Būvniecība un īpašums

Uzsāks ES fondu finansējuma ātrāku apguvi autoceļu atjaunošanā

Žanete Hāka, 22.04.2014

Jaunākais izdevums

Otrdien Ministru kabinets atbalstīja Satiksmes ministrijas informatīvo ziņojumu, kurš paredz Eiropas Savienības (ES) fondu 2014. - 2020.gada plānošanas periodā specifiskā atbalsta mērķa Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana īstenošanas uzsākšanu 2014.gada pirmajā pusē.

Kā informē MK, informatīvā ziņojuma apstiprināšana valdībā ir priekšnosacījums finansējuma saņēmējam iepirkuma līgumu par darbu uzsākšanu slēgšanai to specifisko atbalsta mērķu ietvaros, kuru īstenošana atbilstoši Ministru kabinetā lemtajam tiek uzsākta pirms Darbības programmas apstiprināšanas Eiropas Komisijā.

Plānots, ka specifiskā atbalsta mērķa un valsts autoceļu sakārtošanas programmā 2014. - 2020.gadam paredzētās valsts galveno autoceļu segumu atjaunošanas un pastiprināšanas programmas īstenošanas rezultātā valsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars samazināsies līdz 10%. 2012.gadā sliktā un ļoti sliktā stāvoklī bija 46,3% valsts galveno autoceļu.

Projekta atbalstāmās darbības ir valsts galveno autoceļu TEN-T tīklā pārbūve, virsmas nestspējas stiprināšana, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu.

Potenciālie ātrāk uzsākamās atlases ietvaros īstenojamie projekti paredz autoceļu segas pārbūvi un nestspējas palielināšanu sekojošos ceļu posmos: A9 Rīga (Skulte) – Liepāja; A2 Rīga - Sigulda - Igaunijas robeža (Veclaicene) abas brauktuves; A13 Krievijas robeža (Grebņeva) - Rēzekne - Daugavpils - Lietuvas robeža (Medumi); A1 Rīga (Baltezers)-Igaunijas robeža (Ainaži); A12 Jēkabpils - Rēzekne - Ludza - Krievijas robeža (Terehova).

Tiek prognozēts, ka ātrāk uzsākamās atlases ietvaros īstenojamo projektu īstenošanai 2014.gadā nepieciešamais valsts budžeta finansējums ir 40 miljoni eiro, šo projektu priekšlikumu īstenošanas pabeigšanai 2015.gadā kopējais nepieciešamais finansējuma apjoms ir 27,4 miljoni eiro, 2016.gadā 16,54 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latgalē slēgti deviņi vietējās nozīmes ceļi, divi reģionālie un šoseja Kārsava-Rēzekne

Rūta Cinīte, 25.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgo lietavu dēļ piektdien Latgalē satiksmei ir slēgti deviņi valsts vietējās nozīmes autoceļi, divi valsts reģionālie autoceļi, kā arī valsts galvenais autoceļš posmā no Kārsavas līdz Rēzeknei, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Slēgta satiksme ir valsts galvenā autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) posmā no Kārsavas līdz Rēzeknei. LVC informē, ka satiksme novirzīta pa reģionālo autoceļu Kārsava – Ludza – Ezernieki (P49) un šoseju Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (A12). Izmantojot šo apbraucamo ceļu, autovadītājiem ir jārēķinās, ka starp Rēzekni un Ludzu notiek remontdarbi un satiksmi tur regulē astoņi luksofori. Naktī uz piektdienu uz autoceļa Kārsava – Ludza – Ezernieki (P49) bija iebrukusi caurteka un satiksme bija īslaicīgi slēgta, taču stundas laikā jau tika atjaunota.

LVC informē, ka šodien inženieri vērtēs, vai ir iespējams uzsākt šosejas Kārsava – Rēzekne posma atjaunošanu, vai arī būs nepieciešams vēl gaidīt, kamēr samazinās ūdens līmenis un ceļš apžūs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs visā Latvijas teritorijā veiks dubultās virsmas uzlikšanu 30 kilometru garumā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tādējādi grants ceļi tiks izveidoti par melno segumu. Šāds segums nodrošina komfortablākus braukšanas apstākļus un novērš ceļa seguma putēšanu.

Tāpat uz grants ceļiem tiks veikti dažādi citi ikdienas uzturēšanas darbi. Proti, sakārtota ūdens atvade no ceļa seguma (tīrītas caurtekas, grāvji, noņemti nomaļu uzaugumi, cirsti krūmi), atjaunots grants segums (novērsti iesēdumi, greiderēšana).

Iepriekš minētie ikdienas uzturēšanas darbi noris par VAS Latvijas autoceļu uzturētājs faktisko līdzekļu ekonomiju pret plānoto un par papildus piešķirtajiem valdības finanšu līdzekļiem. Kopumā visā Latvijas teritorijā tiks atjaunoti gandrīz 214 kilometri vietējo autoceļu par septiņiem miljoniem eiro (ar PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijā par 2,2 miljoniem eiro plāno uzlabot 130 tiltu stāvokli

Žanete Hāka, 25.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai novērstu tiltu konstrukciju bojājumu progresēšanu, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) veic dažādus tiltu ikdienas uzturēšanas darbus, un visā Latvijas teritorijā tiks uzlabots stāvoklis - 130 tiltiem, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tiltiem tiek atjaunots tiltu segums - remontētas uz tiltu brauktuves esošās šuves, plaisas, iesēdumi un bedres. Lai uzlaboto gājēju un autovadītāju drošību, remontē bojātās margas un barjeras un tās apstrādā pret koroziju. Tāpat tiek atjaunoti izskalotie uzbērumi un bojātie nogāžu nostiprinājumi. Tāpat sakārto ūdens atvades sistēmu, lai nodrošinātu savlaicīgu ūdens novadīšanu no tiltu brauktuves.

Centra reģionā LAU remontē 29 tiltus, Vidzemē – 16, Kurzemes reģionā 46 un Latgalē – 39 tiltus.

Tiltu ikdienas uzturēšanas darba izmaksas ir 2,2 miljonu eiro apmērā.

LAU visā valsts teritorijā, izņemot Rīgas pilsētu, veic valsts autoceļu kompleksos uzturēšanas darbus, ceļu remontu, kā arī būvmateriālu – dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavotās smilts ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijā atjaunotas valsts autoceļu virsmas 142 kilometru garumā

Žanete Hāka, 12.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) visā Latvijas teritorijā ir atjaunojis valsts autoceļu virsmas 142 kilometru garumā, informē LAU.

Lai novērstu tālāku asfalta seguma bojāšanos un nodrošinātu seguma ūdensnecaurlaidību, uz sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī esošiem asfalta segumiem 100 km garumā ir veikta vienkārtas virsmas apstrāde.

Kopumā 42 km garumā grants ceļi ir izveidoti par bituminizētu melno segumu jeb uzlikta dubultā virsma. Līdz ar to šāds ceļa segums vairs neput, autovadītājiem ir komfortablāki braukšanas apstākļi un uzturēšanas izmaksas ir lētākas. Šo tehnoloģiju izmanto uz autoceļiem ar mazu satiksmes intensitāti. Šāda seguma noturība ir vidēji pieci līdz desmit gadi, pēc tam virsmas apstrāde ir jāatkārto.

LAU ir atjaunojis grants segumu 173 kilometru garumā un vairāk nekā 97,8 tūkstošu m3 apmērā novērsis iesēdumus un bedres uz grants ceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Matīss uzdod nodrošināt kaisīšanu arī uz zemākas klases autoceļiem

Dienas Bizness, 13.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss ir uzdevis ministrijai un atbildīgajiem dienestiem nodrošināt, ka ziemas periodā preventīvā kaisīšana tiek nodrošināta ne vien uz valsts galvenajiem autoceļiem, bet arī uz zemākas klases autoceļiem, kuri ved uz skolām un slimnīcām, informē ministrijā.

«Ziemas periodā ir jāgādā, ka skolēni tiek droši nogādāti līdz skolām, bet slimnieki un ātrās medicīniskās palīdzības transports var nokļūt līdz slimnīcām. Reģionos uz šīm iestādēm bieži vien ved ne tikai galvenie autoceļi, bet arī B un vēl zemākas klases ceļi. Šiem ceļu posmiem ziemā būs jānodrošina preventīvā uzturēšana,» uzsver Matīss.

VAS Latvijas Valsts ceļi un VAS Latvijas autoceļu uzturētājs būs arī jāizvērtē, vai ir kādi C klases autoceļi, kas nodrošina nokļūšanu uz skolām un slimnīcām, un kuriem tamdēļ arī jāpievērš pastiprināta uzmanība ziemas periodā.

Tāpat kā gada sākumā, arī šajā ziemas periodā preventīvā kaisīšana būs jānodrošina uz A un A1 klases autoceļiem, kas pārsvarā ir valsts galvenās nozīmes autoceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LAU uz valsts ceļiem veicis gandrīz visus plānotos ārkārtas darbus

Dienas Bizness, 02.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ir veicis gandrīz visus plānotos ārkārtas ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts vietējiem autoceļiem - 226 kilometru (km) garumā grants ceļiem uzlaboti braukšanas apstākļi, sakārtota ūdens atvades sistēma, kā arī nodrošināta labāka pārredzamība ceļu krustojumos, informē LAU Sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Audere.

Lai pagarinātu autoceļu segumu kalpošanas laiku un uzlabotu autovadītājiem braukšanas komfortu, LAU visā Latvijas teritorijā ir veicis valsts autoceļu virsmas raupjuma atjaunošanu 142 km garumā. No tiem 42 km garumā grants ceļi ir izveidoti par bituminizētu melno segumu jeb uzlikta dubultā virsma un 100 km garumā ir veikta vienkārtas virsmas apstrāde uz melnā seguma ceļiem.

Autoceļu uzturētājs ir atjaunojis grants segumu 107 km garumā, kā arī 120 701 m3 apmērā novērsis iesēdumus un bedres uz grants ceļiem. Autoceļu nomaļu uzaugums noņemts 16 150 m3 un izcirsti krūmi 9 ha platībā.

LAU visā valsts teritorijā, izņemot Rīgas pilsētu, veic valsts autoceļu kompleksos uzturēšanas darbus, kā arī būvmateriālu – dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavotās smilts ražošanu. Uzņēmums veic ikdienas uzturēšanas darbus uz vairāk nekā 900 tiltiem. Uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir 20 115 km, tai skaitā galvenie autoceļi 1 669 km, reģionālie autoceļi – 5 318 km un vietējie autoceļi 13 128 km.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LAU uz 130 tiltiem veicis darbus 2,2 miljonu eiro apmērā

Dienas Bizness, 03.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) 2,2 miljonu eiro apmērā veic ikdienas uzturēšanas darbus uz 130 tiltiem, informē LAU sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Audere.

Viņa informē, ka izpildīti 90% no plānotajiem tiltu stāvokļa uzlabošanas darbiem un pašlaik darbi turpinās vēl pie tiltu brauktuvju šuvju remonta. Lai novērstu tiltu konstrukciju bojājumu progresēšanu, šogad tiem tika pievērsta pastiprināta uzmanība un veikti neatliekami ikdienas uzturēšanas darbi.

Lai paildzinātu tiltu segumu kalpošanas laiku un autovadītājiem būtu komfortablāki braukšanas apstākļi, 1,6 km garumā uz tiltu segumiem ir veikta vienkārtas virsmas apstrāde, salabotas bedres 33 152 m2 platībā, kā arī veikta tiltu segumu plaisu aizpildīšana.

Tiltu margas un barjeras 2843 m2 platībā ir apstrādātas ar pretkorozijas grunti un nokrāsotas, tādējādi tās aizsargājot no apkārtējās vides ietekmes un korozijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uz ceļiem aizlāpīti 414 300 kvadrātmetri bedru

Dienas Bizness, 03.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) vasaras sezonā saremontējis bedres uz melnā seguma vairāk nekā 414 300 kvadrātmetru platībā, informē LAU sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Audere.

Viņa skaidro, ka vasaras sezonas laikā LAU veic dažādus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus, kuri nodrošina drošākus braukšanas apstākļus, uzlabo pārredzamību ceļu krustojumos, kā arī novērš tālāku ceļa seguma stāvokļa pasliktināšanos.

Savukārt bedres, kuras rodas no jauna, tiek labotas visa gada garumā.

Lai uzlabotu ūdens atvadi no ceļa seguma, visā Latvijas teritorijā vairāk nekā 65 730 m3 apmērā LAU ir veicis autoceļu nomaļu uzauguma noņemšanu. Ceļa nomalēs izcirsti krūmi 44 ha platībā, tādējādi uzlabojot autovadītājiem pārredzamību ceļa krustojumos.

S. Audere norāda, ka šogad LAU darbinieki vairāk nekā 3600 km garumā ir sakopuši piegružotās ceļmalas. Lai ierobežotu latvāņu izplatību autoceļa nodalījuma joslā, ir nopļauti latvāņi 360 ha platībā. Vislielākā latvāņu izplatība ir Latgales reģionā – tie ir nopļauti 170 ha platībā, 85 ha Vidzemē, Kurzemē 58 ha un centra reģionā – 47 ha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas autoceļu uzturētājs šogad plāno 79,79 miljonu eiro ieņēmumus

Žanete Hāka, 19.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" apgrozījums 2019.gadā sasniedzis 72,36 miljonu eiro, liecina uzņēmuma iesniegtais gada pārskats "Lursoft".

Tai skaitā, ieņēmumi no Deleģēšanas līguma izpildes par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu ir 61,14 miljoni eiro. 10% no uzņēmuma apgrozījuma veidojuši ieņēmumi no darbiem uz ceļiem, savukārt 5% - ieņēmumi no būvmateriālu realizācijas. Iesniegtajā gada pārskatā teikts, ka VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" pērn sekmīgi turpināja pašražotā materiāla realizāciju Latvijā un Igaunijā, to pieaugumam, salīdzinot ar gadu iepriekš, sasniedzot 18,1%. Pārskata gadu VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" noslēdzis ar 2,51 milj.EUR peļņu.

Saskaņā ar apstiprināto VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" budžetu 2020.gadam, šogad uzņēmums plāno 79,79 miljonu eiro ieņēmumus. Uzņēmuma investīciju un modernizācijas programmas īstenošanai paredzēts izlietot 14,1 miljonus eiro. Būtiskākās investīcijas, 11,17 miljonu eiro apmērā, paredzētas tehnoloģisko iekārtu un mašīnu iegādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ziemas periodā nav citas alternatīvas, kā kaisīt sāli vai nu arī atsevišķus ceļus atstāt ledū, kā tas, piemēram, ir Somijā, atzīst uzņēmuma Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdis Vladimirs Kononovs.

Viņš skaidro, ka piemēram, Japānā, izmanto arī magnija sāli, kas ir dabai labvēlīgs, gandrīz kā mēslojums. Vienlaikus šis sāls ir piecas līdz sešas reizes dārgāks, nekā Latvijā lietotais. Ķīmisko savienojumu esot daudz, bet LAU izmanto lētāko. «Tas ir valsts lēmums, jo citas alternatīvas nav, ja nu vienīgi nekaisīt vispār. Somijā, piemēram, ļoti daudzi ceļi netiek kaisīti un stāv ledū,» skaidro Kononovs. Cilvēki braucot ar radžu riepām, brauc uzmanīgi, un neviens nesūdzoties, jo tādi ir spēles noteikumi.

Latvijā arī vairāki ceļi, īpaši D klasē un daži C klases ceļi, kas tiek atstāti ledū, ledus tiek rievots un sāls netiek izmantots. Ceļš esot slidens, un par to ir jābrauc nedaudz citādākām prasmēm un citādākā veidā - lēnāk un uzmanīgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) visā Latvijas teritorijā sācis valsts autoceļu asfalta bedrīšu masveida remontus, un kopumā vienlaicīgi uz valsts autoceļiem strādā 99 remontbrigādes, informēja uzņēmumā.

Valsts Centrālajā reģionā strādā 25 bedrīšu remonta brigādes, Vidzemes reģionā - 23, Latgales reģionā - 25, Kurzemes reģionā - 26 brigādes.

Kā skaidro uzņēmumā, bedrīšu remontdarbi tiek veikti prioritārā secībā atbilstoši uzturēšanas klasēm - A, B, C, D. Uzturēšanas klases ir noteiktas, ņemot vērā autoceļu klasifikāciju un transportlīdzekļu satiksmes intensitāti.

Autoceļu melno segumu bojājumi A uzturēšanas klases autoceļos tiks saremontēti līdz 1.jūnijam, B uzturēšanas klases ceļos - līdz 15. jūnijam, bet C un D uzturēšanas klases ceļos - līdz 1. jūlijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Tallinas šosejas virsējās kārtas atjaunošana ļaušot ceļa posmam labi kalpot vēl vismaz desmit gadus

NOZARE.LV, 26.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoceļa virskārtas jeb dilumkārtas atjaunošana, kas norisinās uz Tallinas šosejas pie Ādažiem uz autoceļa A1 Rīga (Baltezers)-Igaunijas robeža (Ainaži) nodrošinās, ka posms būs labā kvalitātē vēl vismaz desmit gadus un kalpos bez periodiskās uzturēšanas darbiem, norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Šis posms pilnībā tika rekonstruēts 2005.gadā, piesaistot Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējumu. Ir pagājuši deviņi gadi un ir sasniegts termiņš, pēc kura saskaņā ar normatīviem jāveic ceļa virskārtas atjaunošana. Šis termiņš var būt no sešiem līdz 12 gadiem, atkarībā no satiksmes intensitātes un izmantotās tehnoloģijas. Uz šī ceļa posma ir konstatētas 0,6-1,0 centimetrus dziļas rises, kas samazina satiksmes drošību lietus laikā un ziemā, segumā ir parādījušās arī mikroplaisas.

«Šādi darbi ir nepieciešami ne tikai tāpēc, ka Eiropas Komisija (EK) vai kāds cits to prasa. Tā rīkojas labs saimnieks, kurš auto ved uz tehnisko apkopi tad, kad tam pienāk laiks, nevis tad, kad tas izjūk. Tieši tas pats attiecas uz autoceļu. Ja tas tiek regulāri apkopts, tas kalpo ilgi. Tad neveidojas plaisas un nav jālāpa bedrītes. Mums ir jābūt labiem saimniekiem saviem ceļiem un regulāri jāveic to periodiskā uzturēšana, lai būtu droši, ka ceļi kalpos ilgi,» apsekojot būvdarbus uz Tallinas šosejas, norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pabeigti remontdarbi uz melnā seguma valsts autoceļiem

Lelde Petrāne, 04.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ir pabeidzis bedru masveida remontu uz melnā seguma valsts autoceļiem. Šogad saremontēto bedru apjoms ir vairāk nekā 302 tūkstošu kvadrātmetru platībā.

A un B uzturēšanas klases autoceļiem bedru masveida remontdarbi saskaņā ar normatīvajiem aktiem tika pabeigti jau iepriekš, bet C un D uzturēšanas klases autoceļiem darbi paveikti līdz 1. jūlijam. Lielākais remontdarbu apjoms 107 tūkstošu m2 platībā veikts uz A uzturēšanas klases autoceļiem, uz B uzturēšanas klases – vairāk nekā 95 tūkstošu m2 platībā, bet uz C un D klases ceļiem bedres saremontētas 100 tūkstošu m2 platībā.

Valsts autoceļi ir sadalīti dažādās uzturēšanas klasēs (A – augstākā uzturēšanas klase, B, C, D – zemākā uzturēšanas klase) un tiek uzturēti prioritārā secībā. Uzturēšanas klases ir noteiktas ņemot vērā autoceļu klasifikāciju – valsts galvenie, reģionālie, vietējie autoceļi, kā arī transportlīdzekļu satiksmes intensitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LVC: Ja tiks samazināts finansējums, būs jālemj, kuros novados neremontēt ceļus

Dienas Bizness, 26.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja tiks samazināts valsts budžeta finansējums valsts autoceļiem, visvairāk cietīs vietējās nozīmes autoceļi un nāksies lemt par to, kuros novados nākamgad ceļu remontdarbus neveikt,» norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

«Tāpat, pie samazināta valsts finansējuma autoceļiem nebūs iespējas realizēt visus ar satiksmes drošības uzlabošanu saistītos projektus,» uzsver J.Lange.

Lai uzturētu valsts autoceļu tīklu kārtībā, katru gadu būtu nepieciešams finansējums 490 miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka pēdējos 20 gadus no valsts budžeta autoceļiem tiek piešķirts nepietiekams līdzekļu apjoms, kopējais finansējuma deficīts valsts autoceļiem jau sasniedz četrus miljardus eiro.

Nākamā gada valsts budžeta bāzē autoceļiem ir paredzēti 150 miljonu eiro. Ja šī summa tiks samazināta, nāksies lemt par to, kurus no 2016. gadā ieplānotajiem remontdarbiem atcelt, kuros novados un reģionos ceļu remontdarbus neveikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Tikai ar budžeta naudu reģionos ceļu kritisko stāvokli nāksies pieciest ilgi

Dienas Bizness, 14.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā gadā septiņi miljoni eiro tiks novirzīti vietējo ceļu sakārtošanai. Reģionālajiem ceļiem ieplānota lielāka summa – 71,5 miljoni eiro, bet arī tā tiek dēvēta par ārkārtīgi mazu. Problēma lielākoties saistīta ar to, ka vietējiem ceļiem Eiropas Savienības (ES) finansējums piešķirts netiek, trešdien raksta laikraksts Diena.

Bažas par gaidāmo izsaka gan satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība), gan va/s Latvijas valsts ceļi (LVC) šefs Jānis Lange, gan ceļu būvētāji, tomēr valdību palīgā saucieni pagaidām nav spējuši aizkustināt. «Pateicoties ES līdzekļiem, varam droši teikt, ka valsts galvenās nozīmes autoceļi esošā ES fondu perioda ietvaros tiks sakārtoti. Situācija ar vietējiem autoceļiem ir daudz sarežģītāka, jo tiem finansējuma hroniski trūkst. Turklāt jādomā, kā mēs varēsim uzturēt galvenos valsts autoceļus labā stāvoklī arī pēc 2020. gada,» teic J. Lange.

Vakar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tika runāts par situāciju uz Latvijas ceļiem, un vairāki deputāti norādīja, ka naudas sadalījums «ir ļoti satraucošs». Deputāts Artis Rasmanis (ZZS) izteicās, ka tieši reģionālie un vietējie autoceļi ir tie, kas veido vietējo uzņēmēju un lauksaimnieku galveno infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Greiderē apžuvušus grants autoceļus

Žanete Hāka, 09.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainīgo laika apstākļu ietekmē – nokrišņi, gaisa temperatūras maiņas, grants autoceļa segums pārmitrinās, vairākkārtīgi sasalst un atkūst.

Līdz ar to autotransporta satiksmes rezultātā pastiprināti uz grants autoceļiem veidojas iesēdumi vai bedres un ceļa seguma stāvoklis pasliktinās, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Grants autoceļu segumiem, kuri ir pārmitrināti vai klāti ar apledojuma kārtu, greiderēšana netiek veikta, tāpēc, ka nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu darba izpildi. Greiderēšanu veic uz darba tehnoloģijai atbilstoša mitruma autoceļu segumiem. VAS Latvijas autoceļu uzturētājs regulāri apseko valsts autoceļus un tiklīdz konstatēs, ka ceļa segums atbilst greiderēšanas darba veikšanai, tie tiks uzsākti, lai uzlabotu braukšanas apstākļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā mainīgos laikapstākļus un pēdējo nedēļu laikā novērotās temperatūras svārstības, šogad atšķirībā no citiem gadiem bedru remonts uz asfalta seguma autoceļiem uzsākts pakāpeniski, nevis vienlaicīgi visā valsts teritorijā.

Bedru masveida remontdarbi uz asfalta seguma autoceļiem visā valsts teritorijā uzsākti šonedēļ, bet daļā teritorijas, kur laikapstākļi to atļāva, bedres jau ir saremontētas. Remontdarbi uz asfalta seguma ceļiem tiek veikti prioritārā secībā. Vispirms bedres tiks remontētas uz galvenajiem un svarīgākajiem reģionālajiem autoceļiem jeb uz tiem autoceļiem, kuriem ir noteikta augstākā – A uzturēšanas klase. Remontdarbi šogad tika uzsākti pakāpeniski, jo to veikšanai ir nepieciešami atbilstoši laika apstākļi, lai bedres labotu ar ierastajām tehnoloģijām. Plānots, ka bedru remontu šogad veiks aptuveni 400 darbinieku jeb 90 remontbrigādes.

Šogad no 1. janvāra līdz 30. aprīlim uz asfaltbetona segumu ceļiem veikta bedrīšu aizpildīšana ar karsto asfaltbetonu – 2 806 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 160 m2, reģionālajiem – 1 520 m2, bet vietējiem – 1 126 m2); bedrīšu aizpildīšana ar šķembām un bitumena emulsiju – 11 276 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 1 641 m2, uz reģionālajiem – 7 850 m2, bet uz vietējiem – 1 785 m2); bedrīšu aizpildīšana ar auksto asfaltbetonu – 11 562 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 1595 m2, uz reģionālajiem – 7385 m2, bet uz vietējiem – 2582 m2). Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, bedru remonts uz A uzturēšanas klases autoceļiem jāveic līdz 1. jūnijam, uz B uzturēšanas klases autoceļiem līdz 15. jūnijam, uz C un D uzturēšanas klases autoceļiem līdz 1. jūlijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves uzņēmuma SIA Matthai Latvija vadītājs Jovits Gurčus intervijā laikrakstā Diena.

Problēma ir milzīgā, pārspīlētā birokrātija

Jūsuprāt, valstij vajadzētu vairāk finansējuma atvēlēt galvenās nozīmes autoceļu pilnveidošanai vai arī nomaļāko ceļu, kas ir ļoti bēdīgā stāvoklī, sakārtošanai?

Situācija ir tāda, ka ir jāizvēlas pēc prioritātēm - pēc satiksmes intensitātes un drošības. Drošu apstākļu kritērijam noteikti neatbildīs ļoti sliktā stāvoklī esošais nomaļais ceļš, bet noslodze šādam ceļam ir niecīga, un pa to brauc pat par daudziem tūkstošiem mazāks skaits auto nekā pa valsts galvenajiem autoceļiem. Pirms dažiem gadiem Latvijā tiešām visa uzmanība bija fokusēta tikai uz A klases ceļiem, bet vairs tā nav, arī B klases jeb reģionālas nozīmes autoceļi ļoti intensīvi tiek uzlaboti, top jauni projekti, tiek izsludināti konkursi. Pieļauju, ka par nozari atbildīgās amatpersonas domā arī par citiem ceļiem, ne tikai A klasi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Brauktuves arī pēc nokaisīšanas var būt slidenas

Žanete Hāka, 06.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs autoceļus ar pretslīdes materiāliem apstrādā, lai uzlabotu braukšanas apstākļus un satiksmes drošību, tomēr brauktuve var būt slidena arī pēc tam, kad tā ir nokaisīta.

Ar kaisīšanu tiek mazināta apledojuma un slīdamības iespējamība. Līdz ar to ceļa stāvoklis ziemā var strauji mainīties, skaidro LAU.

Ceļu uzturētāji izmanto kaisīšanas tehnoloģijas, kuras galvenokārt izmanto arī Eiropas valstīs un Ziemeļvalstīs. Ziemas sezonā brauktuves apstrādā ar mitro sāli, smilts-sāls maisījumu, smilti, sīkšķembām vai veic rievošanu. Kaisīšanas tehnoloģiju pielieto ņemot vērā divus kritērijus – autoceļa seguma virsmas temperatūru un autoceļa seguma veidu (melnais vai grants).

Mitrās sāls tehnoloģiju izmanto pie autoceļa seguma virsmas temperatūras līdz -10ºC. Sāls tiek samitrināta ar NaCL vai CACl2 šķīdumu. Šo tehnoloģiju pielieto, lai novērstu apledojuma veidošanos uz asfaltēto ceļu brauktuves un atbrīvotu brauktuvi no sniega un apledojuma. Pie zemākas temperatūras mitrā sāls vairs neveic savas funkcijas, proti, pietiekami nekausē ledu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Atjaunota satiksme uz šosejas starp Kārsavu un Rēzekni; slēgti 11 vietējās nozīmes un divi reģionālie ceļi

Rūta Cinīte, 25.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgu lietavu dēļ Latgalē daudzviet ir pārplūduši un izskaloti autoceļi. Kopumā Latgalē slēgti 11 valsts vietējās nozīmes ceļu un divi reģionālie, taču satiksmi izdevies atjaunot uz valsts galvenā autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) posmā starp Kārsavu un Rēzekni, informē Latvijas Valsts ceļi.

Atbilstoši jaunākajai informācijai papildināta visa ziņa!

Lai atjaunotu satiksmi, tika pieņemts lēmums izņemt caurteku, kas bija iebūvēta zem autoceļa klātnes. Izņemot caurteku, tika nolaists ūdens un aizbērti izskalojumi. Darbus veica VAS Latvijas autoceļu uzturētājs, sadarbībā ar LVC speciālistiem.

Satiksmei ir slēgti reģionālie autoceļi Viļaka-Kārsava (P45) autoceļa 37. kilometrā un Ilūkste-Bebrene-Birži (P72) pie Kaldabruņas 26,6. km, kā arī uz vienpadsmit valsts vietējās nozīmes autoceļiem.

Satiksme līdz šim ir slēgta šādos valsts vietējo autoceļu posmos:

Tilža-Baltinava (V460) pie Baltinavas (18,8. km);

Upītes-Demerova (V478) pie Demerovas (6,7. km);

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ceļu uzturēšanā iesaistītas 88 tehnikas vienības

Žanete Hāka, 19.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar meteorologu prognozēm šodien Latvijas austrumu rajonos var izveidoties 6-8 mm ledus kārta. VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ir gatavs operatīvai darbu veikšanai, lai mazinātu apledojuma un slīdamības iespējamību, informē uzņēmums.

Šobrīd uz valsts autoceļiem Latvijas austrumu daļā ir apgrūtināti braukšanas apstākļi, galvenokārt tie ir uz vietējās nozīmes valsts autoceļiem. Tiek veikta atkārtota brauktuvju apstrāde ar pretslīdes materiāliem. Darbu veikšanā ir iesaistītas 88 tehnikas vienība no tām Vidzemes reģionā - 49, Latgalē – 38 un Centra reģionā viena tehnikas vienība.

Uzņēmums atgādina, ka brauktuvju apstrāde ar pretslīdes materiāliem, negarantē vasaras sezonai pielīdzināmus braukšanas apstākļus. Autoceļa brauktuve joprojām var būt slidena, kā arī apledojums var veidoties atkārtoti gaisa temperatūras, mitruma un citu laika apstākļu ietekmē. Līdz ar to ceļa stāvoklis ziemā var strauji mainīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgale piedzīvojusi neredzēti stipras lietus gāzes. Spēcīgo lietavu dēļ tika slēgti deviņi vietējās nozīmes autoceļi, vairāki reģionālie autoceļi un uz laiku arī valsts galvenais autoceļš posmā no Kārsavas līdz Rēzeknei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

LAU: Ilgstoši nepietiekama finansējuma rezultātā nav veikti nepieciešamie grants ceļu uzturēšanas darbi

Žanete Hāka, 22.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainīgu laika apstākļu ietekmē, kad ir regulāri nokrišņi, gaisa temperatūras maiņas, grants autoceļa segums pārmitrinās, kā arī vairākkārtīgi sasalst un atkūst. Satiksmes intensitātes rezultātā pastiprināti uz grants autoceļiem veidojas bedres, iesēdumi un ceļa stāvoklis pasliktinās, informē VAS Latvijas autoceļu uzturētājs.

Ilgstoši nepietiekama finansējuma rezultātā uz grants ceļiem nav veikti nepieciešamie periodiskās (greiderējamās kārtas atjaunošana) un ikdienas uzturēšanas darbi (ūdens atvades sakārtošana). Līdz ar to 41% no grants ceļiem ir sliktā vai avārijas stāvoklī esoši autoceļi. Šobrīd uz šādiem grants autoceļiem nav iespējams veikt kvalitatīvu greiderēšanu un nodrošināt līdzenu ceļa brauktuvi. Lai ceļa seguma stāvokli nepasliktinātu, ir ieviesti pagaidu kravas autotransporta masas ierobežojumi. Ceļa segumam ir pilnībā jāatkūst, lai varētu veikt greiderēšanas darbus un atgūtu nestspēju, skaidro LAU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

LVC: Ogres novada domes iecerei ieviest maksu par iebraukšanu Ogrē nepieciešama juridiskā ekspertīze

LETA, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada domes iecerei citu teritoriju iedzīvotājiem piemērot nodevu par iebraukšanu Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā ir nepieciešama juridiskā ekspertīze, lūgta komentēt Ogres novada domes attiecīgo ieceri, sacīja «Latvijas valsts ceļi» (LVC) pārstāve Anna Kononova.

Viņa norādīja, ka jautājums ir komplicēts, un tādi precedenti kā šis neesot bieža parādība.

«Jautājums par maksas ieviešanu uz autoceļiem ir sarežģītāks, un ir jāskatās, piemēram, ko nosaka Likums par autoceļiem un citi normatīvie akti,» atzina Kononova, piebilstot, ka šī likuma sestais pants nosaka, ka valsts autoceļi, pašvaldību autoceļi un ielas lietojamas bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi.

Vienlaikus Kononova atzīmēja, ka pašvaldība nekādā gadījumā nevar, piemēram, bez saskaņošanas ar LVC veidot jaunas satiksmes organizācijas shēmas vai uzstādīt kādas barjeras, vai ieviest citas izmaiņas uz ceļa, atgādinot, ka autoceļa posms, kas iet cauri Ogrei un ir valsts galvenā autoceļa maršruta sastāvā, pieder pašvaldībai, tam ir tranzītielas statuss un tāpēc tiek piešķirts valsts līdzfinansējums remontdarbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs vienlaicīgi visā valsts teritorijā ir uzsācis bedru masveida remontu uz asfalta seguma valsts autoceļiem. Remontdarbi uz asfalta seguma ceļiem tiek veikti prioritārā secībā, informē uzņēmums.

Vispirms bedres tiks remontētas uz galvenajiem un svarīgākajiem reģionālajiem autoceļiem jeb uz tiem autoceļiem, kuriem ir noteikta augstākā - A uzturēšanas klase.

Remontdarbi uzsākti, jo ir iestājušies atbilstoši laika apstākļi, lai bedres labotu ar ierastajām tehnoloģijām. Plānots, ka bedru remontu veiks vairāk nekā 400 darbinieku jeb 90 remontbrigādes.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, bedru remonts uz A uzturēšanas klases autoceļiem jāveic līdz 1.jūnijam, uz B uzturēšanas klases autoceļiem līdz 15. jūnijam, uz C un D uzturēšanas klases autoceļiem līdz 1.jūlijam. Bedres, kuras rodas no jauna, tiek remontētas visa gada garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru