Pandēmijas uzplūdi beidzot sākuši nogurdināt arī pasaules lielākos akciju tirgus.
ASV šī tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš savām 12. oktobra virsotnēm ir sarukusi vairāk nekā par 4%.
Vājāk akciju cenu dinamika izskatās Eiropā, kura diemžēl ir kļuvusi par Covid-19 saslimšanas gadījumu un dažādu ierobežojumu epicentru. Rezultātā reģiona 600 lielo kompāniju akciju cenu raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība šajā pašā periodā ir sarukusi divreiz straujāk – par 8,1%.
Eiropas akciju tirgus Stoxx 600 indeksa vērtība, punkti
Avots: Investing.com
Vecā kontinenta publisko kotēto uzņēmumu akciju vērtības nu sarukušas līdz zemākajam līmenim piecos mēnešos. Kopš gada sākuma to cena, ja vērtē minētā Stoxx 600 indeksa izmaiņu, ir saplakusi gandrīz par 20%. Tā ir visai būtiska atšķirība no ASV, kur kopējā S&P 500 indeksa vērtība kopš janvāra, neskatoties uz pandēmiju, ir iespējusi palielināties gandrīz par 5%.
Eiropa nepavisam nepārliecina
Faktiski šāds skatījums liecina par to, ka investoru oma pasliktinās. Turklāt, ja jāvērtē dažādu reģionu izredzes, tad visai bēdīgāk izskatās tieši Eiropa. Jaunie vīrusa ierobežošanas pasākumi te ir stingrākie pasaulē (vai tuvu tam), kas liek domāt, ka kādām cerībām uz ātru ekonomikas atveseļošos var īsti nebūt pamata. “Vēl viena ekonomiku aizliegšanās te būs nāvīgs sitiens daudziem uzņēmumiem, kuri knapi pārdzīvoja pirmo aizslēgšanos,” “Bloomberg” komentē, piemēram, finanšu uzņēmuma “CMC Markets” tirgus analītiķi.
Jaunais Eiropas vērtspapīru cenu krituma vilnis daļēji saistīts ar jaunumiem par Vācijas plāniem līdz pat novembra beigām aizliegt bāru, restorānu un atpūtas vietu darbību. Arvien stingrāki un stingrāki lēmumi, kuriem it kā vajadzētu ierobežot pandēmijas izplatīšanos tiek pieņemti arī citur. Tam gan ir ļoti augsta cena, kas faktiski pilnīgā atkarībā no valdības tālākas labvēlības var iedzīt vēl milzīgāku skaitu biznesus un cilvēkus. Tam ir arī opozīcija, un tajā paša Vācijā parlamenta apakšpalātas viceprezidents ziņojis, ka jaunos noteikumus nepildīs.
Lai nu kā - finanšu tirgus agrākajā pārliecībā par ekonomikas atgūšanos sāk parādīties visai lieli robi. “Kļuvis skaidrs, ka līdzšinējie ierobežojumi Eiropā nav bijuši pietiekami, lai atturētu vēl vienu vīrusa uzliesmojumu. Tas nozīmē, ka, visticamāk, to būs vēl vairāk. Tā rezultātā ekonomikas perspektīva izskatās arvien vājāka. Mēs saskaramies ar vēl nepieredzētu nenoteiktību, un tirgum ar to ir grūtības,” “Financial Times” teic “Vanguard” investīciju stratēģi.
“Vēl pirms mēneša bija pārliecība, ka dažādi ierobežojumi būs specifiski un ierobežoti, un tādējādi – ar mazāku ietekmi uz ekonomiku. Tagad bažas ir, ka tie būs plašāki ar daudz plašāku ietekmi,” esošo situāciju “The Wall Street Journal” savukārt raksturo “J.P. Morgan Asset Management” eksperti.Jāteic, ka ASV gadījumā joprojām visai daudz tiek runāts par dāsniem vērtspapīru novērtējumiem. Jeb no kompānijām tiek sagaidīts daudz attiecībā pret to, cik biržā bieži maksā to akcijas.
Vēlēšanu neskaidrība
Vēl daļēji nesenā tirgus dalībnieku piesardzība tiek saistīta ar tuvajām ASV prezidenta vēlēšanām, kas notiks jau nākamajā otrdienā. Pagaidām aptaujas liecina, ka tajās laurus plūkt vajadzētu ASV Demokrātu partijas kandidātam Džo Baidenam. Tomēr, ja vēlēšanu rezultāti būs tuvi, ir iespējama to apšaubīšana, kas visu šo procesu var ievilkt garumā. Tirgus dalībnieki arī gaida nākamo ASV ekonomikas stimulēšanas kārtu, kas arī, šķiet, būs vien tad, kad konkrētāk taps zināms, kam ASV līderība pienāksies nākamos četrus gadus.
“Mēs pēdējās dienās esam brīdinājuši investorus, lai viņi varbūt tomēr neieņem riskantas pozīcijas. Kā varam redzēt - Baidena izredzes sāk nedaudz samazināties, un varbūt tas turpinās. Mēs visi atceramies notikumus pirms četriem gadiem, kad tirgi bija ļoti pārsteigti,” piebilst JPMorgan finanšu eksperti.
Jāteic, ka sākotnēji akciju tirgū cenas, reaģējot uz Donalda Trampa triumfu ASV prezidenta vēlēšanās, saruka. Tiesa gan, pēc tam aizsākās ļoti straujš to cenu pieaugums, jo D. Tramps nāca klajā ar nodokļu atlaižu un regulācijas mazināšanās plāniem. Džo Baidena plāni vismaz šajā ziņā izskatās pretēji un viņa ASV vadīšana tiek saistīta gan ar lielākiem nodokļiem, gan papildu regulējumiem.
Palielinoties stresam, visai labi iet dažiem droša patvēruma aktīviem. Piemēram, pieaugusi ASV un Vācijas obligāciju cena. Var jautāt – kam šādos laikos atliek vispār vēl ticēt, ja ne tai pašai Vācijas spējai norēķināties par savām saistībām un ASV dolāram. Rezultātā Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums kļūst arvien iespaidīgāk negatīvs, kur tas ir sarucis jau līdz -0,637% atzīmei.
Ekonomikas izredzēm kļūstot pelēcīgākām, zem 40 ASV dolāru par barelu atzīmes atkāpusies arī naftas cena (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent markai). Ilgstošāk vāja pasaules ekonomika liek domāt arī par vāju pieprasījumu pēc melnā zelta.