Saeima 31.janvārī pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu lietas skatīšanas tiesā, raksta laikraksts Diena.

Tāpat prokurora atsevišķas rīcības un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par centieniem novilcināt lietas izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.

Jaunizveidotajā Ekonomisko lietu tiesā (ELT), kas darbību sāka 31.martā, līdz šim saņemtas 39 lietas - no tām desmit civillietas un 29 krimināllietas.

Krimināllietās visvairāk procesu ir par noziedzīgi iegūtu mantu, tāpat - krāpšanu lielā apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Civillietu kategorijā saņemtas lietas par kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumiem, to atzīšanu par spēkā neesošiem, kā arī saņemtas prasības, kas izriet no līgumsaistībām starp būvniecības procesa dalībniekiem.

Ekonomisko lietu tiesa saņēmusi pirmās izskatāmās lietas 

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) ir saņēmusi pirmās izskatāmās lietas, pastāstīja Tiesu iestāžu...

Mēneša laikā ELT nozīmētas 19 tiesas sēdes, galvenokārt procesos par noziedzīgi iegūtu mantu, bet divas lietas jau tika izskatītas pēc būtības.

ELT priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Miķelis Zumbergs vērtēja, ka ELT pirmais darbības mēnesis bijis ļoti aktīvs ikvienam tiesnesim. "Jaunas lietas tiek saņemtas regulāri, un prognozēju, ka arī turpmāk to būs gana daudz," sacīja tiesnesis.

Darbu sāk Ekonomisko lietu tiesa 

Šodien darbu sāks Ekonomisko lietu tiesa (ELT), kuras kompetencē būs izskatīt lietas...

Jau vēstīts, ka 28.aprīlī ELT tika saņemta viena no apjomīgākajām lietām, kurā apsūdzētas deviņas personas, tostarp sabiedrībā zināmas personas Andris Šķēle un Ainārs Šlesers. Apsūdzētajiem jaunajā digitālās televīzijas lietā tiek inkriminēts noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā, proti, krāpšana lielā apmērā organizētā grupā. Savukārt Šķēle apsūdzēts arī par Krimināllikuma 195.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu - noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPV) rosina atbalstam tūrisma nozarei rezervēt 20 miljonus eiro, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas sēdē pauda deputāts.

Šlesera skaidroja, ka varētu budžetā rezervēt, piemēram, 20 miljonus eiro, kas būtu pieejami tūrisma nozares veicināšanai. Deputāta piedāvātais risinājums paredzētu, ka visas aviokompānijas, kuras lido uz Rīgu, piesaistītu tūristus, kuri paliek Latvijā. Aviokompānijas varētu reklamēt Rīgu un Latviju kā tūrisma galamērķi, un par vienu nakti viesnīcā, kas būtu rezervēta ar aviokompānijas starpniecību, valsts šai lidsabiedrībai attiecīgi izmaksātu 10 eiro.

"Vidējā statistika parāda, ka viens šāds tūrists Latvijā atstās 100-150 eiro. Tas nozīmē, ka, ieguldot 10 eiro, mēs atgūstam 100-150 eiro," skaidroja Šlesers, piebilstot, ka tā nebūtu priekšapmaksa, bet rezervēta nauda budžetā.

Augstākā tiesa (AT) šodien atcēlusi 2021.gada Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie tika attaisnoti, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

AT atzina par pamatotiem vairākus prokurora iesniegtajā kasācijas protestā norādītos argumentus, tajā skaitā to, ka apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka mantkārīgs nolūks var izpausties arī citu personu materiālā stāvokļa uzlabošanā.

AT konstatēja, ka apelācijas instances tiesas apgalvojums par pirmās instances tiesas veiktu no apsūdzības atšķirīgu noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu pierādīšanu nav pamatots un neatbilst Kriminālprocesa likuma 455. panta trešās daļas jēgai, kā arī nav pamatots atzinums, ka nozieguma aprakstā jābūt norādītam, ka izdarītāji krāpšanā iesaistījuši atbalstītājus.

Apelācijas instances tiesa nav pamatojusi atzinumu par Krimināllikuma 195.panta otrajā daļā paredzētā nozieguma sastāva objektīvās puses neesību sakarā ar to, ka legalizēšanas darbības izdarītas pirms turpinātā predikatīvā noziedzīgā nodarījuma pabeigšanas, un paudusi pretrunīgus atzinumus par finanšu līdzekļu izcelsmi.

Bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis septembrī iecelts divu AS "A.C.B." grupas ceļu būves uzņēmumu valdēs, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kopš 3.septembra Gulbis ir SIA "8 CBR" valdes loceklis, bet kopš 1.septembra - SIA "Ceļi un tilti" valdes loceklis.

Ceļu un tiltu būves kompānija "8 CBR" pagājušajā gadā ir strādājusi ar 33,197 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 51% vairāk nekā 2019.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 2,1 reizi, sasniedzot 2,311 miljonus eiro. Kompānija "8 CBR" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 303 226 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir "A.C.B." (99,5%), Zoja Bulko (0,25%) un Igors Bulko (0,25%).

Savukārt "Ceļi un tilti" pagājušajā gadā strādāja ar 24,821 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 22,1% vairāk nekā 2019.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 1,2% un bija 1,402 miljoni eiro. Kompānija "Ceļi un tilti" reģistrēta 1991.gadā. Uzņēmuma īpašnieki ir "A.C.B." (93,53%) un vēl septiņas privātpersonas.

Šodienas izskatīšanai Saeimas sēdē iesniegti grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, kuru pieņemšana ļautu "atbloķēt" apturēto Rīgas pilsētas attīstības plānu.

Likumā plānots iekļaut punktu, kas noteiks, ka līdz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma spēkā stāšanās brīdim, bet ne vēlāk kā līdz 2031.gada 30.jūnijam, Rīgas vēsturiskajā centrā piemērojams Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānojums.

Iecerēts, ka likums stāsies spēkā uzreiz pēc tā izsludināšanas.

Likuma grozījumu iniciatīvu parakstījuši deputāti teju no visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām - Edgars Tavars (AS), Ainars Latkovskis (JV), Raivis Dzintars (NA), Agnese Krasta (JV), Viktors Valainis (ZZS), Ainārs Šlesers (LPV), Kaspars Briškens (P), Atis Švinka (P), Linda Matisone (AS) un Juris Viļums (AS).

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju (LVRA) turpmāk vadīs SIA "Islande Hotel" valdes priekšsēdētājs un līdzšinējais asociācijas valdes loceklis Andris Kalniņš, šajā amatā nomainot Jāni Nagli, informē asociācijā.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas valdē darbu turpinās AS "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa, viesnīcas "Monika Centrum Hotel" ģenerāldirektors Ruslans Jamčinksis, viesnīcas "Vecgulbenes muiža" saimnieks Ainars Melders un viesnīcas "Pullman Riga Old Town Hotel" valdes loceklis Valdis Vanadziņš.

Savukārt no jauna asociācijas valdē ievēlēts Biznesa augstskolas "Turība" pētnieks Ērikas Lingebērziņš, viesnīcas "Radisson Blu Latvija Conference&SPA Hotel" pārdošanas un mārketinga direktors Jānis Priede, viesnīcas "Hotel Jūrmala Spa" Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītāja Dace Šķēle un "Mogotel Hotel Group" administratīvā direktore Inese Zača.

Rīgas apgabaltiesa šodien pasludināja nolēmumu tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā, ar kuru attaisnoja vairākas personas, tai skaitā bijušo satiksmes ministru, tagadējo 14.Saeimas deputātu Aināru Šleseru (LPV), aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Spriedumu būs iespējams pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Prokuratūra vispirms vēlas iepazīties ar nolēmuma motivāciju un tad lems vai iesniegt kasācijas protestu.

Lietā apsūdzēts Šlesers, bijušais premjers Andris Šķēle, bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" (tolaik "Lattelecom") valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe, bijušais uzņēmuma SIA "Hannu Digital" valdes loceklis Gintars Kavacis, toreizējais "Tet" komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele un Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis.