Izmaiņas UIN: Skaisti jau skan, bet kāda ir realitāte? 

Piedāvātā uzņēmuma ienākuma nodokļa reforma palielinās uzņēmēju maksājumus, tajā pašā laikā strādāt ar zaudējumiem un tos segt no nākamo gadu nopelnītā vairs nevarēs, tādējādi apdraudot investoru vēlmi riskēt un investēt Latvijā

Māris Ķirsons, 12.4.2017
1/2

Ainis Dābols

Foto: Vitālijs Stīpnieks

To intervijā DB stāsta Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols. Viņaprāt, pašlaik uzņēmēju vidū ir eiforija par iecerētajām pārmaiņām uzņēmumu ienākuma nodoklī (UIN), vienlaikus pilnībā nepasakot vai pat slēpjot būtiskas blaknes.

Fragments no intervijas:

Kas tad uztrauc nodokļu konsultantus?

Skaisti jau skan, ka UIN jāmaksā tikai, ja uzņēmums sadala dividendes, bet citādi šī nodokļa likme ir 0%, un nebūs arī jāmaksā UIN avansa maksājumi, tomēr realitāte ir cita. Piedāvātās izmaiņas būtībā paredz atcelt visus līdzšinējos UIN stimulus, lai uzņēmēji investētu jaunās ražošanas tehnoloģijās, zinātnē un pētniecībā. Tomēr pats svarīgākais ir tas, ka daudzas izmaksas, kuras pašlaik netiek apliktas ar UIN, tiks pielīdzinātas peļņas sadalei to rašanās brīdī, turklāt daudzās situācijās šī nodokļa nomaksas termiņš pat būs īsāks, jo būs jāsamaksā jau nākamajā mēnesī pēc šo izmaksu rašanās. Turklāt nevis pašreizējā 15% likme, bet gan cita – augstāka likme – 20% no bruto jeb pēc formulas 20/80 no neto izmaksas, kas būtībā nozīmēs 25% likmi. Kāpēc jālieto formula, ja var pateikt, kāda tieši būs likme? Lai līdz galam nepateiktu, ko tā nozīmē, vai vienkārši tās iniciatori nespēj to izteikt citādi?

Salīdzinājumam – pašlaik UIN efektīvā likme ir 6-8%, jo ir daudz UIN atlaižu, turklāt daudzas izmaksas netiek apliktas ar šo nodokli. Kā tad būs ar Latvijas konkurētspēju Baltijas reģionā? Bēdīgi! Kāpēc? Tāpēc, ka Lietuva nav plānojusi mainīt savu UIN 15% likmi, Igaunijā sākotnēji uz naudas plūsmu balstītā UIN bija 26%, tagad tā ir samazināta līdz 20%, bet plānots to vēl mazināt līdz 14% uzņēmumiem, kuri regulāri izmaksā dividendes.

Vēl viens mīts, ka reformas rezultātā UIN maksās tikai par sadalīto peļņu, taču ēnā paliek piedāvājums daudzus tēriņus, kas pašlaik nav ar šo nodokli apliekami, padarīt apliekamus. Proti, ar UIN, turklāt 25% likmi, tiks apliktas soda naudas, līgumsodi, iztrūkumi. Tas būtībā nozīmē, ka uzņēmējs, kuram jau ir nepatikšanas, tiks sodīts vēl ar peļņas nodokli. Tāpat ar šādu pašu UIN likmi tiks aplikti reprezentatīvu automašīnu iegādes un uzturēšanas izdevumi, transfertcenu korekcijas. Arī reprezentācijas un sociālā infrastruktūras tēriņi «pakļūs» zem UIN ruļļa. Ir runa par savdabīgu limitu, kas netiktu aplikts ar UIN, un tā apmērs būtu atkarīgs no katra uzņēmuma samaksātā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēra. Piedāvātais limita slieksnis ir noteikt 5% (pēc otras versijas – 2%) no šo iemaksu apjoma. Kāds sakars ir UIN ar šo obligāto maksājumu par katru strādājošo? Kāpēc ar UIN neapliekamā summa tiek saistīta ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru, un kāpēc tieši 5% ir robeža, nav saprotams. Turklāt, lai novērstu situāciju, kad īpašnieki nevis sadala peļņu, bet vienkārši aizņemas naudu no uzņēmuma, tiek piedāvāts likt maksāt UIN par visiem ekonomiski nepamatotiem aizdevumiem, tostarp arī citiem uzņēmumiem. Turklāt šo ar UIN apliekamo tēriņu gadījumā valstij attiecīgais 25% nodoklis jāsamaksā būs jau nākamajā mēnesī pēc to veikšanas, tādējādi lielai daļai uzņēmumu ļoti apgrūtinot naudas plūsmu. Situācija vēl dramatiskāka kļūst uzņēmumiem, kuri jau tā strādā ar zaudējumiem, bet tiem tik un tā nāksies maksāt UIN. Piemēram, uzņēmums ir strādājis ar zaudējumiem, bet tam ir radušās izmaksas, kuras tiek pielīdzinātas dividenžu izmaksāšanai. Faktiski piedāvātais modelis paredz visus uzkrātos zaudējumus dzēst – segt no nākamo gadu nopelnītā. Zaudējumu pārnešana ir viens no būtiskākajiem biznesa amortizatoriem, it īpaši tirgus svārstību brīdī. Šādas normas «izmešana» liks pārdomāt investīcijas, it īpaši tajos produktos un pakalpojumos, kur ir augsts risks strādāt ar zaudējumiem. Tiek solīts mazāk darba grāmatvežiem un nodokļu konsultantiem, tomēr tie ir maldi.

Visu interviju Reforma nav īstenojama dažu mēnešu laikā lasiet 12. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Tevi varētu interesēt

Organiskās kokvilnas rotaļlietu un bērnu apģērbu zīmols Wooly Organic nopietni nostiprinās Latvijas...

Latvijas Arhitektūras gada balvas pusfinālā nacionālā žūrija izvirzījusi 18 darbus, informē...

Investējot ap 20 tūkstošiem eiro, piena pārstrādes uzņēmums Food Union paplašinājis...

2016.gadā Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts budžetā samaksājuši 6,13 miljardus eiro, kas...

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada martā, salīdzinot ar 2016. gada...

Nepalaid garām

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) sākta disciplinārlieta pret Nodokļu kontroles pārvaldes direktori...

Nodokļu politikas reformas rezultātā sākotnēji ir jārēķinās ar budžeta deficīta pieaugumu,...

Valdība otrdien atbalstīja grozījumu veikšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra...

2016.gadā Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts budžetā samaksājuši 6,13 miljardus eiro, kas...

Nodokļu reformu vadības grupā joprojām tiek apsvērta iespēja palielināt valsts sociālās apdrošināšanas...

Valsts privātmežu īpašniekiem par augošu koku vai apaļkoksnes pārdošanu vēlas...

Nodokļu maksātājiem līdz 2017.gada 1.jūnijam jāsniedz informācija Valsts ieņēmumu dienestam...

Augošs pieprasījums Latvijas eksporta tirgos kopā ar Eiropas Savienības fondu ieplūdi un...

Pašvaldībām ir jābūt atbildīgākām pret saviem iedzīvotājiem, iekasējot nekustāmā...

Kā atklāj jaunākais Slimību profilakses un kontroles centra pētījums, 16 gadīgi pusaudži...