Jaunākais izdevums

Vadītāja ar atvērtu prātu un sirdi - Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja un prezidente, Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja.

"Man jāteic, ka esmu darījusi ļoti dažādus darbus. Pirmais darbs man ir bijis maizes cepšana maizes ceptuvē, kad vēl mācījos skolā, tāpēc darīju to paralēli mācībām, vēlos vakaros, agros rītos vai nakts maiņās. Esmu bijusi arī skolotāja, tāpēc es domāju, ka mana darba pieredze ir ļoti dažāda," par savu pirmo darba pieredzi stāsta SEB bankas valdes priekšsēdētāja un prezidente Ieva Tetere.

Un tajā pašā laikā viņai profesionāli ir divi lieli balsti un divi lielāki darba dzīves posmi: viens no tiem – desmit gadu pieredze auditoru kompānijā PricewaterhouseCoopers, bet otrs – esošā darba vieta SEB bankā. Vaicāta, kā nonākusi PricewaterhouseCoopers, I. Tetere stāsta: "Tas noteikti bija laiks, kad mūsu valstī notika ļoti daudz pārmaiņu un bija pirmie neatkarības, mūsu pašu nacionālās apzināšanās gadi, un līdz ar to, es domāju, tajā brīdī bija ļoti daudz iespēju, un varbūt vajadzēja drosmi tās iespējas izmantot. Es pievienojos auditoru kompānijai kā tulkotāja, un pēc nostrādāta mēneša uzņēmuma vadība man jautāja, vai es esmu gatava mācīties. Es domāju, ka lielākais veiksmes faktors profesionālajā dzīvē bieži vien ir nevis zināšanas, bet attieksme un vēlme kaut ko mācīties un darīt".

Zlata Elksniņa-Zaščirinska, PwC Latvija valdes priekšsēdētāja un vadošā partnere, raksturo Ievu Teteri kā lielisku un ļoti zinošu kolēģi: "Strādājot kopā ar Ievu plecu pie pleca, varu teikt, ka Ievai piemīt liela neatlaidība un mērķtiecība. Visā, ko Ieva darīja toreiz un dara joprojām, viņa saglabā savu redzējumu un nebaidās to paust. Ieva ir brīnišķīga un skaista sieviete, kura labprāt gatava dalīties ar savu pieredzi un sniegt atbalstu ikvienam. Ievas uzdrīkstēšanās un virzība uz mērķi savijas ar izcilu personību, viedumu un dzīves pieredzi, kas sniedz iedvesmu cilvēkiem, kuri ir viņai apkārt".

Visu rakstu lasiet 20.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā ceturksnī SEB grupas Latvijā peļņa pēc nodokļu nomaksas ir palielinājusies par 6 miljoniem eiro un sasniedza 15 miljonus, informē banka.

Peļņas rezultātu ietekmēja uzkrājuma apjoma samazināšana paredzamajiem kredītzaudējumiem, ko banka pirms gada izveidoja, atbildīgi vērtējot ar klientu biznesu saistītos riskus un saistību izpildi.

Kopējā SEB piešķirtā aizdevuma summa klientiem 2021.gada trīs mēnešos sasniedza 180 miljonus eiro, kas ir par 4% mazāk nekā 2020.gadā, ko ietekmēja vēl joprojām zemā aktivitāte uzņēmumu segmentā. Pieaugums vērojams mājsaimniecību kreditēšanā - no jauna piešķirtais finansējums mājokļa iegādei vai remontam sasniedza 42 miljonus eiro, kas ir par 35% vairāk nekā pirms gada.

Kopējā kredītportfeļa izaugsme bankā saglabājās veselīga 0,5% un kopējais noguldījumu apjoms SEB bankā 2021.gada 31.martā bija 3,7 miljardi eiro, kas par 25% pārsniedz noguldījumu apjomu 2020.gada marta beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu mākslinieka Endija Vorhola veidotais Merilinas Monro portrets izsolē Ņujorkā pirmdien pārdots par 195 miljoniem dolāru (184,7 miljoniem eiro).

1964.gadā tapušais portrets "Shot Sage Blue Marilyn" kļuvis par dārgāko 20.gadsimta mākslas darbu, kāds pārdots izsolē. Tas balstīts uz aktrises foto portretu un darināts zīdspiedes tehnikā.

Monro portrets, kas ir viens no pazīstamākajiem Vorhola darbiem, pārdots izsoļu namā "Christie's".

Par vēl lielāku summu izsolē pārdota tikai Leonardo da Vinči glezna "Salvator Mundi" ("Pasaules glābējs"), kas 2017.gadā tika izsolīta par 450,3 miljoniem dolāru.

"Shot Sage Blue Marilyn" jaunais īpašnieks nav zināms. Portretu pārdeva Tomasa un Dorisas Ammannu fonds Cīrihē, kas parasti ienākumus no izsolēm ziedo labdarībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa lēdija ar nezūdošu enerģiju - Aiva Vīksna, uzņēmuma AV Consulting un SIA LatBan sindikāts Nr.1 dibinātāja, SIA Brother’s Travel Georgia partnere, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests biznesa attīstības vadītāja un šīs izdevniecības dibinātās Pieaugušo neformālās izglītības iestādes Bilances akadēmija direktore.

Uzņēmēja ir no Gulbenes. Tur arī uz augusi un dzinusi pirmos asnus uzņēmējdarbībā. Jau mācoties skolā, A. Vīksna vasaras brīvlaikā ar brāli, brālēnu un māsīcu vāca ārstniecības augus. Tos nodeva aptiekā un saņēma pirmo sevis nopelnīto atalgojumu. Tie, varētu teikt, bija uzņēmējas pirmie soļi pretim biznesam.

Uzņēmējas portrets: Zane Čulkstēna 

No biznesa līdz pat mākslas pasaulei Zane Čulkstēna, personāla vadības konsultāciju uzņēmuma...

“Es gan tanī laikā nedomāju, un neviens jau nerunāja par savu biznesu. Man patika kaut ko darīt vairāk nekā ci tiem, domāt atšķirīgi. Man bija svarīgi nopelnīt pašai, būt neatkarīgai,” stāsta A. Vīksna.

Pabeigusi Gulbenes 1. vidusskolu, tagadējā uzņēmēja iestājās LU Ķīmijas fakultātē. Viņai skolas laikā patika gan matemātika, gan fizika, gan ķīmija. Un A. Vīksna bija nolēmusi, ka kļūs par ķīmijas skolotāju. “Mācoties jau piektajā kursā, Latvijā sākās pārmaiņu laiki. Veidojās pirmie kooperatīvi, un manī radās ziņkāre. Kas ir bizness? Man nemācīja to. Es nezināju, kas ir mārketings un citi tanī laikā gudrie biznesa termini. Bet interese bija tik liela, ka, beidzot LU Ķīmijas fakultāti, es atteicos no labiem piedāvājumiem kā ķīmijas skolotājai, bet gan lēcu aukstā ūdenī,” atceras A. Vīksna.

Uzņēmējas portrets: Anastasija Udalova 

Ir mērķis – nav šķēršļu, tā īsumā varētu raksturot Anastasiju Udalovu, kosmētikas...

Darbojusies arī modes biznesā

1991. gadā sākās A. Vīksnas pirmie soļi biznesā no kioska Centrāltirgū, no privatizētas mazas pašapkalpošanas kafejnīcas Pārdaugavā, līdz 1993. gadā tika izveidota izdevniecība Lietišķās informācijas dienests. “1993. gadā uzaicināju Aivu un viņas vīru kopā veidot biznesu – Lietišķās informācijas dienestu, kuru veiksmīgi no dibinājām un attīstījām. Uzņēmēju varu raksturot kā spilgtu, erudītu, komunikablu, godīgu un enerģisku. Vienmēr pozitīvi noskaņotu,” komentē Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Juris Birznieks. Pēc viņa domām, mērķtiecība, godīgums un sistēmiskums ir īpašības, kas uzņēmējai palīdzējušas biznesā.

Visu rakstu lasiet 23.marta žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar epidemiologiem jākonsultējas par to, vai izvēlētie drošības līdzekļi ir pietiekami, nevis par to, ka viss ir jāslēdz. Jo epidemiologu pilnīgā laime būtu tad, ja viss būtu noslēgts, neviens nekur neietu, vīrusi nekur neizplatītos, bet tā nevar būt un tā nenotiek.

Tā Dienas Biznesa lielajā intervija pauž LMT prezidents, profesors Juris Binde.

Žurnāla centrālā tēma - kāda būs Latvija, tās ekonomika, izejot no krīzes. Ko valsts dara lietas labā un kā to vērtē uzņēmēji. Kā izejai no krīzes gatavojas citviet pasaulē.

Rubrikā Portrets - Lotte Tisenkopfa-Iltnere, kosmētikas ražotāja AS Madara Cosmetics līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 2. marta numurā:

  • Statistika - Latvijas preču eksports Covid-19 laikā.
  • Spēles noteikumi - Eiropas Savienības jaunā tirdzniecības politika.
  • Tendences - gaidāmā pasaules ekonomikas atgūšanās un prognozes par inflācijas pieaugumu.
  • Darījumi - Baltijas uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus.
  • Portrets - Lotte Tisenkopfa-Iltnere. Kosmētikas ražotāja Mádara Organic Skincare līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja.
  • Enerģētika - Andrejs Belijs (Andrei Belyi), Austrumsomijas Universitātes docents un Balesene OU valdes loceklis par enerģētiku klimata pārmaiņu kontekstā.
  • Finanšu tirgi - influenceru vēstījumu ietekme uz finanšu tirgiem.
  • Cilvēkresursi - kādas sekas var radīt ekonomiskā plaisa starp paaudzēm.
  • Brīvdienu ceļvedis - Toms Didrihsons, Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam no mums ir sava gaume attiecībā uz dažādām ikdienas lietām, kā, piemērām, mūziku, kino un pat arī fotografēšanas veidu. Šoreiz vienotā izaicinājumā ir metušies digitālā satura veidotāja Ievai Florence-Vīksne un reperis Edavārdi (Eduards Gorbunovs), lai uzņemtu izcilus attēlus ar jauno Huawei Mate 50 Pro viedtālruņa kameru trīs fotografēšanas kategorijās, kurās izšķirošā balss būs abu sekotājiem, kas trīs kārtās izvēlēsies savu favorītbildi.

Cik tuvu vien var

Viena no kategorijām, kurā abi influenceri sacentīsies par labāko attēlu, ir Macro fotogrāfija. Šī īpašā tuvplāna kategorija izceļas ar mazu detaļu vai objektu iemūžināšanu izteiktā fokusā, kas rada sajūtu, ka objekts ir lielāks nekā dzīvē.

“Jaunais Huawei Mate 50 Pro viedtālrunis ļauj uzņemt niansētas fotogrāfijas tik vien kā no 2,5 cm attāluma, tādējādi sākumā acij nemanāmām detaļām kļūstot par lielizmēra mākslas darbiem. Fotogrāfam atliek tikai ar pieskārienu izvēlēties vietu kompozīcijā, kuru izteikti fokusēt, izmēģinot dažādus variantus un nonākot pie savas mīļākās versijas,” stāsta Huawei produktu apmācību vadītājs Mikus Tillers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbība Latvijā ir tādā kā pabērna lomā. Šeit mēdz ļoti skaisti teikt, ka rūpniecība un uzņēmējdarbība ir ekonomikas stūrakmens, bet ir pilnīgi pretēja attieksme, kad valstij ir jādod kaut kāds, pat ne naudisks, atbalsts.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Anastasija Udalova, Dzintara kosmētikas ražotāja H.A.Brieger valdes locekle un Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas padomes priekšsēdētāja.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 20. aprīļa numurā:

  • Statistika - pētījumi un attīstība – esam pēdējie!
  • Tēma - Latvija ieguldījumos pētniecībā un attīstībā (P&A) – ES “astē”.
  • Intervija - Anastasija Udalova, Dzintars kosmētikas ražotāja H.A. Brieger valdes locekle un Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas padomes priekšsēdētāja.
  • Spēles noteikumi - lobiji nav labi, mums būs interešu pārstāvji! Intervija ar auditorkompānijas PwC Latvija vadošo partneri Zlata Elksnina-Zascirisnka.
  • Aktuāli - restorānu nozare ceļ trauksmi un aicina valdību atvērt terases.
  • Portrets - Ieva Tetere. SEB Latvia bankas valdes priekšsēdētāja un prezidente, Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja.
  • Tendences - kad “programmēt” varēs pašu naudu.
  • Dienas Bizness Konferences - Intervija ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu.Energopārvaldība – pirmais solis uz energoefektīvu darbību.
  • Brīvdienu ceļvedis - Ketija Karlsone, KURTS c o f f e e un AUCH beauty home īpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SEB grupas peļņa Latvijā palielinājusies par 16,1 miljoniem eiro

Db.lv, 15.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusgadā SEB grupas Latvijā peļņa pēc nodokļu nomaksas ir palielinājusies par 16,1 miljoniem eiro un sasniedza 31,7 miljonus, liecina SEB grupas Latvijā 2021. gada pirmā pusgada rezultāti.

Banka to skaidro ar ekonomikas atgūšanos, ko sekmē Latvijas mājsaimniecību vēlme uzlabot savus dzīves apstākļus un gatavība atsākt tērēt, kā arī uzņēmumu investīciju aktivitātes atjaunošanās. Samazināts izdevumu apjoms, kas pērn novirzīts paredzamajiem kredītzaudējumu uzkrājumiem, jo uzlabojusies atsevišķu klientu finansiālā situācija, kā arī Covid-19 sekas šobrīd ir mazāk nozīmīgas nekā banka sagaidīja pirms gada.

No jauna piešķirtais finansējums mājokļa iegādei vai remontam pirmajā pusgadā sasniedza 91 miljonu eiro, kas ir par 73% vairāk nekā pirms gada. Savukārt kopējā SEB piešķirtā aizdevuma summa klientiem 2021. gada sešos mēnešos sasniedza 363 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar pagājušā gada 6 mēnešiem, ir par 27% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 7. aprīļa izmaiņas SEB bankas valdes sastāvā – SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs pievienosies bankas valdei un uzņemsies atbildību par AML un darbības atbilstības jomu. Savukārt līdzšinējais atbildīgais par šo jomu, valdes loceklis Kārlis Danēvičs, turpmāk vadīs kredītu un risku kontroles jomu, informē banka.

Jauno valdes sastāvu apstiprinājusi Eiropas Centrālā banka un SEB bankas Padome.

Māris Larionovs strādā SEB bankā vairāk nekā 27 gadus un ieņēmis dažādus vadošus amatus gan kreditēšanas, gan bankas privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas struktūrvienībās. Pēdējos 9 gadus vadot Kreditēšanas pārvaldi, M.Larionovs sekmējis mērķtiecīgu un nepārtrauktu SEB bankas kredītportfeļa izaugsmi un uzkrājis bagātīgu klientu izvērtēšanas pieredzi.

M.Larionovs ieguvis profesionālo maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitātē, pabeidzis arī augstākā līmeņa vadītāju profesionālās izglītības programmu Vallenberga institūtā un Zviedrijas Līderības attīstības programmu Art of Execution. No 2014. gada viņš ir AS Kredītinformācijas birojs uzraudzības padomes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Inflācija un mājsēde varētu radīt atkal jaunus izaicinājumus gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem

Db.lv, 20.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 9 mēnešos SEB grupas Latvijā peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 52,1 miljonu eiro, kas ir par 66% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā.

Trešajā ceturksnī Latvijā uzlabojās epidemioloģiskā situācija un tika samazināti ierobežojumi, būtiski palielinājās ekonomiskā aktivitāte – priecēja rūpniecības izaugsme un uzņēmumu drosmīgāka rīcība, investējot jaunos projektos, arī Latvijas mājsaimniecības tiecās uzlabot savus dzīves apstākļus. Tas ir atstājis pozitīvu iespaidu uz kreditēšanu.

No jauna piešķirtais finansējums privātpersonām šī gada 9 mēnešos sasniedza 167 miljonus eiro, kas ir par 41% vairāk nekā līdzīgā laika periodā pirms gada. Mājokļa iegādei vai remontam 9 mēnešos piešķirtais naudas apjoms sasniedza 134 miljonus eiro, kas ir par 49% vairāk nekā pirms gada.

Pateicoties aktivitātei mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, šajā periodā piešķirts par 33% lielāks finansējuma apjoms nekā 2020. gada 9 mēnešos. Savukārt kopējā SEB bankas aizdevuma summa klientiem 2021. gada 9 mēnešos sasniedza 576 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar pagājušā gada 9 mēnešiem, ir par 3% mazāk un tas saistīts ar strauju lielo uzņēmumu aizņemšanās iespēju attīstību obligāciju tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #28

DB, 12.07.2022

Dalies ar šo rakstu

"Krīze pati par sevi nav nekas slikts, jo tā vienmēr sniedz iespējas; bīstama situācija kļūst tikai tad, ja šī krīze tiek nepareizi vadīta, un valsts sevi līdz šim nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks. Es uzskatu, ka pašlaik mēs neveidojam ilgtspējīgu valsti, jo demogrāfija un izglītība jau gadiem ir atstātas novārtā, bet šīs jomas ir valsts nākotnes pamatā".

Tā intervijā saka SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks Edgars Kots.

Vēl uzņēmēju žurnāla 12.jūlija numurā lasi:

• Statistika

Elektroenerģijas cenas turpina augt

• Tēma

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī

• Ražošana

SIA Lode Krievijas eksporta tirgus vietā atvērusi durvis uz Somiju

• Enerģētika

Siltumuzņēmumi apkures sezonu gaida ar bažām

• Nodokļi

Solidaritātes nodokļa “melnie caurumi”

• Izejvielas

Dakteris varš zīmē recesiju

• Investors

Amerikāņu kalniņi arī zeltam

• Portrets

Daumats Pfafrods, Light Guide Optics International vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #11

DB, 16.03.2021

Dalies ar šo rakstu

Ja mēs gribam panākt attīstītāko valstu dzīves līmeni, mums jābūt labākiem par citiem, nevis tādiem pašiem.

Tā intervijā "Dienas Biznesam" pauž Viktors Bolbats, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs, mudinot paralēli cīņai pret terorisma finansēšanu, naudas atmazgāšanu un finanšu noziegumiem, izmantojot finanšu sistēmu, kas neapšaubāmi ļoti svarīga, daudz intensīvāk veicināt valsts attīstību, investīciju piesaisti.

Nedēļas lielā tēma - uzņēmējdarbība Latvijas reģionos, investīciju piesaiste, kā arī valsts un pašvaldību tam atbalsts vai pretestība. Analizējam šo jautājumu arī administratīvi teritoriālās reformas kontekstā.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 16. marta numurā lasi:

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #35

DB, 30.08.2022

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Eiropas Centrālā banka kopā ar ASV Federālo rezervju sistēmu īstenojusi bezatbildīgāko naudas drukāšanu modernās pasaules vēsturē, kā ietekmē pasaule ir iedzīta vēl dziļākos parādos, nekā tā bija 2008. gada krīzes laikā. Tas novedis pie pēdējos gadu desmitos nepieredzētas divciparu inflācijas, kuras slāpēšana izraisīs recesiju, kā arī valstu un korporāciju maksātnespēju.

To intervijā Dienas Biznesam saka Einars Repše, kurš no 1991. līdz 2001. gadam bija Latvijas Bankas prezidents, no 2002. līdz 2004. gadam – Ministru prezidents, pēcāk gadu – aizsardzības ministrs, bet no 2009. līdz 2010. gadam arī finanšu ministrs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30.augusta numurā lasi:

Statistika

Tirgus atceļ obligātā iepirkuma nepieciešamību

Tēma

Pārtikas ražotājiem - izdzīvošanas gads

Maize rudenī būs vēl dārgāka

Aktuāli

Cilvēki seko ekonomikai

Finanses

Konservatīvie zaudē visvairāk

Sapolitizētais kapitāls, arī pensiju

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #15

DB, 13.04.2021

Dalies ar šo rakstu

Jaunais normālais mūsu industrijai būs saistīts ar Covid – tik ilgi, kamēr tas joprojām būs objekts, un domāju, ka tas tā pasaulē būs vēl daudzus gadus – lai iekāptu lidmašīnā, būs jābūt kādam sertifikātam. Sertifikāts ir vai nu negatīvs Covid-19 tests, vai vakcinēšanās apliecība pret šo vīrusu. Tas būs jaunais normālais.

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka Latvijas lidsabiedrības airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Runājot par nākotni, viņš gan sola, ka uzņēmums ir labi pozicionēts izejai no krīzes un pēc četriem gadiem sasniegs apaļa miljarda eiro apgrozījumu.

Vēl 13.aprīļa žurnālā "Dienas Bizness" lasi:

  • Tēma - Pandēmija atstāj bez ārvalstu tūristiem un viņu simtiem miljonu eiro
  • Pandēmijas zelta ādere – namiņš laukos
  • Spēles noteikumi - Neizmantotās publiskās privātās partnerības iespējas
  • Portrets - Enno Ence, SIA Milzu! īpašnieks un zīmola radītājs
  • Tiesiskums - Kā nenoskaidroti līdzekļi kļūst par noziedzīgiem
  • Biznesa ideja - Ar atpūtas krēsliem eksporta virzienā
  • DB konferences - Iekšdedzes dzinēji varētu izzust
  • Eiropa spiedīs lauksaimniekus mainīties
  • Brīvdienu ceļvedis - Jans Jeļinskis, SIA 1NCE Latvia valdes loceklis, vadītājs
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pienācis laiks mainīt likumu Par iedzīvotāju ienākumu nodokli un likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu, jo, rodoties arvien jaunām platformām, kuras dod iespēju veikt gadījuma darbus pēc pieprasījuma, mainās arī veids, kā tiek veikta uzņēmējdarbība un saņemti ienākumi.

Tādēļ būtu svarīgi pilnveidot likumdošanu, lai arī personas, kas izmanto šāda tipa platformas, iegūtu sociālās garantijas, uzskata sertificēts nodokļu konsultants, abill.io platformas līdzdibinātājs Matīss Kodoliņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.oktobra numurā lasi:

Statistika

Eksporta importa bilances negatīvie rekordi

Tēma

Biznesam bez valsts palīdzības energokrīzi pārvarēt būs grūti

Kā neatkarīgā Latvija pārvarēja 1939./1940. gada enerģētisko krīzi

Aktuāli

Cilvēku mazāk, parādu vairāk

Meža nozares dzinējspēks

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 25.05.2021

Dalies ar šo rakstu

Arī, kad tiešām finansējuma reāli nemaz nav, iepirkumu procedūras tiek uzsāktas un netiek apturētas, kamēr nav saņemti pretendentu piedāvājumi. Tādā veidā iepirkuma organizētājs iegūst pilnībā sagatavotu tehnisko aprakstu, tehniskos risinājumus un tāmi, bet konkursa nav. Jāsecina – tas ir veids, kā pasūtītājs iegūst bezmaksas materiālus tālākai vajadzīgo variantu meklēšanai – akcentē Svetlana Afanasjeva, BMGS valdes priekšsēdētāja.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 25. maija numurā:

  • Intervija - Svetlana Afanasjeva, BMGS valdes priekšsēdētāja.
  • Statistika - būvniecībā materiālu cenu kāpums.
  • Tēma - cenu kāpums var apdraudēt būvniecības plānus. Nāk pieprasījuma vilnis, aug zāģmateriālu cenas.
  • Biznesa ideja - no kleitas līdz rozei! Latvijā attīstās kafijas grauzdēšanas bizness.
  • Portrets - Dina Bunce, t/c Domina Shopping t/c RYO direktore un t/c SAULĖS MIESTAS ģenerāldirektore.
  • Enerģētika - jaunie dabasgāzes sadales tarifi liks būt efektīvākiem - intervija ar AS GASO valdes priekšsēdētāju Ilzi Pētersoni-Godmani.
  • Tirgus dalībnieki vērtē dabasgāzes sadārdzināšanos.
  • Cilvēkresursi - cilvēkkapitāla atpalicība ik gadu pieaug.
  • Brīvdienu ceļvedis - Krists Mertens, energouzņēmuma Enefit Latvija vadītājs.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #48

DB, 06.12.2022

Dalies ar šo rakstu

2. pensiju līmeņa zaudējumi ilgtermiņā nav kritiski, Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas politika, kas izraisījusi obligāciju vērtības kritumu, pilnībā izlīdzināsies trīs līdz piecu gadu laikā.

Tā intervijā apgalvo Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētājs un Citadele bankas CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.decembra žurnālā lasi:

Statistika

Aug nebanku kreditētāju apgrozījums

Intervija

Bizness sāk aprast ar nenoteiktību. Armands Kokainis, AS “Reģionālā investīciju banka” Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs

Tēma

Nulles nodokļos joprojām daudziem

Enerģētika

Elektroenerģijas patēriņš nākotnē pieaugs

Zinātne

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Raugoties no visdažādākajiem aspektiem, ir skaidrs, ka veselības un farmācijas nozarei ir nepieciešams stratēģisks, valstisks skatījums, lai panāktu nozares attīstību un izaugsmi, Dienas Biznesam intervijā atklāj AS Olainfarm jaunais padomes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 6.jūlija numurā:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Intervija - Juris Bundulis, AS OlainFarm padomes priekšsēdētājs.
  • Covid ietekme - Latvijas tautsaimniecības 2020. gada šķērsgriezums. Koronavīruss “izēdis” vairāk nekā 10 000 darba vietu un ceturtdaļu peļņas.Laiki, kad cenu rekordi kļuvuši garlaicīgi.
  • Eksperta viedoklis - Andrejs Belijs (Andrei Belyi), Austrumsomijas Universitātes docents un Balesene OU valdes loceklis.
  • Spēles noteikumi - Zaļā kursa un industriālās stratēģijas sadursmes piemērs – Liepājas Metalurgs.
  • Atbalsts biznesam - citur stimulē ekonomiku, pie mums – apgrūtina.
  • Tiesiskums - uzņēmējs vaino Latvijas valsti plānveidīgā naudas konfiskācijas shēmā.
  • Satiksme - darboties, izmantojot valdību naudu, turpina kompānijas, kurām bija jābankrotē. Intervija ar Ediju Vilsonu, Ryanair izpilddirektoru.
  • Portrets - Aigars Rostovskis, biznesa augstskola Turība īpašnieks un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents.
  • Enerģētika - lieli spēlētāji gāzes un elektrības tirgū, visticamāk, neienāks.
  • DB konferences - klimata mērķi sasniedzami, mainot autoparka ēdienkarti.
  • Brīvdienu ceļvedis - Antons Kovaļovs, SIA GC Leasing Baltic direktors.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #32

DB, 24.08.2021

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24. augusta numura centrālā tēma – birokrātija. Uzņēmumu kļūst mazāk, bet iestāžu – tērētāju – vairāk.

Koronavīrusa pandēmijas apstākļos 2021. gada pirmo septiņu mēnešu laikā ir sarucis uzņēmumu – nodokļu maksātāju skaits, taču pieaudzis Publisko personu un iestāžu reģistrā iekļauto iestāžu daudzums. DB meklē cēloņus, kāpēc šāda situācija radusies. Viedokli pauž Andris Lasmanis, bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs, Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera LTRK valdes priekšsēdētājs, Elīna Egle, Latvijas Biznesa savienība padomes priekšsēdētāja, kā arī Tereza Luksa, SIA TL Candles īpašniece, valdes locekle.

Pēc labklājības ministra Gata Eglīša un Finanšu nozares asociācija parakstītā memoranda par nepieciešamību palielināt pensiju fondu ienesīgumu, samazināt pārvaldības komisijas un veicināt iedzīvotāju finanšu pratību, db.lv vērsās pie pensiju fondu pārvaldītāja Indexo, jo tieši šīs kompānijas ienākšana tirgū 2017. gadā sakrita ar strauju pensiju fondu pārvaldības komisijas maksu samazinājumu. Intervijā atbildes par visiem pensiju līmeņiem, par situāciju Latvijas tirgū un konkrēti Indexo plāniem sniedz uzņēmuma izpilddirektors un valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #41

DB, 02.11.2021

Dalies ar šo rakstu

Ar publikāciju par Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieku, Sporta departamenta direktoru Edgaru Severu noslēdzam rakstu sēriju Otro personu TOP5, kurā aprakstījām ietekmīgākās otrā plāna amatpersonas.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2. novembra numurā:

  • Dabasgāzes tirgus atvēršana lietotājiem nav nākusi par labu - tā intervijā pauž AS Latvijas Gāze Tirdzniecības departamenta vadītājs Egīls Lapsalis. Viņš arī argumentēti pamato, kāpēc tā uzskata.
  • Neraugoties uz koronavīrusa pandēmiju, šogad uzņēmumus reģistrē vairāk, vienlaikus daudz vairāk uzņēmumiem tiek apturēta saimnieciskā darbība un ievērojams skaits agrāk reģistrēto tiek likvidēti - tā konstatējam, izpētot informāciju no Lursoft.
  • Aktualitāte - kā valsts un pašvaldību institūcijas kontrolē Covid-19 mazināšanai ieviestos ierobežojumus un kā tas ietekmē tirgotājus.
  • Pirms mēneša beigās plānotā Eiropas vadošā ekosistēmas foruma 5G Techritory interesējamies par 5G tehnoloģiju attīstību un izmantošanas iespējām.
  • Kā efektīvāk pārvarēt pandēmiju? Vērtējam datus par Zviedrijas pieeju.
  • Portrets - VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.
  • DB konferences - fragments no zemes īpašnieku diskusijas par valsts institūciju nekonsekvenci, nosakot zemes izmantošanas apgrūtinājumus.
  • Brīvdienu ceļvedis - Anna Saltikova, Ekonomikas un kultūras augstskolas līdzīpašniece, Alberta koledžas valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #52

DB, 28.12.2021

Dalies ar šo rakstu

Divu gadu laikā auto industrija paspējusi izdzīvoties pa diviem grāvjiem: vispirms – nevar tirgot un nav pircēju, kam seko liels pieprasījums pēc auto no pircējiem, bet nav preces, ko tirgot, jaunu auto cenas turpina pieaugt, piegāžu termiņi izstiepjas 6–8 mēnešu garumā, mazlietoto auto cenas pieaugušas par 25–30%, turklāt šādi nepieredzētie procesi turpināsies arī 2022. gadā.

Tā Intervijā situāciju raksturo Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.decembra numurā lasi:

  • Statistika. Pieņemot, ka mūsu šobrīd ir 1,9 miljoni, un saskaitot sākumā minētos parādus, tie kopā veido 28,46 miljardus, iegūsim, ka vidēji uz vienu Latvijas iedzīvotāju šajā valstī ir aizņemti aptuveni 15 tūkstoši eiro, no kuriem 7,5 tūkstošus ir sarūpējusi valsts, bet otru pusi iedzīvotāji un uzņēmumi ir aizņēmušies bankās.
  • Tēma - Kā uzņēmēji vērtē aizvadīto gadu un kādu paredz nākamo.
  • Izglītība biznesam - Uzņēmēji papildinās skolu direktoru zināšanas ar biznesa vadības niansēm.
  • Spēles noteikumi - Sāksies saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ēra.
  • Tehnoloģijas- Ieiet ārvalstu tirgū, izmantojot sociālo mediju platformas.
  • Infrastruktūra - Rīgas ostai ir iespēja attīstīt mūsdienu pasažieru un ro-ro kravu termināli.
  • Portrets- Moller Auto Baltija vadītāja Izīda Gerkena.
  • e-pārvalde- Tiesvedības sistēma sākusi dokumentu aprites sistēmas pāreju no papīra uz elektroniskajiem dokumentiem.
  • Brīvdienu ceļvedis- Artis Daugins, elektrokartingu uzņēmuma Blue Shock Race radītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #7

DB, 15.02.2022

Dalies ar šo rakstu

Birokrātisko procesu slogs finanšu, būvniecības un migrācijas jomā un fokusēta atbalsta trūkums enerģētikā var kļūt par kritisku konkurētspēju bremzējošu faktoru kopumu, kas noved pie eksporta tirgu zaudējuma 2022. gadā.

Kādēļ tā, intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.februāra numurā lasi:

Statistika. Preču izlaide eiro seko enerģijas un materiālu inflācijai.

Tēma. Biznesa vidē atgriezies optimisms, bet trūkst darbinieku - Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju aptauja (PwC Baltic CEO Survey 2022).

Spēles noteikumi. Eiropas cīņa ar čaulas kompānijām atbalsosies arī Latvijā. Papildus maksāt 20% lielo ienākuma nodokli varētu nākties nekustamā un intelektuālā īpašuma, kā arī holdingkompānijām, kurām ir mazāk par pieciem darbiniekiem un ir daudz ārpakalpojumu sniedzēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #14

DB, 05.04.2022

Dalies ar šo rakstu

Visa veida izejvielu un resursu straujais pieaugums atspoguļosies ne tikai ražotāju izmaksu kāpumā, bet arī produkcijas cenās veikalu plauktos, kā ietekmē samazināsies patēriņš, kas savukārt atkal ietekmēs vietējos gaļas produktu ražotājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Cēsu gaļas kombināts valdes priekšsēdētāja Ieva Piteronoka-Krišāne.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5. aprīļa numurā lasi:

STATISTIKA. Darba samaksa Lietuvā Covid gados augusi ātrāk..

DB KONFERENCES

* “Nabadzīgajā” Luksemburgā PVN pārtikai – 3%, “turīgajā” Latvijā – 21%.

* Atjaunojamo energoresursu loma nākotnē tikai pieaugs.

RAŽOŠANA

* Kara trīskāršā ietekme uz metālapstrādi Latvijā.

* Liepājas metalurgs – stratēģiskās industrijas karstais kartupelis.

AKTUĀLI

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #20

DB, 17.05.2022

Dalies ar šo rakstu

Visas krīzes nevar pārvarēt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem, kas Latvijas gadījumā ir naudas aizņemšanās, jo tas grauj vietējo ekonomiku un tautsaimniecību.

Tā intervijā saka Jāzeps Šņepsts, AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.maija numurā lasi:

Statistika. 10% no Ukrainas bēgļiem jau strādā Latvijā

Tēma. Tūristus jau gaida pat vistālākajos Latvijas nostūros

Tendences. Spiesti pamosties reālajā pasaulē

Enerģētika. Dedzināmā kūdra var palielināt energodrošību Latvijā

Spēles noteikumi. Cīņa ar VID par PVN pārmaksu ieilgusi divu gadu garumā

Krīzes ietekme. Būs bankroti un krīzes – vispirms vairāk attīstības reģionos

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 24.05.2022

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā ir būtiski mainījusi situāciju Latvijā un Eiropā, tam redzamākā izpausme ir inflācijas vētra, kas vēl tik drīz nenorims, vienlaikus visiem prasot pielāgoties jaunajai, skarbajai realitātei. To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24.maija numurā lasi:

• Statistika.

Dati par eksporta ienākumu pieaugumu jāvērtē kritiski

• Tēma

Ericsson 5G dos iespēju Bitei lidot ātrāk

Bite 5G biznesam – kā, kad, kāpēc? Intervija ar Bite Latvija ģenerāldirektoru Kasparu Bulu

• Finanses

Faktoringa tirgū Latvija būtiski atpaliek no Baltijas kaimiņiem

Kripto pasaulē dažās stundās no stabilitātes garanta par dārgu joku

• Enerģētika

Jādara viss iespējamais, lai gāzes šoziem pietiktu

• Tūrisms

Tūrisma nozare pamazām atdzīvojas

• Tendences

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādas prasmes būs pieprasītas rītdienas darba tirgū?

Ilona Baumane – Vītoliņa, Amrop konsultante, LU BVEF asociētā profesore, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Ekonomikas foruma 2020. gada “Future of Jobs*” ziņojumā publicētas desmit prasmes, kas būs īpaši aktuālas nākamo piecu gadu laikā.

To vidū ir gan analītiskā domāšana un spēja inovēt, gan prasme mācīties un izstrādāt mācīšanās stratēģijas, gan arī spēja risināt kompleksus problēmjautājumus. Tāpat sarakstā minēta kritiskā domāšana un analīze, radošums, oriģinalitāte un iniciatīvas uzņemšanās, līderība un spēja ietekmēt, kā arī spēja izmantot, monitorēt un kontrolēt tehnoloģijas. Sarakstu noslēdz stresa noturība un spēja piemēroties, kā arī izkopta spriestspēja, un spēja ģenerēt jaunas idejas.

Šāds nākotnes profesionāļa prasmju portrets ir apliecinājums tam, ka pasaule kļūst arvien sarežģītāka un nepārprotami iezīmē industriālās ēras beigas, tādā izpratnē, kā to esam pazinuši līdz šim – ar skaidru, ierobežotu iemaņu loku, kas speciālistam nepieciešams šauru, konkrētu darba pienākumu veikšanai. Kā šo prognozi izmantot savā labā un būt gataviem nākotnes darba tirgus izaicinājumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru