Citas ziņas

Uzņēmēji uzskata, ka Krievijas tirgus būs stratēģiski nozīmīgākais arī 2015. gadā

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 19.02.2015

Jaunākais izdevums

Stretēģiski nozīmīgākie tirgi Latvijas uzņēmēju biznesa attīstībai 2015. gadā ir Krievija, ko norādījuši 53% aptaujāto uzņēmēju, Igaunija (24%) un Vācija (21%). Par būtiskiem Latvijas uzņēmēji uzskata arī Ķīnas, Ukrainas, Somijas, ASV un Baltkrievijas tirgus, liecina vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, ko Latvijā veica auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC).

Latvijas uzņēmumu vadītāji, tāpat kā uzņēmēji Centrālajā un Austrumeiropā (CAE), uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme nākamā gada laikā saglabāsies līdzšinējā apmērā vai samazināsies, liecina vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, ko Latvijā veica auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC).

Tikai 9% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka ekonomiskā izaugsme uzlabosies.

Neskatoties uz to, uzņēmēji saglabā pārliecību par sava uzņēmuma izredzēm palielināt ieņēmumus, sevišķi īstermiņā. 71% Latvijas uzņēmumu vadītāju ir pārliecināti par ieņēmumu pieaugumu tuvākajos 12 mēnešos.

Liela daļa Latvijas uzņēmēju, tāpat kā uzņēmēji CAE reģionā, vēlas palielināt darbinieku skaitu. To plāno darīt 41% Latvijas respondentu un 42% CAE reģiona uzņēmumu vadītāju. Tikai 15% vadītāji Latvijā ir izteikuši viedokli par štatu samazināšanu tuvāko 12 mēnešu laikā.

Uzņēmēji arī plāno ieviest virkni biznesa stratēģiju, lai stiprinātu savus uzņēmumus tuvākajos 12 mēnešos. Populārākās no tām aptaujāto uzņēmēju vidū ir izmaksu samazināšana un biznesa funkciju vai procesu nodošana ārpakalpojuma sniedzējam.

Uzņēmēji pasaulē un Latvijā tika aicināti novērtēt, viņuprāt, lielākos biznesa, sociālos, ekonomiskos un politiskos riskus viņu biznesa izaugsmei. Šogad pasaulē risku intensitāte ir palielinājusies līdz vēl nepieredzētam līmenim, īpaši saistībā ar ģeopolitisko situāciju.

Latvijas uzņēmēji līdztekus ģeopolitiskajai nenoteiktībai un pārmērīgam regulējumam, trešajā vietā pie nozīmīgākajiem sociālajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem riskiem ir ierindojuši prasmju nepieejamību, nodokļu slogu atstājot tikai ceturtajā vietā.

Jautājumā par biznesa riskiem uzņēmēji visā pasaulē, CAE reģionā un Latvijā ir vienisprātis – pirmajā vietā ir darbaspēka un prasmju pieejamība. Latvijas vadītājus satrauc arī kiberapdraudējums un datu drošības trūkums, kā arī kukuļošana un korupcija.

Atšķirībā no igauņu uzņēmējiem, mūsu uzņēmumu vadītājus nebaida tehnoloģisko pārmaiņu ātrums un jauni ienācēji tirgū.

Tāpat Latvijas uzņēmējus vismazāk satrauc epidēmijas.

Aptauja liecina, ka Latvijas uzņēmumi labprātāk sadarbojas ar klientiem, piegādātājiem un nevalstiskām organizācijām. Ievērojami maz Latvijas uzņēmēju plāno sadarboties ar akadēmiskajiem spēkiem, klāsteriem, asociācijām un biznesa tīkliem, kā arī saviem konkurentiem.

Latvijas uzņēmēji vairāk nekā CAE reģionā vai pasaulē plāno sadarboties ar valsti, jauniem uzņēmumiem un nevalstiskām organizācijām. Latvijā 29 % uzņēmēju vēlas sadarboties ar valsti, lai izveidotu un uzturētu inovācijām labvēlīgu vidi.

Lūgti definēt trīs galvenās jomas, kam jābūt valsts prioritātēm, uzņēmēji pasaulē visbiežāk minēja starptautiski konkurētspējīgas un efektīvas nodokļu sistēmas izveidi, kvalificēta un pielāgoties spējīga darbaspēka pieejamību, kā arī atbilstošas infrastruktūras nodrošināšanu.

Latvijas uzņēmējiem tā pirmkārt un galvenokārt ir kvalificēta un pielāgoties spējīga darbaspēka pieejamība, tad seko starptautiski konkurētspējīgas nodokļu sistēmas izveide, kā arī darbaspēka veselības un labklājības nodrošināšana.

Jautājumā par tehnoloģiju nozīmi un izmantošanu uzņēmēji pasaulē un Latvijā nosauca sev stratēģiski svarīgākās digitālo tehnoloģiju jomas. Pasaulē tās ir mobilo tehnoloģiju izmantošana klientu iesaistei (81%), kā arī datu ieguve un analīze (80%). CAE reģionā tā ir datu ieguve un analīze (86%), kā arī mobilās tehnoloģijas (74%).

Latvijas uzņēmējiem galvenais ir kiberdrošība (94%) un mobilo tehnoloģiju izmantošana klientu iesaistei (79%). Būtiska ir arī datu ieguve un analīze (76%).

Uz jautājumu par talantu dažādības stratēģijas esību vai plāniem to ieviest uzņēmumā, pozitīvi atbildēja 64% respondentu pasaulē. Latvijā tādu bija tikai 32% un tikpat daudziem Latvijā dažādošanas stratēģijas nav un nav plānots tādu ieviest.

PwC uzņēmumu vadītāju aptaujā piedalījās 1322 dalībnieki 77 pasaules valstīs 2014.gada nogalē. Reģionālajā griezumā, 459 intervijas tika veiktas Āzijas un Klusā okeāna reģionā, 455 Eiropā, 147 Ziemeļamerikā, 167 Latīņamerikā, 49 Āfrikā un 45 Tuvajos Austrumos.

No Latvijas aptaujā piedalījās 34 uzņēmumu vadītāji no 18 nozarēm. Trešā daļa aptaujāto ir no TOP150 pēc apgrozījuma Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest", kas apgalvo, ka aprīlī kļuvis par SIA "Olmafarm" piederošo 42,5% zāļu ražotāja AS "Olainfarm" īpašnieku, ir zaudējis astoņos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, pavēstīja "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš piebilda, ka manipulācijas "Black Duck Invest" apgalvojumos par akciju pirkuma līguma slēgšanas apstākļiem izgaismojuši arī divi starptautiski uzņēmumi - auditorkompānija "PriceWaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Rubenis pavēstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 30.augustā noraidīja "Black Duck Invest" pieteikumu atcelt par labu "Olmafarm" piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. "Līdz ar to "Black Duck Invest" vairākkārtējie mēģinājumi ietekmēt "Olmafarm" rīcību un traucēt tai piederošo balsstiesību izmantošanu kārtējo reizi ir izrādījušies nesekmīgi. Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams," informēja Rubenis.

Viņš arī pauda viedokli, ka "Black Duck Invest" nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir "Black Duck Invest" apgalvojumi par "Olainfarm" akciju iegādi, taču nu tiesu nolēmumiem pievienojušies arī divu starptautiski atzītu uzņēmumu atzinumi, kas apgāž "Black Duck Invest" pārstāvja Vojteha Kačenas 2021.gada 4.augustā preses konferencē un paziņojumā medijiem klāstīto, ka "Olainfarm" akciju iegādes darījuma sagatavošana bijis ilgs process, kurā "Olmafarm" pārstāvējis "PriceWaterhouseCoopers", Čehijas banku - "Sorainen", bet "BHM Group" kompāniju "Black Duck Invest" - "Walles" juridiskie eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Normatīvie akti neparedz iespēju VID noslēgt vienošanos par mediāciju ar ss.lv

LETA, 17.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav noslēdzis un neplāno noslēgt vienošanos par mediācijas izmantošanu sarunās ar SIA Internet, kas saistīts ar sludinājumu portālu ss.lv, vai jebkuru citu nodokļu maksātāju, jo spēkā esošie normatīvie akti neparedz iespēju izmantot mediāciju administratīvajā strīdā ar nodokļu maksātāju, skaidroja VID Sabiedrisko attiecību daļā.

Savukārt uzņēmumam ir tiesības brīvi izvēlēties savu juridisko interešu pārstāvi. VID tās nevar ierobežot, un uzņēmuma izvēlētais mediators var piedalīties uzņēmuma un VID komunikācijā.Patlaban joprojām turpinās VID un uzņēmuma Internet pārstāvju komunikācija un tikšanās ar mērķi rast abpusēji pieņemamu situācijas risinājumu.«Mēs joprojām ceram, ka sarunās ar uzņēmēju izdosies panākt savstarpēju vienošanos par informācijas sniegšanu, tās apjomu un termiņu. Ja šāda vienošanās tiks panākta, tā tiks nostiprināta, parakstot VID un uzņēmuma administratīvo līgumu par administratīvā strīda risinājumu. Tas VID arī ļautu atjaunot uzņēmuma saimniecisko darbību, un uzņēmums arī varētu atsākt līdzšinējā domēna izmantošanu,» skaidroja VID.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī pirms Eiropas sliežu platuma Rail Baltica projekta līguma slēgšanas ar Eiropas Savienību (ES) par finanšu saņemšanu pirmajai kārtai 442,2 miljonu eiro apmērā jāpieņem būtisks lēmums - kas un kādā veidā kontrolēs projekta naudas plūsmas visās trijās Baltijas valstīs un kurš maksās par neattiecināmiem izdevumiem, norāda Rail Baltica projekta koordinējošās institūcijas - trīs Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail - valdes loceklis Edvīns Bērziņš.

Viņš norāda, ka ir noslēgts līgums ar PricewaterhouseCoopers, kurai divu tuvāko mēnešu laikā jāpiedāvā precīza Rail Baltica kopuzņēmuma finanšu un atbildības struktūra - kādi līgumi jānoslēdz ar valstīm, lai naudas summas izlietotu korekti. Nekāda valstu grūstīšanās par naudas summām nevarot būt, jo tās ir precīzi noteiktas katrai valstij. Latvijai tie ir 238 miljoni eiro.

Līdz septembra beigām tikšot atbildēts, kā lielie iepirkumi notiks. Te esot runa gan par naudas plūsmām, gan par to, kas izsludinās iepirkumus. «Tas var būt centralizēts iepirkums, ko veic RB Rail, un izpilde tiek nodota nacionālajām valstīm un konkrētām kompānijām. Konkrētos gadījumos iepirkumu varētu veikt valstis, piemēram, par valstī projektam nepieciešamo šķembu iegādi. Precīzi, kāda būs iepirkuma struktūra, PricewaterhouseCoopers konsultanti ieteiks, un lēmums tiks pieņemts septembrī. Svarīga būs kopuzņēmuma koordinējošā darbība, jo nevar būt vienā pusē sliedes pēc vienām tehniskajām specifikācijām un otrā robežas pusē - pilnīgi citādākas. Vai vienā pusē ir viena diametra elektriskie vadi, bet otrā - citādāki. Tas ir vienots koridors, un arī no izmaksu viedokļa - lai dzelzceļš būtu efektīvi uzturams, būtu jābūt vienotiem tehniskiem standartiem,» uzsver Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Nodibināts IT konsultāciju uzņēmums PwC ITS

Žanete Hāka, 21.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienojot SIA BITI zināšanas un PwC globālo pieredzi, Latvijā nodibināts informācijas tehnoloģiju konsultāciju uzņēmums PricewaterhouseCoopers Information Technology Services SIA jeb PwC ITS, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šī uzņēmuma izveide ir nākamais solis PwC informācijas tehnoloģiju pakalpojumu attīstībā Latvijā, vienlaikus paplašinot klientu portfeli Baltijā, kā arī Centrālajā un Austrumeiropā.

«Tehnoloģiju lomu biznesā pieaug, un mēs saprotam, ka tālredzīga priekšrocību izmantošana var celt gan efektivitāti, gan pavērt ievērojamas inovāciju iespējas. PwC globālās zināšanas un izcilības centru pieejamība padara mūs par uzticamiem un ērtiem projektu partneriem Latvijā,» ir pārliecināta Zlata Elksniņa-Zaščirinska, PwC valdes priekšsēdētāja.

«Tehnoloģijas biznesā aplūkojam kontekstā ar kopējiem uzņēmuma mērķiem un procesiem, tāpēc varam palīdzēt visdažādāko nozaru uzņēmumiem izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas tieši viņu konkrētajā situācijā. Piemēram, mazināt kiberdrošības riskus, ko veicina dramatiski pieaugošā informācijas pieejamība un vispārējā tehnoloģiju attīstība. Mūsu komanda piedāvās IT intensīvus risinājumus, kā arī palīdzēs efektīvi un gudri izmantot pieejamos datus, kā arī kvalitatīvi tos novērtēt,» uzsver PwC ITS valdes loceklis Ēriks Dobelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Par nodokļu maiņu: Reformas bez mērķa novedīs purvā

Māris Ķirsons, 02.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms ķerties pie jebkādām pārmaiņām nodokļu sistēmā, ir jābūt skaidram mērķim, ko Latvija vēlas sasniegt, turklāt priekšlikumus vispirms vajag pakļaut situācijas modelēšanai, kā arī ieguvumu un zaudējumu analīzei

To intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas SIA PricewaterhouseCoopers valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņasprāt, lai kaut ko darītu, vispirms ir jāsaprot, kur esam, kas un kāpēc nedarbojas, un tikai tad var ķerties pie pārmaiņu veikšanas. Tomēr grozījumi normatīvajos aktos nesasniegs savu mērķi, ja sabiedrības vairākums nodokļu nemaksāšanu uzskatīs par pašsaprotamu normu, bet nodokļu nemaksātāji nebaidīsies no soda.

Fragments no intervijas:

Lai arī Baltijas valstīs nodokļu likmes ir līdzīgas, tomēr Pasaules Bankas un PricewaterhouseCoopers pētījumā secināts, ka Latvijā kopējais nodokļu slogs jeb likme uzņēmumiem ir par 13,5% zemāka nekā Igaunijā, bet salīdzinājumā ar Lietuvu – par 6,7% zemāka. Uzņēmēji ir neizpratnē par to. Kā tāds rezultāts ir iegūts?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadītāja ar atvērtu prātu un sirdi - Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja un prezidente, Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja.

"Man jāteic, ka esmu darījusi ļoti dažādus darbus. Pirmais darbs man ir bijis maizes cepšana maizes ceptuvē, kad vēl mācījos skolā, tāpēc darīju to paralēli mācībām, vēlos vakaros, agros rītos vai nakts maiņās. Esmu bijusi arī skolotāja, tāpēc es domāju, ka mana darba pieredze ir ļoti dažāda," par savu pirmo darba pieredzi stāsta SEB bankas valdes priekšsēdētāja un prezidente Ieva Tetere.

Un tajā pašā laikā viņai profesionāli ir divi lieli balsti un divi lielāki darba dzīves posmi: viens no tiem – desmit gadu pieredze auditoru kompānijā PricewaterhouseCoopers, bet otrs – esošā darba vieta SEB bankā. Vaicāta, kā nonākusi PricewaterhouseCoopers, I. Tetere stāsta: "Tas noteikti bija laiks, kad mūsu valstī notika ļoti daudz pārmaiņu un bija pirmie neatkarības, mūsu pašu nacionālās apzināšanās gadi, un līdz ar to, es domāju, tajā brīdī bija ļoti daudz iespēju, un varbūt vajadzēja drosmi tās iespējas izmantot. Es pievienojos auditoru kompānijai kā tulkotāja, un pēc nostrādāta mēneša uzņēmuma vadība man jautāja, vai es esmu gatava mācīties. Es domāju, ka lielākais veiksmes faktors profesionālajā dzīvē bieži vien ir nevis zināšanas, bet attieksme un vēlme kaut ko mācīties un darīt".

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

PricewaterhouseCoopers atvainojas par kļūdu Oskara ieguvēja paziņošanā Labākās filmas kategorijā

LETA--AFP, 27.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auditoru firma PricewaterhouseCoopers, kas atbild par ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars nonākšanu līdz to ieguvējiem, atvainojusies par pieļauto kļūdu labākās filmas nosaukšanā.

Jau vēstīts, ka Oskara balvu pasniegšanas ceremonijā svētdien Losandželosā kategorijā Labākā filma sākotnēji par uzvarētāju tika paziņots mūzikls La la Land, lai gan balvu bija ieguvusi filma Moonlight (Mēnessgaisma).

Kļūda tūlīt pat tika izlabota, taču radīja manāmu apjukumu ceremonijas izskaņā.

«Mēs no sirds atvainojamies Moonlight, La La Land, Vorenam Bītijam un Fejai Danavejai un Oskara skatītājiem par kļūdu, kas tika pieļauta Labākās filmas balvas paziņošanā,» teikts PricewaterhouseCoopers izplatītajā paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā nereti novārtā atstāj fāzi pēc uzņēmumu apvienošanas vai iegādes

Db.lv, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā daudz tiek strādāts ar uzdevumiem pirms uzņēmumu apvienošanas vai iegādes darījuma, kā arī posmā, to noslēdzot, taču tiek atstāta novārtā fāze, kas sākas pēc uzņēmumu apvienošanas vai iegādes, norāda PricewaterhouseCoopers (PwC) eksperti.

PricewaterhouseCoopers (PwC) jaunākajā pētījumā «Success factors in post-merger integration» ir aplūkoti vairāki ieteikumi sekmīgai apvienoto uzņēmumu integrēšanai un atklātas interesantas atšķirības starp sekmīgiem un nesekmīgiem darījumiem. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 50 uzņēmumu pārstāvju. Tās rezultāti atspoguļo pieredzi, kas gūta vairāk nekā 260 darījumos, ko pēdējos trīs gados veikuši aptaujātie uzņēmumi.

No pētījuma izriet, ka sekmīgos darījumu slēdzējus vieno labi panākumi četrās jomās – efektīva integrācijas projekta vadība, sinerģiju sasniegšana, savlaicīga integrācijas pabeigšana, kā arī sekmīga abu uzņēmumu kultūru apvienošana. Šie faktori ir savstarpēji cieši saistīti, jo uzņēmumi, kas uzrāda labus rezultātus vienā no tiem, parasti demonstrē izcilību arī pārējos. Īpaši tas attiecas uz uzņēmumiem ar efektīvu integrācijas projektu pārvaldību – šādiem uzņēmumiem daudz biežāk izdodas iekļauties termiņos un sasniegt nospraustos sinerģijas mērķus, kā arī īstenot savus kultūras un pārmaiņu plānus. Tāpat šiem uzņēmumiem ir daudz lielāka iespēja sasniegt nospraustos ROI (ieguldījumu atdeves) mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rīgas namus, Rīgas pilsētbūvnieku, Rīgas Centrāltirgu un Rīgas servisu plāno apvienot vienā uzņēmumā

LETA, 07.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 9.decembrī, plāno lemt par SIA "Rīgas nami", SIA "Rīgas pilsētbūvnieks", SIA "Rīgas Centrāltirgus" un SIA "Rīgas serviss" apvienošanu vienā uzņēmumā.

Kā norādīts deputātiem iesniegtajā informācijā, minēto priekšlikumu izstrādājusi SIA "ZAB PricewaterhouseCoopers Legal" sadarbībā ar SIA "PricewaterhouseCoopers" finanšu konsultantiem.

Apvienošana tiek piedāvāta, "Rīgas pilsētbūvnieku", Rīgas Centrāltirgu" un "Rīgas servisu" pievienojot uzņēmumam "Rīgas nami" un izveidojot uzņēmumu "Rīgas nekustamie īpašumi".

Tajā norādīts, ka uzņēmumu apvienošana notiktu ar mērķi virzīties uz nekustamo īpašumu pārvaldības centralizāciju un esošo kapitālsabiedrību darbības efektivitātes paaugstināšanu, kā arī korporatīvās pārvaldības un administratīvās kapacitātes stiprināšanu.

Plānots, ka reorganizācijas rezultātā tiks iegūta efektīvāka un vairāk pieredzējusi vadības komanda, pieļauts mazāk kļūdu un nepilnību vadībā. Tāpat iecerēts panākt efektīvāku cilvēku, iekārtu un platību un citu resursu izmantošanu, kā arī sagaidāms privātajam sektoram nodoto funkciju un apjoma pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijā darbu sācis zvērinātu advokātu birojs PwC Legal

Lelde Petrāne, 22.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada rudenī Latvijā darbu sācis revīzijas un biznesa konsultāciju uzņēmumu tīklā PricewaterhouseCoopers International Limited ietilpstošais zvērinātu advokātu birojs PricewaterhouseCoopers Legal, kas būs plašāk zināms ar nosaukumu PwC Legal, liecina medijiem sniegtā informācija.

PwC Legal nodrošinās juridisko palīdzību, kas būs izsvērta no nodokļu, biznesa un finanšu aspektiem.

PwC Legal juridiskā prakse šobrīd ir pieejama apmēram 80 pasaules valstīs, tostarp arī Lietuvā un Igaunijā, kopumā nodarbinot 2400 juristus. Biroja galvenās prakses jomas ir uzņēmumu iegāde un apvienošana, reorganizācija, restrukturizācija un maksātnespēja, banku un finanšu tiesības, nekustamais īpašums un būvniecība, korporatīvās tiesības, nodokļu tiesības, darba tiesības, imigrācijas tiesības, datu aizsardzība, intelektuālais īpašums, konkurences tiesības, publiskā un privātā partnerība, publiskās un administratīvās tiesības, strīdu risināšana un pārstāvība tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Papildināta - Ar ss.lv līdzīpašnieku Līni saistītiem uzņēmumiem piemēroti nodrošinājumi

LETA, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piemēroti nodrošinājumi pieciem uzņēmumiem, kuros viens no līdzīpašniekiem ir sludinājumu portāla ss.lv līdzīpašnieks Juris Līnis, liecina Firmas.lv informācija.

Kā nodrošinājums ir piemēroti aizliegumi atsavināt kapitāla daļas, mainīt kapitāldaļu nominālvērtību un veikt darbības, kas samazina Līnim piederošo daļu vērtību, kā arī aizliegums reģistrēt komercķīlas uzņēmumiem SIA Internet un SIA SS, kuri saistīti ar sludinājumu portālu ss.lv darbību, kā arī uzņēmumiem SIA Enio, SIA Multisistēma Rīga un SIA Octa.

Visus šos nodrošinājumus 15.augustā piemērojusi zvērināta tiesu izpildītāja Aiga Augustova.

Tiesu izpildītājas Augustovas birojā norādīja, ka parādu piedziņa ir sensitīvs jautājums un informācija par to trešajām pusēm netiek atklāta, piebilstot, ka Augustovas piemērotie nodrošinājumi pieciem uzņēmumiem nekādā veidā nav saistāmi ar Valsts ieņēmumu dienesta pirms divām nedēļām veiktajām darbībām pret sludinājumu portālu ss.lv un tā pārvaldošo uzņēmumu Internet.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: BDO Latvia un BDO Law vadošā partnere, zvērināta advokāte Vita Liberte

Armanda Vilciņa, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējam ir jāmīl izaicinājumi, jo ar tiem biznesa vidē nākas saskarties ik dienu, uzsver AS BDO Latvia un SIA BDO Law vadošā partnere, zvērināta advokāte Vita Liberte.

Katra diena ir kā jauns pārbaudījums, un, ja tu no tā baidies, tu vienkārši nevari būt uzņēmējs, secina V. Liberte, atzīstot, ka stresa līmenis jebkurā biznesā vienmēr būs augsts. Tas nav viegli, taču jebkurš izaicinājums ir jāuztver ar smaidu, jo tas palīdz tikt galā pat ar vissarežģītākajām situācijām, atzīst V. Liberte.

No apkopējas līdz sapņu piepildījumam

Esmu strādājusi jau kopš sešu gadu vecuma, jo patstāvība man vienmēr ir bijusi svarīga, stāsta V. Liberte. “Nevarētu teikt, ka mēs bijām pārtikusi ģimene, tāpēc es jau ļoti agrā vecumā uzskatīju, ka nauda ir jānopelna man pašai, nevis jāprasa mammai. Sākumā strādāju par apkopēju skolā, kurā mācījos. Ļoti labi atceros, ka pa dienu sēdēju klasē, bet vakarā to tīrīju. Vienmēr pamanīju, ja kāds klasesbiedrs pielipināja pie galda apakšas košļājamo gumiju, jo zināju, ka vakarā man būs tā jānoņem. Tīņu gados par apkopēju strādāju arī VEF Kultūras pilī. Esmu piepelnījusies, ravējot biešu vagas, un tirgojusi Baltcom pakalpojumus. Arī tā bija interesanta pieredze, kas man daudz iemācīja, jo īsā laikā bija jāizveido kontakts ar jebkuru cilvēku. Es staigāju pa mājām, klauvēju pie durvīm un piedāvāju iegādāties abonementu. Nekad nevarēja zināt, kas tevi sagaida durvju otrā pusē, tāpēc jādomā bija ātri – kamēr durvis vēl nebija aizvērušās,” atminas V. Liberte, uzsverot, ka viņas sapnis gan vienmēr bija iegūt labu izglītību un strādāt intelektuāli izaicinošu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PricewaterhouseCoopers sarucis gan apgrozījums, gan peļņa

Žanete Hāka, 03.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA PricewaterhouseCoopers, kas nodrošina plašu revīzijas un konsultatīvo pakalpojumu klāstu dažādu nozaru vadošajām vietējām un starptautiskajām sabiedrībām, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām, apgrozījums pērn samazinājies par 2,38%, sasniedzot 6,24 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma peļņa arī pērn kritās, pērn tā mērojama ar 954,94 tūkstošiem eiro pēc nodokļu nomaksas. PwC rentabilitātes rādītājs šobrīd ir 37,03. Uzņēmums pērn nodarbinājis 108 darbiniekus.

Par uzņēmuma vienīgo īpašnieku šogad kļuva Ungārijā reģistrētais PricewaterhouseCoopers Konyvvizsgalo Kft.

Aizvadītajā gadā tika veikta virkne pasākumu, lai nostiprinātu PwC konkurētspēju un reaģētu uz tirgus pieprasījuma kvalitatīvajām un kvantitatīvajām izmaiņām, pieprasījums pēc PwC profesionālajiem pakalpojumiem ir stabils.

Uzņēmuma vadība kā nākotnes perspektīvas norāda plānu veikt ieguldījumus uzņēmuma darbinieku kvalifikācijas un profesionalitātes paaugstināšanai, kas nākotnē ļautu nodrošināt augstākas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu klientiem, tādējādi nodrošinot uzņēmuma izaugsmi un rentabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sludinājumu portāls ss.lv piekritis sniegt nepieciešamo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš norādīja, ka pēc pēdējās informācijas, veiksmīgi noslēdzies sarunu process un panākta vienošanās, ka VID no ss.lv saņems nepieciešamo informāciju un nav gaidāma «bēgšana» no Latvijas.

Premjers mudināja uz savstarpēju sapratni, kopīgai tīrākas Latvijas veidošanai. «Tikai kopīgi varam izmainīt sistēmu, kas saka, ka maksāt nodokļus, neskaitās labi,» teica Kučinskis.

VID un ss.lv mediācijas procesa vadītājs un PricewaterhouseCoopers Legal (PwC Legal) vadošais partneris Jānis Lagzdiņš sacīja, ka mediācijas process turpinās. «Ir notikušas konstruktīvas sarunas, kas ved pie tuvināšanās, taču pašu procesu atturēsimies komentēt, iekams tas pilnībā nebūs noslēdzies,» viņš norādīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas nonākšana Moneyval pelēkajā sarakstā var radīt plašu ietekmi uz ekonomiku

LETA, 12.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijai nesekmēsies ar Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas «Moneyval» ziņojumā identificēto problēmu risināšanu, Latvija var kļūt par pirmo Eiropas Savienības valsti, kas iekļauta «pelēkajā sarakstā» un tādējādi ietekme uz ekonomiku varētu būt relatīvi plaša, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem stāstīja starptautiskā auditfirma «PricewaterhouseCoopers» («PwC») valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

«Cita starpā šī plašā ietekme var skart importu, eksportu un piekļuvi starptautiskiem finanšu resursiem,» sacīja Elksniņa-Zaščirinska.

Viņa informēja deputātus, ka, nokļūstot «pelēkajā sarakstā», ārvalstu tiešās investīcijas var tikt apturētas vai atliktas. Tāpat noteikti tiktu samazināts valsts kredītreitings, kas nozīmēs apgrūtinātu piekļuvi aizdevumu avotiem un lielākas aizdevuma izmaksas valsts līmenī. «Par katru saņemto eiro maksāsim krietni vairāk nekā patlaban,» skaidroja Elksniņa-Zaščirinska.

Tāpat viņa minēja, ka ārvalstu finanšu iestādes var noteikt stingrākas pārbaudes darījumiem uz vai no Latvijas, kas būtiski aizkavēs darījumu ātrumu, kā arī, nonākot «pelēkajā sarakstā», var tikt atceltas korespondentbankas attiecības ar Latvijas bankām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas balzams 10 miljonu eiro peļņu izmantos konkurētspējas stiprināšanai

LETA, 08.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības "Latvijas balzams" 2019.gada peļņu 10,046 miljonu eiro apmērā iecerēts atstāt nesadalītu un izmantot "Latvijas balzams" konkurētspējas stiprināšanai, nolemts uzņēmuma kārtējā akcionāru sapulcē.

Akcionāru sapulcē apstiprināti kompānijas valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums, 2019.gada pārskats un atkarības pārskats. Tāpat akcionāri pieņēma zināšanai "Latvijas balzams" valdes un padomes ziņojumus, kā arī zvērināta revidenta atzinumu.

Par "Latvijas balzams" revidentu 2020.gada pārskatu revīzijai ievēlēta auditorfirma "PricewaterhouseCoopers". Revidentam par 2020.gada pārskatu revīzijas veikšanu noteikta 28 780 eiro atlīdzība, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli (PVN). "Latvijas balzams" valdei uzdots noslēgt līgumu ar ievēlēto revidentu par kompānijas 2020.gada pārskatu revīziju.

Tāpat uzņēmuma padomes locekļu amatos uz nākamajiem pieciem gadiem ievēlēti Petrs Avens, Rolands Gulbis, un Valižans Abidovs un Velga Celmiņa, bet no padomes atcelts Aleksandrs Maslo, kura vietā iecelts Jānis Buks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvojot Latvijā, bet strādājot attālināti kādā citā valstī, darbaspēka nodokļi ir jāmaksā Latvijā, ja vien cilvēks nav valdes loceklis citā valstī reģistrētā uzņēmumā.

Tehnoloģiju attīstība arvien vairāk cilvēkiem ļauj dzīvot vienā valstī, bet strādāt citā pat vairāku tūkstošu kilometru attālumā. Nenoliedzami, ka pandēmija un tās izplatības noteiktie ierobežojumi bija kā vēl viens būtisks stimuls attālinātā darba popularitātes pieaugumam. Ja agrāk cilvēkiem lielākoties (izņemot IKT sektoru) bija jādodas uz ārzemēm, lai uzsāktu darba gaitas citā valstī, tad tagad daudzu pakalpojumu segmentā tas vairs nav nepieciešams, jo to var darīt no jebkuras vietas pasaulē, kur ir pieejams internets.

Vienlaikus uzņēmēji sūdzas par to, ka Covid-19 vīruss ir radījis situāciju, ka Latvijā ir salīdzinoši daudz cilvēku bez darba (daļa ir no sektoriem, kuru darbība ir apgrūtināta vai nav iespējama tieši pandēmijas dēļ, vēl daļa tāpēc, ka nav vakcinējušies), vienlaikus darba devēji sūdzas par visāda veida darbu darītāju trūkumu. Ir darba devēji, kuru atsevišķu nodaļu darbinieki vienkārši pamet darbu un sāk strādāt no savām mājām ārvalstu kompānijās, kuras Latvijā nav reģistrētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais AS Parex banka akcionārs Viktors Krasovickis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniedzis AS "Reverta" maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 11.novembrī. Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 11.novembrī. Kā aģentūra LETA uzzināja tiesā, maksātnespējas procesa lietu 26.novembrī plkst.14 vērtēs tiesnesis Didzis Melbārdis.

Revertas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa aģentūrai LETA norādīja, ka Reverta līdz šim ir pildījusi un pilda visas savas līgumiskās un likumiskās saistības, tādēļ šāda pieteikuma iesniegšana ir absurda un nepamatota, un Revertas valde jau pašreiz veic visas nepieciešamās darbības, lai to pierādītu. Jāuzsver, ka saskaņā ar Krimināllikuma 214.pantu par nepatiesa maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu draud kriminālatbildība, rezumēja Ozoliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko dzērienu ražotājs AS "Amber Latvijas balzams" dividendēs no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas izmaksās 4,498 miljonus eiro, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" par 27.jūlijā akcionāru kārtējā sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Akcionāru sapulcē nolemts 2022.gada peļņu 6 332 122 eiro apmērā atstāt nesadalītu, savukārt dividendēs no līdz 2017.gada 31.decembrim nesadalītās peļņas izmaksāt 4 498 140 eiro jeb 0,6 eiro par akciju.

Tāpat "Amber Latvijas balzams" akcionāru kārtējā sapulcē par revidentu 2023.gada pārskatu revīzijai ievēlēta auditorkompānija "PricewaterhouseCoopers". Atlīdzība revidentam par 2023.gada pārskatu revīziju noteikta apmērā, kas nepārsniedz 36 000 eiro, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, "Amber Latvijas balzams" strādāja ar 108,129 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 37,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 27,5% un bija 6,332 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākajā Pasaules Bankas grupas un PricewaterhouseCoopers (PwC) sagatavotajā ziņojumā par nodokļu situāciju pasaulē secināts, ka kopējā nodokļu likme uzņēmumiem Latvijā (35,9%) joprojām ir zemākā Baltijas valstīs (Igaunijā – 49,4% un Lietuvā – 42,6%). Kopumā zemākā likme Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) reģionā ir Horvātijā (20%), bet augstākā – Francijā (62,7%).

Latvijas kopējo nodokļu likme ir 27. vietā pasaulē un 12. vietā ES/EBTA reģionā.

Latvijas 35,9% likmi veido 6,3% UIN, 26,6% darbaspēka nodokļi un 3% pārējie nodokļi. Patērētais laiks saistību kārtošanai Latvijā ir 193 stundas, kas joprojām ir virs vidējā rādītāja ES/EBTA reģionā (173 stundas). Turpretī maksājumu skaits Latvijā ir viens no mazākajiem pasaulē un Eiropā – tikai 7, ierindojot Latviju augstajā 3. vietā ES/EBTA reģionā. Pirmajā un otrajā vietā attiecīgi ir Norvēģija un Zviedrija.

Salīdzinājumā ar 32 ES/EBTA valstīm Latvijā ir salīdzinoši zema UIN likme un vidēji augsti darbaspēka nodokļi.

«Uzņēmēji nereti sūdzas par nodokļu slogu Latvijā, taču, izvērtējot konkrētos skaitļus un salīdzinot sevi ar citām Eiropas valstīm, tam nav reāla pamata. Daudz nopietnāks drauds uzņēmējiem Latvijā ir ēnu ekonomika, kas rada negodīgu konkurenci un pamatīgu slogu godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, jo problēma ir nevis nodokļu apmērā, bet to nemaksāšanā vispār,» pētījuma rezultātus komentē PwC valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot pārmaiņu procesu un pilnveidojot korporatīvo pārvaldību, SIA Maxima Latvija ir paplašināta valde, kurā pienākumus pildīs uzņēmuma augstākā vadība, informē uzņēmumā.

Līdz šim Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers bija vienīgais uzņēmuma valdes loceklis. No šā gada 1.septembra Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs (CEO – Chief Executive Officier) būs uzņēmuma vadītājs Andris Vilcmeiers, bet uzņēmuma operacionālā vadītāja (COO – Chief Operating Officier) Kristīne Āboltiņa un komercdirektors (CCO – Chief Commercial Officier) Viktors Troicins būs valdes locekļi.

Šā gada sākumā Maxima Grupe uzņēmumiem, tai skaitā, Maxima Latvija tika izveidota arī padome, bet šobrīd visos uzņēmumos paplašinātas arī valdes.

Andris Vilcmeiers uzņēmumu Maxima Latvija vada kopš 2015.gada septembra. Viņš iepriekš bijis AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs, kā arī lauksaimniecības uzņēmuma Lielzeltiņi vadītājs. Pirms tam viņš darbojies arī loģistikas un tranzīta nozarē, ieņemot vadošus amatus uzņēmumos – Venstpils nafta, Latvijas kuģniecība, Ventspils naftas termināls, LatRosTrans, kā arī darbojoties investīciju pārvaldes biznesā. Pēc vadības zinību un finanšu izglītības grāda iegūšanas Latvijas Universitātē, karjeru sācis auditorkompānijā PricewaterhouseCoopers Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-talona sistēmas vidējās izmaksas Rīgā kopš 2009.gada, kad tā sāka darboties, ir bijušas 11,49 miljoni eiro gadā, bet kopējās izmaksas šo desmit gadu laikā veidoja 113,346 miljonus eiro, informēja SIA «Rīgas karte» pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka e-talona sistēma Rīgā izmaksājusi gandrīz par 600 000 eiro lētāk nekā to sākotnēji paredzēja noslēgtais līgums.

Tostarp Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmas izmaksas veidojot aptuveni 6% no «Rīgas satiksmes» izdevumiem, kas ir nozarē atzīts standarts un atbilst vidējiem rādītājiem arī citās pasaules pilsētās. Pārējie 94% «Rīgas satiksmes» izmaksu ir cita rakstura izdevumi, kas nav saistīti ar e-talonu. E-talona sistēmas izmaksas ir tikai deviņi centi no kopējās brauciena pašizmaksas, kas šobrīd ir noteikta - 1,426 eiro.

«Pēdējā laikā vairākkārt ir bijuši mēģinājumi diskreditēt Rīgā ieviesto e-talona sistēmu, publiskajā telpā neprofesionāli un maldinoši interpretējot dažādus grāmatvedības datus. Tostarp, piemēram, žurnāla «Ir» publikācijā «Naudas pumpis» kopā ir sajauktas summas latos (2009.-2013.gads) un eiro (2014.-2017.gads), tādejādi mākslīgi palielinot ar e-talona sistēmu saistītas izmaksas. Tāpat, lai vizuāli palielinātu izmaksas, aprēķinos tiek iekļauts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas nekur pasaulē finanšu aprēķinos netiek izdalīts kā uzņēmumu izdevumu pozīcija,» pauda «Rīgas kartes» valdes priekšsēdētājs un ASV akcionāru pārstāvis uzņēmumā Ēriks Morizūrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pētījumā analizēs LU studiju programmu saturu un tā pilnveides iespējas

Db.lv, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai modernizētu Latvijas Universitātes studiju programmas atbilstoši sabiedrības un nozares attīstības vajadzībām, uzsākts studiju programmu satura analītisks pētījums, kurā paredzēts izstrādāt rekomendācijas konkurētspējas paaugstināšanai.

Pētījuma "Latvijas Universitātes esošo studiju programmu satura, struktūras analīze un nozares cilvēkresursu attīstības vajadzību un nepieciešamo prasmju izpēte studiju programmu satura pilnveidei" mērķis ir stiprināt Latvijas Universitātes konkurētspēju, modernizējot studiju programmas atbilstoši sabiedrības un nozares attīstības vajadzībām, veicinot pētniecības un studiju sasaisti, kā arī pilnveidojot pārvaldības procesus un paaugstinot vadības personāla prasmes.

Cer mainīt doktoru skaitu: divi no trim līdz grādam netiek 

No nākamā studiju gada doktorantūrā studējošajiem būs iespēja saņemt atalgojumu – vismaz 1000...

Pētījumā paredzēts izvērtēt Latvijas Universitātes visos studiju virzienos un līmeņos piedāvāto programmu saturu, struktūru un īstenošanu studentcentrētas mācīšanās un konkurētspējas kontekstā, kā arī novērtēt studiju programmu atbilstību darba tirgus vajadzībām un nozares attīstības tendencēm.

"Šīs pētījums ir nozīmīgs solis, lai Latvijas Universitāte ietu līdzi laikam un kļūtu stiprāka un konkurētspējīgāka nākotnē. Pētījuma rezultāti tiks ņemti vērā arī universitātes ilgtermiņa stratēģijas izstrādē," norāda LU rektors profesors Indriķis Muižnieks, mudinot Latvijas Universitātes personālu, neskatoties uz vasaras atvaļinājumu laiku, būt atsaucīgiem un rast laiku pētījuma pilnvērtīgai norisei.

Pētījuma rezultātā katrai vērtētai programmai tiks izstrādātas rekomendācijas satura un īstenošanas pilnveidei atbilstoši potenciālā darba tirgus vajadzībām, kā arī piedāvāti risinājumi studiju virzienu konkurētspējas stiprināšanai Latvijā un starptautiskā mērogā. Tiks izstrādāts arī rekomendāciju ieviešanas plāns un veikta nepieciešamo resursu apzināšana.

Pētījumu veic uzņēmuma "PricewaterhouseCoopers Latvija" ekspertu komanda, kuru pārstāv Raimonds Dauksts un Diāna Kurpniece.

Pētījuma rezultātus paredzēts apkopot līdz 2020.gada oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pandēmijas laikā ieviesto ierobežojumu atcelšanu šoreiz nerunājam. Jo tas jau izrunāts. Pozīcija skaidra – ja omikrons nav dzīvībai bīstams, proti, ja tā bīstamība ir pielīdzināma saaukstēšanās bīstamībai, visi ierobežojumi bija jau pirms pāris nedēļām atceļami bez liekas runas. Bet tā nav.

Tā vietā ir garas runas ap un gar. Politiskais priekšvēlēšanu teātris, raušanās pēc tā, kurš izpelnīsies lielākus aplausus. Nesaprotot, ka aplausi faktiski ir par komisko neizlēmību.

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #7 

Birokrātisko procesu slogs finanšu, būvniecības un migrācijas jomā un fokusēta atbalsta trūkums...

Aplausi caur asarām. Pie kā noved šāda garo runu un tukšo darbu politika – par to gan rakstām. Arī šajā izdevumā. Kolēģis Māris Ķirsons ir izpētījis PwC uzņēmēju aptaujas datus, izvaicājis par tiem arī eksperti PricewaterhouseCoopers Latvija vadošo partneri Zlatu Elksniņu-Zaščirinsku.

Aina, kas atklājas, ir visai bēdīga. Daudzos būtiskos rādītājos situācijas vērtējums Latvijā ir bijis bēdīgāks par to, kāds ir konstatēts kaut vai tepat Lietuvā un Igaunijā. To pašu atklāj arī Dienas Biznesā iepriekš publicētā statistika par investīcijām, IKP pieauguma tempiem, demogrāfiju reģionā utt. Un mums ne tā cerīgākā aina veidojas ne jau tāpēc, ka mēs paši būtu kūtrāki vai neprasmīgāki – vienkārši tā dēvētie spēles noteikumi biznesam Latvijā ir pārlieku smagi. Un aizvien vairāk tiek birokratizēti.

Kā arī Valsts kontrole nupat secinājusi, ka valsts pārvalde reformējas reformēšanās pēc – ir skaļi saukļi par cēliem mērķiem, ir milzu ieguldījumi, aktīva darbošanās, taču tā rezultātā valsts pārvalde efektīvāka nekļūst. Vien biznesa darbību apgrūtinošāka un dārgāka, kā redzam no budžeta likuma un neslēptas vēlmes slaukt naudu no nodokļu maksātājiem vēl vairāk un vairāk, kā arī visādiem savas haotiskās darbības izskaidrošanas projektiem, šķērdējot līdzekļus, tā teikt, pa labi un pa kreisi.

Arī Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss intervijā Jānim Goldbergam vērtē, ka šobrīd mūsu konkurētspēja ir sliktāka tieši lielāka birokrātiskā sloga dēļ. “Mums šogad ir liels risks zaudēt konkurences cīņā ar citām reģiona valstīm, zaudēt eksporta tirgus, kur mums ir konkurenti no tās pašas Lietuvas vai Igaunijas, Zviedrijas vai Somijas, galvenokārt Polijas. Arī Turcija ir ļoti aktīva Eiropā kopumā, un mēs to jūtam. Turkiem valūta ir ļoti nepieciešama, un viņi ļoti piestrādā, lai veicinātu tirdzniecības kontaktus ar Eiropu.”

Mēs esam lielā, vienotā tirgū, ir virkne mūsu uzņēmumu, kas ir ļoti spēcīgi un spēj ļoti veiksmīgi konkurēt globāli, taču tādu ir maz. Kopējo bildi tie nespēj uzlabot. Lai valsts izaugsmē neatpaliktu, lai mēs beidzot sasniegtu neatkarības gadu sākuma sapni dzīvot kā Eiropā, ir svarīgi, lai apstākļi uzņēmējdarbībai kopumā pie mums būtu labāki nekā vairumā citu valstu. Un tas, uzsvērsim, nav stāsts par to, ka viss ir slikti, – šis ir stāsts par to, ka viss ir nepietiekami labi. Arī jau pieminētajā intervijā ar Zlatu Elksniņu-Zaščirinsku par to varam lasīt: “Ņemot vērā, ka viens no lielākajiem uzņēmēju izaicinājumiem pēdējo gadu laikā ir bijis efektivitātes kāpināšana, līdzīgu rīcību uzņēmumu vadītāji sagaida arī no valsts, norādot, ka vēlas redzēt valdības efektīvāku darbību. 83% aptaujāto pauda neapmierinātību ar valsts paveikto administrācijas izmaksu samazināšanā, 60% neapmierina izglītības politikas atbilstība ekonomikas vides izmaiņām, 58% – nodokļu režīma konkurētspēja un 56% – biznesa vides attīstība.”

Šķiet, tās ir ābeces patiesības. Kāpēc virzība ir buksējoša? Politiķi nesaprot, ko dara? Paši saka, ka saprot, bet izskatās, ka šī saprašana nāk pārāk lēni, dažkārt pat par vēlu. Kā Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, kurš tikai nupat aptvēris, ka iepriekšējās epidemiologu prognozes bijušas katastrofāli nepareizas un ka, iespējams, šī iemesla dēļ valdība ir pieņēmusi kādu nepareizu lēmumu. Vai kā ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, kurš pēdējā laikā atkārto uzņēmēju jau sen pausto, ka Latvija ir “pazaudējusi savas pozīcijas Baltijas mērogā, jo kaimiņiem tā pieeja bija liberālāka, uzņēmēji varēja strādāt, un latvieši bieži vien brauca un sildīja mūsu kaimiņvalstu ekonomiku”.

Līdz ar to jāsaka: brīžiem šķiet, ka politiķi visu saprot, taču arī pārāk bieži aizraujas ar tukšu debatēšanu un ar stipri kreisu pieeju visu regulēt, visu noteikt, drošības pēc daudz ko ierobežot. Jo, tiklīdz kāds rosina kādas prasības atcelt, kādus spēles noteikumus biznesam liberalizēt, tā citi uzreiz atceras par saviem vēlētājiem un asi iebilst, ka tā, lūk, kāds būšot labākā situācijā nekā citi, jo esot jāmazina krāpšanās riski, esot jānodrošina, ka visiem vienādi apstākļi utt. Bet... mēs jau zinām, pie kā tāda novienādošana noved.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielais četrinieks gaida vietējos

Didzis Meļķis, 21.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī šobrīd pašmāju juristu firmām ir priekšrocības, tomēr ar laiku daļa to klientu pāries pie starptautiskām kompānijām

Tā uzskata PricewaterhouseCoopers (PwC) Legal Centrālās un Austrumeiropas reģiona (CEE) vadītājs Maikls Malens.

Kā klājas juridisko pakalpojumu tirgū pēc krīzes?

Klienti spiež juristu firmas pazemināt cenas. Pirms 10–15 gadiem pasaules juristu kompānijas ienāca Austrumeiropā, nešķirojot tirgus un visus uztverot kā vienu globālu tīklu. Bet tad šīm kompānijām kļuva skaidrs, ka ne katrs tirgus ir tik ienesīgs kā Ņujorka vai Londona, un nu tās samazina savu teritoriālo tvērienu. Cita tendence ir juridisko kompāniju saplūšana, cenšoties iegūt lielāku tirgus daļu un klientus. Notiek globāla juridisko pakalpojumu tirgus konsolidācija. Paralēli tam lielās kompānijas izvērš biznesu ārpus ierastajām robežām biznesa padomdošanā – cilvēkresursu, M&A u.c. jomās. Es to sauktu par ievākšanos Lielā četrinieka teritorijā, kur ir PwC, KPMG, EY un Deloitte.

Komentāri

Pievienot komentāru