Jaunākais izdevums

#Jaunajās biroju telpās atspoguļojas Norvēģijā bāzētā mātes kompānijas ideoloģija, kuru godā tur visi Visma uzņēmumi pasaulē.

IT uzņēmuma Visma biroja dizainā valda tīras un skaidras līnijas, ziemeļvalstīm raksturīgie pieklusinātie toņi, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem ziemeļvalstu IT uzņēmumiem Visma ir nozīmīgs nomnieks jaunajā A klases biroja centrā Place Eleven Sporta ielā Rīgā. Uzņēmums kopumā aizņem divus ar pusi stāvus 3293 m2 platībā. Tajā ir iespēja izvietot 305 darba vietas. Patlaban uzņēmumā strādā 257 cilvēki.

«Iepriekš Visma Labs, Visma Enterprise un Visma Consulting atradās atsevišķās vietās un dzīvošana dažādās mājās bija apgrūtinoša, turklāt uzņēmumi auga un bija skaidrs, ka esošajās telpās kļūst par šauru. Arī no uzņēmuma identitātes un kultūras skata punkta raugoties, mums bija svarīgi, lai mēs esam kopā un tiekam uztverti kā viens veselums, lai gan esam vairākas juridiskas personas. Brīdī, kad izlēmām par labu šim biroja centram, te vēl nebija izraksta būvniecības bedre, mēs pieņēmām izaicinājumu pievienoties attīstītāja vīzijai par to, kā šeit varētu izskatīties,» stāsta Visma Enterprise vadītāja Antra Zālīte.

Uzņēmuma jaunajās biroju telpās atspoguļojas Norvēģijā bāzētā mātes kompānijas ideoloģija, kuru godā tur visi Visma uzņēmumi pasaulē. Tie visai cieši pieturas pie rokasgrāmatas, kurā atrodami ieteikumi gan par to, kādā krāsā jākrāso biroja sienas, gan to, kādā tonī būtu vēlams izvēlēties grīdas segumu. «Plānojot inženierkomunikācijas, kopējais tehnoloģiskais aprīkojums noteica to, kāds būs biroja iekārtojums. Daudzās sapulču telpās ir nodrošinātas ar video komunikācijas ierīcēm, jo liela daļa sapulču notiek virtuāli. Esam radījuši apstākļus, lai tas notiktu maksimāli ērti un mūsdienīgi,» turpina A. Zālīte.

Visu rakstu Askētiski un ērti lasiet trešdienas, 28.februāra laikrakstā Dienas Bizness!

LASI VĒL:

FOTO: DB viesojas Draugiem Group biroja ēkā Pārdaugavā

DB viesojas: Accenture birojā VEF ēkā Brīvības ielā

FOTO: DB viesojas Ad Verbum birojā

FOTO: Ieskats Infogr.am «mammas» Prezi birojā

FOTO: DB viesojas advokātu biroja Cobalt jaunajā mājvietā

FOTO: DB viesojas Evolution Gaming birojā

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Visma grupas vadītājs: Ir labi būt biržā, ja kompānija tiešām ir liela

Anda Asere, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Latvijas kompānijas FMS integrāciju grupā Visma ir apmierināta, izskata iespējas ieguldīt Latvijā un reģionā

2014. gadā Norvēģijas IT kompānija Visma iegādājās Latvijas FMS, un Visma grupas vadītājs Oistens Moans (Øystein Moan) ir apmierināts ar Latvijas uzņēmuma iekļaušanos grupā. Šobrīd tam tiek nodots diezgan daudz atbildības, kompānija strādā gan vietējā tirgū, gan sadarbojas ar «māsām» citās valstīs. Vairāk par Visma pieeju uzņēmumu iegādē un vērtējumu par Latvijas un Baltijas IT nozari viņš stāsta intervijā DB.

Vai Latvijas Visma iekļaušanās grupā saskan ar jūsu gaidām?

Jā. Darbība citās valstīs un Latvijas resursi, kas ir pieejami citām Visma grupas kompānijām, nebija FMS biznesa daļa tajā brīdī, kad pārņēmām uzņēmumu. Tas, cik ātri notika attīstība šajā jomā, bija pozitīvs pārsteigums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā IT uzņēmuma Visma Enterprise apgrozījums pieauga par 9%, sasniedzot 7,6 miljonus eiro

«Ja runājam par pagājušo gadu, man kā vadītājai ir lepnums par to, ka mums ir izdevies izdarīt visu, ko apsolījām akcionāriem. Tas rada ārkārtīgu gandarījumu,» saka Antra Zālīte, SIA Visma Enterprise vadītāja.

Akcionāri no Latvijas struktūrvienības sagaida izaugsmi, un viņa teic, ka no tāda viedokļa vēl daudz kas darāms efektivitātes paaugstināšanas jomā. Efektivitātes paaugstināšana līdzās lieliem projektiem ietver arī šķietamus sīkumus. Piemēram, nesen uzņēmums pārskatīja līgumu procesu, to uzlabojot. A. Zālīte ir pret papīra līgumu iešūšanu, jo neredz jēgu, kāpēc kompānijā labākajam pārdevējam būtu jātērē tam laiks. Lai gan tās katru reizi ir tikai dažas minūtes, mēneša griezumā tas ir ilgs laiks, ko varētu izmantot lietderīgāk – atbilstoši speciālistu augstajai kompetencei. «Līgumu iesiešana ir bezjēdzīgi pavadīts laiks. Tas man sāp visvairāk, jo nav dārgāka resursa par mūsu laiku. Šādi laika zagļi arvien ir uz katra trešā soļa,» saka A. Zālīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Db.lv viesojas jaunajā CTB uzņēmumu grupas birojā Liepājā

Monta Glumane, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī jau vairāk nekā gadu veicam Rīgas domes finanšu uzskaites procesu reorganizācijas projektu, tikai oktobra beigās saņēmām TV3 raidījuma Nekā personīga interesi par šo projektu. 2019.gada 3.novembrī raidījumā tika izplatīta selektīvi atlasīta, iespējams, maldinoša informācija par šo projektu. Sižets radīja iespaidu, ka iepirkuma procedūrā ir pieļauti būtiski pārkāpumi, kas nav taisnība.

Mūsu līgumattiecības par šī projekta realizāciju ar Rīgas Domi sākās 2017.gadā. Atklāta konkursa rezultātā mēs pierādījām sava produkta Acto ERP spēju nodrošināt Rīgas domes reorganizējamo finanšu un grāmatvedības uzskaites procesu atbalstu. Acto saimes produkti tirgū tiek piedāvāti jau vairāk nekā 5 gadus un jau 2016.gadā Valsts reģionālās attīstības aģentūras rīkota atklāta konkursa kārtībā, izturot pretendentu atlasi, tika iekļauti aģentūras uzturētā Elektronisko iepirkumu sistēmā. Savukārt, 2018.gadā Rīgas dome Elektronisko iepirkumu sistēmā veica Acto ERP produkta pilnapjoma ieviešanas pasūtījumu, kas šobrīd veiksmīgi tiek realizēts un darbosies vismaz 10 gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kas ir izdevīgāk? Apmācīt esošo darbinieku vai pieņemt darbā pieredzējušu IT speciālistu?

Riga Coding School, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT speciālists jau vairākus gadus ir viena no pieprasītākajām vakancēm Latvijas un pasaules darba tirgū. Lai arī pieprasījums ir liels, tomēr kvalificētu speciālistu trūkums vēl joprojām ir jūtams. Lai situāciju risinātu, iesaistītas ir gan akadēmiskā formāta izglītības iestādes, gan arī neformālās izglītības iestādes. Uz sarunu aicinājām Riga Coding School vadītāju Edgaru Spuravu, lai noskaidrotu, ko uzņēmumam ņemt vērā, izvēloties jaunu speciālistu, vai apsverot iespēju apmācīt jau esošos darbiniekus.

Kā Jūs raksturotu šī brīža situāciju IT darba tirgū?

IT vakanču pastāvīgais pieaugums rāda, ka speciālistu trūkums ir aktuāla problēma. Te ir jāiesaistās gan akadēmiska formāta, gan arī neformālām izglītības iestādēm. Šis ir brīdis, kad speciālistu deficīts var labvēlīgi ietekmēt jaunos censoņus, kuri tikai sāk apgūt kādu tehnoloģiju.

Kā uzņēmumam atrast labu IT speciālistu?

Labi un motivēti IT speciālisti nemaz nenonāk līdz aktīvai darba meklēšanai, tos parasti uzrunā jau studiju un kursu laikā, LinkedIn profilā, u.tml. Personāldaļas strādā ļoti ātri, lai aizpildītu nepieciešamās pozīcijas.

Ja cilvēks nesen ir uzsācis karjeru IT jomā, tad ir jāiet tradicionālais ceļš, sūtot CV un gaidot darba pārrunas. Šajā gadījumā potenciālie darba devēji izvērtē tehniskās zināšanas, soft-skills (komunikāciju, iederību komandā) un attieksmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Uzņēmumos parādās jauns amats

Anda Asere, 08.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar programmatūra kā pakalpojums biznesa modeļa izplatību nozīmīgāka kļūst klientu apmierinātība, kas cieši saistīta ar to panākumiem, lietojot produktu

Tāpēc daudzos uzņēmumos parādās jauns amats - «klientu attiecību vadītājs». SIA «Visma Enterprise» Klientu panākumu direktore Laura Brīvība-Dzenuška stāsta, ka šāda amatu pozīcija parādījās, kad IT jomas uzņēmumi sāka pāriet no licenču pārdošanas uz abonēšanas pakalpojuma sniegšanu. «Tam ir labi saprotams biznesa pamatojums – ja pārdod sistēmas licences par miljonu, droši vien ir vērts ļoti daudz investēt pārdošanā un pēc tam darīt tikai tik daudz, lai sistēma puslīdz darbotos. Klients ir daudz ieguldījis un līdz ar to būs ieinteresēts izdomāt, kā sasniegt panākumus ar savu pirkumu. Savukārt, ja pārdod sistēmas abonementu, kur šī summa tiks samaksāta tikai trīs vai piecos gados un klients var jau pēc sešiem mēnešiem pateikt, ka viņam risinājums nepatīk un grib abonēt kādu citu, nekas cits neatliek kā sākt nopietni domāt par to, lai produkts un pakalpojums būtu tāds, kam cilvēks patiešām redz vērtību,» viņa norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pielāgošanās Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām ir investīcija nākotnē, taču uzņēmējiem tas ir būtisks ieguldījums, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Lattelecom grupā regulas prasību nodrošināšanai ieviešam aktuālākos IT risinājumus, un tas prasa būtiskus kapitālieguldījumus. Divos gados IT risinājumu modernizēšanai un pielāgošanai regulas prasībām ieguldīti aptuveni divarpus miljoni eiro, un paredzams, ka kapitālieguldījumi tiks turpināti,» atklāj Ieva Smirnova, Lattelecom Regulēšanas un uzņēmuma darbības atbalsta nodaļas vadītāja. Lattelecom grupas uzņēmumos 2016. gada otrajā pusē tika izveidota darba grupa, kurā darbojas speciālisti no biznesa struktūrvienībām, IT, finanšu, juridiskā dienesta, kas strādā pie Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanas. Neskatoties uz to, ka šobrīd spēkā esošajā Fizisko personu datu aizsardzības likumā paredzētie datu apstrādes un aizsardzības noteikumi pamatprincipos ir tādi paši kā regulā un Lattelecom grupā jau pirms tam pastāvēja procesi un risinājumi, lai rūpētos par personas datu apstrādes un aizsardzības likumību, regulas prasību nodrošināšana prasa papildu cilvēkresursus. «Ar to jārēķinās arī nākotnē, jo uzņēmumiem būs jābūt spējīgiem pierādīt atbilstību regulai,» norāda I. Smirnova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumu Latvijā aizvien uztver kā potenciālu noziedznieku

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien ir sajūta, ka uz mani kā uz uzņēmumu raugās kā uz potenciālu noziedznieku, diskusijā «Kāda ir diagnoze ārvalstu investīciju videi Latvijā?» sacīja Visma Enterprise vadītāja Antra Zālīte.

«Komunicējot ar valsts institūcijām, aizvien tiek pausta attieksme, it kā es vēlētos shēmot vai krāpties,» viņa sacīja. «Līdz ar to būtisks ir jautājums par attieksmi pret uzņēmējiem, valsts līmenī joprojām esam tendēti skatīties negatīvi,» viņa novērojusi.

Visvairāk ar šādu attieksmi, pēc viņas teiktā, var sastapties valsts institūcijās. Kā piemēru viņa min PMLP, arī VID, taču pēdējā laikā ieņēmumu dienestā vērojamas pozitīvas izmaiņas. No kolēģiem dzirdēts arī, ka problēmas ir jebkurā pašvaldībā ar dažādu atļauju saņemšanu, viņa piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai esam gatavi pazaudēt veselu nozari Lietuvai?

Monta Geidāne - ABSL Latvia izpilddirektore, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemas pievienotās vērtības darba vietas jeb zvanu centri - tā visbiežāk Latvijā tiek raksturoti Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC), šķietami konsekventi ignorējot to, ka tieši šī ir nozare, kas pēdējos gados sniegusi vienu no lielākajiem ieguldījumiem tādu nozīmīgu jomu attīstībā kā datu zinātne un robotika.

Vēsturiski veidojušies stereotipi ir novecojuši un zināmā mērā bremzē valsts ekonomisko attīstību. Atstājot novārtā šo būtisko nozari, mēs ne vien zaudējam darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, starptautisku darba vidi, izaugsmes iespējām, profesionālajām apmācībām un lērumu citu labumu, bet arī labprātīgi atsakāmies no mūsu pašu dzīves apstākļu uzlabošanas, neveicinot tādu saistīto jomu attīstību pilsētā kā modernu biroja ēku būvniecība, dzīvojamo platību attīstība, pilsētas infrastruktūras pilnveide u.c.

Lietuva, īpaši Viļņa, ir bijusi veiksmīgs piemērs tam, lai laikus pārkāptu šiem stereotipiem un jēgpilni valstiskā līmenī strādātu pie šīs nozares uzņēmumu piesaistes. Pēc jaunākajiem datiem Viļņā šobrīd izvietoti 78 SBPC, kas nodrošina 17 tūkstošus darba vietas. Lietuva pat ir gājusi soli uz priekšu un sākusi aktīvi attīstīt arī Kauņu kā pievilcīgu SBPC lokāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu izmaiņām grib saprātīgus termiņus

Māris Ķirsons, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajai Saeimai un valdībai, veicot izmaiņas nodokļu normatīvos, ir jāparedz saprātīgs laiks to ieviešanai, tādējādi novēršot padomju laikos tik ierasto tā dēvēto «šturmēšanu», vienlaikus mazinot stresu konkrēto pienākumu veicējiem.

Lai arī pašreizējā valdība, īstenojot nodokļu reformu, solīja nākamos trīs gadus – 2018.–2020. – šajā jomā neko nemainīt, tomēr pašlaik nav skaidrs, vai esošā valdība «noturēsies» un tās vietā nenāks jauna, kurai būs «akūta» nepieciešamība veikt tā dēvētās pēdējā brīža izmaiņas, kā tas ir bijis pieredzēts iepriekš, kad teju dažas dienas pirms gadu mijas notiek fundamentālas izmaiņas. Visiem vēl labā atmiņā ir jezga ap minimālā valsts sociālās obligātās apdrošināšanas maksājuma ieviešanu par katru darbinieku (97,16 eiro mēnesī) no 2017. gada, kas īsi pirms stāšanā spēkā tika atcelts. Pašlaik Saeimā tiek likti punkti par vienotā nodokļu nomaksas konta izveidi no 2021. gada, tādējādi būtībā var uzskatīt, ka šāds ieviešanas termiņš ir pietiekami ilgs, lai visi ieinteresētie spētu tā iedzīvināšanai sagatavoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Paraksta memorandu ar mērķi radīt 10 tūkstošus jaunu darba vietu

Laura Mazbērziņa, 26.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 26. aprīlī, parakstīts sadarbības memorands par starptautisko biznesa pakalpojumu centru (SBPC) attīstību Rīgā. Šis memorands paredz mērķtiecīgu valsts institūciju, galvaspilsētas un privātā sektora sadarbību SBPC sektora attīstībā, izaugsmē, un jaunu darba vietu izveidē. Tiek plānots, ka šī sadarbība potenciāli varētu radīt vismaz 10 tūkstošus jaunu darba vietu SBPC sektorā starptautiski atpazīstamos uzņēmumos, kas piedāvā gan konkurētspējīgu atalgojumu, gan pievilcīgu darba vidi, kā arī karjeras izaugsmes iespējas.

SBPC sektorā Rīgā jau patlaban darbojas aptuveni 50 uzņēmumi, tostarp: Circle K Business Centre, Tele2 Shared Service Center, Accenture, Cabot, Evry, Tieto, Visma, Atea, SEB Shared Service Center, DNB Bank ASA, kas nodrošina darba vietas vairāk nekā 7 tūkstošiem Rīgas iedzīvotāju. Tomēr Rīgā, salīdzinot ar citām SBPC sektorā populārām Centrālās un Austrumu Eiropas pilsētām, pastāv neizmantots potenciāls jaunu darbavietu radīšanai. Paredzēts, ka šādu uzņēmumu attīstība motivēs jauniešus pēc studijām palikt Latvijā, kā arī veicinās re-emigrācijas procesu. Sadarbības mērķi ir apzināt izaicinājumus SBPC nozarē un rast risinājums gan sektora, gan uzņēmumu līmenī, kā arī rosināt dialogu ar SBPC pārstāvjiem un veicināt Latvijas un Rīgas atpazīstamību globālā mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Programmēšanas skolotāji mācībās programmē tiešsaistes čatu

Zane Atlāce - Bistere, 10.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai programmēšanas skolotāji varētu pasniegt augstākā līmeņa programmēšanu vidusskolēniem pēc Skola2030 izstrādātā vidusskolas pilnveides modeļa, 32 skolotāji mācībās papildināja savas zināšanas, vienā no darba uzdevumiem izstrādājot sarakstes lietotni jeb tiešsaistes čatu.

Mācības organizē nodibinājums IT Izglītības fonds Start(IT), kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās. Mācību saturu sagatavo un pasniedz zinoši mentori un lektori no Skola2030, Accenture, MAK IT un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas.

Janvāra augstākā līmeņa programmēšanas mācības notika divos posmos. Pirmajā posmā skolotāji piedalījās vebinārā, kura laikā lektora vadībā sagatavoja darba vidi klātienes mācībām.

Vebinārs tika nodrošināts sadarbībā ar projektu Skola2030. Otrais mācību posms ietver tikšanos klātienē kopstrādes telpā TEIKUMS, kas atrodas Jaunajā Teikā un ir daļa no inovāciju kustības VEFRESH.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Līdz obligātai e-adresei vēl trīs gadi

Anda Asere, Māris Ķirsons, 30.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan bija paredzēts, ka jau no 2020. gada oficiālā e-adrese būtu obligāta visām nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem, kā arī privātpersonām, kas ir reģistrētas kā nodokļu maksātāji, tagad tiek piedāvāts šo termiņu pagarināt līdz 2023. gadam.

To paredz valdības sēdē akceptētie grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā, kas gan vēl jāpieņem Saeimai. Izmaiņu iesniedzēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija grozījumu anotācijā norāda, ka Uzņēmumu reģistra subjektiem reģistrēšanās e-adresei brīvprātīgā režīmā ir pieejama jau no 2019. gada 1. janvāra, taču līdz 1. oktobrim ir reģistrējušies tikai 470 no vairāk nekā 220 000 Uzņēmumu reģistra subjektiem. Tādējādi tiek secināts, ka pastāv pārāk liels risks Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktās normas par e-adreses kā obligāta saziņas kanāla starp valsti un UR subjektiem faktiskai ievērošanai no 2020. gada 1. janvāra. Pārejas perioda pagarināšana līdz 2023. gadam tiek paredzēta, lai dotu UR subjektiem vairāk laika brīvprātīgi iesaistīties e-adreses izmantošanā, vienlaikus salāgojot termiņu, kad obligātās e-adreses izmantošanu būtu iespējams nodrošināt pilnīgi visiem UR subjektiem, t. sk. arī tiem, kuriem visas pārstāvēttiesīgās personas ir ārvalstnieki bez Latvijā izsniegta personas koda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir starp pēdējām piecām valstīm Eiropas Savienībā ar visvājākajām prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanā uzņēmējdarbībā, apliecina jaunākais ES Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss. Lai palīdzētu mazajiem un vidējiem Latvijas uzņēmumiem attīstīt IT risinājumus savos uzņēmumos, LIKTA kopā ar partneriem, IT uzņēmumiem Edisoft, Fitek, Lursoft, Microsoft Latvia un VISMA uzsāk izglītojošu kampaņu Gudrā Latvija.

Latvijas uzņēmumu vadītāji aicināti novērtēt sava uzņēmuma digitālo briedumu vietnē: www.gudralatvija. lv. «Esam uzsākuši pirmo izglītojošo un motivējošo pārmaiņu kampaņu Gudrā Latvija, kas mērķēta uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu vadītājiem. Viņi ir lēmumu pieņēmēji par to, cik motivēts pārmaiņām ir uzņēmums, kā arī par to, kādus IT risinājumus ieviest. Digitālā transformācija un procesu digitalizācija nav pašmērķis, tā ir iespēja uzņēmumam palielināt efektivitāti un produktivitāti, kļūt konkurētspējīgam un galarezultātā – nopelnīt vairāk,» uzsver LIKTA prezidente, profesore Signe Bāliņa.

«Aicinām katru Latvijas uzņēmumu sākt ar pirmo soli – vietnē www.gudralatvija.lv izmērīt savu digitālās attīstības briedumu un salīdzināt to ar konkurentiem nozarē.» Pēc testa aizpildīšanas uzņēmuma vadītājs saņem ne tikai padziļinātu vērtējumu un iespēju salīdzināt sevi ar konkurentiem savā nozarē, bet arī ieteikumus par to, kādi IT risinājumi tam savā uzņēmumā būtu jāievieš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līderu atgriešanās: Piedāvājums, no kāda nemēdz atteikties

Anda Asere, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Speciālistiem, kam nav izšķiroši atrasties kādā konkrētā valstī, galvenais ir labi dzīves apstākļi

Tā uzskata IT kompānijas Visma Latvia pārdošanas un mārketinga vadītājs Andris Drebeiniks. Pirms vairākiem gadiem viņam bija piedāvājums kļūt par mobilo ierīču Prestigio mārketinga vadītāju Kiprā, tādējādi atbildot par 25 birojiem 47 valstīs – no tāda profesionālā izaicinājums nemēdz atteikties.

Ir bijis laiks, kad A. Drebeiniks ilgstoši dzīvoja lidmašīnā starp Rīgu un Helsinkiem, bet darbs Kiprā bija viņa pirmā pieredze ilgstoši strādāt ārpus Latvijas. Viņš šo darba piedāvājumu pieņēma, jo tas bija interesants un izaicinošs. «Nezinu nevienu kompāniju Latvijā, kas varētu piedāvāt šādu darbu. Galvenais iemesls piekrist šādam piedāvājumam bija vēlme pamēģināt ko tādu, kas Latvijā nebūs pieejams. Finansiālā pakete un viss pārējais īpaši neatšķīrās no piedāvājumiem Rīgā,» saka A. Drebeiniks. Viņš novērojis, ka Kiprā ir diezgan daudz latviešu. Daudzi no viņiem strādā IT jomā, tāpat saistībā ar šīs valsts nodokļu politiku tur ir daudz lielu Krievijas, Kazahstānas, Ukrainas un Baltkrievijas kompāniju mātesuzņēmumu. «Latviešu valodu tur var dzirdēt – arī ziemā, kad tūristi aizbraukuši. Piemēram, otra lielākā interneta nodrošināšanas kompānija Limasolā pieder latviešu un krievu puišiem no Bolderājas,» saka A. Drebeiniks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Modernais birojs: cik daudz inovāciju spēj radīt viens kvadrātmetrs telpas?

Andris Vārna, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis, 14.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir būtiski mainījusies cilvēku attieksme gan pret darba vidi un iekārtojumu, apstākļiem, gan arī pret pašu darbu kā tādu. Domāšanu «eju uz darbu» kā vienkāršu vietu, kur strādāt, nomaina ideja «eju strādāt» un sasniegt konkrētus rezultātus tam piemērotā vidē.

Augstākminēto apsvērumu rezultātā modernais birojs veidojas kā viedo tehnoloģiju un cilvēku labsajūtas apvienojums. Labsajūtu nodrošina gan piemērota fiziskā vide, piemēram, augsti griesti veicina brīvu un radošu domāšanu, gan ērts iekārtojums, gan parocīgi tehnoloģiskie risinājumi. Rezultātā ieguvēji ir visi: modernie superbiroji veicina produktivitāti, ļauj elastīgi plānot darbinieku noslodzi un nodrošina optimālas uzturēšanas izmaksas.

Uzskatu, ka ideja par biroju kā visērtāko vietu, kur konkrētais cilvēks var sasniegt vislabākos profesionālos rezultātus un izpildīt uzņēmuma vai organizācijas uzstādītos mērķus, ir vienlīdz piemērojama gan privātiem uzņēmumiem, gan arī valsts pārvaldes iestādēm. Galu galā valsts pārvalde ir sabiedrības spogulis – ja mēs maināmies, ir tikai loģiski, ka mainās arī oficiālās valsts iestādes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiski pieaudzis jauniešiem piedāvāto darba vietu skaits vasaras brīvlaikā – skolēni varēs ne tikai nopelnīt, bet arī veidot izpratni par darba attiecībām

2019. gadā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdzfinansēs 6388 darba vietu izveidi skolēnu vasaras darbam, kas ir par 1308 vairāk nekā pērn. 2018. gadā no valsts budžeta šim mērķim atvēlēti 1,24 miljoni eiro, bet šogad uzņēmēji saņems 1,64 miljonus eiro. Šogad pieteikumus nodarbināt skolēnus bija iesnieguši 726 darba devēji, kopumā piedāvājot 8573 darba vietas. Tās ir dažādas – pieprasīti ir palīgstrādnieki, pārdevēji un bibliotekāri, lidostas pasažieru apkalpošanas aģenti, datorsistēmu tehniķi un dažāda veida asistenti.

Ne tikai iespēja nopelnīt

Šogad NVA organizētajā pasākumā viena skolēna dalības ilgums būs mēnesis. Darba devēji saņems dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apjomā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Savukārt, nodarbinot skolēnu ar invaliditāti, dotēta tiek minimālā mēneša darba alga pilnā apjomā. Darba devēji saņems arī dotāciju skolēna darba vadītāja darba algai – vienu desmito daļu no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Par skolēna ar invaliditāti darba vadīšanu darba vadītājs saņems 60% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Visi skolēni būs apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darba vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vairāk nekā 80% darba ņēmēju dod priekšroku attālinātam darbam

Lelde Petrāne, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgus tendences pēdējo mēnešu laikā ir būtiski mainījušās, kā viena no galvenajām pārmaiņām ir attālinātais darbs. Pirms ārkārtas stāvokļa izsludināšanas Latvijā attālinātā darba iespējas darbiniekiem, kuriem darba specifika to pieļauj, piedāvāja 27% darba devēju, bet šobrīd jau 95%, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" veiktā ikgadējā uzņēmēju aptauja.

Daudziem darba devējiem un darba ņēmējiem, mainot ikdienas strādāšanas paradumus, šis laiks ir ļāvis izvērtēt gan attālinātā darba priekšrocības, gan trūkumus. Aptaujas rezultāti liecina, ka darba ņēmēji par būtiskākajām priekšrocības attālinātajam darbam norāda ietaupītu laiku un naudu, piemēram, transports uz un no darbavietas, pusdienas ārpus biroja utt., iespēju strādāt un "būt darbā" no jebkuras vietas, kā arī elastīgāku darba laiku.

Savukārt darba devēji par būtiskākajām attālinātā darba priekšrocībām min jaunu tehnoloģiju apguvi un ieviešanu, atbildīga darba devēja tēla veicināšanu, profesionālās un privātās dzīves balansu un ietaupītus uzņēmuma resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad cilvēks maina darbavietu un izvēlas starp divām līdzīgām kompānijām, izšķirties par labu vienai vai otrai palīdz darba vide, biroja iekārtojums un iekšējā kultūra.

Kopumā darba vidi ietekmē fiziskā vide, kultūra, tas, kā kolēģi un vadītāji cits pret citu izturas, un tehnoloģijas, ar ko jāstrādā. «Mums bija sajūta, ka Latvijā mazliet trūkst izpratnes par to, kas ir labs birojs. Vēlējāmies labāk izprast, kas notiek to uzņēmumu vidū, kas par to domā un iegulda darba vidē. Tāpēc nolēmām veikt pētījumu, lai palīdzētu darba devējam celt produktivitāti un kopumā nodrošināt labāku vidi saviem darbiniekiem,» saka Marta Kāle, darba devēja tēla konsultāciju uzņēmuma Erda līdzradītāja.

Erda un nekustamo īpašumu kompānijas Vastint Latvija kopīgi veiktajā pētījumā par darba vidi aptaujāti 65 uzņēmumi. «51% gadījumu aptaujātie domāja, ka elastība nozīmē atvērtā plānojuma biroju. Joprojām ir darba telpas, kas tā top, bet atvērtā plānojuma birojs vairs netiek uzskatīts par labāko iespējamo. Ir svarīgas gan tādas telpas, kur strādāt komandās, gan privātas telpas, kur parunāt pa telefonu vai pastrādāt klusumā, kā arī paēst un atpūsties,» saka M. Kāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Tev ir apnicis darbs birojā? Varbūt Tu vēlies gūt papildu ienākumus, strādājot no mājām? Tendences liecina, ka, attīstoties tehnoloģijām, aizvien populārāks kļūst attālinātais darbs. Turklāt tas ir piemērots dažādām profesijām, ne tikai radošās sfēras pārstāvjiem. Aizdevējs Ondo.lv aicina – uzzini, kā atrast piemērotāko ārštata vakanci un noformēt darba devējam saistošu CV!

Vai ārštata darbs ir piemērots man?

Plānojot darba vides maiņu, pārdomā, vai attālināts darbs būs piemērots Tavam dzīves ritmam un personībai?

Darbs ārštatā būs Tev kā radīts, ja Tu:

  • studē un meklē veidu, kā nosegt mācību izdevumus;
  • esi noguris no biroja darba un meklē jaunus izaicinājumus;
  • plāno ar laiku uzsākt pats savu biznesu konkrētajā nozarē;
  • vēlies gūt papildu ienākumus paralēli jau esošajam darbam;
  • rūpējies par maziem bērniem vai kādu ģimenes locekli, kam mājās ik dienas nepieciešama Tava palīdzība;
  • sirgsti ar veselības problēmām, kas neļauj strādāt ierastās darba stundas birojā.

Komentāri

Pievienot komentāru