Jaunākais izdevums

Biznesa lēdija ar nezūdošu enerģiju - Aiva Vīksna, uzņēmuma AV Consulting un SIA LatBan sindikāts Nr.1 dibinātāja, SIA Brother’s Travel Georgia partnere, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests biznesa attīstības vadītāja un šīs izdevniecības dibinātās Pieaugušo neformālās izglītības iestādes Bilances akadēmija direktore.

Uzņēmēja ir no Gulbenes. Tur arī uz augusi un dzinusi pirmos asnus uzņēmējdarbībā. Jau mācoties skolā, A. Vīksna vasaras brīvlaikā ar brāli, brālēnu un māsīcu vāca ārstniecības augus. Tos nodeva aptiekā un saņēma pirmo sevis nopelnīto atalgojumu. Tie, varētu teikt, bija uzņēmējas pirmie soļi pretim biznesam.

Uzņēmējas portrets: Zane Čulkstēna 

No biznesa līdz pat mākslas pasaulei Zane Čulkstēna, personāla vadības konsultāciju uzņēmuma...

“Es gan tanī laikā nedomāju, un neviens jau nerunāja par savu biznesu. Man patika kaut ko darīt vairāk nekā ci tiem, domāt atšķirīgi. Man bija svarīgi nopelnīt pašai, būt neatkarīgai,” stāsta A. Vīksna.

Pabeigusi Gulbenes 1. vidusskolu, tagadējā uzņēmēja iestājās LU Ķīmijas fakultātē. Viņai skolas laikā patika gan matemātika, gan fizika, gan ķīmija. Un A. Vīksna bija nolēmusi, ka kļūs par ķīmijas skolotāju. “Mācoties jau piektajā kursā, Latvijā sākās pārmaiņu laiki. Veidojās pirmie kooperatīvi, un manī radās ziņkāre. Kas ir bizness? Man nemācīja to. Es nezināju, kas ir mārketings un citi tanī laikā gudrie biznesa termini. Bet interese bija tik liela, ka, beidzot LU Ķīmijas fakultāti, es atteicos no labiem piedāvājumiem kā ķīmijas skolotājai, bet gan lēcu aukstā ūdenī,” atceras A. Vīksna.

Uzņēmējas portrets: Anastasija Udalova 

Ir mērķis – nav šķēršļu, tā īsumā varētu raksturot Anastasiju Udalovu, kosmētikas...

Darbojusies arī modes biznesā

1991. gadā sākās A. Vīksnas pirmie soļi biznesā no kioska Centrāltirgū, no privatizētas mazas pašapkalpošanas kafejnīcas Pārdaugavā, līdz 1993. gadā tika izveidota izdevniecība Lietišķās informācijas dienests. “1993. gadā uzaicināju Aivu un viņas vīru kopā veidot biznesu – Lietišķās informācijas dienestu, kuru veiksmīgi no dibinājām un attīstījām. Uzņēmēju varu raksturot kā spilgtu, erudītu, komunikablu, godīgu un enerģisku. Vienmēr pozitīvi noskaņotu,” komentē Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Juris Birznieks. Pēc viņa domām, mērķtiecība, godīgums un sistēmiskums ir īpašības, kas uzņēmējai palīdzējušas biznesā.

Visu rakstu lasiet 23.marta žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākums Latvijas uzņēmumu vadītāju un darbinieku tuvākajā laikā vēlētos apgūt vai uzlabot mākslīgā intelekta rīku izmantošanas prasmes, lai tādējādi paaugstinātu darba efektivitāti un stiprinātu kompānijas konkurētspēju.

Tas noskaidrots biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets».

Pētījumā «Vadītāja digitālais portrets 2023» iegūtie rezultāti nepārprotami apliecina, ka uzņēmējdarbības vidē strauji ienākušie mākslīgā intelekta (MI) risinājumi izpelnās aizvien nozīmīgāku lomu arī Latvijas uzņēmumos. To lietošanu vēlas apgūt 61% no 644 aptaujātajiem. Intereses pieaugumu var skaidrot gan ar ap MI rīkiem sacelto ažiotāžu, gan tīri pragmatisku vēlmi gūt priekšrocības konkurences cīņā. No citām prasmēm jāizceļ failu koplietošanas sistēmu un uzņēmuma vadības sistēmu izmantošana, kuras gribētu papildināt 34% respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darbinieki visbiežāk mācās biroja programmas, vadītāji apgūst dokumentu vadību

Db.lv,26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu intensīvā digitalizācija kopumā ir uzlabojusi Latvijas uzņēmumu produktivitāti, tomēr digitālo prasmju ziņā darbiniekiem un vadītājiem vēl joprojām ir liels izaugsmes potenciāls.

Par to liecina gan Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kur Latvija ieņem 17. vietu un cilvēkkapitāla rādītājā ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, gan ikgadējais pētījums "Vadītāja digitālais portrets".

Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2023" noskaidrots, ka uzņēmumi diezgan atturīgi izturas pret darbinieku digitālo prasmju paaugstināšanu. Pēdējos divos gados uzņēmuma organizētos kursos zināšanas apguvusi neliela daļa strādājošo. Pieprasītākās bijušas biroja programmu apmācības, kurās piedalījušies 13,5% respondentu. Dokumentus vadības un lietvedības sistēmu lietošanu mācījušies 13,2% aptaujāto darbinieku, bet dokumentu koplietošanas sistēmu - 12,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu mākslinieka Endija Vorhola veidotais Merilinas Monro portrets izsolē Ņujorkā pirmdien pārdots par 195 miljoniem dolāru (184,7 miljoniem eiro).

1964.gadā tapušais portrets "Shot Sage Blue Marilyn" kļuvis par dārgāko 20.gadsimta mākslas darbu, kāds pārdots izsolē. Tas balstīts uz aktrises foto portretu un darināts zīdspiedes tehnikā.

Monro portrets, kas ir viens no pazīstamākajiem Vorhola darbiem, pārdots izsoļu namā "Christie's".

Par vēl lielāku summu izsolē pārdota tikai Leonardo da Vinči glezna "Salvator Mundi" ("Pasaules glābējs"), kas 2017.gadā tika izsolīta par 450,3 miljoniem dolāru.

"Shot Sage Blue Marilyn" jaunais īpašnieks nav zināms. Portretu pārdeva Tomasa un Dorisas Ammannu fonds Cīrihē, kas parasti ienākumus no izsolēm ziedo labdarībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #12

DB,23.03.2021

Dalies ar šo rakstu

Mēs uzskatām, ka nevis jāceļ nodokļi un jāievaino mūsu konkurētspēja investīciju un darbaspēka piesaistē, bet gan ir jārada apstākļi, lai pie tām pašām likmēm bizness varētu nodrošināt augstākus apgrozījumus, augstākus peļņas rādītājus un pie viena tad arī kopumā lielāku nodokļu nomaksu.Tā intervijā Dienas Biznesam pauž finanšu ministrs Jānis Reirs.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 23. marta numurā:

  • Statistika - cik zaudējam, nespējot pielāgot ekonomiku pandēmijai?
  • Intervija- „Mēs uzskatām, ka nevis jāceļ nodokļi un jāievaino mūsu konkurētspēja investīciju un darbaspēka piesaistē, bet gan ir jārada apstākļi, lai pie tām pašām likmēm bizness varētu nodrošināt augstākus apgrozījumus, augstākus peļņas rādītājus un pie viena tad arī kopumā lielāku nodokļu nomaksu” – intervijā "Dienas Biznesam" pauž finanšu ministrs Jānis Reirs.
  • Tēma - jāpielāgojas vīrusa klātbūtnei. Par Eiropā iecerēto digitālo sertifikātu ceļošanai un ekonomika būs jāpasargā arī no nākotnes pandēmijām.
  • Finanšu tirgi - gals likmju brīvdienām, iespējams, agrāk, nekā gaidīts.
  • Personāls - krīzi pārdzīvos elastīgākie.
  • Viedoklis - Andrejs Belijs: Briest pārmaiņas gāzes nozares regulācijā.
  • Portrets - uzņēmēja Aiva Vīksna - biznesa lēdija ar nezūdošu enerģiju.
  • Tendences - Briest bagātības nodevu paisums. Jādomā par izaugsmi, nevis to, kā demotivēt strādāt un pelnīt.
  • Dienas Bizness Konferences - Koka izmantošanā būvniecībā.
  • Brīvdienu ceļvedis - Lauris Aleksejevs, restorāna 36.Line restaurant līdzīpašnieks.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielbritānijā apgrozībā parādīsies pirmās monētas ar karali Čārlzu III

LETA--PA MEDIA/DPA,08.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā ceturtdien apgrozībā parādīsies pirmās monētas ar karaļa Čārlza III attēlu.

Pirmās monētas ar karaļa attēlu būs 50 pensu monētas, uz kurām Čārlza III portrets būs redzams reversā, godinot viņa mātes karalienes Elizabetes II dzīvi un mantojumu.

Monētas jubilejas versija tika izlaista oktobrī, radot rekordlielu apmeklētāju skaitu Karaliskās naudas kaltuves tīmekļa vietnē.

Saskaņā ar pieprasījumu pakāpeniski apgrozībā nonāks aptuveni 9,6 miljoni 50 pensu monētu.

Uz jaunajām monētām redzamo karaļa attēlu radījis skulptors Mārtins Dženings un to personīgi apstiprinājis Čārlzs III.

Saskaņā ar tradīcijām karaļa portrets ir pavērsts pa kreisi - pretējā virzienā Elizabetes II attēlam uz monētām.

Visas Apvienotās Karalistes monētas ar karalienes Elizabetes II atveidu tiks saglabātas kā likumīgs maksāšanas līdzeklis un paliks aktīvā apgrozībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” – augstākā līmeņa fotogrāfijas, šokējošas mākslīgā intelekta izdarības

Rakstu sagatavojis neatkarīgs žurnālists R. Kažimėkas,03.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu un nodaļu vadītāji joprojām ir galvenais digitālo risinājumu ieviešanas dzinējspēks Latvijas privātfirmās un valsts iestādēs.

Tāds secinājums izriet no biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultātiem. Tie uzskatāmi parāda, ka vadītāju vidū digitālo risinājumu lietotāju īpatsvars ir krietni augstāks nekā darbinieku un ka tieši no vadības nostājas atkarīgs, vai digitālā transformācija būs sekmīga.

Vispieprasītākais risinājums abās grupās ir pandēmijas gados popularitātes izrāvienu piedzīvojušais elektroniskais paraksts. To lieto 87% no visiem aptaujātajiem vadītājiem un 69% darbinieku. Līdzīgas proporcijas novērojamas arī citu rīku izmantošanā. Piemēram, e-adresi izveidojuši 65% vadītāju un 55% darbinieku, un arī e-rēķinu sagatavošanu apguvušo vadītāju īpatsvars ir lielāks nekā darbinieku – attiecīgi 46% pret 42%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: 42% Latvijas uzņēmumu pērn palielinājušies izdevumi

Db.lv,07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši augstas inflācijas un citu biznesa vides izaicinājumu dēļ aizvadītajā gadā gandrīz puse Latvijas uzņēmumu piedzīvoja izmaksu pieaugumu, ko nācās risināt ar produkcijas vai pakalpojumu cenu palielināšanu, izmaiņām piedāvājumā vai ar peļņas samazināšanu.

Sarežģītajos apstākļos uzņēmumiem nācās arī pastiprināti rūpēties par kolektīva saliedēšanu, liecina biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultāti.

Lai arī 2023. gadā inflācija stabili samazinājās, Latvijā tā joprojām bija krietni augstāka par vidējo pēdējā desmitgadē. Tas neapšaubāmi atsaucās uz uzņēmumu darbību. 42% aptaujāto uzņēmumu vadītāju atzina, ka aizvadītajā gadā turpinājuši palielināties izdevumi, kas saistīti ne vien ar izejvielu iegādi, bet arī algu palielinājumu darbiniekiem un augstākām procentu likmēm, piemēram, līzingā iegādājoties automašīnas. Cenšoties pārvarēt izaicinājumus, 17% respondentu koriģējuši piedāvāto preču vai pakalpojumu klāstu un attiecīgi arī to cenas, bet 13% pielikuši papildu pūles pārdošanā, ieviešot jaunus tirdzniecības kanālus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam no mums ir sava gaume attiecībā uz dažādām ikdienas lietām, kā, piemērām, mūziku, kino un pat arī fotografēšanas veidu. Šoreiz vienotā izaicinājumā ir metušies digitālā satura veidotāja Ievai Florence-Vīksne un reperis Edavārdi (Eduards Gorbunovs), lai uzņemtu izcilus attēlus ar jauno Huawei Mate 50 Pro viedtālruņa kameru trīs fotografēšanas kategorijās, kurās izšķirošā balss būs abu sekotājiem, kas trīs kārtās izvēlēsies savu favorītbildi.

Cik tuvu vien var

Viena no kategorijām, kurā abi influenceri sacentīsies par labāko attēlu, ir Macro fotogrāfija. Šī īpašā tuvplāna kategorija izceļas ar mazu detaļu vai objektu iemūžināšanu izteiktā fokusā, kas rada sajūtu, ka objekts ir lielāks nekā dzīvē.

“Jaunais Huawei Mate 50 Pro viedtālrunis ļauj uzņemt niansētas fotogrāfijas tik vien kā no 2,5 cm attāluma, tādējādi sākumā acij nemanāmām detaļām kļūstot par lielizmēra mākslas darbiem. Fotogrāfam atliek tikai ar pieskārienu izvēlēties vietu kompozīcijā, kuru izteikti fokusēt, izmēģinot dažādus variantus un nonākot pie savas mīļākās versijas,” stāsta Huawei produktu apmācību vadītājs Mikus Tillers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

5 tendences uzņēmumu darbībā 2024. gadā

Viesturs Slaidiņš, Jumis Pro vadītājs,08.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauns gads mūsu dzīvē ierasti ienāk ar jaunām cerībām, sapņiem un arī ar tikai tam raksturīgām tendencēm. Šis gads nebūs izņēmums, un jau tagad izkristalizējas svarīgākie attīstības virzieni Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Aplūkosim piecus nozīmīgākos.

Rēķini kļūst elektroniski

Ministru kabinets (MK) 2021. gada 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada 1. janvāra ieviest elektronisku rēķinu (e–rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem, kā arī starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Ja vien pēdējā brīdī netiks veiktas korekcijas koncepcijā, tad uzņēmumiem un publiskajam sektoram atlicis viens gads, lai pilnībā pārietu uz mašīnlasāmu rēķinu apriti. Tas nozīmē atbilstošu grāmatvedības sistēmu ieviešanu tiem, kuriem tādas vēl nav, un nepieciešamo prasmju apgūšanu. Šis process sagaida vairāk nekā pusi Latvijas uzņēmumu un iestāžu. Pērnā gada nogalē veiktajā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrojām, ka šobrīd e-rēķinu aprite funkcionē aptuveni 42-46% Latvijas uzņēmumu un iestāžu, galvenokārt lielajos, daudzus cilvēkus nodarbinošajos. Savukārt mazo un vidēju uzņēmumu vidū joprojām ir populāri elektroniski sagatavoti, taču PDF formātā saglabāti un pa e-pastu vai saziņas lietotnēm nosūtīti dokumenti. Līdz ar to šajā jomā uzņēmējiem būs darba pilnas rokas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar epidemiologiem jākonsultējas par to, vai izvēlētie drošības līdzekļi ir pietiekami, nevis par to, ka viss ir jāslēdz. Jo epidemiologu pilnīgā laime būtu tad, ja viss būtu noslēgts, neviens nekur neietu, vīrusi nekur neizplatītos, bet tā nevar būt un tā nenotiek.

Tā Dienas Biznesa lielajā intervija pauž LMT prezidents, profesors Juris Binde.

Žurnāla centrālā tēma - kāda būs Latvija, tās ekonomika, izejot no krīzes. Ko valsts dara lietas labā un kā to vērtē uzņēmēji. Kā izejai no krīzes gatavojas citviet pasaulē.

Rubrikā Portrets - Lotte Tisenkopfa-Iltnere, kosmētikas ražotāja AS Madara Cosmetics līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 2. marta numurā:

  • Statistika - Latvijas preču eksports Covid-19 laikā.
  • Spēles noteikumi - Eiropas Savienības jaunā tirdzniecības politika.
  • Tendences - gaidāmā pasaules ekonomikas atgūšanās un prognozes par inflācijas pieaugumu.
  • Darījumi - Baltijas uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus.
  • Portrets - Lotte Tisenkopfa-Iltnere. Kosmētikas ražotāja Mádara Organic Skincare līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja.
  • Enerģētika - Andrejs Belijs (Andrei Belyi), Austrumsomijas Universitātes docents un Balesene OU valdes loceklis par enerģētiku klimata pārmaiņu kontekstā.
  • Finanšu tirgi - influenceru vēstījumu ietekme uz finanšu tirgiem.
  • Cilvēkresursi - kādas sekas var radīt ekonomiskā plaisa starp paaudzēm.
  • Brīvdienu ceļvedis - Toms Didrihsons, Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Hipotekārā kredīta procentlikmes nozīmīgs samazinājums varētu būt 2%

LETA,05.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hipotekārā kredīta procentlikmes nozīmīgs samazinājums varētu būt 2%, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" 4.oktobrī izteicās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV).

Taču šis esot viens no punktiem, kuru Saeimas komisija vienojusies precizēt uz otro lasījumu.

Tas, ko piedāvājušas pašas komercbankas - 0,2% samazinājums - nerisina neko, sacīja Reirs.

Savukārt banka "Citadele" esot piedāvājusi 1% samazinājumu, izskanēja raidījumā.

Tāpat tikšot vēl vērtēts piedāvājums, ka likmes samazinājumu plānots attiecināt uz kredītiem, kas izsniegti līdz šī gada 30.septembrim. Reirs to pamatoja ar pašu kredītņēmēju atbildību, jo viņiem šīs likmes jau bijušas zināmas. Situāciju nedrīkst mākslīgi uzlabot, domā Reirs.

Savukārt Saeimas deputāte Aiva Vīksna (AS) sacīja, ka ideja ir atbalstīt ģimenes ar bērniem, kas nozīmē dzīvokli ar trim istabām vai nelielu māju, kas nozīmē kredītu līdz 250 000 eiro. Svarīgākais, lai šīs ģimenes paliktu Latvijā, nevis emigrētu, norādīja Vīksna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības organizācijas "Junior Achievement Latvia" (JA Latvia) Līderu programma šogad atzīmē savu desmitgadi. Programmas mērķis - attīstīt jauniešos līderības prasmes, nākotnē kļūstot par izciliem līderiem biznesā, politikā, valsts pārvaldē vai radošajās sfērās - ir sasniegts. Programmas absolventu sasniegumi jau tagad pamanīti un novērtēti ne vien Latvijā, bet arī citviet pasaulē.

“JA Latvia” Līderu programma ir unikāla izglītības iniciatīva vidusskolas jauniešiem viņu personības attīstībai un izaugsmei, veicinot jauniešos līderības attīstību un nodrošinot līderības kompetenču attīstošu un pilnveidojošu vidi. Programma ietver nodarbību ciklu – meistarklases, atbalsta tikšanās un vasaras nometni “Junior Achievement Unlocked”, kurās tiek apgūtas dažādas prasmes, piemēram, projektu vadība, laika plānošana, saviesīga sarunu māksla, mediju treniņi, uzņēmējdarbības veidošanas pamati u.c. Programmas mērķis ir veidot jaunu līderu paaudzi Latvijas konkurētspējas palielināšanai.

“Līderu programma ir radīta, lai atklātu un attīstītu jauniešu līderības potenciālu, sniedzot viņiem ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktisku pieredzi, kas jauniešos veicina pašpārliecinātību un spēju veikt nozīmīgas pārmaiņas sabiedrībā. Mūsu mērķis ir palīdzēt jauniešiem kļūt par nākotnes līderiem, kas spēj iedvesmot un vadīt citus dažādās dzīves jomās – no biznesa un politikas līdz mākslai un valsts pārvaldei. Ticam, ka ieguldījums jaunajos līderos ir ieguldījums Latvijas nākotnē,” ir pārliecināts Jānis Krievāns, “Junior Achievement Latvia” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) apbalvojumu "Gada tautsaimnieks 2023" saņēmis SIA "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs un biedrības "Veselības aprūpes darba devēju asociācija" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, informēja LDDK.

Vienlaikus LDDK pasniegusi apbalvojumus arī virknei konfederācijas locekļu. Par nozīmīgu ieguldījumu sociālā dialoga stiprināšanā apbalvots LDDK goda prezidents Vitālijs Gavrilovs, SIA "Latvijas mobilais telefons" prezidents Juris Binde, ilggadējs AS "Latvijas Finieris" padomes priekšsēdētājs Juris Biķis, kā arī uzņēmēji: Arkādijs Suškins, Jevgēņijs Kalējs un Saeimas deputāte, uzņēmēja Aiva Vīksna (AS).

Tikmēr par ieguldījumu LDDK organizācijas attīstībā apbalvoti ilggadējie darbinieki Ieva Jaunzeme, Līga Meņģelsone, Ilona Kiukucāne, Jolanta Vjakse, Anita Līce, Pēteris Leiškalns.

LDDK ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Kopš 1993.gada LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām, konsultējot un rekomendējot rīcības, kas var palīdzēt uzņēmējdarbības, tautsaimniecības un līdz ar to arī sabiedrības izaugsmei. Organizācija apvieno 158 biedrus - uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rosina parlamentāro izmeklēšanu par Rail Baltica projekta virzībā pieļautajām kļūdām

LETA,06.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas opozīcijā esošo "Apvienotā saraksta" (AS), Nacionālās apvienības un "Latvija pirmajā vietā" kopā 34 deputāti rosina izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām.

Komisijas izveidošanas mērķis būtu apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, "lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot valsts un sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu".

Kā pirmais iesniegumu par komisijas izveidošanu parakstījis AS deputāts Andris Kulbergs, tāpat to parakstījuši parlamentārieši Jānis Vitenbergs (NA), Edgars Tavars (AS), Ilze Indriksone (NA), Edvards Smiltēns (AS), Edvīns Šnore (NA), Česlavs Batņa (AS), Rihards Kols (NA), Linda Matisone (AS), Jānis Dombrava (NA), Aiva Vīksna (AS), Edmunds Teirumnieks (NA), Edgars Putra (AS), Nauris Puntulis (NA), Māris Kučinskis (AS), Uģis Mitrevics (NA), Raimonds Bergmanis (AS), Ināra Mūrniece (NA), Ingmārs Līdaka (AS), Artūrs Butāns (NA), Aleksandrs Kiršteins (NA), Ainārs Šlesers (LPV), Edmunds Zivtiņš (LPV), Linda Liepiņa (LPV), Vilis Krištopans (LPV), Ramona Petraviča (LPV), Mārcis Jencītis (LPV), Māris Sprindžuks (AS), Andrejs Ceļapīters, Juris Viļums (AS), Lauris Lizbovskis (AS), Kristaps Krištopans (LPV), Viktorija Pleškāne un Ričards Šlesers (LPV).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izvēlēti skolēnu Līderu programmas dalībnieki

Db.lv,27.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēlēti jaunie izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) skolēnu Līderu programmas dalībnieki, kuri dalību programmā uzsāk jau šonedēļ - programmas pirmajā meistarklasē, kas norisināsies no 27.-29.janvārim, šogad pirmo reizi attālināti.

Programmas ietvaros intensīvu apmācību laikā tās dalībnieki attīstīs savas līderības prasmes, lai nākotnē kļūtu par izciliem līderiem biznesā, politikā, valsts pārvaldē un radošajā sfērā. “Junior Achievement Latvia” šo programmu īsteno jau septīto gadu un tās ietvaros ir apmācīti 78 Latvijas jaunie līderi.

“Līderu programmas mērķis ir radīt visus priekšnoteikumus, lai jauni, talantīgi cilvēki Latvijas attīstībai dotu jaunas idejas un jaudu, veicinot Latvijas izaugsmi un labklājību nākotnē,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Šogad programmā uzņemti 13 vidusskolas vecuma jaunieši no 13 Latvijas skolām, kuri mērķtiecīgi sevi apliecinājuši žūrijai 2 programmas atlases kārtās. Atlasē tika vērtēti potenciālo dalībnieku sabiedriskie un mācību sasniegumi, mērķtiecība un neatlaidība, gatavība mācīties, komunikācijas prasmes un motivācija dalībai programmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) apkopojot vēlēšanu rezultātus, kļuvis zināms nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos 1055 vēlēšanu iecirkņos - gan par sarakstiem, gan deputātu plusiem un svītrojumiem.

Pēc CVK mājaslapā pieejamās informācijas, "Jaunā vienotība" (JV) nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 16, "Apvienotais saraksts" (AS) - 15, Nacionālā apvienība (NA) - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" (P) - 10, bet "Latvija pirmajā vietā" (LPV) - deviņus mandātus.

No JV Saeimā ievēlēti Krišjānis Kariņš, Edgars Rinkēvičs, Andrejs Judins, Inese Lībiņa-Egnere, Irma Kalniņa, Zane Skujiņa, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Uģis Rotbergs, Jānis Patmalnieks, Agnese Krasta, Inese Kalniņa, Ainars Latkovskis, Evika Siliņa, Hosams Abu Meri, Andrejs Ceļapīters, Jānis Skrastiņš, Raimonds Čudars, Arvils Ašeradens, Inga Bērziņa, Anda Čakša, Agita Zariņa-Stūre, Rihards Kozlovskis, Anna Rancāne, Mārtiņš Felss un Mārtiņš Daģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimai šodien apstiprināja "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu.

Darbam "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā no Nacionālās apvienības (NA) ievēlēts deputāts Artūrs Butāns, no "Apvienotā saraksta" Andris Kulbergs un no "Latvija pirmajā vietā" (LPV) Kristaps Krištopans.

Zaļo un zemnieku savienību parlamentārās izmeklēšanas komisijā pārstāvēs Ģirts Štekerhofs, "Progresīvos" Skaidrīte Ābrama, "Jauno vienotību" Atis Labucis un "Stabilitātei" Amils Saļimovs.

NA sākotnēji bija virzījusi deputātu Jāni Vitenbergu, bet vēlāk viņa kandidatūra tika atsaukta par labu Butānam. Pēc Vitenberga izvirzīšanas publiski, tajā skaitā, no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izskanēja bažas, vai viņam kā bijušajam satiksmes ministram neveidotos interešu konflikts, strādājot komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #16

DB,16.04.2024

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības būtiskākie izaicinājumi perspektīvā ir konkurētspēja, produktivitātes pieaugums, sabiedrības novecošanās, kā arī Zaļā kursa un digitālās transformācijas ieviešana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgais par ekonomiku un tirdzniecību Valdis Dombrovskis.

Vēl uzņēmēju žurnālā Dienas Bizness 16.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Vidusslānis atgriežas pie uzkrāšanas

Tēma

Dzimstības katastrofa Baltijas valstīs

Nodokļi

Vairāk uzņēmumu, kuri maksā lielākus nodokļus

Bankas

Banku sodi – mazi, lieli, nāvīgi

Nekustamais īpašums

Industriālo telpu attīstība neapstājas

Loģistika

Paciņas reģionos var piegādāt

Portrets

Bruno Puriņš, uzņēmuma Salv Latvijas filiāles vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Inga Bērziņa, nekustamā īpašuma zīmola Seko saulei radītāja

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #22

DB,08.06.2021

Dalies ar šo rakstu

Vai tiešām Latvijas valstij piederošajiem uzņēmumiem izaugsmes kapitāls nav vajadzīgs un tas ir vajadzīgs vien mūsu kaimiņiem, jautā Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Viņa liek noprast, ka, lai tā pa īstam izkustinātu Latvijas kapitāla tirgus ledu, joprojām ir nepieciešama lielo valsts uzņēmumu kotācija biržā, ko dara, piemēram, mūsu kaimiņi.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 8.jūnija numurā:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Statistika - iznākums dažādajām ierobežojumu stratēģijām Baltijā.
  • Intervija - Daiga Auziņa-Melalksne Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja.
  • Tēma - kā izbeigt darbaspēka eksportu un izmiršanu?
  • Aktuāli - bizness pieprasa atlikt minimālo sociemaksu ieviešanu.
  • Finanses - no bankas sagaida arī empātiju.
  • Spēles noteikumi - intervija ar Sabīni Ulberti Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija valdes priekšsēdētāju.
  • Infrastruktūra - biznesa kvartāli reģionos.
  • Portrets - Jānis Jenzis, Latvijas Restorānu biedrības prezidents.
  • DB konferences - jādomā par e-komerciju un digitalizāciju.
  • Brīvdienu ceļvedis - Laila Vārtukapteine, SIA Elvi Latvija komercdirektore.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #22

DB,28.05.2024

Dalies ar šo rakstu

Sarūkot būvniecībai teju vai visā Eiropā, virkne uzņēmumu no Latvijas, kuri sniedza savus pakalpojumus ārzemēs, ir atgriezušies savā mājas tirgū, kā rezultātā ir pieaugusi konkurence, kas potenciālajiem pasūtītājiem ir laba ziņa. Vienlaikus pašiem būvniecības pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem un tālredzīgiem, lai sīvās konkurences apstākļos savu pakalpojumu cenas nenosolītu zemāk par to izmaksām ar visām no tā izrietošajām sekām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju apvienības jaunais vadītājs Edijs Kupčs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.maija numurā lasi:

Statistika

Nebanku kreditētāji aizdevuši vairāk par miljardu eiro

Tēma

Latvijas nodarbinātības izaugsmes divi spārni

Uzņēmējdarbība

Igaunijā reģistrētie uzņēmumi izvēršas Latvijā

Klimata neitralitāte

Top standarts zaļo industriālo zonu sertificēšanai

Portrets

Jeļena Karetņikova, Jool Pay līdzdibinātāja

Brīvdienu ceļvedis

Zane Beķere, AJ Produkti Baltijas reģiona vadītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #5

DB,31.01.2023

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmas pārskatīšana balstīsies uz topošajām nodokļu politikas pamatnostādnēm 2024.- 2026. gadam un notiks vienu reizi šīs valdības laikā, vienlaikus tās vērtējot arī no valsts finansiālajām vajadzībām, kuras būtiski pārsniedz iespējas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 31.janvāra numurā lasi:

Statistika

Likvidēto svars tautsaimniecībā

Tēma

Vai malkas apkure ietekmē vēlēšanas?

Finansējums

Latvijā var būt labi attīstīts kapitāla tirgus. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons

Nekustamais īpašums

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā

Aktuāli

Rīga – kļūdu indikators

Finanses

Kad 31,4 triljoni dolāru ir par maz

Tūrisms

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #27

DB,20.07.2021

Dalies ar šo rakstu

Par to, kā šobrīd saprot noziedzīgi iegūtu naudu, kā to konfiscē un kāda ir jaunā kārtības sapratne pēc Moneyval rekomendāciju izpildes, brīdī, kad pirmās mantas konfiskācijas Ekonomisko lietu tiesā jau notikušas, Dienas Biznesam ekskluzīvā intervijā stāsta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 20.jūlija numurā lasi:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Statistika - FID un citu kontrolējošo iestāžu darbs, kā arī uzņēmēju, kas iesaistīti kontroles sistēmā, viedokļi.
  • Intervija - Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.
  • Kam un cik saistošas ir FID vadlīnijas
  • Kāpēc bizness labprātāk raugās uz Lietuvu un Igauniju. Kāpēc atšķiras uzraudzība dažādās valstīs?
  • Tendences - pasaulē aktualizējas diskusijas ne tikai par attālināto darbu, bet arī par obligātu darbadienu nedēļā samazināšanu. Apzinām arī Latvijas uzņēmēju viedokļus par šo tēmu.
  • Portrets - SIA Bite Latvija ģenerāldirektors Kaspars Buls
  • Tūrisms - īpaša pētījuma dati par aktuālāko tūrisma jomā.
  • Aktuāli - uzņēmēju viedokļi par valdības virzīto likumprojektu, kas paredz obligātas vakcinēšanās noteikšanu noteiktām pakalpojumu sniedzēju grupām.
  • DB konferences - kas liek domāt par to, ka, neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.
  • Brīvdienu ceļvedis - Vladislavs Korjagins, SIA Baltic Travel Group vadītājs.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru