Jaunākais izdevums

Janvāra beigās tiks sākti būvdarbi vērienīgā projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra.

Projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” mērķis ir nodrošināt drošu un ērtu pārvietošanos gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam Centrālajai stacijas piegulošajā teritorijā, veicinot stacijas multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kā Baltijas mēroga mobilitātes objekta attīstību.

“Plašā teritorijā ap Centrālo staciju - līdz autoostai un Daugavas krastmalai, iekļaujot publisko telpu ap Centrāltirgu līdz pat Puškina ielai – šogad tiks veikta pārbūve, kas šo pilsētas daļu pārvērtīs teju pilnībā. Būvdarbi sāksies jau tuvākajās nedēļās, līdz gada beigām tos ir plānots pabeigt. Kā visi būvdarbi, arī šie radīs īslaicīgas neērtības, bet ceru, ka būvnieks remontdarbu laikā prasmīgi organizēs visa veida satiksmi, maksimāli novēršot apgrūtinājumus rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Šī ir ļoti nozīmīga investīcija Rīgā, raugoties – gan no pilsētas tēla viedokļa, gan finansiāli, jo tiek ieguldīti gandrīz 30 miljoni eiro, no kuriem absolūti lielākā daļa ir Eiropas fondu nauda,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Būvdarbu zona aptver visu Ģenerāļa Radziņa krastmalu no 13. janvāra līdz Jēzusbaznīcas ielai, kā arī Rīgas autoostai un Centrāltirgum piegulošās teritorijas. Šajā teritorijā tiks pārbūvēti vairāki krustojumi – Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Turgeņeva ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Puškina ielas krustojums.

Papildus iepriekš minētajiem krustojumiem ir paredzēts pārbūvēt arī Timoteja un Turgeņeva ielu krustojumu un Gogoļa ielas un Gaiziņa ielas krustojumu.

Projekta ievaros tiks veikta Ģenerāļa Radziņa krastmalas pilna pārbūve, kas ietver visas apakšzemes un citas inženiertehniskās komunikācijas – tiks atjaunoti ārējie ūdensvada un kanalizācijas tīkli, gāzes apgādes sistēmas, elektroapgādes un sadales tīkli u.c. Gogoļa ielā tiks mainīti arī siltumapgādes tīkli. Pēc tam Ģenerāļa Radziņa krastmalā visā tās garumā tiks izbūvēta pilna ielas konstrukcija. Visā posmā tiks atjaunots veloceļa segums, kā arī izbūvēta gājēju velosipēdistu rampa, kas savienos Maskavas ielu ar plānoto “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu pār Daugavu.

Visā infrastruktūras pārbūvei paredzētajā zonā projekts paredz gājējiem un velosipēdistiem drošākus pārvietošanās risinājumus, vides labiekārtošanu un apzaļumošanu. Gājēju tunelis Gogoļa ielā pie Centrāltirgus tiks pārbūvēts par velosipēdu novietni. Maskavas un Gogoļa ielās projekts paredz arī tramvaja un trolejbusu kontakttīklu pārbūvi. Projekta ietvaros tiks pārbūvēti divi tilti pār pilsētas kanālu – Maskavas ielā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā.

Pie pilsētas kanāla būvdarbi notiks arī blakus teritorijai, kur agrāk atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”. Lai nodrošinātu pieeju kanālmalai, tiks izbūvētas kāpnes, panduss un piestātne.

Noslēdzoties Rīgas domes iepirkumam par būvprojektu izstrādi un būvniecību pēc principa “projektē un būvē”, līgums noslēgts ar konkursa uzvarētāju – pilnsabiedrību “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes Būve”.

Šobrīd jau būvprojektu izstrāde un saskaņošana ir finiša taisnē. Būvuzraudzību veiks SIA “Firma L4”.

Projekts “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” tiek īstenots ar 2014.–2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 6.1.7 specifiskā atbalsta mērķa "Multimodāla transporta sistēmas iespējošana" 6.1.7.1. pasākuma "Ar “Rail Baltica”projekta saistītās atbalsta infrastruktūras pārbūve".

Kopējais projekta budžets ir 28 miljoni eiro. Lielāko daļu veido Kohēzijas fonda finansējums –23,8 miljoni eiro, pašvaldības un valsts budžeta dotācija ir 4,2 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā papildu divām starptautiskajām stacijām Rīgā, Rail Baltica trasē plānoti arī 16 reģionālie mobilitātes punkti.

Simboliskā pasākumā 4. novembrī, parakstot līgumu, uzsākta to būvprojektēšana. Līgumu noslēdza pasūtītājs Rail Baltica projekta attīstītājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas un konkursa uzvarētāji – personu apvienība “RERE INECO”.

Latvijas un Spānijas uzņēmumu apvienība par 3,6 miljoniem eiro reģionālo mobilitātes punktu būvprojektus izstrādās līdz 2024. gadam un autoruzraudzību veiks līdz ēku nodošanai ekspluatācijā

Rail Baltica reģionālie vilcieni pieturēs gan starptautiskajās stacijās, gan reģionālajās pieturvietās un attīstīs ātrumu līdz 200 km/h. Uz Rail Baltica pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānoti 16 mobilitātes punkti: Salacgrīvas, Tūjas, Skultes, Vangažu, Sauriešu apkārtnē, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē un Olaines, Ķekavas, Salaspils, Baldones, Iecavas un Bauskas apkārtnē, kā arī viena jauna 1520 mm platuma dzelzceļa pieturvieta Āgenskalnā, Rīgā, pie Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) 21.oktobrī parakstīts jauns dzelzceļa projekta "Rail Baltica" finansēšanas līgums par vairāk nekā 353 miljoniem eiro, informē dzelzceļa projekta "Rail Baltica" kopuzņēmuma "RB Rail" pārstāvji.

Kopējais budžets līgumā ir 422,6 miljoni eiro, no kuriem Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ieguldījums būs 353,9 miljoni jeb maksimāli 85%, savukārt atlikušo finansējumu nodrošinās trīs Baltijas valstis.

Līgumu parakstīja CINEA, Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija, Latvijas Satiksmes ministrija, Lietuvas Transporta un sakaru ministrija un "RB Rail".

Finansējuma līgums paredz atlikušo "Rail Baltica" pamattrases posmu projektēšanu Lietuvā, tai skaitā posmam no Kauņas līdz Lietuvas-Polijas robežai, Kauņas centrālajā mezglā, kā arī posmam starp Kauņu un Viļņu. Piešķirtais finansējums tāpat segs arī daļu no zemju atsavināšanas kompensācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinājis iepirkumu, lai atklātā konkursā izvēlētos komersantu, kurš veiks Rail Baltica reģionālo staciju, infrastruktūras apkopes punktu Skultē un Iecavā un Salaspils intermodālā kravu termināļa būvprojektu ekspertīzi.

Būvprojektu ekspertīze ir profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un pasūtītāja prasībām.

Ekspertīzes atzinums sniedz pārliecību par publiski pieejamu un sabiedriski nozīmīgu Rail Baltica būvju un ēku būvprojektu atbilstību drošas būves parametriem, savukārt praktiskā nozīme ir palīdzēt pasūtītājam un projektētājiem būvprojektu kvalitātes nodrošināšanā.

Darba apjoms provizoriski ietver šādu Rail Baltica būvniecības objektu izvērtējumu: apmēram 70 km dzelzceļa sliežu ceļu ap objektiem, 37 galveno ēku, 60 peronu (pasažieru un kravas), 28 km ceļu, trīs pārvadu un citu būvju projektu analīzi.Paredzamais pakalpojuma sniegšanas termiņš ir 48 mēneši no līguma parakstīšanas dienas. Pasūtītājam ir tiesības pagarināt līguma izpildes laiku par laika periodu līdz projektēšanas darbu pabeigšanai (bet ne ilgāk kā 96 mēnešus no līguma parakstīšanas dienas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties Rail Baltica projekta infrastruktūras izbūvei lidostā Rīga, 7.decembrī, Rail Baltica starptautiskās stacijas būvlaukumā iebetonēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Pasākums iezīmē būtiskas pārmaiņas būvlaukumā, būvniecības darbiem no zemes līmeņa pakāpeniski pārejot uz redzamākām aprisēm.

Šajā būvniecībai tradicionālajā un simboliskajā pasākumā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits, Rail Baltica projekta īstenotāji un partneri - satiksmes ministrs Tālis Linkaits, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Eiropas Dzelzceļa līniju valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, RB Rail AS valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna, būvnieku apvienības B.S.L. Infra izpildkomitejas loceklis Haralds Gorress (Harald Gorres), būvniecības uzraugu Forma 2 valdes loceklis Edgars Krasņikovs, lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa, pašvaldību pārstāvji - Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis, Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Kārkliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" koordinatora, Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" akcionāri - "Rail Baltic Estonia", SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" un "Rail Baltica statyba" - otrdien, 31.janvārī, par Baltijas kopuzņēmuma padomes locekli apstiprināja Arni Kākuli, informē "RB Rail" pārstāvji.

Jauna padomes locekļa iecelšana saistīta ar to, ka bijušais padomes loceklis Anrī Leimanis kļuvis par "RB Rail" valdes locekli. Padomi veido seši tās locekļi - katrs akcionārs izvirza divus no tiem.

Kākulis bijis "AECOM" Eiropas, Tuvo Austrumu, Āfrikas un Indijas reģionu direktors, iepriekš ilgus gadus strādājis kā Baltijas reģiona direktors un piedalījies "Rail Baltica" projekta agrīno posmu izvērtēšanā. Viņa galvenā darbības sfēra ir biznesa sektoru klientu piesaiste sarežģītiem projektiem stratēģiskās plānošanas un projektēšanas vadības jomā.

Kākulis norāda, ka jau kopš 2010.gada vadījis vairākus ar "Rail Baltica" saistītus projektus - tostarp sākotnējo izpēti, kurā secināts, ka "Rail Baltica" ir ne tikai finansiāli izturētspējīgs, bet ir arī Baltijas valstu attīstības stūrakmens, nākotnē nodrošinot mobilitāti, aizsardzību un ekonomisko izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu sadarbību inženiertehnisko speciālistu teorētiskā un praktiskā sagatavošanā un pētniecībā, Rail Baltica ieviesējs Latvijā Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDZL), Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvnieks BERERIX un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ceturtdien, 2. februārī, parakstīja sadarbības līgumu. Tā mērķis ir kalpot par platformu zināšanu un kompetenču apmaiņai.

Rail Baltica organizācijas un RTU apņemas sadarboties akadēmisko un profesionālo studiju programmu pilnveidošanā - aktuālo metodisko materiālu un rokasgrāmatu sagatavošanā, būvniecības nozares izglītības standartu pilnveidošanā. Tāpat plānotas Rail Baltica komandas speciālistu vieslekcijas un mācību prakses. Stiprinot RTU pētniecisko darbu, Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla projektā kopīgi iecerēts veikt tehniski sarežģīti izpildāmo darbu izpēti un analīzi.

Sadarbības līgumu RTU vārdā parakstīja universitātes rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis, Eiropas Dzelzceļa līnijas valde – valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris un valdes loceklis Artūrs Caune, un BERERIX izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu gadu laikā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecības procesā izbūvēti 68% trases dienvidu puses pāļu, norakti 45 000 m3 dzelzceļa uzbēruma un izbūvēta 230 m gara dzelzceļa uzbēruma atbalsta siena, izveidoti jauni 43 km telekomunikāciju un jaudas kabeļu tīkli un vairāk nekā 100 km dzelzceļa signalizācijas kabeļu tīkls, demontēta t/c “Titāniks” ēka un uzbūvēta jauna transformatoru stacija.

Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecība norit jau divus gadus, tā tika uzsākta 2020. gada novembrī.

“Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecība Rīgas mērogam ir lielākais un apjomīgākais infrastruktūras būvniecības projekts, kas ietekmēs Rīgas vizuālo tēlu, mobilitāti un attīstības iespējas vēl vairākas desmitgades. Atbilstoši būvniecības apjomam – arī risinājumu izstrādē un saskaņošanā iesaistīts rekordliels ieinteresēto pušu skaits,” akcentē Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Lai darbi noritētu veiksmīgi un tiktu respektētas dažādu sabiedrības grupu vēlmes un vajadzības, Eiropas Dzelzceļa līnijas un būvnieks BERERIX sadarbojies ar vairāk nekā 100 nozares, infrastruktūras un NVO partneriem. Ap 80% no iesniegtajiem būvniecības risinājumiem un dažādu sabiedrības grupu vajadzībām un interesēm ir ņemtas vērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica dzelzceļa stacijas projektā pie lidostas Rīga uzsākti Latvijā pirmās garākās dzelzceļa estakādes būvniecības darbi.

Ir izbūvēti pirmie pāļi estakādei, pa kuru kursēs ātrgaitas vilciens starp lidostas staciju, Rīgas centru, Baltiju un pārējo Eiropu. Tā būs Latvijā unikāla būve, sliežu ceļam tiekot paceltam virs zemes, lai netraucētu satiksmi uz lidostu. Būvdarbu norises laikā tiek nodrošināta satiksmes plūsma.

"Turpinās pirmā ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma izbūve Baltijā, nākotnē nodrošinot gan pasažieru, gan kravu pārvadājumus. Izteiksmīgs jaunās stacijas ēkas siluets pacelsies augstu virs zemes, jo Rail Baltica vilcienu ceļi lidostas teritorijā būs uz estakādēm. Rail Baltica stacijas ēkas ārējā veidolā dominēs koka elementi, pati ēka projektēta, lai būtu gan ērta un funkcionāla, gan iespējami energoefektīva," uzsver SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. "Topošā Rail Baltica stacija sinerģijā ar lidostas Rīga attīstības iecerēm ir katalizators, stiprinot Rīgu kā Baltijas un Ziemeļvalstu satiksme mezglu."

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rail Baltica elektrifikācijas iepirkuma otrajai kārtai kvalificējušās trīs apvienības

Db.lv, 04.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" enerģijas apgādes apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības iepirkuma otrajai kārtai kvalificējušās trīs starptautiskas uzņēmumu apvienības.

Tās ir Spānijas "Cobelec "Rail Baltica"", uzņēmumu apvienība no Latvijas, Francijas un Polijas "Alstom-BMGS-GE-Torpol" un uzņēmumu apvienība no Francijas, Vācijas un Latvijas "STC Baltic Electrification", informē Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" pārstāvji.

"Cobelec "Rail Baltica"" sastāvā ir "Cobra Instalaciones y Servicios S.A." and "Elecnor Servicios y Proyectos S.A.U.". "Alstom-BMGS-GE-Torpol" sastāvā ir AS "BMGS", SIA "Bombardier Transportation Baltics", "Alstom Transport S.A.", "GE Energy Power Conversion France SAS" un "Torpol S.A." un "STC Baltic Electrification" sastāvā ir AS "Colas Rail", "Siemens Mobility GmbH", "Siemens Mobility Oy Latvijas filiāle" un "TSO SAS".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldību atbildīgā Baltijas valstu ekspertu darba grupa, kuras sastāvā ir Lietuvas "LTG Infra", Latvijas SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" un Igaunijas "Rail Baltic Estonia", ir sagatavojusi priekšlikumus topošās dzelzceļa līnijas infrastruktūras jaudas sadalei, informēja "Eiropas dzelzceļa līniju" pārstāvji.

Uzņēmumā skaidro, ka dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadale ir viena no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja galvenajām funkcijām un pamatdarbībām. Tās mērķis ir ļaut ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem plānot un izmantot vilcienu maršrutus dzelzceļa līnijā noteiktā laika periodā. Ekspertu darba grupa ir izstrādājusi modeli, kā jaudas sadales process varētu darboties "Rail Baltica" dzelzceļa līnijā, ierosinot sekot Eiropas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju izveidotās asociācijas "RailNetEurope" izstrādātajai praksei. Par priekšlikumiem notiks konsultācijas un saskaņošanas procedūras ar saistītajām iestādēm.

"Eiropas dzelzceļa līniju" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris norāda, ka infrastruktūras pārvaldības sistēmai jābūt izveidotai un funkcionējošai vēl pirms tiek sākta vilcienu kustība, tāpēc svarīgi savlaicīgi sagatavot "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldībai nepieciešamos lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludinot starptautisku konkursu investoru un attīstītāju piesaistei, lidosta “Rīga” uzsāk stratēģiski nozīmīgā RIX Airport City projekta ieviešanu.

Mērķis ir 10 gadu laikā izveidot progresīvu nākotnes lidostas pilsētu, kas sniedz ne tikai tradicionālos aviācijas pakalpojumus, bet rada vidi dažāda veida uzņēmējdarbības attīstībai, piedāvā multimodālus transporta savienojumus un dod pienesumu iedzīvotājiem un reģiona tautsaimniecībai kopumā.

“Mūsdienu lidostas ir vairāk nekā tikai aviosatiksmes pieturvietas. Līdzīgi kā agrāk ostas un dzelzceļa stacijas, mūsdienu lidostas rada ap sevi jaunas kvalitātes biznesa ekosistēmas. Stratēģiskais savienojums ar Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļu, kas savienos Baltijas valstu galvaspilsētas ar dzelzceļa tīkliem Somijā, Polijā un Vācijā, ir lieliska iespēja lidostai “Rīga” kļūt par jaunākās paaudzes Ziemeļeiropas satiksmes, darījumu un tūrisma centru. Mūsu mērķis ir radīt uz cilvēkiem orientētu lidostas pilsētu, kas pati ir galamērķis ar vērtību – uzņēmējdarbībai, jauniem pakalpojumiem un atpūtai,” attīstības vīziju iezīmē lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Baltijas valstīm jāizstrādā plāns dzelzceļa sliežu tīkla pārveidošanai atbilstoši Eiropas standartiem

LETA, 05.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīm līdz 2025.-2026.gadam būs jāizstrādā plāns, lai Krievijas standarta jeb 1520 milimetru platuma dzelzceļa sliežu tīklu pārveidotu atbilstoši Eiropas standartiem, pirmdien nolēmuši Eiropas Savienības (ES) transporta ministri, informēja Latvijas Satiksmes ministrijā (SM).

Diskutējot par dzelzceļa kā nozīmīga un videi draudzīga transporta veida attīstību, ES valstu transporta ministri Briselē vienojās, ka ikvienai dalībvalstij, kurai ir no Eiropas platuma sliedēm atšķirīgs dzelzceļa tīkls, līdz 2025.-2026.gadam jāizstrādā tā pārveidošanas plāns.

Tas attiecas arī uz Baltijas valstīm, kurās līdz šim saglabājies pēc Krievijas standartiem būvētais 1520 milimetru platais sliežu ceļš, bet vairumā pārējo Eiropas valstu sliežu platums ir 1435 milimetru, kāds būs arī jaunajai "Rail Baltica" dzelzceļa līnijai.

Eiropas transporta tīkla (TEN-T) attīstība paredz, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir iekļauta jaunajā Baltijas jūras-Melnās jūras-Egejas jūras koridorā, kas ļaus eksportētājiem daudz ērtākā veidā nogādāt preces uz Melnās jūras un Vidusjūras reģiona valstīm, norāda SM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nacionālo interešu objekts – kas tas ir?

Olavs Cers, "Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns” partneris, Guna Pūce, “Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns” jurista palīgs, 05.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 30. augustā tika publiski izziņots, ka Ministru kabinets ir vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem. Jau iepriekš publiski ir daudz diskutēts par šī projekta nepieciešamību un tā ekonomiskajiem plusiem un mīnusiem, tāpat arī pret šāda termināļa izveidi ir iebilduši Saulkrastu iedzīvotāji. Līdz ar to daudziem lasītājiem aktuāls ir jautājums – kas tad īsti ir šis „nacionālo interešu objekts” un kādas priekšrocības sniedz šāds statuss?

Vispirms jau tiksim skaidrībā, no kura likuma izriet nacionālo interešu objekta definīcija, un kā tiek pieņemts lēmums par šāda objekta izveidi. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktā noteikts: “Nacionālo interešu objekti — teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.” Turpat tālāk arī norādīts, ka nacionālo interešu objektus un to izmantošanas nosacījumus nosaka, izveido un apstiprina Ministru kabinets. Savukārt priekšlikumus par nacionālo interešu objekta izveidošanu sagatavo un virza apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgā nozares ministrija sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, kuru teritoriju ietekmēs šis objekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capitalica Green Logistics Fund, ko pārvalda SBA Group investīciju pārvaldes uzņēmums Capitalica Asset Management, iegādājies loģistikas centru netālu no Starptautiskās lidostas Rīga.

Šīs ir jau trešās investīcijas, kuras pēdējā gadā veicis Capitalica Green Logistics Fund. Tādējādi fonds turpina izvērst savu klātbūtni Baltijas loģistikas tirgū un turpmākajos gados plāno akumulēt vairāk nekā 100 miljonus eiro.

Nomniekus meklē jauna koncepta biznesa centrs Marupe Smart Park 

Tapis jauna koncepta biznesa centrs «Marupe Smart Park», kas sniegs iespēju uzņēmējiem...

“Šis ir pirmais fonda iegādes darījums Latvijas tirgū. Komplekss Rīgas Mārupes novadā nevainojami iederas mūsu plānā radīt Baltiju aptverošu augstvērtīgu noliktavu centru tīklu. Tas ļauj palielināt fonda ienākumus un tādējādi pievienot vērtību mūsu investoriem,” norāda VERDE attīstītājs, Capitalica Asset Management vadītājs Andrius Barštis (Andrius Barštys).

2019. gadā celtā ēka atrodas pie Rīgas pilsētas robežas, tikai dažu minūšu attālumā no starptautiskās lidostas Rīga un ar ērtu piekļuvi valsts galvenajiem autoceļiem, kas ved uz Viļņu, Tallinu un Ventspils ostu. Mārupes novads pakāpeniski tiek attīstīts par loģistikas centru, un arvien vairāk uzņēmumu to izvēlas savām ražotnēm un noliktavām. Rail Baltica attīstības plānā ir iekļauts kravu dzelzceļa atzara pieslēgums starptautiskajai lidostai Rīga, tādējādi palielinot īpašuma vērtību nākotnē.

Ēka ir izcilā tehniskā stāvoklī ar kopējo iznomājamo platību 6 200 kvadrātmetri. Ēka, kas celta “stock office” formātā ar 3 veidu telpām – noliktava, birojs un mazumtirdzniecības telpa – paredzēta vietējiem maziem un vidējiem e-komercijas un vieglās ražošanas uzņēmumiem. Noliktavas īpašuma noslogojums ir 100 %.

“Lielais pieprasījums pēc “stock office” tipa telpām un daudzveidīgs īrnieku sastāvs īpašumā nodrošināja lieliskus apstākļus pandēmijas laikā un stabilu naudas plūsmu. Mēs varam piedāvāt elastīgus noteikumus ar telpu nomu sākot no 150 kvadrātmetriem, ko ir grūti atrast rajonā ap lidostu. Tas dod mums konkurences priekšrocības, jo parasti minimālais telpas vai bloka izmērs citos loģistikas centros šajā rajonā ir 1 000 kvadrātmetru,” komentē A. Barštis.

Walless sniedza konsultācijas saistībā ar darījuma juridiskajiem un nodokļu aspektiem, savukārt uzņēmums UAB “Statybos procesų valdymas” sniedza konsultācijas vides un tehniskajos aspektos. Colliers ir veicis komerciālo padziļināto izpēti un veiks ēkas uzturēšanas pārvaldību pēc darījuma.

Darījumu finansēja Citadele Latvijā. Pirkuma cena netiek izpausta.

Biroju kompleksa Verde pirmā ēka nodota ekspluatācijā  

Noslēgusies Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” pirmās jeb A ēkas būvniecība un...

Db.lv jau vēstīja, ka noslēgusies Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” pirmās jeb A ēkas būvniecība un tā nodota ekspluatācijā, tādējādi kompleksa attīstītājs “Capitalica Asset Management” ir īstenojis pirmo daļu no sava pirmā investīciju projekta Latvijas galvaspilsētā, kura kopējā vērtība sasniegs vairāk nekā 65 miljonus eiro.

Jaunā ēka ir kļuvusi par pirmo un pagaidām vienīgo A-klases biroju, kas Latvijā pabeigts 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa Rīgas apvedceļa pārbūvi plānots pabeigt līdz 2029.gadam, otrdien konferencē "Kapitālieguldījumi valsts ceļu tīklā - iepirkumi un konkurence" teica VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) Attīstības pārvaldes direktors Klāvs Grieze.

Rīgas apvedceļa posma no Baltezera līdz Saulkalnei (A4) pārbūvi plānots īstenot no 2025. līdz 2027.gadam, bet posma no Ķekavas apvedceļa līdz Babītei (A5) pārbūvi - no 2026. līdz 2028.gadam.

Grieze skaidroja, ka drīzumā tiks pabeigts abu posmu ietekmes uz vidi novērtējums, kas tika sākts 2021.gadā. Posmam no Baltezera līdz Saulkalnei nekustamo īpašumu atsavināšanu un būvprojekta izstrādi paredzēts veikt 2023.-2024.gadā, posmam no Ķekavas apvedceļa līdz Babītei - 2023.-2025.gadā.

Lai šo loku noslēgtu ir paredzēti vēl divi projekti - ar dzelzceļa projektu "Rail Baltica" apvienotais autoceļa un dzelzceļa tilts pār Daugavu un ar to saistītā infrastrūktūra, kā arī Rīgas apvedceļa posma no apvienotā tilta pār Daugavu līdz Ķekavas apvedceļam izbūve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Viļņas lidostā sāk būvēt jaunu pasažieru izlidošanas termināli

LETA--BNS, 01.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņas lidostā 31.janvārī oficiāli sākta jauna pasažieru izlidošanas termināļa būvniecība, kas ļaus palielināt lidostas apkalpoto pasažieru skaitu un palielināt pakalpojuma kvalitāti, paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Savukārt Viļņas lidostas operatorkompānijas "Lietuvos oro uostai" izpilddirektors Aurims Stikļūns uzsvēra, ka projekts būtiski maina lidostas attīstības stratēģiju.

Viļņas lidostā par 41,5 miljoniem eiro būvēs jaunu pasažieru termināli 

Lietuvas lidosta ir pabeigusi publiskā iepirkuma procedūru jaunā pasažieru izlidošanas termināļa...

Viļņas lidosta ir izaugusi un "jaunais terminālis, kuru mēs visi gaidām, ļaus dubultot tās kapacitāti", ministrs sacīja būvdarbu sākšanas pasākumā.

Jaunais terminālis arī pacels pakalpojuma kvalitāti "pilnīgi citādā līmenī", viņš piebilda.

Ar jauno termināli Viļņas lidosta spēs padarīt efektīvāku visu infrastruktūru, jo īpaši pēc tam, kad Eiropas standarta sliežu platuma ātrvilciena dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" atzars sasniegs lidostu, sacīja Lietuvas satiksmes ministrs.

Savukārt lidostas operatorkompānijas vadītājs paziņoja, ka ar jaunā termināļa būvniecību tiek sākta visas Viļņas lidostas modernizēšanas programma.

Modernā termināļa projekts pašos pamatos mainīs lidostas attīstības stratēģiju un ļaus izlabot agrākos paplašināšanas darbos pieļautās kļūdas, teica Stikļūns.

Viļņas lidostas jauno izlidošanas termināli, kura platība būs 14 400 kvadrātmetru, būvē iepirkuma konkursa uzvarētājs "Eikos statyba", ar kuru noslēgts 50,2 miljonu eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, vērts līgums.

Līdz 2024.gada beigām Viļņas lidostas pasažieru termināļu platība tiks palielināta par trešdaļu, tie stundā varēs apkalpot 2400 pasažieru, kas ir vairāk nekā divreiz lielāks skaits nekā pašlaik.

Plānots, ka pasažieri jauno termināli varēs sākt izmantot 2025.gadā.

Viļņas lidostā pērn apkalpoja 3,91 miljonu pasažieru salīdzinājumā ar 1,9 miljoniem 2021.gadā un pieciem miljoniem pasažieru 2019.gadā, kad aviācijas sektoru nebija ietekmējusi Covid-19 pandēmija, liecina operatorkompānijas sniegtā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaidrības par to, vai ziemā uzņēmumiem pietiks energoresursu, cik tie maksās un kādi būs valdības atbalsta pasākumi, rada bažas, kā izdzīvot un kā rast labākos risinājums biznesa un darba vietu saglabāšanai – to Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona padomes organizētā Biznesa klubā Bauskā secināja Zemgales uzņēmēji.

Nevienam no viņiem nav šaubu, ka ziema būs sarežģīta, tādēļ uzskata, ka palīdzība no valsts puses nepieciešama nekavējoties.

«Gada sākumā tika prognozēts, ka inflācija Latvijā varētu būt 10%, bet šobrīd redzam - līdz gada beigām tā varētu kāpt apmēram līdz 25%. Lai gan atsevišķās tautsaimniecības jomās, piemēram, metālapstrādē vērojama izejvielu cenu stabilizācija, tomēr tās joprojām ir augstas. Lielākā problēma ir tas, ka energoresursu pakalpojumu piegādātāji šobrīd neslēdz ilgtermiņa līgumus un nefiksē cenu, tādēļ uzņēmējiem ir grūti plānot finanses, un, nesaņemot atbalstu, var nākties uz laiku apturēt darbu un atlaist darbiniekus, kas būs milzu slogs valsts sociālajam budžetam,» pasākuma laikā uzsvēra LTRK Zemgales reģiona padomes vadītājs Imants Kanaška.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vācijas Schwenk pērk Igaunijas betona ražotāja Betoonimeister akciju kontrolpaketi

LETA--BNS, 01.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas būvmateriālu ražotājs "Schwenk" parakstījis līgumu par 65,7% akciju iegādi Igaunijas betona ražotājā "Betoonimeister".

Darījuma summa netiek publiskota.

Pēc darījuma pabeigšanas "Betoonimeister" ikdienas darbībā un vadībā jaunais akciju vairākuma īpašnieks neiesaistīsies. Tāpat Igaunijas kompānijas vadītājs Kalle Suitsleps uzsvēra, ka darījums nav saistīts ar lejupslīdi būvniecības nozarē, bet gan līdzšinējā vairākuma akcionāra lēmumu aiziet no betona biznesa un koncentrēties uz citām jomām.

Viņš atzina, ka būvniecības apmēri, jo īpaši šā gada pirmajā pusē, saruks, daudziem projektu attīstītājiem nogaidot, kas notiks ar enerģijas cenām un procentu likmēm aizdevumiem bankās.

Vienlaikus, kā norādīja Suitsleps, infrastruktūras objektu būvniecība turpinās, piemēram, būvējot vēja turbīnas un Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju "Rail Baltica".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā biznesa centra New Hanza apkaimē Rīgas klusajā centrā durvis vēris apgaismojuma projektēšanas un tirdzniecības uzņēmuma SIA Lumenu Centrs salons, piedāvājot klātienē aplūkot un izbaudīt mūsdienīga apgaismojuma sniegtās iespējas un efektus.

Uzskatāmai mūsdienu tehnoloģiju un iespēju demonstrēšanai salonā izveidota pieredzes istaba, kas ļauj iepazīt jaunākās tendences apgaismojuma pasaulē un izmēģināt dažādus gaismas veidus, efektus, to funkciju vadību. Salonā pasūtāmi un iegādājami arī slavenu dizaineru apgaismes ķermeņi, mēbeles un interjera priekšmeti.

Salonam izvēlētās telpas vēsturiskā namā Ausekļa ielā 5 uzņēmums iegādājies un rekonstruējis, vēloties demonstrēt minimālistisku objektu un modernu mēbeļu apvienojumu klasiskā interjerā. Vietas izvēlei noteicošais bijis atrašanās vieta klusajā Rīgas centrā, vēsturiska ēka un lieli skatlogi, kā arī daudzi apkaimē esošie un topošie objekti, ērta sasniedzamība ar auto, velo vai kājām. “Esam viens no retajiem uzņēmumiem konkurentu vidū, kas salona telpas ir iegādājies īpašumā. Mūsu līdzšinējā pieredze ļauj būt pietiekami pārliecinātiem par sevi, ko apliecina patstāvīgais pieprasījums pēc mūsu pakalpojumiem un ilggadējā sadarbība ar Eiropā vadošiem ražotājiem un vietējiem sadarbības partneriem. Tāpēc nolēmām investēt prāvus līdzekļus šī īpašuma iegādē un salona izveidē. Ar jauno lokāciju vēlamies piesaistīt vēl vairāk privātos klientus, ne tikai dominējošo projektu izstrādi uzņēmumiem un valsts objektiem. Ar katru gadu realizējam aizvien vairāk lielākus privātos objektus, taču vēlamies vēl vairāk attīstīt vidējā segmenta projektus - daudzdzīvokļu ēkas, dzīvokļus, privātmājas, fasādes – to visu darām, veidojot bezmaksas aprēķinus, apgaismojuma vizualizācijas, dokumentāciju metu konkursiem” stāsta SIA Lumenu Centra valdes loceklis Tomass Martinsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas apvedceļš ir prioritāri realizējams projekts, bet pēc tam plānots arī Iecavas apvedceļš un visa Rīgas-Lietuvas robežas maršruta pārbūve par četru joslu ātrgaitas ceļu.

Tā trešdien CFLA rīkotajā konferencē "Publiskā un privātā partnerība - ledus ir sakustējies" sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš uzsvēra, ka Bauskas apvedceļš ir akūta nepieciešamība, jo katru dienu caur vecpilsētu izbrauc aptuveni 3000 kravas automašīnu, un, ja apvedceļš netiks būvēts, pastāv iespēju, ka "kādu dienu A7 šoseja Bauskas centrā tiek vienkārši nobloķēta, jo Bauskas iedzīvotāju viedoklis ir diezgan radikāls".

Tāpat Lazdovskis uzsvēra, ka autoceļš A7 ir daļa no TEN-T Eiropas ceļu tīkla, tāpēc Latvijas saistības paredz, ka vietās, kur ir liela satiksmes intensitāte, jānodrošina četru joslu ātrgaitas ceļi, pretējā gadījumā var nākties maksāt soda sankcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2023. gads loģistikā – diversifikācija un investīcijas infrastruktūrā

Kaspars Karaševskis, Ekonomikas un kultūras augstskolas programmas “Starptautiskie tirdzniecības darījumi un loģistika” vadītājs, 15.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizejošais gads loģistikas nozarē iezīmējās ar daudziem izaicinājumiem, ko radīja gan pandēmija, gan karš Ukrainā, kā arī smago automašīnu šoferu trūkums, kas kļūst aizvien lielāks visā Eiropā un Latvijā.

Lai nozare 2023. gadā spētu stabilizēties un attīstīties, jāņem vērā trīs būtiski aspekti: diversifikācija, turklāt, ne tikai sadarbības valstu jomā, bet arī kravu veidos; atjaunojamās enerģijas jaudas pastiprināšana, t.sk. arī komerctransporta nozarē; investīcijas infrastruktūrā.

2022. gads nozarei nebija viegls – visa gada garumā bija lielāka vai mazāka nestabilitāte, ko radīja inflācija, sankcijas, izejvielu cenas un ģeopolitiskā situācija. Covid-19 un karš Ukrainā destabilizēja daudzas sadarbības, bet vēl daļu vienkārši pārtrauca, tāpēc nozarē aktīvi tika meklētas jaunas iespējas sadarbībai – gan loģistikas risinājumu ieviešanai, gan sadarbībai starpvalstu līmenī. Ņemot vērā, ka Latvijā dominējošais transporta veids ir tieši sauszemes transports, mēs izteikti izjutām cenu pieaugumu, taču, salīdzinot ar citiem transporta veidiem, situāciju izdevās saglabāt vairāk vai mazāk stabilu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā IKT nozare jau šodien var veicināt zaļo revolūciju?

Līna Lāsa, “Deel” paplašināšanās vadītāja Baltijas reģionā, 02.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Glāzgovas klimata konferences laikā vairākas valstis pauda gatavību tuvāko 10 gadu laikā kļūt klimatneitrālas. Kaut arī dažas lielvalstis apgalvo, ka šī mērķa sasniegšana varētu aizņemt vēl pusgadsimtu, daudzas mazākas pārmaiņas ir īstenojamas kaut vai tūlīt, un tās neprasa milzīgas izmaksas jaunas klimata politikas ieviešanai.

Būtisks spēlētājs te var izrādīties strauji augošā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare.

IKT nozares ekoloģiskais nospiedums – kā vidēja izmēra pilsētai

Saskaņā ar 2021. gada Eiropas Komisijas DESI (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu) IKT jomā nodarbināto skaits Latvijā ir 3,7% no kopējā nodarbināto skaita (salīdzinājumam – Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 4,3%). Tie ir vairāk nekā 30 000 cilvēku. Lai to labāk iztēlotos, tas ir apmēram tikpat, cik, piemēram, visi Ventspils iedzīvotāji. Strauji augošajā nozarē, kurā strādājošo skaits kopš 2008. gada ir divkāršojies, vēl pēc 10 gadiem tas, visticamāk, būs vēl vismaz divreiz lielāks. Turklāt saskaņā ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas prognozēm* līdz 2030. gadam Latvijā var trūkt pat līdz 9000 augstākās kvalifikācijas speciālistu dabaszinātnēs, IKT, inženierzinātnēs un matemātikā, kas savukārt nozīmē, ka uzņēmumiem arvien biežāk var nākties meklēt jaunus darbiniekus ārpus Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par savu kā ministra prioritāti esmu izvirzījis tieši vietējos autoceļus. Ir jābūt labiem ceļiem starp reģionu centriem, tas ir būtiski darbaspēka kustībai, pārvadājumiem, lai valsts būtu savienota, intervijā Dienas Biznesam saka jaunais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

Koncernam Latvijas dzelzceļš viņš ieteic mazināt administrāciju, Rail Baltica projektā atklājis kavēšanos par vairākiem gadiem, bet par finansējumu vietējo ceļu sakārtošanai J.Vitenbergs paredz vienu no galvenajām Satiksmes ministrijas cīņām šajā budžetā.

Fragments no intervijas

Finanšu ministrija pērn informatīvajā ziņojumā norāda uz vispārējās valdības komersantu bilancēm ar negatīvu zīmi. Starp tiem parādās arī AS Pasažieru vilciens. Ko tas praktiski nozīmē - kapitālsabiedrība šogad būs papildus jāatbalsta?

Ar Pasažieru vilciena bilancēm vēl neesmu iepazinies, bet, runājot gan par autobusu, gan vilcienu pārvadājumiem, jāsaka, ka pasažieru skaits nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī. Tā ir galvenā problēma. Kritums ir ievērojams, un valstij ir jānodrošina pasažieru pārvadājumi visā Latvijā, kas nozīmē dotācijas. Pieņemu, ka vairumā gadījumu, ja mēs nedotētu pārvadājumus, komersanti pārtrauktu pārvadājumus un sabiedriskā transporta nebūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru