1. Tēmas aktualitāte – Vācijas potenciāls darbaspēka nomas nozarē

Vācija ir viens no Eiropas blīvākajiem tirgiem, kuru apgūt vēlas daudzu valstu, tai skaitā arī Latvijas, uzņēmumi. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija uz 2024. gada janvāri, Vācija ir trešais svarīgākais eksporta partneris Latvijai. Lai arī šie statistikas dati attiecas uz preču eksportu, ne mazāk būtiska loma ir pakalpojumiem, kā, piemēram, IT jomā, kā arī pēdējo gadu aktualitātei – darbaspēka plūsmai.

Vācija izjūt akūtu nepieciešamību pēc speciālistiem un personāla gandrīz katrā nozarē. Saskaņā ar Vācijas Ekonomikas un klimata aizsardzības ministrijas (Bundesministerium für Wirtschaft und Klimaschutz) datiem Vācijā jau vairākus gadus ir izteikts darbaspēka trūkums tādās nozarēs kā amatniecība, ražošana, būvniecība, veselības joma. Šī tendence demogrāfiskās situācijas, digitalizācijas un dekarbonizācijas procesa dēļ turpmākajā gadu desmitē tikai pastiprināsies. Attiecīgi tas aktualizē Vācijai nepieciešamību piesaistīt darbaspēku no citām Eiropas Savienības un trešajām valstīm. Šajā sakarā Vācija pieņēma jaunu likumu par kvalificētu speciālistu imigrāciju (Fachkräfteeinwanderungsgesetz), kas stājas spēkā pakāpeniski līdz 2024. gada 1. jūnijam. Jaunais regulējums paplašina iespējas kvalificētiem darbiniekiem no valstīm, kas atrodas ārpus ES, ieceļot Vācijā, lai stātos darba tiesiskajās attiecībās, un daudzos gadījumos vienkāršo vīzas izsniegšanas procedūru.

Pasteidzoties garām skaistajam skolu izlaidumu laikam, vakardienas skolnieki stāv savas pirmās nopietnās dzīves izvēles priekšā, kādu profesiju apgūt. Kāds jau nolēmis, par ko vēlas kļūt, taču skolēnu aptauju rezultāti liecina, ka vairums skolēnu nespēj izvēlēties sev piemērotāko profesiju, pabeidzot skolu.

Pāris desmit gadus atpakaļ, šiem neizlēmušajiem visbiežāk sastopamais vecāku ieteikums bija apgūt ekonomista vai jurista profesijas. Toreiz tās bija samērā universālas izglītības daudziem amatiem, kurām vēlāk vēl pievienojās IT speciālista profesija. Taču šodien, izvēloties nākotnes profesijas, šāds algoritms vairs nedarbojas. Jo darba tirgus strauji attīstās, un to veicina tehnoloģiju sasniegumi, mainīgā demogrāfija un mainīgās sabiedrības vajadzības.

Tāpēc arī šodien cilvēki pret profesijas izvēli sāk attiekties daudz vieglāk nekā mūsu vecāku un vecvecāku laikos. Vairs nav aktuāls sabiedrībā pieņemtais uzstādījums: viena profesija visai dzīvei. Tā vietā, lai vienā uzņēmumā nostrādātu 20 un vairāk gadus, cilvēki daudz biežāk maina darbavietas un nodarbošanās jomas.

Ilgtspējīgo mājokļu ražotājs no Latvijas MyCabin sper nozīmīgu soli uzņēmuma attīstībā, uzsākot darbību vienā no lielākajiem un perspektīvākajiem Eiropas mājokļu tirgiem – Vācijā.

Uzņēmums prognozē, ka līdz 2026. gadam Vācija varētu kļūt par vienu no tā galvenajiem eksporta tirgiem, ļaujot palielināt gatavo māju ražošanas jaudu par 25 %.

Paplašināšanos Vācijā MyCabin svinīgi atklāja ar demo mājas “Milla 40” prezentāciju Bādvilbelē, pilsētā netālu no Frankfurtes, sniedzot interesentiem iespēju turpmāk jebkurā laikā klātienē iepazīties ar MyCabin mājokļu kvalitāti un filozofiju, kas balstīta uz ilgtspēju, dizainu un efektivitāti.

“Lēmums par paplašināšanos tieši Vācijas tirgū nav nejaušs. Tāpat kā daudzviet Eiropā, arī Vācijā novērojams mājokļu deficīts – tiek lēsts, ka Vācijā trūkst no 600 000 līdz 800 000 mājokļu. Pieprasījums aug, bet tradicionālā būvniecība ir pārāk lēna un izmaksu ziņā neefektīva. Mēs piedāvājam augstas kvalitātes, ilgtspējīgu un ātri realizējamu alternatīvu, kas īpaši piemērota jaunajai mājokļu īpašnieku paaudzei,” uzsver Ģirts Draugs, MyCabin dibinātājs un vadītājs.

Latvijas trešajā lielākajā eksporta tirgū Vācijā fiksēts pēdējos astoņu gadu laikā lielākais uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaits, kas vieš bažas par Vācijas ekonomiskās situācijas tālākas attīstības potenciālo ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā un pārējās Baltijas valstīs, brīdina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” ekonomisti.

Latvijas eksporta vērtība uz Vāciju pērn bija 1,26 miljardi eiro, bet šī gada pirmajā pusgadā – 609,6 miljoni eiro. Ekonomisti prognozē, ka maksātnespējas gadījumu skaita negatīvā tendence Vācijā varētu nedaudz stabilizēties šī gada beigās, bet kopumā Vācijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2024.gadam noteikta tikai 0,3% apmērā.

Savukārt Latvijai “Coface” ekonomisti kopējo IKP pieaugumu 2024.gadā prognozē 1.7% apmērā, bet 2025.gadā varētu izdoties sasniegt IKP pieaugumu pat 2,1% apmērā.

Kā liecina Vācijas statistikas biroja dati, lielākais maksātnespējas gadījumu skaits Vācijā reģistrēts šī gada maijā – 1934 gadījumi mēneša laikā, un tas ir augstākais rādītājs kopš 2016. gada. Vienlaikus, arī kopējās uzņēmumu maksātnespējas tendences šī gada pirmajā pusē, analizējot situāciju pēdējo astoņu gadu griezumā, ir bijušas negatīvas. Vislielākais maksātnespējas gadījumu skaita pieaugums 2024. gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēts automobiļu rūpniecības sektorā. Kā satraucošu rādītāju ekonomisti uzsver arī augšupejošo tendenci bankrota priekšā nonākušo uzņēmumu saistību apmērā, un īpaši tas šī gada pirmajos mēnešos skar nekustamā īpašuma, tirdzniecības un finanšu un apdrošināšanas sektoru.

Vācijas autobūves koncerna "Volkswagen" strādājošie deviņās rūpnīcās valstī pirmdien rīkos jaunu streiku, pieaugot saspīlējumam starp arodbiedrību un uzņēmuma vadību par ieplānotajiem restrukturizācijas pasākumiem.

Šīs nedēļas sākumā Vācijā ietekmīgās arodbiedrības "IG Metall" organizētajos brīdinājuma streikos piedalījās gandrīz 100 000 "Volkswagen" strādājošo.

"Tagad mēs pastiprināsim savus pūliņus 9.decembrī un palielināsim uz uzņēmumu radīto spiedienu pie sarunu galda," ceturtdien norādīja "IG Metall" reģionālais līderis Lejassaksijā Torstens Grēgers.

Arodbiedrība vēstī, ka pirmdien iecerētajā streikā darbinieki "Volkswagen" ražotnēs Vācijā nestrādās četras stundas, kas būs divreiz ilgāk nekā šonedēļ, kad streiki ilga divas stundas.

Jaunais streiks ieplānots vienlaikus ar nākamo sarunu kārtu starp arodbiedrībām un "Volkswagen" vadību par uzņēmuma iecerētājiem izmaksu samazināšanas plāniem.

Strādājošie no Indijas Vācijā pelna vislielākās algas, liecina Vācijas ekonomiskās izpētes institūta IW veiktā pētījuma dati.

Indijas pilsoņu vidējā bruto alga 2024. gadā Vācijā veidoja 5393 eiro mēnesī. Viņiem sekoja austrieši ar 5322 eiro mēnesī, amerikāņi (5307 eiro) un īri (5233 eiro).

Vācijas pilsoņu vidējā bruto alga bija 4177 eiro mēnesī, bet ārvalstu strādājošie kopumā pelnīja vidēji 3204 eiro.

IW norāda, ka darbinieku no Indijas augstie ienākumi skaidrojami ar lielākām algām tehniskajos amatos. Liela daļa indiešu Vācijā strādā akadēmiskajās STEM profesijās (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika).

Laika posmā no 2012. līdz 2024. gadam Vācijā strādājošo Indijas pilsoņu skaits palielinājies gandrīz deviņkārtīgi, pārsniedzot 32 800.

Aptuveni trešdaļa uz pilna slodzi strādājošo no Indijas vecumā no 25 līdz 44 gadiem ir nodarbināti šajā sektorā.

ASV kompānija "Intel" pirmdien paziņoja, ka atliek par diviem gadiem savus plānus uzcelt mikroshēmu rūpnīcas Polijā un Vācijā, jo pieprasījums pēc šīs kompānijas produkcijas izrādījies zemāks par gaidīto.

Šis paziņojums būs liels trieciens Polijas un Vācijas valdībām, kas ir ievērojami subsidējušas šos projektus un slavējušas tos kā lielu atbalstu nacionālajai rūpniecībai.

"Intel" paziņoja, ka tai nāksies atlikt arī savus projektus Malaizijā, bet plāni ASV netiks ietekmēti.

Vācijā "Intel" rūpnīcas būvniecību bija paredzēts sākt 2023.gadā, bet tā aizkavējās, jo kara Ukrainā dēļ pieauga inflācija.

Vācijas amatpersonas un "Intel" mēnešiem ilgās sarunās apsprieda finansējumu, līdz abas puses 2023.gada jūnijā parakstīja vienošanos, kas ietver palielinātas subsīdijas.

Vācija palielināja savu subsīdiju 30 miljardu eiro vērtās rūpnīcas projekta uzsākšanai līdz gandrīz 10 miljardiem eiro, kas par apmēram trim miljardiem eiro pārsniedz sākotnēji piedāvāto summu.

Tūkstošiem Vācijas autobūves uzņēmuma "Volkswagen" (VW) darbinieku pirmdien sāks streiku, saasinoties strīdam ar krīzes skarto kompāniju, kas plāno likvidēt tūkstošiem darbavietu.

VW smagi skāris ražošanas izmaksu kāpums, nepārliecinošā pāreja uz elektromobiļiem un spēcīgā konkurence nozīmīgajā Ķīnas tirgū. Kompānija paziņojusi par plāniem samazināt izmaksas miljardiem eiro apmērā.

Vācijā ietekmīgā arodbiedrība "IG Metall" un darbinieku padome ir centusies panākt darbavietu aizsargāšanu pēc tam, kad septembrī VW paziņoja, ka apsver rūpnīcu Vācijā slēgšanu, kas ietekmētu ap 120 000 darbinieku.

"Pirmdien visas rūpnīcās sāksies brīdinājuma streiki," paziņoja "IG Metall" pārstāvis sarunās Torstens Grēgers pēc tam, kad kompānija noraidīja arodbiedrības ierosinājumus darbavietu aizsardzībai.

Grēgers brīdināja, ka nepieciešamības gadījumā tas var kļūt par "smagāko strīdu par algām, kādu "Volkswagen" jebkad piedzīvojis".

Circle K Biznesa pakalpojumu centrs Rīgā paplašina pakalpojumu sniegšanu Rietumeiropā, uzsākot nodrošināt klientu servisa, finanšu, degvielas treidinga un citus biznesa pakalpojumus arī Šveicē, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā.

Līdz ar jaunu valstu pievienošanu uzņēmums meklē dažāda līmeņa un specializācijas darbiniekus.

Vācijā un Benelux valstīs Circle K biznesa centrs sācis apkalpot mazumtirdzniecības tīklu, ko uzņēmums no Total Energies iegādājās šī gada 1. janvārī, savukārt Šveicē tiek nodrošināti pakalpojumi Circle K degvielas treidinga uzņēmumam. Šos uzņēmumus biznesa centrs Rīgā atbalsta ar dažādiem pakalpojumiem, sākot no iepirkumiem līdz finanšu un grāmatvedības pakalpojumiem.

Circle K biznesa centrs ir viens no lielākajiem biznesa centriem Rīgā un lielākais Circle K grupā. Šobrīd tajā strādā aptuveni 800 cilvēku, kas sniedz augstas pievienotās vērtības pakalpojumus vairākās valodās Baltijas un Skandināvijas valstīs, Īrijā, Polijā, Ziemeļamerikā un tagad arī Šveicē, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Latvija 2023. gadā bija viens no globāliem līderiem namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu darinājumu ražošanā un eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā Latvija bija viens no globāliem līderiem namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu darinājumu ražošanā un eksportā. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2023. gadā Latvija ar 14,3 eiro bija 3. vietā pasaulē. Vairāk par Latviju uz vienu iedzīvotāju eksportēja Igaunija (64,9 eiro uz vienu iedzīvotāju), tā bija pirmajā vietā pasaulē. Šajā grupā (preces kods pēc Kombinētās nomenklatūras 2024. gada klasifikācijas - 441899) tiek ieskaitīti kokrūpniecības ražojumi, kad koka daļas, izmantojot dažādas metodes (t.sk. presēšanu, karsēšanu u.c.), tiek savienotas kopā, parasti veidojot precīzus iegriezumus materiālā. Šajā grupā neietilpst logu un durvju rāmji, sliekšņi, stabi un sijas, samontēti grīdas paneļi, koka slēģi, salikti grīdas dēļi, betonēšanas veidņi, strukturāli kokmateriālu izstrādājumi, šūnveida koka paneļi un gatavas, bet nesaliktas mājas, kā arī izstrādājumi no bambusa.

Vācija 16.septembrī atjaunoja robežkontroli uz visām valsts sauszemes robežām, cenšoties ierobežot nelegālo imigrāciju, lai gan kritiķi uzskata, ka šī rīcība apdraud Šengenas zonas noteikumus par pārvietošanās brīvību.

Robežkontrole jau iepriekš bija atjaunota uz robežām ar Austriju, Šveici, Čehiju, Poliju un Franciju, bet Vācijas policija pirmdien to atjaunoja uz robežām ar Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju.

Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere, kas deva rīkojumu atjaunot pasu kontroli uz visām valsts sauszemes robežām, ir apsolījusi, ka šie kontroles pasākumi neradīs būtiskus traucējumus pārrobežu satiksmei.

Fēzere pirms nedēļas oficiāli informēja Eiropas Komisiju (EK) par jaunajiem kontroles pasākumiem, uzsverot, ka tie ir nepieciešami pārāk liela migrantu pieplūduma dēļ.

Atjaunotā robežkontrole sākotnēji turpināsies sešus mēnešus, bet var tikt pagarināta. Uz robežas ar Austriju tā turpinās jau no 2015.gada.

Autobūves tradīcijas Latvijā ir atjaunojušās ar potenciālu sekmīgi darboties eksporta tirgos.

Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika liecina, ka kopš 2017. gada Latvija pēc eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju ir pasaules līderis preču grupā, kurā ietilpst speciālie mehāniskie transportlīdzekļi, kas nav pasažieru vai kravas auto, ugunsdzēsības automobiļi, autoceltņi, urbjiekārtu auto vai autobetonmaisītāji (Kombinētās nomenklatūras preču kods 870590). Šajā preču grupā ietilpst ielu tīrāmās un ielu skalojamās automašīnas, automašīnas, kas paredzētas smidzināšanas darbiem, piemēram, kaitēkļu apkarošanai, neatliekamās palīdzības un glābšanas dienestu auto, mobilās darbnīcas, kas izbraukumā sniedz tehniskus vai medicīniskus pakalpojumus, u. c.

Diskutējot par digitālās veselības risinājumiem un ar veselību saistītajiem datiem, daudziem ir viedoklis, ka mums “viss ir slikti” un nepareizi. Gandrīz katrs iedzīvotājs ir dzirdējis “e-veselības” neveiksmes stāstu, redzējis kādu sižetu par to, lasījis kādu revīzijas atzinumu vai vienkārši zina, ka tas ir neveiksmīgs projekts.

Bet, ko darīt – daļa ekspertu uzskata, ka pareizā pieeja būtu meklēt gatavu risinājumu un to ieviest Latvijā, tā teikt pārstāt “izdomāt divriteni”. Iespējams, ka tas ir kāds vēsturiskais mantojums, ko esam pārņēmuši no vecākās paaudzes un ir tā sajūta, ka tur – ārzemēs “zāle ir zaļāka” un viss ir labāk kā pie mums.

Ikdienā strādāju pie digitālās veselības risinājumiem un kā “Sprīdītis” Annas Brigaderes lugā nebiju apmierināta ar to, ko nodrošina mūsu E-veselības sistēma, tāpēc ar prieku devos pasaulē “lielu mantu meklēt” uz Eiropas nozīmīgāko pasākumu Digitālās veselības jomā “DMEA 2024” pasākumu Berlīnē, kurš pulcē digitālas veselības ekspertus no visas pasaules. Izstāde pārsteidza ar savu apjomīgo piedāvājumu: ap 800 stendiem, kas izvietoti 6 hallēs un piedāvā visdažādākā mēroga risinājumus – sākot no jaunuzņēmumiem un beidzot ar pasaules līmeņa lieljaudas zīmoliem (vairāk par DMEA pasākumu šeit).

Līdz ziemas sākumam Vācijā darbu sāks vēl divi peldoši sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļi, informēja valstij piederošā termināļu opratorkompānija "Deutsche Energy Terminal (DET).

DET paziņoja, ka notiek pēdējie sagatavošanās darbi, lai LNG termināļi Ziemeļjūras ostā Vilhelmshāfenē un pie Elbas netālu no Štādes varētu sākt darboties.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Vācija ir paātrinājusi LNG termināļu būvniecību Baltijas un Ziemeļjūras piekrastē, tādējādi cenšoties samazināt atkarību no Krievijas gāzes.

Pašlaik jau darbojas vairāki peldošie LNG termināļi - Vilhelmshāfenē, Brunsbitelē Elbas grīvā netālu no Ziemeļjūras un Baltijas jūras Rīgenes salā.

Abus jaunos termināļus pabeigt sākotnēji bija plānos šā gada pirmajā pusē, taču radās dažādas problēmas, piemēram, kavējās piegādes.

Atšķirībā no pirmā peldošā LNG termināļa Vilhelmshāfenē, kurš darbojas kopš pagājušā gada sākuma un kurš izveidots jau esošā ķimikāliju pārkraušanas infrastruktūrā, otrajam terminālim tiek izbūvēts īpašs doks bez tiešas saskares ar zemi.

Stagnācijā būvniecībā ir galvenais iemesls apstrādes rūpniecības vājumam, un sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā turpinās valdīt lejupslīde, pavēstīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe atzīst, ka apstrādes rūpniecība arī trešajā ceturksnī ir bijusi vāja, saglabājot otrā ceturkšņa ražošanas apjomu līmeni, un rūpju rievu rūpniecības pierē nemainīgi liek raukt Latvijas rūpniekiem tik svarīgā būvniecības segmenta vājums. Puķe arī atzīst, ka eksportējošajiem ražotājiem ir vēl kāds aktuāls sekmes vājinošs faktors minams - konkurētspējas vājināšanās pazīmes eksporta tirgos.

Ekonomiste skaidro, ka Latvijas ražotāji ir vidēji mazāki, nekā ierasts Eiropas Savienībā, un tam ir savas priekšrocības un trūkumi. Pie priekšrocībām Puķe min lielāku saimniekošanas elastību, kas lieti noder dažādu izaicinājumu periodos - kā tas bija pandēmijas laikā vai brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai, un daudziem ražotājiem bija steigšus jāatrod citi izejmateriālu piegādes kanāli vai noieta tirgi. Tāpēc būvniecības vājuma periods nav izņēmums, un ražotāji meklē veidus, kā cenu konkurences pasliktinājuma un pieprasījuma krituma pēc standartprodukcijas apstākļos uzlabot sekmes.

Vācija pirmdien paziņoja, ka tā pagarinās pastiprināto robežkontroli pēc 2025.gada marta.

Septembra vidū Vācija uz sešiem mēnešiem ieviesa kontroli ar visām deviņām kaimiņvalstīm, lai ierobežotu nelegālo imigrāciju un pastiprinātu drošību pēc iepriekšējā mēnesī notikušā islāmista uzbrukuma ar nazi.

Kopš tā laika pie Vācijas sauszemes robežām ir aizturēti aptuveni 1800 cilvēku un 40 000 cilvēku ir pagriezti atpakaļ, laikrakstam "Augsburger Allgemeine" pavēstīja iekšlietu ministre Nensija Fēzere.

Vācija jau vairākus gadus ir ieviesusi robežkontroli uz robežām ar Austriju, Poliju, Čehiju un Šveici.

Turklāt 16.septembrī tā uzsāka policijas kontrolpunktu darbību pie robežām ar Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju.

"Šīs kontroles mums ir vajadzīgas, līdz ES ārējo robežu aizsardzība tiks ievērojami pastiprināta," sacīja Fēzere.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Lai krasi samazinātu nelegālo imigrāciju, Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere devusi rīkojumu atjaunot pasu kontroli uz visām valsts sauszemes robežām, pavēstījuši avoti valdībā.

Atjaunotā robežkontrole stāsies spēkā 16.septembrī un sākotnēji turpināsies sešus mēnešus.

Fēzere par to jau attiecīgi informējusi Eiropas Komisiju (EK).

Robežkontrole iecerēta kā instruments nelegālās imigrācijas ierobežošanai, kā arī islāmistu terorisma un pārrobežu noziedzības apkarošanai.

Jau ilgstošās debates par nelegālās imigrācijas apturēšanu saasinājušās pēdējās nedēļās pēc kārtējā islāmista uzbrukuma Zolingenē, kura laikā tika noslepkavoti trīs cilvēki.

Slepkava izrādījās kāds sīrietis, kurš izvairījies no izraidīšanas uz Bulgāriju, kuras robeža bija pirmā, ko viņš šķērsoja, nelegāli ierodoties Eiropas Savienībā (ES).

Visas valstis, ar kurām Vācija robežojas, ir Šengenas brīvās ceļošanas zonā un uz to savstarpējām robežām robežkontrole ir atcelta.

Uzņēmēju sanāksmē Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pirmdien paziņojis par "vienu no lielākajām investīciju iniciatīvām", paredzot līdz 2028.gadam ieguldīt tautsaimniecībā 631 miljardu eiro.

Cenšoties atjaunot Vācijas ekonomikas izaugsmi, Mercs apņēmies radīt pievilcīgākus apstākļus ieguldījumiem uzņēmējdarbībā.

Lielākus valsts ieguldījumus varētu ievērojami palielināt ar papildu privāto kapitālu, norādīja konservatīvais politiķis pēc tikšanās savā Berlīnes birojā ar vairāku korporāciju pārstāvjiem.

"Mēs vēlamies atraisīt šo potenciālu un tādējādi veicināt turpmāku izaugsmi," uzsvēra Mercs, piebilstot, ka vienlaikus būtu jāīsteno arī strukturālās reformas, lai radītu labākus apstākļus.

Iniciatīvā "Ražots Vācijai" iesaistījies 61 lielais uzņēmums no dažādām nozarēm un investīciju kompānijas, kas līdz 2028.gadam Vācijā plāno investēt 631 miljardu eiro.

Vācijas autobūves koncerns "Volkswagen" plāno valstī slēgt vismaz trīs rūpnīcas un likvidēt desmitiem tūkstošu darbavietu, pirmdien paziņoja uzņēmuma komiteja, kas pārstāv darbinieku intereses.

Vienlaikus pārējo uzņēmuma rūpnīcu darbība Vācijā tiks samazināta.

"Volkswagen" komitejas vadītāja Daniela Kavallo norādīja, ka autoražotāja restrukturizācijas pasākumi skars pilnīgi visas rūpnīcas Vācijā.

Vienlaikus uzņēmums ierosinājis samazināt darbinieku algas par 10%, lai gan arodbiedrība "IG Metall" iepriekš bija pieprasījusi strādājošo algas palielināt par 7%.

"IG Metall" pirmdien arī asi kritizēja "Volkswagen" ieplānoto ražotņu slēgšanu, uzskatot, ka tas ir "kā dunča dūriens smagi strādājošo "Volkswagen" darbinieku sirdīs".

Kopumā koncernam Vācijā ir desmit ražotnes, un tas nodarbina aptuveni 120 000 cilvēku.

"Volkswagen" septembrī atcēla vienošanos ar darba ņēmējiem Vācijā, kas nepieļauj piespiedu atlaišanu līdz 2029.gada beigām. Šī vienošanās bija spēkā kopš 1994.gada. Tagad uzņēmumam iespējams likvidēt darba vietas, sākot no 2025.gada vidus.

Vācijā pērn pārdoti vien 380 609 jauni pilnībā elektriski automobiļi, kas ir par 27,4% mazāk nekā pirms gada, liecina federālās motorizēto transportlīdzekļu aģentūras KBA apkopotie dati.

Elektrisko automobiļu tirgus daļa valstī pagājušajā gadā samazinājusies līdz 13,5%, salīdzinot ar 18,4% 2023.gadā.

Kritums skaidrojams ar Vācijas lēmumu 2023.gadā pārtraukt atbalsta programmu elektrisko automobiļu iegādēm.

Tāpat konsultāciju uzņēmums EY skaidro, ka patērētāju atturību iegādāties šādus spēkratus veicina augstās elektroauto cenas, nepilnīgā uzlādes infrastruktūra un nobraucamā attāluma ierobežojumi.

Jaunākie dati liecina, ka Vācijā pagājušajā gadā pārdoti 38 000 "Tesla" automobiļu, to tirgus daļai sarūkot no 2,2% līdz 1,3%.

Tikmēr Ķīnas autoražotāji kopumā valstī pārdevuši aptuveni 25 000 elektroauto.

Kopumā Vācijā pērn pārdoti 2,8 miljoni jaunu automobiļu, kas ir par 1% mazāk nekā gadu iepriekš.

Latvija 2024. gadā bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati rāda, ka 2024. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu sēklu eksporta uz vienu iedzīvotāju un pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz laikam, kad galvenais vilcējspēkos Latvijas lauksaimniecībā un vietējā transportā bija zirgs, auzas pēc sējumu platības bija viena no izplatītākajām lauksaimniecības kultūrām. 1940. gadā auzu sējumu platība Latvijā aizņēma 387,6 tūkstošus hektāru.

Auzu nozīme Latvijas lauksaimniecībā samazinājās, pārejot no zirgiem uz traktoriem un kombainiem, kā arī kravas auto. 1990. gadā auzu sējumu platība Latvijā bija aptuveni 82 tūkstoši hektāru (Latvijas lauksaimniecība: Statistisko datu krājums, Rīga, Latvijas Republikas Valsts Statistikas komiteja, 1991, 41. lpp.), bet 2000. gadā Latvijā ar auzām apsēja tikai 45,5 tūkstošus hektāru. 2000. gadā auzu kopraža bija mazāka par 80 tūkstošiem tonnu.

Šodien tiek svinēta Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadiena.

Latvijas Republika tika proklamēta 1918. gada 18. novembrī plkst. 16 Otrajā pilsētas teātrī, tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī.

Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludināja, ka "Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme, Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts, kuras Satversmi un attiecības ar ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce, sasaukta uz vispārēju, abu dzimumu tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata".

Šo notikumu lielā mērā sekmēja Pirmā pasaules kara notikumi Krievijā, Vācijā, Anglijā un citās valstīs.

Vācijā alus pārdošanas apjoma lejupslīde piedzīvojusi vēsturiskus apmērus, gada pirmajos piecos mēnešos samazinoties par 6,8%, paziņojis uzņēmums "Veltins".

"Alus tirgus pašlaik piedzīvo tādas grūtības, kādas mēs neesam piedzīvojuši kopš [Vācijas] atkalapvienošanās," norādīja "Veltins" pārdošanas direktors Rainers Emigs.

Šogad no janvāra līdz maijam, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, pārdošanas apjomi visā valstī samazinājās par aptuveni 230 miljoniem litru. Tas ir vismaz divreiz lielāks pārdošanas apjoma kritums nekā iepriekšējos pāris gados.

Pat 2021.gadā, kad Vācijā un citur plosījās Covid-19, alus darītavas pārdeva vairāk, secinājis uzņēmums.

Turklāt aus ražotāji prognozē, ka grūtie laiki turpināsies līdz 2026.gadam, kad situācija varētu uzlaboties.

Neskatoties uz grūtībām, "Veltins" 2025.gada pirmajā pusē izdevās palielināt pārdošanas apjomu par 2,3% līdz 178 miljoniem litru.