tika piešķirta balva “Ilgtspējīgākā ēka Latvijā”.

Plānots, ka telpu pielāgošanu Valsts policijas vajadzībām veiks Nodrošinājuma valsts aģentūras izsludināta atklāta konkursa rezultātā izvēlēts būvuzņēmējs. Būvdarbu izmaksas tiks segtas no valsts budžeta finanšu līdzekļiem.

Noslēdzot nomas līgumu uz 12 gadiem, Upmalas Biroji kļūs par daudzu Latvijas Valsts policijas ierēdņu un darbinieku darba vietu, tā nostiprinot statusu kā dinamiska un efektīva publisko un privāto organizāciju atrašanās vieta.

“Esam gandarītu sagaidīt Latvijas Valsts policiju jaunajās telpās. Policijas departamenta unikālo prasību izpilde liecina par ēkas kvalitāti. Šis līgums par aptuveni 4000 kvadrātmetrus plašo telpu nomu ir viens no šī gada lielākajiem nekustamo īpašumu līgumiem Latvijā,” saka Edvīns Karbausks, “Baltic Horizon Fund” vadītājs un atbildīgais par fonda biroju ēkām Latvijā.

“Baltic Horizon Fund” galvenais mērķis ir veikt ilgtermiņa investīcijas komerciālajos nekustamajos īpašumos Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, īpaši koncentrējoties uz galvaspilsētām – Tallinu, Rīgu un Viļņu. Fonda telpu nomnieku vidū ir arī citi valsts uzņēmumi, piemēram, VAS “Latvijas valsts meži”, Igaunijas Informācijas pārvalde un Lietuvas Valsts ieņēmumu dienests.

Paredzams, ka Latvijas Valsts policijas pārcelšanās uz jaunajām telpām notiks 2024. gada martā.

“Baltic Horizon Fund” ir biržā kotēts nekustamo īpašuma fonds, kas sniedz ieguvumu investoriem, aktīvi pārvaldot komerciālos nekustamos īpašumus Baltijas valstīs. Fonda portfeli veido 12 īpašumi Baltijas valstu galvaspilsētās. “Baltic Horizon Fund” pārvaldības sabiedrība (AIFP) ir Fund Northern Horizon Capital AS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Baltic Horizon Fund par savu biroju apsaimniekotāju izvēlas Colliers

Db.lv, 12.01.2024

“Baltic Horizon Fund” vadītājs un atbildīgais par fonda biroju ēkām Latvijā Edvīns Karbausks.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot īpašumu attīstības stratēģiju, investīciju fonds “Baltic Horizon Fund” par savu biroju ēku “Upmalas Biroji BC”, “Vaiņodes 1” un “S27” (iepriekš “LNK Centrs”) apsaimniekotāju ir izvēlējies nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmumu “Colliers”.

No 1. februāra “Colliers” sniegs īpašumu apsaimniekošanas, grāmatvedības un nomas pakalpojumus.

“Baltijas lielākā galvaspilsēta Rīga šobrīd ļoti dinamiski attīstās. Organizāciju mainīgās vajadzības pēc nekustamajiem īpašumiem un mūsu piedāvājums nozīmē jaunas iespējas komercīpašumu tirgus straujai attīstībai. Īstenojot mūsu īpašumu attīstības stratēģiju, par savu partneri esam izvēlējušies “Colliers”, kas Latvijā ir neapšaubāms līderis biroju ēku segmentā. Uzņēmuma pieredze un zināšanas, kā arī mūsu fonda iespējas sniegs mūsu nekustamo īpašumu nomniekiem izcilu komfortu un attīstības perspektīvas," stāsta “Baltic Horizon Fund” vadītājs un atbildīgais par fonda biroju ēkām Latvijā Edvīns Karbausks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma fonds “Baltic Horizon Fund” (BHF) ir parakstījis līgumu ar sporta klubu “MyFitness” par divus tūkstošus kvadrātmetru lielu telpu nomu “Galerija Centrs” Rīgā.

Šis ir jau trešais pēdējā laikā noslēgtais ilgtermiņa partnerības līgums par tik plašu telpu nomu, – nesen fonds parakstīja tikpat nozīmīgus līgumus tam piederošajos īpašumos Tallinā un Viļņā.

Jaunais “MyFitness” sporta klubs “Galerija Centrs” tiks atklāts šī gada beigās. Tas būs aprīkots ar “Technogym” trenažieriem un piedāvās dažādas grupu nodarbības, tostarp studiju ar “Pilates Reformer” aprīkojumu.

“Esam gandarīti, ka mūsu panākumu stāsts, kura pamatā ir mūsu jaunā stratēģija un ieguldītais darbs, turpinās. Noslēgtais līgums ar “MyFitness” ir lielākais kopš 2019. gada, kad “Baltic Horizon Fund” iegādājās “Galerija Centrs”. “MyFitness” darbojas arī divos citos BHF piederošajos īpašumos Tallinā – tirdzniecības centrā “Pirita” un tirdzniecības centrā “Postimaja”, tāpēc mēs augstu vērtējam mūsu partnera izrādīto uzticību, paplašinot sadarbības apjomu un ģeogrāfiju. Sadarbības līgums ar “MyFitness” “Galerija Centrs” telpās šobrīd noslēgts uz 14 gadiem un iezīmē šī tirdzniecības centra pārveides sākumu, kur atradīsies sporta klubs,” stāsta “Baltic Horizon Fund” vadītājs Tarmo Karotams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Baltic Horizon Fund noslēdzis šī gada lielāko līgumu par biroja telpu līzingu Lietuvā

Db.lv, 10.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas mēbeļu ražošanas uzņēmuma “Narbutas” birojs un izstāžu telpa turpmāk atradīsies investīciju fondam “Baltic Horizon Fund” piederošajā “Meraki” biznesa centrā Viļņā, un tas būs lielākais šī centra partneris.

Jaunais astoņstāvu biroju centrs “Meraki Business Home” Viļņā pēdējā laikā ir veiksmīgi attīstījies, piesaistot tādus uzņēmumus kā globālais autonomas gigants “Hertz”, būvniecības kompānija “HSC Baltic” un Lietuvas loģistikas uzņēmums “Vlantana”, sasniedzot 90% noslogojumu.

“Situācija biroju telpu tirgū joprojām ir saspringta, un arvien lielāka nozīme ir komunikācijas kultūrai, elastībai un spējai apmierināt biznesa vajadzības, nodrošināt pievienoto vērtību. Tie ir aspekti, kuriem “Baltic Horizon Fund” sadarbībā ar partneriem piešķir galveno nozīmi. Esam gandarīti par rezultātiem: ar “Narbutas” noslēgtais sadarbības līgums par 3200 kvadrātmetru platību ir šajā gadā lielākais darījums biroju līzinga sektorā Lietuvā,” stāsta “Baltic Horizon Fund” vadītājs Edvīns Karbausks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds “Baltic Horizon Fund” ir noslēdzis nozīmīgu sadarbības līgumu ar “Apollo Group” par Tallinas izklaides centra “Coca-Cola Plaza” telpām. Jaunais ilgtermiņa darījums ir parakstīts ar Baltijā lielāko izklaides uzņēmumu “Apollo Group”, kā arī ir pagarināti vairāki sadarbības līgumi par blakus esošā tirdzniecības centra “Postimaja” telpām, tā nodrošinot “Baltic Horizon Fund” piederošā kompleksa pilnu noslogojumu.

“Mūsu lielākā sadarbības partnera kinoteātris “Apollo Cinema” radīs spēcīgu sinerģiju ar citiem “Coca-Cola Plaza” telpās mītošajiem izklaides un sabiedriskās ēdināšanas zīmoliem, integrējoties Tallinas dzīvesveida ritmā. Šī mijiedarbība līdz ar blakus esošo tirdzniecības centru “Postimaja” nodrošinās izcilu mazumtirdzniecības, pakalpojumu un izklaides klāstu, apmierinot visas klientu vajadzības. Ir sākusies šī kompleksa jaunā ēra,” saka “Baltic Horizon Fund” vadītājs Tarmo Karotams.

5200 m2 lielo kinoteātri “Coca-Cola Plaza”, kurā ir 11 kinozāles, šobrīd apsaimnieko “Apollo Cinema”. Gan “Apollo Group”, gan “Apollo Cinema” ir noslēguši ilgtermiņa līgumus un darbosies “Coca-Cola Plaza” vismaz desmit gadus.“|Apollo Group” plāno “Coca-Cola Plaza” telpās atklāt izklaides vietas, restorānus un grāmatnīcu. “Kā uzņēmums mēs pastāvīgi meklējam jaunas attīstības iespējas, lai saviem klientiem piedāvātu jaunu un unikālu pieredzi. “Coca-Cola Plaza” ir iespēja kļūt par unikālu vietu Tallinas centrā. Mēs ar nepacietību gaidām šo sadarbību un tai sekojošās pārmaiņas,” stāsta “Apollo Group” padomes priekšsēdētājs Ivars Vendelins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrā "Galerija Centrs" atklāts pirmais skandināvu modes un dzīvesstila zīmola ARKET veikals Latvijā.

"Jaunajā veikalā būs atrodams plašs šī zīmola modes un aksesuāru klāsts sievietēm, vīriešiem un bērniem. Turklāt tas piedāvās arī interjera preču kolekcijas, kas veidotas tā, lai preces būtu vieglāk izvēlēties un tās iedvesmotu skaistākai ikdienai. Esam gandarīti paziņot par pirmā ARKET veikala atvēršanu Latvijā "Galerija Centrs", kas vēl vairāk nostiprinās mūsu centra kā mazumtirdzniecības tendenču noteicēja reputāciju," sacīja "Baltic Horizon Fund" vadītājs Tarmo Karotams (Tarmo Karotam).

Veikalā mājos arī kafejnīca ARKET, kuras izveidē ir piedalījies pazīstamais zviedru šefpavārs Martins Bergs.

ARKET rīkotājdirektore Pernilla Volfārta (Pernilla Wohlfahrt) saka: "Mēs esam ļoti priecīgi atvērt mūsu jauno Rīgas veikalu un piedāvāt Latvijas klientiem visu ARKET preču klāstu."

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Policija: Vairākas ēdienu piegādātāju automašīnas tehniski katastrofālā stāvoklī

Db.lv, 29.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā piektdienā Valsts policija kopā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) Rīgā veica iepriekš plānotu automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudi, pastiprinātu uzmanību pievēršot tieši ēdienu piegādātājiem.

Kopā tika pārbaudīti vairāki simti automašīnu - par transportlīdzekļa neatbilstību tehniskajām prasībām vairākām automašīnām tika noņemtas numurzīmes un anulētas tehniskās apskates. Tāpat policija kopumā uzsāka vairāk nekā 30 administratīvā pārkāpuma procesu - gan par braukšanu bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, gan bez obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas, gan citiem noteikumu pārkāpumiem. Likumsargi konstatēja arī pāris autovadītājus reibuma stāvoklī.

Pagājušās darba nedēļas izskaņā, 26.janvāra vakarpusē, Valsts policijas darbinieki kopā ar CSDD Rīgā, pie Vanšu tilta veica iepriekš plānotu automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudi. Gandrīz četru stundu laikā pārbaudīti aptuveni 900 automašīnu, no kurām vairākas bija tehniski katastrofālā stāvoklī, līdz ar to nedrīkstēja turpināt piedalīties ceļu satiksmē - astoņām automašīnām noņemtas numurzīmes (gan Latvijas Republikas, gan Somijas numurzīmes), sešām automašīnām anulētas tehniskās apskates.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Olainfarm reiderisma lietā kriminālvajāšanu lūdz uzsākt pret piecām personām, arī Krastiņu un Velmeru

Diena.lv, 27.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms teju trim gadiem, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s.

Šogad, 21.martā, izmeklēšana kriminālprocesā pabeigta un pieņemts lēmums nodot kriminālprocesa materiālus kriminālvajāšanas uzsākšanai Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai pret piecām personām, informē Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.

Saskaņā ar policijas iepriekš sniegto informāciju, no piecām personām trīs ir Latvijas iedzīvotāji, bet divi – Čehijas iedzīvotāji. Aizdomās turētajiem inkriminēts krāpšanas, kas izdarīta lielā apmērā organizētā grupā, mēģinājums, bet vienam no aizdomās turētajiem arī pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšana mantkārīgā nolūkā.

Lai arī policija iepriekš neatklāja aizdomās turēto personu vārdus, Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka šīs aizdomās turētās personas varētu būt Olainfarm akciju atsavināšanas shēmā iesaistītie – bijusī Olmafarm un Olainfarm valdes locekle Milana Beļeviča, bijušie Olainfarm padomes locekļi Kārlis Krastiņš un Haralds Velmers, kā arī ar uzņēmumu Black Duck Invest saistītie Vojtehs Kačena un Tibors Bokors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētās Olainfarm reiderisma lieta, kurā par mēģinājumu izkrāpt vairāk nekā 40 miljonus eiro vērtu kontrolpaketi aizdomās tiek turētas piecas personas, tiesā varētu nonākt dažu mēnešu laikā, prognozē lietu uzraugošais Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Māris Trušelis.

Teju trim gadiem, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija (VP) uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest.

Šogad 21. martā izmeklēšana kriminālprocesā pabeigta un pieņemts lēmums nodot kriminālprocesa materiālus kriminālvajāšanas uzsākšanai Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai pret piecām personām. "Tāda apmēra un juridiskas sarežģītības lietām nepilnu trīs gadu izmeklēšanas process nebūtu uzskatāms par pārmērīgi ilgu. Jāņem vērā, ka kriminālprocesā ir sūtīti Eiropas izmeklēšanas rīkojumi, kas pats par sevi ir laikietilpīgs process. Tāpat jāņem vērā izmeklēšanā noskaidrojamo apstākļu kopums, iesaistīto personu skaits un virkne veikto izmeklēšanas un procesuālo darbību, līdz ar ko nepilnu trīs gadu izmeklēšana tiešām nav daudz," Dienai skaidroja M. Trušelis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijā aizvien tiek saņemta informācija par krāpšanām un to mēģinājumiem, kas izdarīti, noziedzniekiem zvanot iedzīvotājiem un uzdodoties par "Google", bankas, policijas un citu iestāžu darbiniekiem.

Šie viltvārži aizvien pilnveido savus paņēmienus, un pēdējā laikā fiksēti arī gadījumi, kad noziedznieki iestāžu vārdā aicinājuši iedzīvotājus atdot savas bankas kartes krāpnieku norādītām personām. Diemžēl vairāki iedzīvotāji uzticējušies un savas kartes ir atdevuši, rezultātā viņiem izkrāpta nauda.

Diemžēl par šādu krāpnieku upuri pagājušā gada 20.decembrī kļuva kāda rīdziniece, kura, saņemot telefona zvanu no nepazīstama vīrieša, tika informēta par nepieciešamību atjaunot savu "Google" kontu. Tajā pašā dienā ar cietušo sazinājās arī citas personas. Pirmais zvanītājs stādījas priekšā kā "Luminor" bankas krāpnieku apkarošanas dienesta darbinieks, bet pēc tam piezvanīja cits vīrietis, kurš apgalvoja, ka ir Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, un informēja sievieti par aktīvu sadarbību ar "Luminor" banku, lai novērstu krāpšanas mēģinājumu viņas bankas kontā. Pēc tālākajiem norādījumiem, pie sievietes ieradās kurjers un paņēma viņas "Luminor" bankas karti. Komunikācijas laikā sievietes viedierīcē tika instalēta "Any Desk" aplikācija, kā arī viņa tika aicināta autorizēties ar Smart ID kodiem. Pēc brīža tika konstatēts, ka sievietes bankas kontā ienākuši vairāki naudas pārskaitījumi, pēc kā nodotā bankas karte tika izmantota naudas izņemšanai bankomātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rēzeknē nošauts uzņēmējs, kas atradās jaunā Latvijas bagātāko cilvēku saraksta 64. vietā

pietiek.com/LETA, 17.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā apliecina vairāki neatkarīgi informācijas avoti, šodien Rēzeknē nošauts zemnieku saimniecības Lūsēni īpašnieks, 1963. gadā dzimušais Andris Ļubka. Viņš jaunajā Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā, ko Dienas Bizness publicēs šā gada decembrī, bija augstajā 64. vietā, raksta portāls pietiek.com.

Valsts policija Rēzeknē aizturējusi aizdomās par slepkavības izdarīšanu meklēto Igoru Haitu. Policija veic nepieciešamās procesuālās darbības, izmeklēšana turpinās.

17. novembrī, ap pulksten 13.58 Valsts policija saņēma informāciju, ka Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 190A pie būvniecības veikala raidīti vairāki šāvieni pret 1963. gadā dzimušu vīrieti, kurš notikuma vietā no gūtajiem ievainojumiem gāja bojā, pēc kā šāvējs pameta notikuma vietu ar automašīnu VW Touareg.

Skaidrojot notikušā apstākļus, iegūta informācija, ka šāvējs ir 1975. gadā dzimušais Igors Haits.

Patlaban notiek izmeklēšana un tiek veiktas nepieciešamās procesuālās darbības. Šobrīd policijas rīcībā esošā sākotnējā informācija liecina, ka mirkli pirms noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas starp iesaistītajām personām notika savstarpējs konflikts, vēsta LETA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atjaunots kriminālprocess Kurzemes finiera pārņemšanas lietā

Jānis Goldbergs, 28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju 10 gadus pēc Kurzemes finiera pārņemšanas tā bijušajam valdes priekšsēdētājam Dzintaram Odiņam ir izdevies panākt kriminālprocesa atjaunošanu. Viņš savā iesniegumā policijai apsūdz Stiga RM īpašnieku Andri Ramoliņu reiderismā, bet Dienas Biznesa pamatinterese šajā lietā ir par iespējamu PVN shēmu, maksātnespējas administratora, Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) un VID amatpersonu iesaisti pasākumā, kas, iespējams, noved pie valsts līdzekļu zaudēšanas.

Vairāk nekā gads Dz. Odiņa dzīvē ir aizvadīts gaidot uz izmeklētāju rīcību, tomēr šī gada sākumā izrādās, ka process tiek izbeigts un tiek pasludināts par nepārsūdzamu. Odiņam to izdodas pārsūdzēt un kriminālprocesu lietā atjauno, tomēr tas patiesībā ir stāsta noslēgums. Stāsts par to, kādēļ izmeklēšana notiek sākas pirms 10 gadiem.

Reiderisms par valsts naudu? 

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms!...

Rakstu sērijas vēsture

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju “No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem” ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis uzņēmumā notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām bija stāsts par divu uzņēmēju strīdu, kurā no medija viedokļa ir interese par diviem sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem. Pirmkārt, bija reiderisma fakts vai nē? Otrkārt, vai aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu un iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību ir pamats? Trīs gadi kopš intervijas ir pagājuši un skaidrības tik un tā nav. Dienas Biznesa izziņas iespējas bija izsmeltas un visas atbildes saturēja norādi uz kaut kādiem noslēpumiem. Proti, atbildes no visām instancēm nesniedza skaidrību vai lieta ir tīra un pēc būtības norādīja, ka “rakties” jābeidz. Ja pats Dz. Odiņš neturpinātu cīņu par savu taisnību, visticamāk, ka cerības gūt skaidrību tā arī nerastos. Par to pēc Gazeles sāgas.

Gazeles sāga – zudušie kredīti

Mūsu nezūdošās intereses pamats ir fakts, ka Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā. Līdz Dz. Odiņa intervijai Dienas Biznesam 2021. gadā, kopš 2014. gada, publiskajā telpā figurēja vien A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un vēl, ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Detalizēti šis viedoklis atrodams Kuldīgas pašvaldības interneta vietnē.

Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas pēc viņa domām ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum), gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai, utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties, varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā iepriekš intervijā Dz. Odiņš. Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū viņš saprata, ka jāmeklē investors ar “dziļākām kabatām”. Izskatot dažādus piedāvājumus viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretīmnākšanu un sapratni”. Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis.

“Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu 2021. gadā noslēdza Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas un nu jau 10 gadus vecu notikumu pārbaudei ir nepieciešami dokumenti un izmeklēšanas. Fakts, ka pēc vēstules par maksātnespēju 2014. gada oktobra vidū viss notika ļoti ātri, to pasludināja 15. novembrī. Ieradies maksātnespējas administrators - Andris Bērziņš un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku. Uzreiz pēc maksātnespējas, jau 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM Dz. Odiņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas visticamāk ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl desmit gadus vēlāk turpina cīnīties par savu taisnību. Parāds izrādījies gan bankai, gan juristam Mārtiņam Krūmam. No visa šī saīsinātā stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi. Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir vienkārši piemānījis vai tomēr uzņēmuma pārņemšana būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka pārdodot cesijas bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot paliek arī viena nepārdota cesija un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Jācīnās ir pašam

Visi Dienas Biznesa jautājumi gan Altum, gan Finanšu ministrijai kā pārveidotās bankas pārraugam, gan citiem beidzās ar faktisku atrunāšanos, ko piesedza ar komercnoslēpumu un attaisnoja ar tiesībām izvēlēties valstij lētāko risinājumu. Arī atbildes uz jautājumiem Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā īpašu skaidrību nevieš un nav skaidrs vai viss pasākums summā Latvijas valstij tiešām bijis izdevīgs, nerunājot par iespējamiem likumpārkāpumiem. Aptuveni gadu pēc intervijas, Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai Kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Policija pieņēma izskatīšanai Dz. Odiņa norādītos faktus. Proti, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt, pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā. Pirmkārt, par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID. Faktiski forma – ieskaita veidā nozīmē, ka STIGA RM neveicot pirkuma maksājumus kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtojis maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata, ka starp A. Bērziņu un VID amatpersonām visticamāk pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kuru vērtība pārsniedz 3 miljonus eiro. Tas, ka Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai jau padara lietu saistošu, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantiem un 2023. gada 17. aprīlī tiek ierosināts kriminālprocess. Visi citi Dz. Odiņa centieni vai sūdzības KNAB, Finanšu ministrijā nesasniedza viņa cerēto mērķi atklāt kādus ar lietu saistītus faktus gluži tāpat kā tas neveicās Dienas Biznesam. VID solīja veikt pārbaudi. Pēc procesa ierosināšanas Dienas Bizness pārtrauca saziņu ar Dz. Odiņu, jo norit policijas izmeklēšana un nav jēgas mēģināt uzzināt to, ko nevar uzzināt.

Kriminālprocesu izbeidz un atjauno

Pusotrs gads Dz. Odiņa dzīvē ir pagājis gaidot uz aktīvu izmeklēšanu, kas ir izrādījusies ļoti neaktīva. Proti, līdz 2023. gada 23. novembrim aktīvā lietā faktiski nekas nav darīts un beigās, tā liecina atbildes Odiņam un viņa advokātam, kriminālprocess tiek izbeigts pat īsti nepaskaidrojot kādēļ. Visā sarakstē ar izmeklētājiem un prokuroriem, interesantākā ir Ziemeļkurzemes prokuratūras prokurora E. Kristovska atbilde Dz. Odiņa advokātam par kriminālprocesa izbeigšanu 2024. gada 16. janvārī. Proti, sūdzētājs nemaz nav jāinformē par iemesliem, kādēļ process izbeigts. Turklāt tas viss vairs nav pārsūdzams. Kristovska vēstules galvenā jēga ir uzrakstāma dažos vārdos, kā, piemēram, “process ir izbeigts, Odiņu par to nebija jāinformē, lēmums nav pārsūdzams,” lai arī prokurors bija aprakstījis to divās A4 formāta lapās. Cita starpā minētais prokurors bija pamanījies saputrot par ko īsti runā, vienā vēstulē domājamā Odiņa vietā rakstot Ramoliņš, lai arī pēdējā pieminēšana saziņā, kopsakarībās lūkojot, izskatās absolūti nevietā. Kopumā gadu ilgo izmeklēšanu un uzraugošā prokurora atzinumu var vērtēt kā īpaši paviršu, jo nav nekādu liecību, ka izmeklēšanas darbības vispār būtu veiktas. Dz. Odiņš tomēr ir saņēmies un pārsūdzējis lēmumu Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrā un kā izrādās nepārsūdzamais lēmums tomēr tiek atcelts. “Šajā atbildē ietvertais nolēmums, atzīt uzraugošā prokurora atbildi par nepamatotu, kā arī uzdot kriminālprocesa izbeigšanas pamatotības pārbaudi, nav pārsūdzams,” 2024. gada 15. februārī Dz. Odiņa advokātam raksta apgabala prokurore E. Nelma. Jau šā gada 21. martā policijas izmeklētājas Līgas Zemes izbeigtais kriminālprocess ir atjaunots un to turpinās tajā pašā Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknī, bet cita izmeklētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Robežas izbūves darbu laikā gājis bojā uzņēmuma Pamatceļš darbinieks

Db.lv, 12.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, veicot Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūves darbus, ir gājis bojā SIA "Pamatceļš" ekskavatora vadītājs, informē robežas būvdarbu ģenerāluzņēmēja SIA "Citrus Solutions" pārstāvji.

Nelaimes gadījums noticis, ekskavatoram ieslīdot upē.

"Pamatceļš" ir projektēšanas un būvniecības uzņēmuma "Citrus Solutions" piesaistīts apakšuzņēmējs.

Ņemot vērā ātras reakcijas nepieciešamību, uzņēmumi šobrīd sadarbojas ar visām atbildīgajām iestādēm un Valsts policiju, kā arī tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai noskaidrotu notikušā apstākļus.

Tāpat informācija par notikušo nekavējoties tika nodota Valsts darba inspekcijai, un notikuma vietā strādā Valsts policija, kā arī informēts projekta pasūtītājs VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Robežas būvniecības projekta komanda izsaka visdziļāko līdzjūtību bojāgājušā tuviniekiem.

VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova informēja, ka negadījums noticis Krāslavas novadā, Porečje ciema tuvumā, 350 metrus no 43. robežzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu darba efektivitāti, ir digitalizēti procesi no krautuves mežā līdz koksnes pārstrādei, perspektīvā šajā sistēmā tiks ietverts posms no harvestera līdz kokmateriālu noliktavai pie ceļa.

„Kopš 2023. gada nogales darbojas elektroniskās koksnes transporta pavadzīmes, kuras gada laikā kļūs par pilnvērtīgu risinājumu, bet 2024. gadā plānojam uzsākt arī kokmateriālu plūsmas digitalizāciju atbalstošu datu apmaiņas pakalpojumu mežizstrādes procesā,” vērtē koksnes uzmērīšanas SIA VMF LATVIA padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Savukārt SIA Koksnes plūsmas datu centrs valdes loceklis Ivars Kalmuks uzsver, ka pašlaik digitalizācija aptver darba uzdevumu kokvedējam — ko un cik daudz no kurienes uz kurieni transportēt, kokvedēja vadītāja atskaiti, cik daudz no kurienes ir paņemts, un apaļkoksnes saņēmēja fiksāciju par kravas saņemšanu. „Sistēmas elektroniskā pavadzīme kalpo gan kā pārvadājuma dokuments, kurš dod tiesības to transportēt, gan kā kravas pavaddokuments, gan kā preces īpašnieka maiņas dokuments, kuru akceptē gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī Valsts policija,” norāda M. Gaigals. „Savukārt norēķina dokuments par to, cik tad īsti kādas kvalitātes apaļkoksnes ir atvests, tiek sagatavots uzmērīšanas procesā, ko veic neatkarīgs uzmērītājs — SIA VMF LATVIA,” skaidro I. Kalmuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Militāro skūteru ražotāji Liepājā uzsāk ražošanu civilajām industrijām

Db.lv, 13.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim Latvijā ražotie bezceļu elektriskie skrejriteņi “Mosphera” atpazīstami ar to, ka tiek izmantoti militārajā industrijā un tos atzinīgi novērtējuši Ukrainas bruņotie spēki.

Tagad “Mosphera” skrejritenis tiek ražots arī citām civilajām industrijām – ostas, lauksaimniecības, mežsaimniecības, loģistikas jomām, kā arī jau gadu tos izmanto Latvijas policija.

Ražojot militāro bezceļu elektroskūteri uzņēmums nebija domājis par citām pielietojuma jomām, vēl mazāk paļāvies uz Latvijas tirgu, jo jau sākotnēji produkts bija iecerēts eksportam. Tomēr gada laikā kopš pilna apjoma ražošanas procesa uzsākšanas, Latvijā ražoto unikālo transporta līdzekli iegādājušās Latvijas pašvaldības (Nīcas novads, Grobiņas novads, Pāvilostas novads u.c.), lai izmantotu plašāku teritoriju kārtības un kāpu zonas uzraudzībai, Valsts policija - Dziesmu un deju svētku drošības nodrošināšanai, kā arī īpašo uzdevumu vienības savu funkciju veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko darīt, ja apdraudēta uzņēmuma reputācija

Andris Tauriņš, “Sorainen” partneris, zvērināts advokāts, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes, kļūdaini lēmumi, neprasmīga komunikācija, nekonsekventas prakses, konkurentu nomelnojoši paziņojumi, dažādi ārēji apstākļi – ir tikai daļa no klupšanas akmeņiem, kas var aptumšot un pat nopietni apdraudēt uzņēmuma vadītāja un sekojoši – visa biznesa reputāciju.

Šādas situācijas prasa nekavējošu rīcību, kompleksu risinājumu un dažādu speciālistu iesaisti, tostarp, arī tiesību ekspertu.

Reputāciju var salīdzināt ar koka vai ēkas ēnu. Atkarībā no saules stāvokļa, ēna izskatīsies atšķirīgi, bet vai pēc tās var apgalvot koka vai ēkas izskatu? Līdzīgi ar cilvēkiem, tas ko par tevi saka nenozīmē, ka tāds esi, taču skatoties – no malas var interpretēt dažādi.

Aizvien biežāk juristiem nākas saskarties ar reputācijas aizsardzības jautājumiem.

“Gribi mieru – gatavojies karam”

Ierasta prakse ir izstrādāt rīcības plānu ugunsgrēka gadījumā vai jebkāda cita uzņēmuma darbību apdraudoša faktora ietekmē, arī reputācijas apdraudējums ir iekļaujams starp tiem. Tāpēc ir jābūt skaidram rīcības plānam, ko darīt reputācijas kaitējuma gadījumā, lai aizvainojuma un vēlmes pēc taisnības emocijas ietekmē situāciju nesarežģītu vēl vairāk. Reputācijas menedžments iet kopsolī ar krīzes komunikāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijai (VP) pagājušais gads nebija viegls, un pērn reģistrēto noziegumu skaits ir pieaudzis, kas gan pamatā saistīts ar atbildības pastiprināšanu dzērājšoferiem, piektdien žurnālistiem atzina VP priekšnieks Armands Ruks.

Aizvadītais gads nebija viegls, jo norisinājās daudzi sarežģīti notikumi, ņemot vērā vispārējo stāvokli Baltijā, ģeopolitisko situāciju, karu Ukrainā, hibrīdkara izpausmes, policijas reformu, darbinieku motivāciju un vēlmi sniegt kvalitatīvāku darbu sabiedrībai. Tāpat bijušas pietiekami skaļas krimināllietas, kas saistītas ar jauniešiem, Gunāra Rusiņa gadījums, kara Ukrainā attaisnošana un Putina vadītās Krievijas slavināšana.

Pērn valstī reģistrēti 35 719 noziegumi, no kuriem 32 950 reģistrēti VP. 2022.gadā valstī reģistrēti 33 821 noziegums, bet VP reģistrēti 31 741. 2021.gadā reģistrēti 32 820 noziegumi, bet VP - 30 790 noziegumi. Vēl iepriekšējos gados noziegumu skaits bija daudz lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdienas Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļā, kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsver, ka Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbība "Stūra mājā" ir KM prioritāte. Viņa atzīmē, ka politiķu dienaskārtībā jautājums par turpmāko "Stūra mājas" izmantošanu ir bijis arī pirms vairākiem gadiem, tomēr konkrēts lēmums netika pieņemts.

"Muzeja ekspozīcija aizņem 8% no kopējās ēkas platības un ir jādara viss, lai pārējā ēkas daļa nepārvēršas par graustu un muzejs turpina darbu. Arī turpmākajos gados KM nodrošinās dotāciju Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nepārtrauktībai," akcentē ministre.

"Stūra māja" ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam "Stūra mājā" atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien nolēma nepagarināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pilnvaru termiņu, un izbeigt darba attiecības attiecīgajā amatā no 2024.gada 12.februāra.

Pēc otrdienas valdības lēmuma Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Valsts kanceleju sāks jauna VID ģenerāldirektora atlases procesu. FM pārstāvji skaidroja, ka iespējams ir gan atklāts konkurss uz šo amatu, gan kāda ierēdņa rotācija valsts civildienesta ietvaros.

FM ir saņemts Jaunzemes 2023.gada 28.jūlija iesniegums, kurā viņa informē, ka amata pilnvaru termiņš VID ģenerāldirektora amatā viņai beidzas 2024.gada 11.februārī un no šī datuma viņa vēlas izbeigt valsts civildienesta attiecības attiecīgajā amatā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, FM konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots nepagarināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pilnvaru termiņu, un izbeigt darba attiecības attiecīgajā amatā no 2024.gada 12.februāra, liecina sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

Finanšu ministrijā (FM) ir saņemts Jaunzemes 2023.gada 28.jūlija iesniegums, kurā viņa informē, ka amata pilnvaru termiņš VID ģenerāldirektora amatā viņai beidzas 2024.gada 11.februārī un no šī datuma viņa vēlas izbeigt valsts civildienesta attiecības attiecīgajā amatā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, FM konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

"PricewaterhouseCoopers" ("PwC") ir veicis VID pašreizējās darbības un stratēģijas analīzi, kur attiecībā uz VID stratēģiskās attīstības un darbības rezultatīvo rādītāju novērtējumu no 2020.-2022.gadam, konstatēts, ka VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē 2020. un 2021.gadā ir progress, tomēr kopējā mērķu izpilde ir iekavējusies, lielā mērā ārējās vides faktoru, piemēram, Covid-19 izplatības dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.

Līdz 2026.gada beigām tiks meklēta piemērotākā ministrija jaunās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pārraudzīšanai.

FM uzdots sagatavot un līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu un VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Tāpat FM sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz precizēt izmeklēšanas iestādes un tām noteikto institucionālo piekritību, kā arī FM līdz 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nodokļu un muitas policiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Valsts ieņēmumu dienesta (VID) plānots atdalīt tiesībsargājošās iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi, liecina Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums, kas iesniegts saskaņošanai valdībā.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei - Nodokļu un muitas policijai. Finanšu ministrs padotību pār Nodokļu un muitas policiju īstenos ar FM starpniecību.

Savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), nolūkā nodrošināt efektīvu koruptīvu kriminālprocesu norisi un lietderīgu resursu izmantošanu, realizējot KNAB kā visaptverošas koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas iestādes modeli, kā arī nolūkā nodrošināt vienotu praksi koruptīvu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā, nodrošināt koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas neatkarību, stiprināt izmeklēšanas objektivitāti, novērst interešu konflikta iespējamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Apsardzes nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars varētu būt 30-40%

LETA, 04.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā apsardzes nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars varētu būt 30-40%, intervijā sacīja apsardzes uzņēmuma "Forus Security" vadītājs Jānis Ābele.

"Kā līdz šādiem skaitļiem nonākam? Ja skatāmies uz fizisko apsardzi, tad konstantos apstākļos ir aptuveni skaidrs, cik uzņēmumam vajadzētu samaksāt sociālajā nodoklī. Ja uzņēmumiem ir apgrozījums "x" un nodokļos ir samaksāts "y", tad arī aptuveni kļūst skaidrs, kas notiek ar nozari kopumā. Protams, var diskutēt par to, ka kāds uzņēmums vairāk izmanto tehnoloģijas un tādēļ ir mazāk darbinieku un tamlīdzīgi, bet šie 30% ēnu ekonomikā atrodas pilnīgi noteikti. Par 40% tad var diskutēt. Tā ir milzīga masa," atzina Ābele.

Viņš arī piekrita Drošības nozares kompāniju asociācijas paustajam viedoklim, ka daudzas apsardzes kompānijas ēnu ekonomikā var dzīvot pateicoties publiskajiem iepirkumiem, kur svarīgs kritērijs ir zemākā cena, kas gan pēc pēdējiem grozījumiem likumā tiek aizstāta ar saimnieciski izdevīgāko cenu, jo nereti zemākās cenas tiek panāktas tieši uz nodokļu nemaksāšanas rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonakt uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Krustpils līdz Stūrniekiem sāks darboties vidējā ātruma kontroles posms 9,5 kilometru garumā, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļu" (LVC) pārstāvji.

Tas būs pirmais no trijiem vidējā ātruma kontroles posmiem uz Daugavpils šosejas.

Šajā posmā tiks kontrolēts vidējais ātrums, obligātās civiltiesiskās apdrošināšana (OCTA), tehniskā apskate (TA) un autoceļu lietošanas nodevas samaksa.

LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Portāls: tiesai nosūtīta krimināllieta par it kā notikušu izspiešanu no uzņēmēja Ramoliņa

pietiek.com, 12.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz tiesu ir nosūtīta krimināllieta, kurā Jura Stukāna prokuratūra apsūdzējusi trīs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekus par it kā notikušu kukuļa izspiešanu no mežu nozares miljonāra Andra Ramoliņa, vēsta portāls pietiek.com.

Prognozējams, ka šajā tiesas prāvā atklāsies ne mazums dīvainību un pārsteidzošu faktu par Latvijas tiesībsargāšanas iestādēm. Ļoti iespējams, ka galvenā atmaskotā persona šīs krimināllietas ietvaros tomēr izrādīsies nevis apsūdzētie VID darbinieki, bet gan uzņēmuma „Stiga RM” īpašnieks un vadītājs Andris Ramoliņš, kas pēdējos gados nodarbojas arī ar apjomīgām investīcijām sava publiskā tēla veidošanā, vēsta pietiek.com. No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ierakstītajām A. Ramoliņa sarunām, no kurām, kā var noprast, pirmās ir tikušas ierakstītas bez viņa ziņas un tikai pēcāk, kad uzņēmējs nolikts fakta priekšā – vai nu tu būsi cietušais, vai apsūdzētais -, sarunas jau ierakstītas ar viņa līdzdalību.

Komentāri

Pievienot komentāru