Uzmanības centrā: Biedē peļņas nodokļa reformas ēnas puse 

Solītā peļņas nodokļa reforma neparedz  stimulus ieguldījumiem tehnoloģijās, pētniecībā un būtiski paaugstina šī nodokļa likmi ne tikai līdz 20%, bet pat līdz 25% izmaksām, kuras pašlaik ar šo nodokli vispār netiek apliktas, to intervijā Dienas Biznesam stāsta nodokļu eksperts Egons Liepiņš.

Māris Ķirsons, 2017. gada 04. aprīlis plkst. 6:51

DB 4.aprīļa numura vāks

Viņaprāt, piedāvātie nodokļu reformas risinājumi rada nevajadzīgu satraukumu, kura rezultātā daļa uzņēmēju nogaidīs neuzsākot lielus projektus,   un pat ņems naudu laukā no uzņēmumiem,  kas tautsaimniecībai ir vissliktākais scenārijs.

Fragments no intervijas

Kas ir tas, kas piedāvātajā UIN reformā biedē?

Šobrīd publiski skan slavas dziesmas iecerētajai reinvestētās peļņas neaplikšanai ar UIN, taču  netiek runāts par daudzām būtiskām detaļām, kas tēlaini ir kā darvas karotes medus mucā. Atbalstu reinvestētās peļņas neaplikšanu ar UIN, bet mulsinoši, ka šim nodoklim vairs netiek pateikta likme, kaut gan publiski min 20% no sadalītās pelņas. Dokumentos likmes vietā ir ierakstīta  formula 20/80. Kāpēc jālieto formula, ja var pateikt kāda tieši būs likme? Lietojot formulu un aprēķinot peļņas nodokļa likmi, tā ir 25% — tikpat, cik liela tā bija līdz 2000. gadam.  Tātad nevis 20% , bet gan 25%. Varbūt šī UIN likme tiks attiecināta tikai uz dāvanām, reprezentācijas izdevumiem un tml.? Varbūt būs divas UIN likmes - 20% pie dividenžu izmaksas un 25% pie citām izmaksām? Kā pie tā nonāk? Piemēram, ja uzņēmums pasniedz 100 eiro vērtu dāvanu klientam, kura tiek uzskatīta par nesaistītu ar saimniecisko darbību, tad, piemērojot minēto formulu (100 eiro/0,8x20%), iegūstam, ka nodoklis jāsamaksā 25 eiro – tātad  UIN likme ir 25%. Pašlaik nav skaidrs, cik plašs vai šaurs būs to izmaksu saraksts, kas apliksies ar 25% nodokli un kāda būs katru tādu izmaksu, piemēram, reprezentācijas izmaksu, definīcija. Tas tikai vēl vairāk palielina bažas par to, ka uzņēmumi gaidītās uzelpas vietā varēs sākt maksāt vairāk šo nodokli nekā līdz šim.

Vai ir vēl kādi citi zemūdens akmeņi?

Tā kā sabiedrība netiek informēta, kas īsti notiek, tad pamatoti rodas bažas, neskaidrība un arī baumas, turklāt šādā situācijā ir iespēja arī «palaist» garām būtiskas detaļas. Piemērs?! Lūdzu, situācija ar iepriekšējos gados gūto, bet nesadalīto peļņu, par kuru jau iepriekš ir samaksāts UIN 15% apmērā. Šāda situācija nav dažos, bet gan daudzos uzņēmumos, kuros īpašnieki nolēma neizmaksāt dividendēs peļņu, ieguldot to uzņēmuma attīstībā, ar domu to izdarīt nākotnē. Savukārt piedāvātās UIN reformas ieskatā, šādu iepriekšējo gadu peļņu īpašnieki varētu izņemt tikai pirmajā gadā (kad stājas spēkā nodokļa reforma), bet pēc tam par šo pašu būtu jāmaksā jaunais UIN – pēc solītās 20% likmes. Tas nozīmē, ka ar uzņēmuma ienākuma nodokli vienu un to pašu naudu apliks divas reizes. Lai tas nebūtu divas reizes jāmaksā, tad, prognozēju, ka 2018. gadā (ja nodokļu reforma tiks uzsākta nākamā gada 1. janvāri) būs dividenžu izņemšanas bums.

Visu interviju Biedē peļņas nodokļa reformas ēnas puse lasiet otrdienas, 4.aprīļa laikrakstā Dienas Bizness!

 

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2016. gada 10. oktobris plkst. 7:59

Meklē risinājumus nodokļu (IIN, UIN un pat PVN) pārdalē, lai pašvaldības kļūtu...

2016. gada 15. augusts plkst. 10:04

Valdošie politiķi un ierēdniecība izmisīgi meklē, kā papildus iegūt naudu valsts kasē,...

2016. gada 06. aprīlis plkst. 11:49

Šogad turpināsies tendence pasaules valstu ekonomikām nedaudz samazināt uzņēmumu ienākumu...

2015. gada 09. oktobris plkst. 11:15

Lai sekmētu pašvaldību ieinteresētību investoru meklēšanā un uzņēmējdarbības...

2014. gada 06. janvāris plkst. 12:09

Līdz ar 2014. gadu spēkā stājas vairākas izmaiņas nodokļu likumdošanā, tostarp likumā...

Nepalaid garām

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

No šīs sadaļas
2017. gada 03. aprīlis plkst. 14:53

Rīgas vicemērs un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks veicis divus darījumus,...

2017. gada 03. aprīlis plkst. 7:16

Pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšana izmitināšanas pakalpojumiem...

2017. gada 31. marts plkst. 12:35

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsācis īstenot vienu no pēdējo gadu lielākajiem informācijas...

2017. gada 31. marts plkst. 9:59

Nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) par zemi un mājokli aprēķina uz gadu, un...

2017. gada 30. marts plkst. 17:25

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada...

2017. gada 30. marts plkst. 9:06

Ja cilvēki nevar samaksāt nodokli par vienīgo mājokli, tad tā ir nacionalizācija,...

2017. gada 30. marts plkst. 8:26

Finanšu ministrija cer uz politiķu atteikšanos no valsts budžeta plosīšanas,...

2017. gada 30. marts plkst. 7:06

Akcīzi alkoholiskajiem dzērieniem varētu palielināt straujāk, nekā iepriekš tika plānots,...

2017. gada 29. marts plkst. 16:11

Lai kopīgi cīnītos pret ēnu ekonomiku, korupciju un citām negodprātīgām darbībām, kas ...

2017. gada 29. marts plkst. 8:19

Mikrouzņēmuma darbinieka atalgojuma slieksni varētu noteikt virs 1000 eiro, aģentūrai LETA atzina...