Starptautiskais apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums “Balcia Insurance” (Balcia) 2022. gadā piedzīvojis strauju izaugsmi, bruto parakstīto prēmiju apjomam sasniedzot 81 miljonu eiro, kas ir pieaugums par 59 %, salīdzinot ar gadu iepriekš, informē uzņēmums.

Pērnā gada vasarā “Balcia” veiksmīgi atsāka savu darbību Latvijā, kur parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 6,6 miljonus eiro.

Augstos izaugsmes rādītājus galvenokārt veicinājusi efektīva izmaksu pārvaldība kopā ar investīcijām jaunos apdrošināšanas pakalpojumos, digitālos izplatīšanas kanālos un jaunos tehnoloģiskos risinājumos, kas ļāvuši paātrināt atlīdzību izmaksas procesu. Savukārt sadarbībā ar diviem starptautiskiem jaunuzņēmumiem izstrādāts inovatīvs risinājums transporta apdrošināšanas atlīdzību automatizācijai, kas klientiem būs pieejams šī gada otrajā pusē. Uzņēmums pērn ieguldījis arī zīmola atpazīstamībā, par teju 80 % audzējot klientu bāzi.

Starptautiskais apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums “Balcia Insurance” (Balcia) šovasar plāno uzsākt darbību Igaunijas tirgū, nostiprinot savu klātbūtni Baltijas reģionā.

Apņemoties nodrošināt inovatīvus, visaptverošus nedzīvības apdrošināšanas produktus un mūsdienīgus klientu apkalpošanas kanālus, “Balcia” plāno apkalpot gan privātpersonu, gan uzņēmumu vajadzības.

“Balcia” uzņēmuma filiāli kaimiņvalstī vadīs Deniss Nikolajevs, kurš iepriekš bijis “ADB Gjensidige” Igaunijas filiāles vadītājs un apdrošināšanas pārdošanas vadītājs “BTA Baltic Insurance Company”. Viņa vadībā uzņēmumā šogad paredzēts izveidot vismaz 25 jaunas darba vietas un izaugsmi turpināt arī nākamajos gados.

“Mūsu klātbūtne Igaunijā iezīmē būtisku pavērsienu “Balcia” biznesa attīstības stratēģijā, kuras mērķis ir nostiprināt mūsu pozīciju Baltijas reģionā,” norāda Balcia valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Lai uzlabotu Latvijas apdrošināšanas pakalpojumu lietotāju pieredzi, apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums “Balcia” ir izstrādājis inovatīvu mobilo lietotni, kurā iegādāties apdrošināšanas pakalpojumus un pieteikt atlīdzību.

Jaunajā mobilajā lietotnē vienkārši un ērti varēs iegādāties apdrošināšanas pakalpojumus, kā arī pieteikt atlīdzību un laika atskaites formā ērti sekot līdzi atlīdzības pieteikuma izpildes laikam. Lietotne ietvers arī līdz šim nebijušu funkcionalitāti Latvijā – ceļu satiksmes drošības karti. Tā nodrošinās, ka jebkurš lietotājs mobilajā lietotnē varēs apskatīt bīstamos satiksmes punktus izvēlētā reģionā, lai ceļš būtu iespējami drošs un bez nepatīkamiem starpgadījumiem.

“Līdz ar jaunās lietotnes ieviešanu vēlamies uzlabot mūsu klientu pieredzi, turpinot ieviest digitālos risinājumus uzņēmuma ikdienā. Mobilā lietotne ir izstrādāta tā, lai tajā jebkurš interesents varētu viegli iegādāties apdrošināšanas pakalpojumus, novērtēt savu drošību, dodoties ceļu satiksmē, un parocīgi pieteikt atlīdzību, ja rodas tāda nepieciešamība. Turklāt lietotne nodrošinās 100 % bezpapīru apkalpošanu visā pakalpojuma ciklā,” stāsta “Balcia” valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums “Balcia” noslēdzis sadarbības līgumu ar “Energica” markas motociklu pārstāvi Latvijā “Energica Latvia”, kļūstot par pirmo apdrošināšanas uzņēmumu Latvijā, kas piedāvās elektrisko motociklu apdrošināšanu.

Latvijā joprojām autotransporta radītais vides piesārņojums turpina palielināties, un aptuveni 83 % siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) rada tieši privātie transportlīdzekļi. “Balcia” apņēmusies veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu pieejamību, atbalstot inovāciju attīstību un esot tuvāk klimata mērķu sasniegšanai.

Sadarbība ar pasaulē vadošo elektrisko motociklu izplatītāju “Energica Latvia” ir mērķtiecīgs solis, lai veicinātu Latvijas iedzīvotājus izvēlēties “zaļākus” transportlīdzekļus, atbalstot ilgtspējīgu pilsētvides attīstību.

“Tas ir mīts, ka apdrošinātāji piesardzīgi apdrošina elektriskos transportlīdzekļus. Mēs esam gatavi uzņemties risku, kas saistīti ar šo spēkratu remontdarbu izmaksu kompensāciju, jo uzskatām, ka apdrošināšana nedrīkst būt šķērslis iedzīvotāju vēlmei iekšdedzes spēkratu nomainīt uz videi draudzīgāku transportlīdzekli,” uzskata “Balcia” viceprezidents Reinis Bērzkalns.

Izmitināšanas pakalpojumi būtu jāsniedz tikai sertificētiem un nodokļus maksājošiem uzņēmējiem vai privātpersonām, komentējot ekonomikas ministram doto uzdevumu līdz nākamā gada beigām izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par jauna īstermiņa īres mītņu reģistra izveidi vai esošo datubāžu pielāgošanu Eiropas Parlamenta regulai, sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš uzsvēra, ka LVRA jau vairāku gadu garumā aktīvi ir iestājusies par īstermiņa īres tirgus sakārtošu un reģistra izveidi, kā arī aicinājusi iesaistīties valdību. "Uzskatām, ka darbs pie tā ir jāveic nekavējoties, bez liekas vilcināšanās," norādīja Kalniņš, piebilstot, ka asociācija noteikti aktīvi piedalīsies Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotajā darba grupā, lai kopīgi definētu, kādi ierobežojoši nosacījumi vai prasības būtu piemērojamas attiecībā uz īstermiņa īres mītnēm kā izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas atsevišķu sektoru.

Kalniņš skaidroja, ka šādai iecerei ir potenciāls izskaust negodīgos tirgus spēlētājus, kas nozīmē godīgu konkurenci starp tradicionālajiem izmitinātājiem, piemēram, viesnīcām, un personīgo apartamentu īstermiņa izīrētājiem.

Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums “Balcia” investējis vienu miljonu eiro ieguldījumu fondā “Merito Sustainable Energy FUND I”, kas izveidots deviņu saules elektrostaciju izbūvei visā Latvijā.

“Balcia” jau iepriekš veicis investīcijas uzņēmumos, kas darbojas atjaunojamo energoresursu jomā.

20 miljonu eiro ieguldījumu fonds dibināts ar mērķi Latvijas reģionos īstenot vērienīgu vietējo investoru un uzņēmēju iniciatīvu – deviņu saules elektrostaciju izbūvi. Plānots, ka to kopējā jauda sasniegs vairāk nekā 66 MW.

“Pēdējo gadu laikā Latvijā realizētie saules paneļu projekti liecina, ka saules enerģijai ir liels potenciāls, tomēr joprojām tās izmantošanā būtiski iepaliekam no citām ES valstīm. Ar šo investīciju palīdzēsim veicināt vietējās infrastruktūras attīstību zaļās enerģijas ieguvei, vienlaikus stiprinot valsts enerģētikas neatkarību ar pašmāju kapitālu. “Balcia” ir pirmais fonda institucionālais investors, un mūsu līdzfinansējums ir būtiska daļa no starta kapitāla, lai šo ilgtspējas projektu realizētu,” saka “Balcia” valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

Aktīvākais mēnesis atpūtai, pasīvākais – darījumiem. Tā nekustamā īpašuma tirgu jūlijā, kas šobrīd atgriezies pie izteiktas sezonalitātes, raksturo nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Lai pārdotu īpašumu par tirgus cenu, joprojām nepieciešamas 86 dienas, secināts jaunākajā nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” ikmēneša “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”. Cenu šūpoles būtiski nav spējusi sakustināt arī inflācija un kārtējais EURIBOR likmes pieaugums. Darījumu vadītāji novērojuši: pircēji sāk pieņemt jauno ekonomisko realitāti un ir gatavi domāt par hipotekāro kredītu - tomēr tikt pie kārotā īpašuma pat ar aizdevumu kļūst arvien grūtāk, jo lielai daļai potenciālo pircēju ienākumu līmenis neiekļaujas noteiktajā formulā, kas bankai palīdz aprēķināt klienta maksātspēju kredīta saņemšanai. Tas savukārt veicina citu tendenci – apgriezienus uzņem īres tirgus.

Vasara nav nesusi cerētos rezultātus nedz pārdevējiem, nedz pircējiem. Lai gan augusts bijis aktīvāks par iepriekšējiem mēnešiem, darījumu dinamika saglabājas stabila. Nekustamo īpašumu tirgus dalībnieku monumentālā pārliecība iesakņojusies uzskatā, ka cenas kuru katru brīdi kritīs vai augs – atkarībā no puses vajadzības, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Uzņēmums norāda, ka mājokļu segmentu pašlaik notur pircēji, kas gatavi iegādāties īpašumu par saviem līdzekļiem, darījuma summai vidēji svārstoties no 40 000 līdz 60 000 eiro. Reizē turpina augt piedāvājumā esošo dzīvokļu skaits. Aizvien lielāku īpatsvaru no tiem veido īpašumi, kas pieder ārzemēs strādājošiem un dzīvojošiem Latvijas iedzīvotājiem.

Mēneša laikā iegādei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā pieaudzis par 15%. Kopumā augustā pārdošanā bija 4710 dzīvokļi. Par 17% pieaudzis arī īres dzīvokļu skaits, kas tomēr ir teju uz pusi mazāks nekā pārdošanā esošo dzīvokļu skaits – augustā īrei bija pieejami 2400 dzīvokļi. Jauno projektu pirmreizējā tirgū Rīgas apkaimēs augustā iegādei bija pieejami 1200 dzīvokļi – par 10% vairāk nekā jūlijā. Vidējā cena saglabājas nemainīga ne tikai pārdošanas sludinājumos (2770 EUR/ m²), bet arī faktiskajos darījumos, sastādot 2550 EUR/ m². Mēneša laikā būtiskas izmaiņas nav novērotas arī darījumu summās jauno projektu otrreizējā tirgū. Augustā cena par mājokļa kvadrātmetru jaunajā projektā apkaimēs sasniedz ap 1970 EUR/ m². Savukārt Rīgas centrā novērots neliels cenu pieaugums par 6% - no 2540 EUR/ m² jūlijā līdz 2700 EUR/ m² augustā.

Vācijas mājokļu īres tirgū turpina pieaugt cenas, jo pieprasījums pilsētās ir augsts, jaunu mājokļu būvniecība norit lēni un nekustamā īpašuma investori atliek pirkumus.

Šogad pirmajā pusē Berlīnē, Hamburgā, Ķelnē, Frankfurtē, Diseldorfā, Štutgartē un Leipcigā vidējā īres maksa pieauga par 6,7%, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Jones Lang LaSalle" (JLL) apkopotie dati. Pērn janvārī-jūnijā īres cenu kāpums bija 3,7%.

Visvairāk īres maksa pieauga Berlīnē un Leipcigā, kur salīdzinājumā ar pagājušo gadu īres cenu kāpums ir mērāms ar divciparu skaitli. JLL paskaidroja, ka Berlīnē pērn iebraucēju skaits no pilsētas aizbraukušo skaitu pārsniedza par 86 000, bet tirgū nonāca tikai 17 000 jaunu dzīvokļu. Speciālistu vērtējumā situācija Eiropas lielākās ekonomikas galvaspilsētas mājokļu tirgū kļūst arvien saspringtāka.

Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums stājās spēkā šī gada 1.janvārī, taču jau pirmajās sapulcēs, kuras dzīvokļu īpašnieki sasauca, lai lemtu par zem savas mājas esošās zemes iegādi, atklājās, ka dažas būtiskas nianses likuma izstrādātāji nav ņēmuši vērā.

Proti, tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri savas zemes domājamās daļas jau izpirkuši, par tām nāksies maksāt vēlreiz. Pretējā gadījumā dalīto īpašumu pilnībā izbeigt nebūs iespējams. Ar šādu situāciju saskārusies arī māksliniece un režisore Indra Sproģe.

Kad divtūkstošo gadu sākumā Indra Sproģe privatizēja savulaik Rīgas domes viņai piešķirto mākslinieku darbnīcu Jaunciema gatvē 147, nelielā divstāvu koka ēka, kurā kādreiz atradies kultūras nams, bija tuvu sabrukšanas robežai. Indras Sproģes īpašumā nonāca viss ēkas pirmais stāvs, bet otrā stāva divus dzīvokļus privatizēja to toreizējie īrnieki. Māksliniece namu par saviem līdzekļiem būtiski atjaunoja un izpirka arī zemi no ASV mītošā Jaunciema papīrfabrikas īpašnieka mantinieka.

Nepilnas diennakts laikā apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums “Balcia” izvērtējis visus 7. augusta postošās vētras atlīdzības pieteikumus un pieņēmis pozitīvus lēmumus par atlīdzību izmaksu, daļai no atlīdzību pieteikumiem veiktas izmaksas.

Līdz otrdienas, 8. augusta, plkst. 18.00 “Balcia” kopumā saņēmusi 48 atlīdzības pieteikumus par postošo negaisu nodarītajiem kaitējumiem, pirmie pieteikumi no klientiem tika saņemti vēlā pirmdienas, 7. augusta, vakarā.

Apdrošināšanas uzņēmums jau ir veicis maksājumus vairākiem klientiem un rezervējis vēl vismaz 250 000 eiro. Tomēr reālo zaudējumu apmērs būs lielāks, jo klienti turpina iesūtīt remontdarbu tāmes un faktiskās izmaksas, kā arī uzņēmuma eksperti joprojām apseko vētrā cietošos īpašumus, lai novērtētu bojājumus un vienotos par atjaunošanas vai aizstāšanas darbu veikšanu.

“Ar apdrošināšanas atlīdzību automatizācijas un mākslīgā intelekta risinājumu palīdzību spējām pieņemt lēmumus vienas dienas laikā. Vienkāršākos atlīdzības pieteikumus apstrādājām piecu minūšu laikā un gadījumos, kad kā atlīdzība izvēlēta naudas izmaksa, veicam attiecīgo maksājumu. Ātra reakcija no apdrošinātāja puses šajā situācijā ir kritiski svarīga mūsu Zemgales klientiem, kuru īpašumi bojāti vissmagāk,” stāsta “Balcia” viceprezidents Reinis Bērzkalns.

Jaunais Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kuram būtu jāstājas spēkā jau nākamgad, paredz būtiskas izmaiņas attiecībās starp dzīvokļu īpašniekiem vai visiem kopīpašniekiem un komunālo pakalpojumu sniedzējiem.

Svarīgākais – būs iespējami tikai tiešie norēķini. Taču iecerētie normatīvie akti diemžēl nerisina seno un sasāpējušo problēmu – neatgūstamo parādu norakstīšanu.

Domājot par to, kā nākotnē veidosies attiecības ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, dzīvokļu īpašniekiem vai kopīpašniekiem ir jāatceras divi svarīgi aspekti.

Pirmkārt, par mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saistību izpildi atbildība par mājas pienācīgu pārvaldīšanu būs jāuzņemas dzīvokļu īpašnieku kopībai vai visiem kopīpašniekiem. Tieši dzīvokļu īpašnieku kopība vai kopīpašnieki būs tie, kurai būs tiesības un pienākums kārtot attiecības visu dzīvokļu īpašnieku vai kopīpašnieku vārdā. Tostarp slēgt līgumus par ūdens, siltumenerģijas, u.c. pakalpojumu piegādi. Pārvaldnieka kā pārstāvja pienākums būs tikai noslēgt šos līgumus dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku vārdā.

Ieguldot vairāk nekā 8 miljonus eiro, vadošais mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” nodevis ekspluatācijā savu pirmo tikai īrei paredzēto un speciāli šim mērķim projektēto daudzdzīvokļu ēku ar 96 energoefektīviem un funkcionāliem divu un trīs istabu īres dzīvokļiem.

Deviņu stāvu ēka atrodas Krasta masīva apkaimes iedzīvotājiem jau zināmajā jauno mājokļu projektā “Krasta kvartāls”, Grēdu ielā. Pateicoties saules paneļu stacijām, elektroauto uzlādes iekārtām un ilgtspējīgai lietusūdens apsaimniekošanas infrastruktūrai, jaunais īres nams uzskatāms par ilgtspējīgāko un zaļāko šādas funkcijas ēku Latvijā.

“Saskaņā ar nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” datiem šobrīd profesionālo īres tirgu Rīgā un Pierīgā veido nedaudz vairāk nekā 3500 mājokļu. Ja raugāmies tikai uz jaunajiem projektiem, šādu mājokļu ir aptuveni 1000. Līdz ar to man ir patiess gandarījums, ka ar mūsu pirmā īres nama pabeigšanu esam spējuši būtiski papildināt profesionālā īres tirgus mājokļu fondu, piedāvājot īrniekiem energoefektīvus, daļēji labiekārtotus pārdomāta plānojuma dzīvokļus, kuru augsto kvalitāti garantējam gan kā projekta autors un būvnieks, gan kā profesionāla īres servisa nodrošinātājs, šajā lauciņā aizgūstot labāko pieredzi no mūsu Skandināvijas kolēģiem,” saka “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Sākts projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā noslēdzošais etaps 13. janvāra ielas, 11. novembra krastmalas un Maskavas ielas satiksmes mezgla pārbūvē, informē Rīgas dome.

Kopumā pašlaik darbi citās projekta zonās noris atbilstoši grafikam un tos plānots pabeigt šī gada septembrī.

13. janvāra ielas, 11. novembra krastmalas un Maskavas ielas satiksmes mezgla pārbūvi sāka ar apakšzemes komunikāciju maiņu, un šo darbu izbūve ir noslēguma stadijā. Šobrīd uzsākta brauktuves seguma, kā arī veloceļa un ietves segumu izbūve.

Maskavas ielas posmā no tilta pār Pilsētas kanālu līdz Dzelzceļa tiltam šobrīd izbūvē tramvaju sliežu ceļu. Virs tilta Maskavas ielā turpinās brauktuves konstrukcijas izbūve, kam sekos sliežu pārmiju būvniecība. Noslēgumam tuvojas tilta atjaunošanas darbi ‒ turpinās margu atjaunošana, kā arī remontdarbi no ūdens zonas, lai atjaunotu vēsturisko ķieģeļa mūra arku. Tāpat Maskavas ielā iepretim Rīgas Centrāltirgum šobrīd norisinās pēdējie apjomīgākie apakšzemes inženiertīklu maiņas darbi, kam sekos ielas brauktuves atjaunošana.

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Vadošais mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija”, paplašinot un diversificējot piedāvājumu, šī gada vasarā nodos ekspluatācijā pirmo tikai īrei paredzēto un speciāli šim mērķim projektēto daudzdzīvokļu ēku, kurā būs pieejami 96 divu un trīs istabu dzīvokļi.

Vairāk nekā 8 miljonus eiro vērtais īres nams atradīsies projektā “Krasta kvartāls”, Grēdu ielā 17.

Tuvāko gadu laikā atkarībā no tirgus situācijas attīstītājs plānojis vēl vairāku īres namu būvniecību dažādās Rīgas apkaimēs.

“Saskaņā ar tirgus datiem šobrīd īrētā mājoklī mitinās 25,8% Latvijas iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā 52% dzīvo Rīgā un Pierīgā. Vienlaikus dzīvojamais fonds galvaspilsētā ir novecojis, pirmskara un padomju laikos celtās ēkas pārsvarā nav renovētas, tām ir zema energoefektivitāte un citas tehniska un sadzīviska rakstura nepilnības. Savukārt mājokļi jaunajos projektos, kur ir padomāts par kvalitatīvas un funkcionālas dzīves vides nodrošināšanu, līdz šim lielākoties bija pieejami tikai iegādei. Piesakot sevi īres segmentā, piedāvāsim cilvēkiem iespēju izbaudīt jaunā mājokļa priekšrocības jebkurā dzīves posmā, turklāt uz elastīgiem nosacījumiem un bez kredītsaistību uzņemšanās, nepiesaistot savu dzīvi konkrētam dzīvoklim,” stāsta “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Hibrīda darba režīms, kad darbiniekam ir iespēja kombinēt darbu birojā ar attālināto darbu, nav jauninājums, bet COVID-19 pandēmijas ietekmē tieši šis darba modelis kļuva par teju populārāko starp biroju darbiniekiem visapkārt pasaulei.

Aptaujas liecina, ka lielākajai daļai darbinieku tagad ir iespēja strādāt gan birojā, gan attālināti, daudziem biroja darbiniekiem tā ir kļuvusi par jaunu realitāti. 90% Colliers aptaujāto biroja darbinieku komerciālajā un publiskajā sektorā atbildēja, ka viņiem ir iespēja izvēlēties strādāt gan uz vietas, gan attālināti. Paredzams, ka šāds hibrīdais darba stils, kam ir daudz priekšrocību gan privātpersonām, gan darba devējiem, būs populārs un plaši izplatīts vēl ilgu laiku.

Pandēmijas sākumā cilvēki būtībā atzina, ka birojā vēlas strādāt vairāk nekā pusi nedēļas, bet no mājām - 1-2 dienas nedēļā. Pēc diviem gadiem situācija ir pretēja un paradumu maiņa ir notikusi un attālinātā darba pusi un par šo laiku cilvēkiem ir izveidojusies rutīna, ko izjaukt un mainīt ir diezgan izaicinošs uzdevums. Turklāt mērījumi/dati liecina, ka ir vidēji 20% (1 darba diena) atšķirība starp to, cik dienas nedēļā cilvēki saka, ka vēlētos strādāt birojā un cik patiesībā strādā birojā. Pasaulē vidēji darbinieki saka, ka vēlas būt birojā 2,5 dienas nedēļā, savukārt no biroja sistēmām nolasītie dati liecina, ka patiesībā tās ir 1,5 dienas nedēļā. Šī tendence iezīmējusies arī Latvijā, un to norāda arī vairāku uzņēmumu kolektīvu vadītāji.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) B korpusa attīstībai varētu nepietikt līdzekļu, teikts Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā.

Sākotnēji slimnīcas B korpusa projektēšanai, būvniecībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī telpu aprīkošanai sākotnēji 2020.gadā tika plānots izmaksas 151 185 240 eiro ar pievienotās vērtības nodokli. Savukārt šī gada 14.martā valdība lēma 16 290 890 eiro novirzīt slimnīcas A ēkas otrās kārtas attīstības projekta izmaksu pieaugumam būvniecības nozarē saistībā ar Krievijas Federācijas uzsākto karadarbību Ukrainā segšanai. Līdz ar to, slimnīcas B ēkas attīstībai pieejamais finansējums samazinās un ir 134 894 349 eiro.

Tāpat slimnīcas B korpusa attīstības projektam ir piemērots Eiropas Savienības fondu rezerves jeb elastības finansējums, kas nozīmē, ka Slimnīcai viss plānotais attiecināmais atbalsta finansējums projektu iesniegumu atlases izsludināšanai un līguma par projekta īstenošanu slēgšanai, būs pieejams tikai pēc 2024.gada vidusposma pārskata iesniegšanas Eiropas Komisijā un elastīguma summas pārskatīšanas, provizoriski 2026.gadā, informē VM.

EURIBOR debesīs kāpj straujāk nekā garā pupa – šobrīd likme sasniedz teju 3.8%. Aizņēmēju ikmēneša maksājumos tas redzams kā 20-25% pieaugums.

Salīdzinājumam: ja pirms gada par kredītu divu istabu dzīvoklim jaunajā projektā bija jāmaksā aptuveni 500 EUR, pašlaik ikmēneša kredīta summa pieaugusi par 100-200 EUR, neskaitot komunālos maksājumus. Lai gan aizņemšanās mājokļa iegādei kļuvusi krietni dārgāka, sabiedrība pamazām sāk pierast pie jaunās situācijas un meklē risinājumus, piemēram, izvēlas garāku hipotekārā apmaksas termiņu, samazinot ikmēneša maksājuma apjomu vai pārorientējas uz mazākas platības mājokļiem. Tāpat nekustamo īpašumu aģentūra “Latio” novērojusi: joprojām trešdaļa darījumu notiek bez bankas finansējuma piesaistes, izmantojot līdzekļus no mantojuma, iepriekš pārdota īpašuma vai uzkrājumiem. Darījumi par savu naudu notiek gan Rīgā, gan tās apkārtnē, gan atsevišķos reģionos, piemēram, Zemgalē. Kopš aprīļa tikai par 1% pieaudzis to mājokļu skaits, kas pārdoti mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Aktivitāte mājokļu tirgū sarūk mājsaimniecību maksātspējas un jauno mājokļu pieejamības pasliktināšanās dēļ, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Energoneefektīvu mājokļu piedāvājums ir nedaudz palielinājies, radot lejupvērstu spiedienu uz to cenām. Vienlaikus jauno mājokļu piedāvājums ilgstoši ir nepietiekams, un to cenu pieaugums paātrinās. Straujais būvniecības izmaksu kāpums vēl vairāk vājinās jauno mājokļu pieejamību, skaidro Latvijas Banka.

Mājsaimniecību maksātspējas un jauno mājokļu pieejamības pasliktināšanās ietekmē aktivitāte Latvijas nekustamā īpašuma tirgū sarūk, teikts pārskatā. 2023.gada aprīlī nekustamā īpašuma pirkumu skaits bija par 15,2% mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Aktivitātes kritums sevišķi krass ir Pierīgā, kur pirkumu skaits februārī saruka līdz 2020.gada zemākajam rādītājam un martā-aprīlī atguvās vien nedaudz. Latvijas Bankas ieskatā tas varētu būt skaidrojams ar privātmāju un apbūves zemes pirkumu skaita nozīmīgu kritumu. Dzīvokļu pirkumu skaits samazinājās mēreni.

BTA un YIT kopā ar Lumi Mājas veido pirmo projektu Latvijā – dzīvokļi tikai īrēšanai. Tā kā pieprasījums pēc jauniem un energoefektīviem mājokļiem turpina apsteigt piedāvājumu galvaspilsētas īres tirgū, 25. martā atklāts pirmais īres dzīvojamais nams.

Stirnu projekts ir daļa no Baltijas īres dzīvokļu portfeļa ar 479 dzīvokļiem Tallinā, Rīgā un Viļņā, kurā investori ir “Vienna Insurance Group” filiāle “BTA Baltic Insurance Company” un “YIT”, kuri arī ir zonas attīstītāji.

BTA ar YIT vienojas par īres namu būvniecību Baltijā 

Turpinot realizēt investīciju ieguldījumu stratēģiju nekustamo īpašumu jomā, AAS “BTA Baltic...

Pirmie īrnieki varēs ievākties jau no 6. aprīļa. Dzīvokļi, kuru platība ir no 34 līdz 65 kvadrātmetru, jau ir iekārtoti un aprīkoti ar visu nepieciešamo, tostarp ledusskapi-saldētavu, veļasmašīnu, plīti, cepeškrāsni, tvaika nosūcēju, trauku mazgājamo mašīnu un skapjiem gaiteņos un guļamistabās.

Projekta galvenā investora “BTA Baltic Insurance Company” valdes priekšsēdētājs Volfgangs Štokmaiers ir gandarīts par unikālo investīciju projektu Latvijas galvaspilsētā.

“BTA šī ir aizraujoša pieredze piedalīties šāda veida investīciju projektos trīs Baltijas valstu galvaspilsētās vienlaikus. Kaut arī BTA strādā finanšu sektorā, mēs apzināmies, ka šobrīd ir lietderīgi domāt plašāk un atrast perspektīvākās jomas, kur ieguldīt kapitālu. Mēs tikko izveidojām līdzīgu projektu Viļņā, un esmu sajūsmā, ka tagad varam to darīt arī Rīgā. Īpaši ņemot vērā, cik strauji aug īres tirgus un klientu vajadzības pēc mājokļiem. Mēs ticam īres tirgus attīstībai un cenšamies nodrošināt augsta līmeņa dzīvokļus, lai apmierinātu tirgus vajadzības. Mēs ar nepacietību gaidām šī projekta progresu un nozares attīstību, kā arī turpināsim tajā sniegt savu ieguldījumu,” komentē V. Štokmaiers.

“Lumi Capital” biznesa vadītāja Reeli Simson norāda, ka sekos līdz šim ārzemēs plaši izmantotajam modelim, kur pārējo dzīvokli – mīkstās mēbeles, aizkarus un citas interjera detaļas – varēs iekārtot paši īrnieki atbilstoši savām vēlmēm un ieskatiem. Būs iespējams arī veikt izmaiņas interjerā, piemēram, pārkrāsot sienas vai mainīt gaismas iekārtas. Šobrīd “Lumi Majas” cenas svārstās no 410 eiro par 35 m2 dzīvokli līdz 615 eiro par 65 m2 dzīvokli.

“Esam ļoti gandarīti par sadarbību starp galveno investoru “BTA Baltic Insurance Company” un fonda pārvaldītāju “Lumi Capital”. Novērtējam iespēju piedalīties šajos projektos gan kā būvnieks, gan investors. Mēs redzam, ka Baltijas tirgus ir interesants no investoru viedokļa, un esam priecīgi, ka varam nodrošināt augstas kvalitātes mājokļu risinājumus šim tirgum, lai apmierinātu klientu vajadzības un ekspektācijas. Mēs esam uzticīgi reģionam un vēlamies būt iesaistīti šajos projektos uz ilgu laiku, vispirms kā būvnieks, bet pēc tam arī kā investors,” saka Kaspers Makinens (Kasper Mäkinen), YIT investīciju un darījumu viceprezidents.

Lumi Capital ir nekustamo īpašumu ieguldījumu pārvaldes uzņēmums, kas dibināts 2013. gadā. Lumi Capital ir aktīvs investors Baltijas valstu komercīpašumu un mājokļu jomā, un tas ir vadošais pārvaldītājs un īres mājokļu investīciju pārvaldītājs ar aptuveni 2000 dzīvokļu lielu portfeli. Ar šo ieguldījumu Lumi Capital ienāk Latvijas un Lietuvas mājokļu tirgū.

Rīgā šogad otrajā ceturksnī iegādes darījumu skaits ar pilnībā pabeigtiem dzīvokļiem pirmreizējā tirgū pirmo reizi pārsniedza būvniecības stadijā esošo dzīvokļu rezervāciju skaitu, liecina nekustamo īpašumu konsultācijas kompānijas "Colliers" dati.

Pirmreizējā tirgū iegādei ir pieejami aptuveni 4000 dzīvokļu. No tiem aptuveni 1950 dzīvokļu ir nodoti ekspluatācijā un pieejami iegādei uzreiz, savukārt aptuveni 2000 dzīvokļu ir būvniecības stadijā un ir pieejami rezervēšanai. Saglabājoties esošajam jauno mājokļu pārdošanas tempam, lai iztirgotu šādu dzīvokļu daudzumu, būtu nepieciešami aptuveni divi gadi, liecina "Colliers" apkopotā informācija.

2023.gada otrajā ceturksnī Rīgā un Pierīgā pirmreizējā tirgū kopumā reģistrēti 540 dzīvokļu iegādes darījumu, kas ir par 4% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada (519 darījumi), savukārt dzīvokļu rezervāciju skaits šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn (263 rezervācijas), samazinājies par 11% un veidoja 234 rezervācijas. Situācija, kad pirmreizējā tirgū mājokļu iegādes darījumu skaits pārsniedz dzīvokļu rezervāciju skaitu, nebija novērota ilgu laiku.

19. aprīlī vairāk kā 200 dalībnieki no 12 Eiropas valstīm ieradīsies Rīgā, lai pārstāvētu savus uzņēmumus Starptautiskajā skolēnu mācību festivālā un tirdziņā Cits Bazārs.

Pasākuma dienā ikviens interesents tirdzniecības centrā Domina Shopping varēs apskatīt un nopirkt produktus, kurus radījuši jaunieši no Austrijas, Igaunijas, Zviedrijas, Somijas, Lietuvas, Norvēģijas, Itālijas, Īslandes, Nīderlandes, Maltas un Latvijas. Ar Unicef projekta Uplift Youth atbalstu festivālā piedalīsies arī jaunieši no Ukrainas.

“Starptautiskais skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) festivāls ir vieta, kur Latvijas skolēniem ir iespēja paplašināt savu redzesloku, iepazīties ar līdzīgi domājošiem jauniešiem no dažādām valstīm, kurus arī aizrauj uzņēmējdarbība, iegūt kontaktus un smelties iedvesmu savu prasmju un sava produkta attīstībai,” pauž festivāla organizators, izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Twino paplašina savu produktu piedāvājumu ar kapitāla vērtspapīriem ‒ jaunu ieguldījumu produktu, kas sniedz iespēju ieguldīt īstermiņa īres īpašumos (nekustamā īpašuma vērtspapīri), informē uzņēmums.

Ieguldījums īres īpašumā ir ieguldījums nekustamajā īpašumā, kas tiek izīrēts ar mērķi gūt peļņu no īres ienākumiem, kā arī no īpašuma vērtības pieauguma laika gaitā.

Twino ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas piedāvā šāda veida ieguldījumus. “Ieguldījumu rīku inovācijas paver aizvien vairāk iespēju ieguldītājiem no jebkuras sociālekonomiskās vides ieguldīt tādās aktīvu klasēs, kas iepriekš tiem nav bijušas pieejamas un ir uzskatītas par nišas. Mūsu jaunais produkts ļauj gūt labumus, ko sniedz īres dzīvokļa īpašumtiesības, bet neprasa augstus kapitāla ieguldījumus, laika saistības, kā arī nerada ar nekustamā īpašuma iegādi un pārvaldību saistītos izaicinājumus, kas tradicionāli no ieguldītāju perspektīvas ir šķērslis šāda veida ieguldījumiem”, stāsta Helvijs Henšelis, Twino Investments izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs.