Jaunākais izdevums

Pēdējā gada laikā Baltijā ir notikuši vairāki SLB (sale-leaseback) darījumi, kuru ietvaros tirgotāji pārdevuši savas ēkas un noslēguši ilgtermiņa nomas līgumus ar to jaunajiem īpašniekiem.

Gada nogalē restrukturizācijas ietvaros par 87 miljoniem eiro savus tirdzniecības centrus Rīgā un Tallinā pārdeva Somijas mazumtirdzniecības uzņēmums Stockmann, savukārt Baltijas nekustamo īpašumu investīciju holdinga grupas Summus Capital sabiedrība iegādājās uzņēmumu Rīgā, kuram piederošajā nekustamajā īpašumā ir atvērts viens no veikalu tīkla DEPO DIY veikaliem.

Vairāki šādi darījumi pērn Baltijā notikuši arī auto nozarē, tajā skaitā Lietuvas nekustamo īpašumu fonds Eika Real Estate Fund (EREF) no AS Moller Real Estate Baltic nopircis Audi un Volkswagen auto salonus Viļņā.

CBRE Baltics Investīciju departamenta direktore Vineta Vigupe skaidro, ka SLB darījumi ir industrijā plaši pazīstams finanšu instruments, kura galvenais mērķis ir papildu finanšu līdzekļi uzņēmējdarbības veicināšanai.

Mainās tirgus konjunktūra

Gala lietotājam jeb nomniekam tas ir veids, kā optimizēt izmaksas, tajā pašā laikā saglabājot kontroli pār īpašumu un neiesaistot naudas līdzekļus no pašu kapitāla, stāsta V. Vigupe. “Nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā iegūtos finanšu resursus uzņēmējiem ir iespēja investēt pamatbiznesa attīstībā vai segt finanšu saistības, vienlaicīgi nodrošinot ilgtermiņa nomu telpām pamatbiznesa darbības turpināšanai un attīstībai. Parasti tas ir nelaužams nomas līgums ar vienu nomnieku, kurā noteikts nomas periods no 10 līdz 20 gadiem. Nomas termiņa beigās nomniekam parasti ir vairākas iespējas – tas var atpirkt aktīvu, atgriezt aktīvu un atteikties no tā vai vienoties par nomas pagarināšanas iespējām. Izmantojot SLB stratēģiju, uzņēmumiem ir iespēja visus ar nomu saistītos maksājumus grāmatvedībā uzskaitīt kā uzņēmējdarbības izdevumus,” atzīmē V. Vigupe, uzsverot, ka iepriekšējos divos gados šādi darījumi Eiropas tirgū sastopami arvien biežāk.

“Pandēmijas laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc pārtikas lielveikalu, tirdzniecības parku un mājsaimniecības preču tirdzniecības formātiem, jo to apgrozījums un ieņēmumi tika ietekmēti vismazāk. Varam teikt, ka, mainoties tirgus konjunktūrai, rodas nepieciešamība uzņēmējdarbības pārprofilēšanai un pielāgošanai jeb papildu investīciju piesaistei. Līdz ar to SLB darījumus kā kapitāla piesaistes instrumentu noteikti izvērtē vairāk nekā iepriekš,” informē V. Vigupe.

Aktuāli dažādās nozarēs

Pārdevējiem īpašuma pārdošana ar atpakaļnomu (lease-back) ir laba iespēja atbrīvot naudas līdzekļus savai pamatdarbībai, kļūstot par ēkas nomnieku, uzskata Colliers analītiķe Agija Vērdiņa. “Tas ļauj atvieglot bilanci, jo savā ziņā tā ir alternatīva banku kredītiem, kā arī cita veida finansējumam. Tas arī ļauj samazināt ar nekustamo īpašumu saistītos riskus – pārcelt tos un ieguldījumu izmaksas uz ēkas īpašniekiem, sniedzot zināmu elastību. Uzņēmējam ir iespējas paplašināties, samazināties vai pārvākties, ja rodas tāda nepieciešamība. Kopumā jāteic, ka SLB darījumi ir pasaules tendence un tai nav tieša sakara ar pandēmiju, lai gan, iespējams, dažiem uzņēmumiem tā atvieglo pandēmijas radītās sekas. Investoru vidū ir interese par šādu darījumu struktūru, tomēr tirgū šādu iespēju skaits ir ierobežots, un, lai gan sagaidām, ka šādi darījumi turpināsies, to skaits saglabāsies neliels,” atzīmē A. Vērdiņa.

Visu rakstu lasiet 11.janvāra numurā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā attālinātais darbs ir kļuvis par lielas sabiedrības ikdienu, neatgriezeniski mainot mūsu izpratni par laiku plānošanu un nepieciešamību izmantot biroja telpas darba uzdevumu veikšanai. Tāpēc, lai gūtu iespēju strādāt ārpus mājām, nebraucot uz biroja telpām pilsētās, iedzīvotāji arvien vairāk sāk izmantot vietējās koprades telpas, nošķirot privāto un darba dzīvi.

Kas ir koprades telpa?

Koprades jeb kopstrādes telpas apvieno vietējos iedzīvotājus – uzņēmējus, profesionāļus, nevalstiskā sektora pārstāvjus, individuālos komersantus, algotus darbiniekus, radošo industriju pārstāvjus, studentus un jauniešus -, kuriem ir nepieciešama vieta, lai strādātu, organizētu pasākumus/nodarbības, dalītos savās idejās un veicinātu savstarpējo sadarbību!

Telpas ir aprīkotas ar birojam nepieciešamajām lietām (internets, printeris, kafijas automāts, autostāvvieta, mantu uzglabāšanas plauktiem u.c.), taču, apvienojot dažādas vietējo iedzīvotāju grupas, telpā galvenokārt notiek savstarpējā dalīšanās ar zināšanām jeb koprade, dodot iespēju ikvienam veidot personīgos kontaktus

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesu namu aģentūras (TNA) administratīvās ēkas rekonstrukcijas projekta ietvaros “Moduls Engineering” paveicis apjomīgu iekštelpu remontu, izveidojot ergonomisku un mūsdienīgu darba vidi.

"Moduls Engineering" šī līguma summa bija 258 900,96 eiro (bez PVN).

“TNA ir svarīgi plānot un izzināt mūsu nomnieku vajadzības un piedāvāt klienta aktivitātēm un darba organizācijai vispiemērotāko biroja modeli, kā arī telpu rekonstrukcijas projektos izmantot ilgtspējīgus un modernus risinājumus. Ņemot vērā projekta sarežģītību un ēkas vēsturisko nozīmīgumu, kā arī projekta realizācijas īsos termiņus, esmu gandarīta, ka sadarbībā ar “Moduls Engineering” esam ļoti veiksmīgi realizējuši rekonstrukcijas projektu un mums ir izdevies izveidot modernu un mūsdienīgu darba vidi Uzturlīdzekļu garantiju fonda darbiniekiem un apmeklētājiem,” Santa Sausiņa, SIA "Tiesu namu aģentūra" valdes locekle

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK rekomendācija armijā saprasta kā pavēle, uzsākot reiderismam līdzīgas darbības pret uzņēmēju

Jānis Goldbergs, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #2

DB, 11.01.2022

Dalies ar šo rakstu

Ierobežojumi kaitē biznesam, bet nepalīdz veselībai - tā intervijā saka Stockmann grupas vadītājs, SIA Stockmann valdes priekšsēdētājs Jaris Latvanens (Jari Latvanen).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11. janvāra numurā:

  • Statistika. Uzņēmumu kopējais skaits un arī juridisko personu nodokļu maksātāju skaits Latvijā turpina sarukt. Joprojām likvidē vairāk, nekā reģistrē jaunus.
  • Tēma. Uzņēmēji pārdod telpas, bet turpina saimniekot.
  • Ekonomika. Ekonomikas rāpšanos ārā no Covid-19 bedres var ietekmēt inflācija.
  • Finanses. Vairāki Covid-19 krīzes skartie uzņēmumi joprojām nav saņēmuši algu subsīdijas un grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) norāda, ka šobrīd notiek intensīvs darbs un lielākā daļa uzņēmēju atbalstu saņems janvāra mēneša laikā.
  • Finanses. Pandēmijas gados uzņēmumiem uzlikto nodrošinājumu skaits salīdzinājumā ar laiku pirms Covid-19 ierašanās ir sarucis par teju 20%; šo instrumentu visbiežāk izmanto VID un zvērināti tiesu izpildītāji.
  • Lauksaimniecība. Lemjot par ierobežojumiem, nesaprot, ka govs nav rūpnīcas iekārta, kuru var apturēt.
  • Cilvēkresursi. Pandēmija paātrinājusi arī Rietumu krišanu demogrāfiskajā bedrē.
  • Tendences. Uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas tehnoloģiju kompānijas uzreiz gandrīz globālā mērogā sāk vai vismaz draud pārņemt kontroli teju, šķiet, jebkādos sektoros, kuros tās grib darboties.
  • Portrets. SIA Brief īpašniece un vadītāja Ildze Voita
  • Brīvdienu ceļvedis. Toms Zukulis, SIA Tiamo grupa valdes priekšsēdētājs.

Abonēt ir ērtāk: https://www.dbhub.lv/abone

Meklē arī preses tirdzniecības vietās vai lasi elektroniski: https://www.dbhub.lv/eavize

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā veido starptautisku filtru ražošanas nozares inovāciju un kompetenču centru

Tīra gaisa nozīme telpās – rūpnīcās, birojos, skolās, slimnīcās un citur ­– augstu vērtēta vienmēr, taču līdz ar Covid-19 pandēmijas izplatību nepieciešamība pēc tīra un svaiga gaisa kļuvusi vēl aktuālāka. Un viens no efektīvākajiem instrumentiem tīra gaisa nodrošināšanai telpās ir ventilācijas sistēmas, kuru neatņemama sastāvdaļa ir dažādu veidu gaisa filtri.

Latvijā jau 15 gadus darbojas uzņēmums Dinair Filton, kas šajā laikā kļuvis par vienu no vadošajiem filtru ražošanas uzņēmumiem Eiropā. Par uzņēmuma ikdienu un gana ambiciozajiem nākotnes plāniem saruna ar Dinair Filton vadītāju Aldi Cimošku.

Iesākumā, lūdzu, pastāstiet par uzņēmuma vēsturi – kas ir Dinair Filton?

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Profesionāla interjera dizainere iekārto “IPS Baltics” biroju, atspoguļojot jaunākās tendences

Sadarbības materiāls, 25.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cerot, ka pandēmijas radītie ierobežojumi būs īslaicīgi un darbs attālināti vairs nebūs norma, daudzi uzņēmumi šo laiku izmantoja lietderīgi, pārkārtojot vai labiekārtojot biroju telpas. Ņemot vērā, ka darbs no mājām ir ietekmējis un mainījis arī interjera tendences birojos, Mārupē bāzētais uzņēmums “IPS Baltics” savu biroju veidot izvēlējās sadarbībā ar profesionālu dizaineri. Biznesa klientiem šis pakalpojums ir pieejams bez maksas. Uzņēmums un interjera dizainere dalās pieredzē un vērtīgos padomos, ko ņemt vērā, labiekārtojot biroju.

“IPS Baltics” – kvalificēta personāla pakalpojumu nodrošinātājs kuģu īpašniekiem un vēja turbīnu operatoriem, biroja kopējā telpu platība ir 84 kvadrātmetri. Uzņēmums strauji paplašinājās un pārskatāmā nākotnē plāno paplašināties vēl, tāpēc radās nepieciešamība pēc jaunām biroja telpām. Iepriekšējās biroja telpas bija vēl mazākas un nespēja nodrošināt pietiekami daudz darba vietas personālam. Sākotnēji jaunajās telpās tika veikts neliels kosmētiskais remonts, bet pēc tam, cieši sadarbojoties ar interjera dizaineri, tika iekārtots birojs. Tas ir samērā neliels birojs, kura telpās atrodas arī virtuve. Birojā šobrīd strādā seši darbinieki, bet interjera dizainerei bija nepieciešams iekārtot darba vietas astoņiem darbiniekiem, jo uzņēmums plāno izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīca, neliels veikaliņš, radošā studija vai birojs – ir svarīgi, lai uzņēmuma telpas būtu iedvesmojošas un aicinošas, sevišķi, ja tajās notiek arī tikšanās ar klientiem. IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā, dalās padomos, kas noderēs labiekārtot vai atjaunot uzņēmuma telpas, kā arī palīdzēs saplānot pārvērtībām nepieciešamos finanšu resursus.

Neatkarīgi no tā, vai telpas jāiekārto nu nulles vai jāpārplāno tās, IKEA interjera dizainere Linda Ribaka-Orlova iesaka noteikt projektam atvēlēto budžetu. Pirmkārt, jānolemj, cik daudz līdzekļu uzņēmums var atļauties tērēt interjeram. Prioritāšu noteikšana palīdzēs turēties pie plāna un vēlāk arī ietaupīt. Papildus jau plānotajam budžetam, vienmēr jāatvēl aptuveni 10 % neparedzētiem izdevumiem.

Otrkārt, jādefinē kādām funkcijām uzņēmuma telpas paredzētas. Tās ir būtiski zināt pirms sākt domāt par krāsu paleti vai mēbelēm.

Visbeidzot, izvēloties profesionāla interjera dizainera sniegtos pakalpojumus, iespējams ietaupīt gan laiku, gan naudu. “Profesionālis piedāvās vairākus funkcionālus risinājumus, kā arī atlasīs piemērotākās mēbeles konkrētajām telpām. Tāpat interjera dizainers, izstrādājot piedāvājumu, ņems vērā pieejamo budžetu,” saka L. Ribaka-Orlova. Viņa uzsver, ka interjera dizainers var palīdzēt izvairīties no impulsīviem pirkumiem, kas reizēm var būt ļoti dārga kļūda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā izskanot pretrunīgiem paziņojumiem par gāzes krājumu pietiekamību visai ziemai, uzņēmējiem nākas domāt par alternatīviem risinājumiem ražotņu, noliktavu un citu komercplatību apsildīšanai. Pašreizējos apstākļos, kad ir grūtības iegādāties gan dabasgāzi, gan kokskaidu granulas, par glābiņu varētu kļūt laika pārbaudi izturējušie, bet modernie dīzeļdegvielas sildītāji.

Tie iedalās divās grupās – siltā gaisa pūtēji un siltuma izstarotāji. Pirmie, atbilstoši nosaukumam, pūš telpā siltu, tīru gaisu, paši būtiski nesasilstot, kamēr otrie darbojas pēc krāsns principa. To sildīšanas virsma sakarst un uzsilda gaisu visapkārt. Siltā gaisa pūtēji ir noderīgāki plašāku telpu apsildīšanai, bet siltuma izstarotāji vairāk noderēs vietās, kur komfortabla temperatūra jāuztur nelielākā teritorijā vai tieši blakus siltuma avotam. Šāda tipa iekārtu var uzstādīt, piemēram, tieši pie strādājošo darbagaldiem.

Jaudīgās, taču mobilās iekārtas ir ļoti praktiskas un arī ekonomiski izdevīgas. Tās spēj ļoti ātri piesildīt un uzturēt izvēlēto temperatūru gan ražotnēs un noliktavu telpās, gan arī celtniecības objektos. Industriālie sildītāji ir izdevīgs risinājums arī pagaidu darbavietās, kurās neatmaksājas uzstādīt dārgu pastāvīgu apkures iekārtu. Tā kā pārvietojamie industriālie dīzeļdegvielas sildītāji ir novietojami tieši tur, kur nepieciešams siltums, enerģija netiek izniekota velti. Turklāt tos darba gaitā var pārvietot uz jebkuru vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs Rimi Latvija kopumā ieguldīs 8,4 miljonus eiro Rīgas biroja pārbūves projektā Deglava ielā, informē uzņēmumā.

Rimi Rīgas birojā strādā gandrīz 500 darbinieku, kuriem jau tagad ir pieejamas mūsdienīgas, energoefektīvas un ilgtspējīgas darba telpas pārbūvētajā biroja ēkā, savukārt nākamgad būs iespēja izmantot modernas konferenču un sapulču telpas jaunajā biroja piebūvē.

Jaunais Rimi birojs Rīgā ir tā dēvētais aktivitātēs balstītais birojs, kas nozīmē atvērtu plānojumu un iespēju katram darbiniekam mainīt savu darba stāvu, zonu un vietu atkarībā no veicamā darba uzdevuma.

Darbiniekiem pieejamas gan atvērtas sadarbības zonas aktīvai ideju apmaiņai, gan klusuma telpas darbiem, kam nepieciešama augsta koncentrēšanās, un tā sauktās telefonbūdiņas zvaniem. Jaunajā Rimi birojā iekārtoti atpūtas stūrīši neformālām sarunām un modernas virtuves, kur darbiniekiem ik dienas bez maksas pieejami svaigi augļi un karstie dzērieni. Birojā īstenoti mūsdienīgi, ilgstpējīgi un energoefektīvi risinājumi, piemēram, apgaismojums uz kustību sensoriem, automātiska ventilācijas regulācija atkarībā no CO2 intensitātes, gaisa temperatūras automātiska regulācija atkarībā no diennakts laika u. c. Teju kā noslēgusies arī jogas nodarbību telpas un sporta zāles aprīkošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Mazo un vidējo uzņēmumu īpašniekiem: padomi un pieejami risinājumi, kas noderēs atjaunojot kafejnīcu

Sadarbības materiāls, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīcām un restorāniem pēdējie gadi bijuši izaicinājumu pilni. Daudzas kafejnīcas pacietīgi gaidīja ierobežojumu mazināšanu, kas ļautu atkal pilnvērtīgi uzņemt savus iecienītos klientus iekštelpās. Iespējams, daži no viesmīlības industrijas pārstāvjiem izmantoja šo periodu, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas interjerā. Profesionāla interjera dizainere palīdzēja atjaunot senu un iemīļotu ģimenes kafejnīcu Dobeles novadā, kas mantojumā saņemta no tēva. Dizainere dalās ar padomiem, ko būtu lietderīgi ņemt vērā citiem uzņēmumu īpašniekiem – ar ko sākt un kas jāpatur prātā, atjaunojot īpašumu un vienlaikus saglabājot cieņu arī pret tā vēsturisko veidotāju.

Kafejnīca Kaprīze dibināta 1994. gadā visai zīmīgā datumā – 18. novembrī, kad tiek svinēta Latvijas Republikas proklamēšanas diena. Kopš šī brīža daudz kas ir noticis un mainījies. Ģimenes kafejnīcai bija nepieciešamas pārmaiņas – telpas, kura tiek izmantota arī dažādām viesībām, interjers bija novecojis, tā izskatījās tumša. Īpašnieku vēlme ar profesionālas interjera dizaineres palīdzību bija izveidot gaišu, mājīgu un viesmīlīgu telpu, kas atspoguļotu jaunos saimniekus, vienlaikus stāstot arī par šīs vietas seno vēsturi.

Ar ko sākt pārvērtības

Pirms sākt plānot, svarīgākā lieta, kas jāņem vērā, ir budžets. Budžeta aplēses ļaus saprast, cik lielas izmaiņas un apjomīgs renovācijas process var būt. Arī vēlamais laika grafiks ir nozīmīgs – cik ilgi uzņēmums var būt slēgts vai ierobežota to pakalpojumu sniegšana, lai īstenotu visas plānotās pārmaiņas. Tas palīdzēs ne tikai saplānot pārējās lietas – izveidot jauno plānojumu, piesaistīt darbaspēku remontam, pasūtīt mēbeles un plānot piegādes, visu aprīkot un uzstādīt, bet arī savlaicīgi informēt klientus par gaidāmajām izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Interjera dizainere dalās padomos, kā iekārtot telpu, kas piemērota gan produktu radīšanai, gan klientu uzņemšanai

Sadarbības materiāls, 30.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavasaris ir laiks, kad ne tikai mājokļus, bet arī darba vietas daudzi izvēlas atsvaidzināt, veicot lielos kārtības un tīrīšanas darbus, kā arī ilgi atliktos telpu atjaunošanas darbus. IKEA interjera dizainere dalās ar padomiem, kā pēc iespējas veiksmīgāk atjaunot telpu, ja tajā vienlīdz norisinās gan radošais un ražošanas process, gan jāuzņem klienti.

Neliels ģimenes uzņēmums, kas ražo un pārdod apģērbu, kas rotāts ar tautiskiem simboliem, ir iekārtots kādas mājas pagrabā pilsētas dzīvojamajā rajonā. Šajā studijā notiek tikšanās ar klientiem, radošais process un apģērbu apdrukāšana, kā arī jau gatavo apģērbu izvietošana, lai klienti pirms iegādes var tos apskatīt. Diemžēl telpas nemaz neradīja mājīgas studijas iespaidu.

“Studijas telpas nebija reprezentatīvas, tomēr tā nebija lielākā problēma. Vienā telpā notiek ražošana, plānošana, administratīvais darbs, kā arī tikšanās ar klientiem, turklāt tajā trūka gaismas, kārtības un tā nebija funkcionāla,” saka IKEA interjera dizainere Auce Graudiņa. Auce stāsta par būtiskākajiem posmiem telpu atjaunošanas procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir atjaunota Saktas nama vēsturiskā fasāde Rīgā, Brīvības bulvārī, un sākta procedūra ēkas nodošanai ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Neorenesanses stilā celtajam namam ārējā seja atjaunota, ievērojot Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) norādes un saglabājot nama autentiskumu.

Vēsturiskais uzraksts Sakta pēc darbu pabeigšanas saglabāts, atgādinot par nama raibo vēsturi, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Darbus veicis AS Būvuzņēmums Restaurators, līguma summa – 716 463 eiro, kura tiek segta no VNĪ kapitālieguldījumiem. Tuvākajos gados ēkai tiek plānots atjaunot arī vēsturiskos koka logus.

Lai arī nams Brīvības bulvārī 32 atrodas pašā Rīgas centrā un ir ar bagātu faktu un emociju vēsturi kopš pašiem pirmsākumiem, plašāk mūsdienu sabiedrībā tas vienmēr ir bijis populārs ar skanīgo nosaukumu Sakta, kas iegūts padomju laikos. Pie Saktas tiek norunātas tikšanās, iepretim pāri ielai joprojām ir brīnišķīgais Saktas puķu tirdziņš, un tepat ir Brīvības piemineklis. Laiki ir mainījušies, pirmajā stāvā kādreizējo eleganto parfimērijas veikalu Sakta ir aizstājusi Latvijas Pasta centrālā filiāle, citviet pirmajā stāvā iekārtojušies kioski un kafetērijas, bet augšējos stāvos kopš 2014. gada mitinās Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, laipni aicinot viesos iepazīt mainīgās un pastāvīgās ekspozīcijas līdz brīdim, kad pēc VNĪ vadītās rekonstrukcijas tas atgriezīsies Rīgas pilī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

5 zelta likumi, kas palīdzēs ietaupīt laiku un finanses, atjaunojot biroja interjeru

Sadarbības materiāls, 02.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks, kad uzņēmumu telpas bija lietišķas un nemājīgas, ir palicis pagātnē. Cilvēki, kas ilgstoši strādājuši mājās, sagaida līdzīgas ērtības un mājīgumu arī birojā. Tomēr tas nenozīmē, ka jāsteidz pilnībā renovēt telpas un jāpērk no jauna viss iekārtojums. Mainīt telpas koptēlu un ērtības ir iespējams arī pavisam vienkārši, neiztērējot tam veselu bagātību. IKEA interjera dizainere Linda Ribaka-Orlova iesaka vienkāršus veidus un dalās ar padomiem, kā mainīt biroja interjeru.

Pirmais likums: apdomā zonējumu

Atvērta plānojuma biroji joprojām ir modē, tomēr interjera dizainere iesaka kārtīgi apdomāt zonējumu, īpaši tad, ja biroju iekārto no jauna vai maina veco iekārtojumu.

“Zonējums ir īpaši nozīmīgs telpās, kam ir vairākas funkcijas, piemēram, birojos, kur ir jāiekārto darba vietas, atpūtas stūrītis, jāsagaida klienti, jāeksponē preces un tamlīdzīgi. Zonējums palīdz ieviest telpā kārtību un centrē noteiktas aktivitātes konkrētās vietās. Kad telpu sadala zonās, uzreiz kļūst skaidrs, kādu mēbeļu, organizēšanas risinājumu vai sīkumu pietrūkst konkrētajās vietās, tāpēc vairs nav spiediena visu pirkt no jauna – var vienkārši piepirkt klāt dažas lietas un ietaupīt,” saka dizainere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Apdrošināt mežu – apdrošināt nākotni

Kristīne Komarovska, 19.07.2022

"Reinsons un Partneri" vadītājs, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātājs Reinis Reinsons.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamā īpašuma attīstītājs “Hepsor” Dreiliņos uzsācis jaunā biznesa kompleksa pirmās kārtas - “StokOfiss U30” būvniecību, kur maziem un vidējiem uzņēmumiem būs pieejami gan biroji, gan plašas telpas veikalu un noliktavu labiekārtošanai.

Šobrīd jau krietni vairāk nekā puse no pirmās kārtas pieejamajām telpām ir iznomātas. Jaunais biznesa komplekss netālu no Ulbrokas ielas un Augusta Deglava ielas krustojuma sastāvēs no divām kārtām, un plānotais kopējais investīciju apjoms ir aptuveni 13 miljoni eiro.

Industriālo platību tirgus atbilde e-komercijai 

E-komercija pakausī elpo ne tikai tradicionālajai tirdzniecībai, tā maina arī visnotaļ konservatīvo...

Biznesa kompleksa “StokOfiss U30” pirmās kārtas platība ir aptuveni 3650 m2. Divos stāvos būs pieejamas 10 nodalītas iznomājamas telpas, katra 323–487 m2 lielas, – piemērotas noliktavas, veikala vai biroja vajadzībām. Ar dažādu tehnisko risinājumu palīdzību katru no tām būs iespējams pielāgot atbilstoši nomnieku vajadzībām, tai skaitā, vairākas telpas varēs apvienot vienā.

Jaunā biznesa kompleksa pirmās kārtas ēkā pirmajā stāvā atradīsies tirdzniecības telpas, noliktavas un palīgtelpas. Savukārt otrajā stāvā būs izvietotas biroja telpas.

Klientu un darbinieku vajadzībām nomniekiem būs nodrošināta arī plaša bezmaksas autostāvvieta 84 automašīnām.

Biznesa kompleksa pirmās kārtas - „StockOfiss U30“ celtniecības darbus plānots pabeigt 2022.gada vasarā.

“Esam pateicīgi un gandarīti par klientu izrādīto interesi un to, ka mums ir izdevies iznomāt jau 70% no biznesa kompleksā pieejamajām telpām. „StokOfiss“ sniedz mazajiem uz vidējiem uzņēmumiem iespēju visas tirdzniecībai nepieciešamās telpas īrēt vienuviet, tādā veidā samazinot uzņēmumu loģistikas izdevumus, atvieglojot ikdienas darbus un veicinot uzņēmējdarbības efektivitāti," norāda “Hepsor” valdes loceklis Martti Krass.

”Blakus „StokOfiss U30“, Ulbrokas ielā 34, taps arī biznesa kompleksa otrā kārta “StokOfiss U34”.

Plānots, ka tā izīrējamā platība būs divas reizes lielāka – 7500 m2, kas dos vēl vairāk mazajiem un vidējiem uzņēmumiem iespēju tikt pie savām biroja, veikala vai noliktavas. Otrās kārtas telpas nomniekiem būs pieejamas 2023.gada vasarā.

Biznesa kompleksa “StokOfiss U30” ģenerālais būvuzņēmējs ir SIA “Mitt&Perlebach”, savukārt telpu iznomāšanas un nomas nosacījumu jautājumus koordinē „Colliers International“ zemes un industriālo platību komandas pārstāvji.

“Hepsor” ir dibināts Igaunijā 2011.gadā, kur līdz šim ir īstenoti vairāki nekustamā īpašuma projekti dzīvojamā un komercsegmentā. Latvijā “Hepsor” darbību uzsāka 2017.gada nogalē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kunturu īpašnieks: Mēģinu saprast – kāds ir virsmērķis, un kas nopelna?

Jānis Goldbergs, 18.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiek tirgota viena no lielākajām cūku audzēšanas saimniecībām ar nacionālo kapitālu Kunturi Valmieras novada Jeru pagastā. Lielākais Kunturu īpašnieks ar 87% daļu ir Jurģim Krastiņam piederošā SIA Saktas ZS, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi saimniekam. Viņa redzējumā prioritāšu maiņa biznesā ir parasta lieta, bet valstī pieņemto lēmumu kopums pēdējo divu gadu laikā gan ir dīvains process.

Fragments no intervijas

Sludinājumā, kas publicēts Latvijas Cūku audzētāju asociācijas tīmekļa vietnē, viss ir spīdoši – 5000 cūku, 300 sivēnmāšu, vidēji 58 tonnas cūkgaļas mēnesī, labiekārtotas kūtis, lopbarību izgatavo uz vietas, viss atbilst prasībām. Uzstādīts jauns katls fermu apkurei, ir sava kautuve, realizācijas tīkls. Uzņēmumā 66 darbinieki, 8 veikali, 2 autoveikali, mājaslapa, sadarbība ar veikalu tīkliem un lielveikaliem. Īsāk – viss, lai strādātu un pelnītu. Atbilstoši Lursoft datiem, 2020. gada apgrozījums 2,249 miljoni eiro, peļņa vairāk nekā 84 tūkstoši, bilances vērtība ap miljonu. Kāpēc pārdot Kunturus?

Kas jūs izbrīna? Ka kreditoru nav? Vai neparasti šķiet tas, ka pārdodam pelnošu uzņēmumu, jo bieži jau pārdod grimstošu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Balansa meklējumos starp vides un ražas sargāšanu

Vents Ezers, Valsts augu aizsardzības dienesta direktors, 28.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par topošajām izmaiņām augu aizsardzības jomā stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktors Vents Ezers.

Daudz dzirdēts par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izmantošanu lauksaimniecībā – gan pozitīvi, gan izteikti noraidoši viedokļi. Kāda ir reālā situācija, un kāda ir VAAD loma AAL aprites uzraudzībā?

Lauksaimniecība no citām tautsaimniecības nozarēm atšķiras ar to, ka sabiedrība redz ražošanas procesu no sēklas iesēšanas laukā līdz ražas novākšanai. Redzot smidzinātāju uz lauka, daudziem rodas negatīvas emocijas. AAL lietošana asociējas ar lielo ražotāju dzīšanos pēc lielākas ražas un ienākumiem, bet faktiski augu aizsardzība ir pirmais nosacījums, lai mums būtu pieejama kvalitatīva un droša pārtika. Slimību un kaitēkļu bojāta raža nav vizuāli pievilcīga, bet var būt nelietojama uzturā arī kaitīguma dēļ. Jāpiebilst, ka augu aizsardzība bija aktuāla jau pirms tūkstošiem gadu, kad augkopji izmantoja sēru un pelnus. Laika gaitā esam lietojuši dažādus paņēmienus – augu ekstraktus, pat arsēnu un dzīvsudrabu. Kāpēc? Pārtika ir cilvēka pamatvajadzība, tātad esam atkarīgi no tā, vai mūsu tīrumos un dārzos aug veseli un ražīgi augi. Vēsturiski neražas periodi laika apstākļu, kaitēkļu un slimību dēļ ir izraisījusi badu, epidēmijas, cilvēku migrāciju un karus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” ir būtiski paplašinājis sava well-being jeb labsajūtas biroja telpas, tādējādi tagad viss birojs aptuveni 2 600 kvadrātmetru platībā ir pielāgots labsajūtas biroja konceptam.

Tikko izremontētajās telpās pamatā strādās “Tele2” meitas uzņēmuma “Baltic Shared Services Center” un “Tele2 IoT” darbinieki. Biroja telpu rekonstrukcijā tika investēti aptuveni 400 000 eiro.

Veicot telpu rekonstrukciju, tika ņemta vērā darbinieku darba specifika un kultūra uzņēmumā, kā arī ieviesti moderno tehnoloģiju risinājumi produktivitātes celšanai.

“Rekonstruētajās telpās pamatā strādās mūsu kolēģi, kas ikdienā uzrauga to, lai “Tele2” tīkls visās Baltijas valstīs darbotos nevainojami, kā arī darbinieki, kuri kopā ar zviedru kolēģiem strādā pie dažādiem lietu interneta risinājumiem. Viņiem ir iekārtotas ne tikai modernas darba vietas, bet arī atpūtas telpas un telpas socializēšanai ar kolēģiem,” stāsta “Tele2” personāla departamenta direktore Aija Bite-Ozere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs “Lidl Latvija” uzņēmuma loģistikas centra teritorijā Rīgā, Dzelzavas ielā izbūvējis īpašas atpūtas telpas savu loģistikas partneru darbiniekiem.

Tas ir pirmais šāda veida projekts Latvijā un pilotprojekts arī “Lidl” valstīs. Kopā ar tālbraucēju šoferu atpūtas telpām izbūvēts arī aptuveni 14 000 kvadrātmetrus liels stāvlaukums kravas automašīnu ērtai novietošanai. Kopējās “Lidl” investīcijas šajā projektā sasniedz gandrīz 2 miljonus eiro.

Latvijā pirmās specializētas atpūtas telpas kravas pārvadājumu šoferiem atklāja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis, klātesot pārstāvjiem no Latvijas Loģistikas asociācijas, Latvijas Nacionālās kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas, asociācijas “Latvijas auto”, SIA “Vikotrans”, Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kameras un Latvijas Tirgotāju asociācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā atklāts Kauguru parks, kas ir jauna pilsētas atpūtas, sporta un pastaigu vieta 3,8 hektāru platībā. Pabeigta arī parka teritorijā esošo ēku – jauniešu mājas un sabiedrisko pakalpojumu ēkas – izbūve.

Projekts īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu - tā kopējās izmaksas ir 8 953 949,09 eiro, no tiem ERAF finansējums ir 1 440 865,05 eiro, valsts budžeta dotācija – 140 565,73 eiro, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības finansējums – 7 372 518,31 eiro, tai skaitā attiecināmās izmaksas ir 1 117 484,83 eiro un neattiecināmās izmaksas – 6 255 033,48 eiro.

Parkā ierīkotas sporta un aktīvās atpūtas zonas, āra trenažieru laukums 570 kvadrātmetru platībā, basketbola laukums un laukums slidotavai. Jauniešu sportiskajām aktivitātēm izbūvēts skeitparks 915 kvadrātmetru platībā ar 350 kvadrātmetru plašu nojumi. Mazākajiem parka apmeklētājiem pieejami rotaļu laukumi kopumā 1240 kvadrātmetru platībā. Zaļās zonas parkā veido 61% no kopējās parka teritorijas, ierīkots dekoratīvs rododendru dārzs ar dīķi, iekārtota arī pikniku zona gandrīz 500 kvadrātmetru platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā ražošanas procesa izmaksas un svaigpiena iepirkuma cenu sadārdzinājumu Latvijā ražotu piena produktu cenas kāps arī turpmāk, sacīja aptaujātie nozares pārstāvji.

AS "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētājs Agris Skvarnovičš komentēja, ka pašreizējā situācija apstākļos, kuros pieaug uzņēmuma izmaksas dažādās pozīcijās, arvien pasliktinās.

Viņš skaidroja, ka, lai arī elektrības biržas cena patlaban Latvijai samazinājusies, joprojām turpina augt, piemēram, apkures, tostarp gāzes, cena. Līdztekus piena iepirkuma cenas kāpumam, energoresursu sadārdzinājums ir viens no būtiskākajiem produktu pašizmaksas ietekmējošajiem faktoriem.

Pēc "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētāja aplēsēm kopējā uzņēmuma produkcijas pašizmaksa pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos, salīdzinājumā ar analogu periodu 2020.gadā, pieaugusi par aptuveni 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot ilgtspējīgas attīstības iniciatīvas un turpinot investīcijas energoefektīvos projektos, pārtikas mazumtirdzniecības tīkls ELVI tuvāko mēnešu laikā investēs vairāk nekā pusmiljonu eiro un uzstādīs saules baterijas elektroenerģijas ražošanai lielākajos tīkla veikalos.

Plānots, ka projekta pirmajā kārtā ar solārajām iekārtām tiks aprīkoti vismaz 10% no visiem tīkla veikaliem.

“Saules paneļu uzstādīšana elektroenerģijas ražošanai ir nākamais solis ilgtspējīgas attīstības veicināšanā – iepriekšējos gados daudzi veikali ir aprīkoti ar siltumatguves tehnoloģijām un energoefektīvām tirdzniecības iekārtām, kas ir ļāvis saimniekot atbildīgi pret apkārtējo vidi un optimizēt ar tirdzniecības procesu saistītās izmaksas. Saules paneļu uzstādīšana elektroenerģijas ieguvei ir turpinājums šīm iniciatīvām, kas vēl vairāk mazinās veikalu atkarību no ārējiem faktoriem, ļaujot strādāt energoefektīvi,” saka SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rostovskis: Aicinu Ministru prezidentu publiski atvainoties visiem Latvijas uzņēmējiem

Db.lv, 27.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiski izskanējušais Ministru prezidenta apgalvojums, ka sabiedrība no saviem nodokļiem uztur uzņēmējus, ir pilnīgi aplams, uzņēmējus aizvainojošs un nepamatoti šķeļ sabiedrību, paziņojumā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

"Ņemot vērā, ka naudu valsts budžetā nopelna pamatā uzņēmēji un viņu komandas, es aicinu Ministru prezidentu publiski atvainoties visiem uzņēmējiem par šo aizvainojošo un nepatieso apgalvojumu," norāda A.Rostovskis.

Kariņš: Mēs nevaram mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību 

Sabiedrība nevar mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā nav īpaši pieprasīta, komentējot...

Viņš akcentē, ka viss sākas ar izpratni par to, no kurienes rodas nauda: "Tā neuzrodas valsts budžetā no nekā, nauda rodas no uzņēmējdarbības, visvairāk no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar eksportu. Eksportējošie uzņēmumi, pārdodot savas preces un pakalpojumus ārpus Latvijas robežām, mūsu valsts budžetam piesaista naudu no ārpuses. Tāpat arī iekšējā tirgū strādājošie uzņēmēji rada darba vietas, preces, pakalpojumus, līdz ar to arī naudu. Tā kā nauda rodas tirgus attiecību rezultātā – ja nav uzņēmēju un nenotiek uzņēmējdarbība, nerodas nauda, ko pārdalīt, ielikt valsts budžetā un realizēt valsts funkcijas".

A.Rostovskis turpina: "Ja runājam par uzņēmumiem, kas izpilda valsts pasūtījumus un piedalās valsts budžeta izlietošanā, arī to var īstenot tikai tāpēc, ka ir šī nauda, ko radījuši eksportējošie un tirgū aktīvie uzņēmēji un, kas nonākusi publiskā sektora izmantošanai. Visi finanšu līdzekļi, kas nonāk ministrijās, slimnīcās, skolās un citās valsts iestādēs, ir uzņēmēju radīti, jo publiskais sektors viens pats naudu nerada. Lai arī publiskā sektora darbiniekiem nodokļi tiek uzskaitīti, būtībā tiek apgrozīti jau esošie finanšu līdzekļi un papildus tie nerodas. Uzņēmēju jau iepriekš radītā nauda iziet cauri šiem nodokļu līkločiem, vairāk tās nekļūst. Tieši tāpēc apgalvojums, ka sabiedrība par saviem nodokļiem uztur uzņēmējus, ir pašos pamatos pilnīgi nepareizs. Uzņēmēju un viņu komandu radītā nauda ir tā, no kuras arī tiek dots šis atbalsts grūtā brīdī".

LTRK prezidenta ieskatā ļoti liela nozīme ir tam, kāda uzņēmējdarbības vide ir valstī – vai tā ir konkurētspējīga, vai uzņēmēji var darboties ar pilnu jaunu un radīt pietiekami preces un pakalpojumus, kas tālāk jau rada naudu. "Diemžēl pēc 30 neatkarības gadiem Latvijā ekonomikas rādītāji ir vieni no zemākajiem Eiropā. Atbildīga par to noteikti nav tikai valsts, arī uzņēmējs ir līdzatbildīgs ar to, ka varbūt nebija pietiekami uzņēmīgs, vai pietrūka zināšanu, lai īstenotu savas ieceres. Bet reālā situācija ir tāda, ka valstīs, kurās biznesa vides regulējums ir uzņēmējiem labvēlīgāks, arī sabiedrība dzīvo labāk un labklājības līmenis ir augstāks," norāda A.Rostovskis.

"Pēdējos divus gadus, kas pavadīti pandēmijas ēnā, valsts ir nesamērīgi ierobežojusi uzņēmējus, it sevišķi tās nozares, kas šobrīd cietušas visvairāk, piemēram, tūrisma un viesmīlības nozare. Vienā brīdī valsts vadītāji saka, ka strādāt nedrīkst, bet citā – paziņo, ka nevar vairs nozares uzņēmumus uzturēt. LTRK jau no pandēmijas sākuma ir vērsusi uzmanību, ka lēmumiem jābūt līdzsvarotiem un ierobežojumiem - samērīgiem. Krīze nav tikai veselības jomā, krīze ir arī uzņēmējdarbībai. Un divi gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai varētu atrast risinājumus un pieņemt samērīgākus un racionālākus lēmumus. LTRK jau ilgu laiku ir aicinājusi valdību uzņēmējiem ļaut strādāt, vienlaikus pašiem rūpējoties par to, lai viņu uzņēmumos vīruss neienāk. Taču līdz šim virkne uzliktie ierobežojumi tik un tā bijuši nepamatoti un nesamērīgi. Tikmēr citās Eiropas valstīs daudzas nozares sāk atgriezties pirmspandēmijas stāvoklī, uzņēmumi strādā, nozares iet uz priekšu, jo ierobežojumi ir elastīgāki, samērīgāki. Līdz ar to, tām valstīm budžeta nauda nav jāinvestē uzņēmēju atbalstam, uzņēmēji naudu rada paši," teic LTRK prezidents.

Viņaprāt, mūsu valsts vadītājiem vajadzētu atgriezties pie ekonomikas pamatiem un izprast to, no kurienes rodas nauda. Un izglītot par to arī sabiedrību. Ņemot vērā, ka naudu valsts budžetā nopelna pamatā uzņēmēji un viņu komandas, Ministru prezidentam būtu publiski jāatvainojas visiem uzņēmējiem par aizvainojošo un nepatieso apgalvojumu, ka sabiedrība uztur uzņēmējus, uzskata A.Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz gada laikā kopš tiesa lika bijušajiem "Parex banka" valdes locekļiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim valstij atmaksāt 124,3 miljonus eiro, no viņiem ir izdevies atgūt vien 540 000 eiro.

SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" aģentūru LETA informē, ka naudas līdzekļi ir atgūti, realizējot "Possessor" hipotekārā kreditora tiesības. Parādnieku aktīvi ir nodrošināti ar hipotēkām par labu "Possessor" un tā meitas sabiedrībai SIA "Reap".

Sprieduma izpilde atlikušajā daļā tiks nodrošināta, ievērojot normatīvo aktu, tostarp Civilprocesa likuma, prasības un pašlaik noteiktās darbības atlikušā parāda atgūšanai.

Jau vēstīts, ka Augstākā tiesa (AT) pērnā gada maijā lēma neierosināt kasācijas tiesvedību pēc Kargina un Krasovicka kasācijas sūdzībām, kā arī "Possessor", "Reap" un AS "Reverta" pretsūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 20201.gada 25.janvāra spriedumu.

Komentāri

Pievienot komentāru