Eksperti

Vai tirdzniecība internetā varētu pārspēt tirdzniecības apjomus tradicionālajos veikalos?

Top Media pilna servisa digitālā mārketinga aģentūras vadītājs Mārtiņš Kažemaks, 02.01.2019

Jaunākais izdevums

Pēdējo gadu laikā interneta pirkumu apjomi sasniedz rekordus. Šeit var minēt gan Melnās Piektdienas jeb Black Friday popularitātes pieaugumu, gan arī tradicionālo sezonālo tirdzniecību.

Svarīgs kļūst tieši interneta tirdzniecības faktors, jo pēdējos gados arvien lielāku popularitāti gūst iepirkšanās internetā - tā kļūst arvien pieejamāka un drošāka. Šādu interneta pirkumu izaugsmi sekmē reklāmas iespējas internetā. Tendenci spilgti raksturo fakts, ka pasaulē reklāmas budžeti internetā 2017. gadā ir pārsnieguši TV reklāmas budžetu apjomus.

Interesanti, ka interneta pirkumu izaugsme ir vērojama tikai pēdējos gados, kaut gan pasūtīt preces internetā varēja jau pirms 10 gadiem, piemēram, Ebay vai Amazon. Tas ir skaidrojams ar preču piedāvājuma ierobežojumiem un svarīgiem faktoriem kā pirkšanas ērtums un drošība, tāpat bija šaubas, vai prece tiešām tiks saņemta, it īpaši, ja tika veikts pasūtījums no ārvalstīm. Ilgu laiku pārdošanas apjomi internetā auga ļoti lēni. Sākotnēji lielākos panākumus guva Ebay, jo viņi piedāvāja pircēju aizsardzības programmu, kur varēja atgūt naudu, ja prece netika piegādāta 45 dienu laikā. To parāda arī šī zīmola popularitāte periodā no 2000. līdz pat 2010. gadam, kad Ebay bija 2-3 reizes populārāka meklējumu frāze nekā Amazon, kas pēdējos 10 gados ir pārņēmis interneta tirdzniecības līdera lomu. Ebay popularitāte ar katru gadu samazinās, un pērn Amazon meklējumu skaits bija 3 reizes lielāks nekā Ebay.

Runājot par tiešsaistes iepirkšanos, nevar nepieminēt iepirkšanās trakumu, ko sauc par Melno Piektdienu jeb Black Friday. Tirdzniecībā šis nosaukums ir izcēlies ASV vēl pagājušā gadsimta vidū, kad lielākie tirdzniecības tīkli izlēma uzsākt Ziemassvētku tirdzniecības periodu novembra beigās uzreiz pēc Pateicības dienas, kas ir oficiāla brīvdiena ASV un Kanādā. Atlaižu apmēri atkarībā no preču vai pakalpojumu pašizmaksas var sasniegt pat 90%, bet visbiežāk tie ir 50-70% līmenī atsevišķām precēm un 20-30% līmenī pārējām precēm. Šī tradīcija sāk pamazām izplatīties visā pasaulē, un arī Latvijā ar katru gadu arvien vairāk veikalu izmanto šo iespēju, lai pievērstu uzmanību saviem piedāvājumiem ar lielākām vai mazākām atlaidēm. Salīdzinot ar 2015. gadu, Latvijā meklējumu skaits frāzei Black Friday ir pieaudzis 4 reizes. Pat salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums ir gandrīz 2 reizes. To var daļēji skaidrot ar piedāvājuma pieejamību un reklāmas aktivitāšu pieaugumu Latvijā un pasaulē.

Aktuāls jautājums ir, vai tirdzniecība internetā kādreiz varētu pārspēt tirdzniecības apjomus parastajos veikalos? Atbilde ir – jā, noteikti, bet līdz tam vēl diezgan tāls ceļš ejams. Šobrīd gandrīz 90% no pirkumiem joprojām notiek parastajos veikalos, un pēc prognozēm tuvāko 3 gadu laikā interneta pirkumu skaits varētu pieaugt tikai par 7-8%. Ar šādiem tempiem tirdzniecība internetā varētu pārspēt tirdzniecību parastajos veikalos tikai pēc 20-30 gadiem. Protams, jauno tehnoloģiju straujā attīstība var paātrināt šo procesu un padarīt pirkšanas pieredzi vēl ērtāku un patīkamāku, bet šobrīd mēs vēl to nevaram paredzēt.

Lielā mērā tādas straujas interneta pirkumu izaugsmes pamatā ir interneta reklāmas. Tās kļūst arvien efektīvākas un precīzākas, tiek pielāgotas pircēju interesēm un vēlmēm. Agrāk reklāma bija vairāk monologa veidā, kad reklāmdevēji aktīvi reklamēja savu produktu, izmantojot tradicionālos medijus kā TV, radio un prese, - kurš skaļāk un interesantāk prata to darīt, tam arī bija labāki pārdošanas rezultāti. Tagad internets ir atnesis jaunas vēsmas reklāmas komunikācijā, jo reklāma paliek arvien interaktīvāka, kļūstot par dialoga formu, kur reklāmdevēji ieklausās pircēju vēlmēs un pielāgo tām savu reklāmu.

Pēdējā laikā arvien lielāku popularitāti gūst video reklāma, un savā ziņā tā ir bijusi atslēgas faktors tik straujai interneta reklāmas izaugsmei pēdējos gados. Tā pamazām sāk aizvietot TV reklāmu. Vispopulārākā šajā jomā ir Youtube reklāma, kas it sevišķi populāra ir jaunāku vecuma grupu skatītāju vidū, un šobrīd auditorijām vecumā līdz pat 39 gadiem tas ir populārākais video satura kanāls. Latvijā pētījumi rāda, ka vecumā līdz 24 gadiem TV skatās tikai 35%, bet Youtube vairāk nekā 75%. Arī vecumā no 25 līdz 39 gadiem TV skatās 53%, bet Youtube 61%. Izmaksu ziņā Youtube ir 5-10 reiz lētāks reklāmas kanāls par TV, un auditorija tiek sasniegta praktiski līdzvērtīga TV auditorijas apjomiem.

Kāds no tā visa ieguvums ir mūsu Latvijas uzņēmumiem? Pirmkārt, pieaugot pirkšanas apjomiem internetā, pieaug arī iespēja nopelnīt, jo var pārdot savu preci ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Arī jaunās loģistikas un pārdošanas tehnoloģiju iespējas šo virzienu padara arvien interesantāku un pieejamāku ne tikai lielajiem biznesiem, bet arī mazajiem uzņēmējiem, jo sākotnējā investīcija jauna biznesa uzsākšanā paliek arvien mazāka. Šobrīd veikala atvēršana internetā, izmantojot kādu no gatavajām platformām, izmaksā vien dažus simtus eiro. Galvenais ir atrast savu nišu. Tas, ko šobrīd redzu, Latvijā ir ļoti daudz uzņēmīgu cilvēku, kuri ir gatavi uzsākt savu biznesu. Milzīga priekšrocība šādam biznesa veidam ir fakts, ka tam nav ģeogrāfiskās robežas, jo pircējus var atrast visā pasaulē.

Lai veiksmīgi pārdotu preci internetā un palielinātu pārdošanas apjomus, ir nepieciešama reklāma internetā. Jāmeklē pareizākais reklāmas kanāls un veids, lai par minimālām izmaksām veiksmīgi pārdotu šo preci. Visefektīvāk, protams, strādā reklāma Google meklēšanas tīklā, jo tur var sasniegt precīzu auditoriju, kas aktīvi meklē konkrēto preci. No ģeogrāfijas viedokļa Google ir vispopulārākais meklēšanas rīks, jo pasaulē to izmanto vidēji 90% lietotāju. Latvijā tas procents ir pat lielāks - 97-98% robežās. ASV salīdzinoši 85%, bet ir arī valstis, kur Google nav populārākā izvēle. Piemēram, Krievijā Google izmanto tikai 40%, populārāks ir Yandex meklētājs. Ķīnā Google ir tikai 3%, un populārākais meklētājs ir vietējais Baidu.

Reklāmai internetā ir milzīgas iespējas piemeklēt vajadzīgo auditoriju, un tā dod iespēju arī no mūsu mazās Latvijas uzsākt savu mazo vai vidējo biznesu, kas potenciāli var izaugt par lielu un pelnošu. Savā ziņā tas ir viens no iemesliem, kādēļ joprojām esmu šeit un neredzu vajadzības nekur doties, lai gan zinu, ka daudzi ir devušies laimes meklējumos uz citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2018.gadā sasniegta visu laiku augstākā komercķīlu kopsumma

Lelde Petrāne, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gazele: Trijos gados auguši pieckārt

Daiga Kiopa, SIA Lursoft IT valdes locekle, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi, kuri, iespējams, sākuši darbību vien pirms pāris gadiem, nereti kļūst par uzlecošajām zvaigznēm, strauji ielaužoties tirgū un gadu no gada ievērojami kāpinot apgrozījumu.

Šodien laikrakstā Dienas Bizness lasāms saraksts: Visstraujāk augošie uzņēmumi sadalījumā pa reģioniem pēc neto apgrozījuma pieauguma 2015.–2017. gadā

Vairāk nekā puse rīdzinieku

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šoreiz starp TOP 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem visplašāk – proti, ar 63 uzņēmumiem – pārstāvēta ir Rīga. Sarakstā iekļuvušo galvaspilsētas uzņēmumu apgrozījums veido 60,68% no kopējā TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījuma 2017. gadā.

Kopā visi TOP 100 sarakstā iekļautie uzņēmumi 2017. gadā apgrozīja 242,9 milj. eiro, kas ir piecas reizes vairāk nekā šie paši uzņēmumi apgrozīja 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Stāstu stāstīšana prasa naudu

Ilze Žaime, 26.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Turpinot ieguldīt kino industrijā, ieguvēji būs ne tikai dažādu nozaru pārstāvji, bet arī nākamās paaudzes, pauž "Ego Media" valdes priekšsēdētājs un producents Guntis Trekteris.

Viņš iesaka - pirms tiek veiktas papildu investīcijas ārzemju projektu filmēšanas atbalstam Latvijā, padomāt, kā nākt pretī vietējiem māksliniekiem un producentiem. Interese par pašmāju kino aug, par to liecina arī producenta jaunākā darba - spēlfilmas "Pilsēta pie upes" - apmeklējumu skaits.

LASI ARĪ: TOP 10: Pasaulē visu laiku pelnošākās filmas

Ar kādiem izaicinājumiem producentiem un kino industrijā strādājošajiem nākas saskarties Latvijā? Vai kā nelielai valstij mums šajā nozarē ir arī kādi plusi?

Es domāju, ka ir gan izaicinājumi, gan plusi. Pirmkārt, mums kā mazai valstij ir mazs tirgus. Tas attiecas gan uz finansējumu, gan arī uz darbu izplatīšanu. Izaicinājums ir savākt filmai nepieciešamo finansējumu un arī veiksmīgi to pārdot, jo tirgus ir ļoti, ļoti ierobežots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas studiju sadarbībā top jau trešā pilnmetrāžas animācijas filma par slaveno suņu meiteni Loti, informē Nacionālais Kino centrs.

Jaunajā filmā «Lote un pazudušie pūķi» aizraujošos piedzīvojumos Lote dosies kopā ar savu mazo māsiņu Rozīti.

Igaunijā filma Lote un pazudušie pūķi / Lotte ja kadunud lohed / Lotte and The Lost Dragons atbalstīta Igaunijas Filmu institūta Simtgades filmu programmā.

Filmu studijas Rija producents Vilnis Kalnaellis atklāj, ka galvenie darbi ir pabeigti – Latvijas mākslinieki kopā ar Igaunijas studijas Eesti Joonisfilm animatoriem ir uzzīmējuši filmu. Tuvākajā laikā trešā Lotes filma tiks ieskaņota, par filmas dialogiem ir atbildīgi Andris Akmentiņš un dziesmu autors Renārs Kaupers, par skaņas kvalitāti rūpēsies Andris Barons. Igaunijas un Latvijas kopražojuma filmas Lote un pazudušie pūķi režisori ir Lotes senie paziņas Janno Poldmā un Heiki Ernits, scenārijs tapis kopā ar populāro bērnu rakstnieku Andrusu Kivirehku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VIDEO: Kā top? Prestol boats sup dēļi

Monta Glumane, 09.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju vērot, kā top Prestol Boats sup dēļi.

Uzņēmums izveidots 2010.gadā, ar mērķi ražot sporta smailītes un kanoe laivas. «Tā kā pats esmu izbijis kanoe airētajs, tā bija un ir sirdslieta. Šo gadu laikā apgūstot kompozītmateriālu tehnoloģijas un gūstot pieredzi ražojot smailītes un kanoe laivas, esam ieguvuši daudz klientu, kas novērtē mūsu zināšanas un uztic mums savus projektus,» komentē uzņēmuma īpašnieks Oto Dzenis.

Uzņēmumam ir vairāki darbības virzieni: sporta inventāru ražošana - smailītes, kanoe laivas, bobsleju, kamanu un skeletonu aptecētāji un sup dēļi. Speciālu pasūtījumu kompozītu detaļu izgatavošana mazās tirāžās - sporta auto, lidmašīnu un jahtu detaļas, dizaina priekšmeti un citi. CAD failu projektēšana, tehnoloģiju izstrādāšana un realizēšana, formu un modeļu izgatavošana, konsultēšana un darbinieku apmācības, kā arī koka laivu restaurācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pārdzīvosim, kas tālāk? Uzņēmuma izdzīvošanas komplekts nākamajiem 3 gadiem. Uzzini, vērojot konferenci tiešsaistē!

Programma:

10:00 - 10:10 Foruma atklāšana

10:10 - 10:25 Valsts pirks, to ko uzņēmums ietaupīs | Dzintars Kauliņš, Ekonomikas ministrija

10:25 - 10:40 Atnesiet labu projektu, naudu atradīsim | Edgars Kudurs, ALTUM

10:40 - 10:55 Zaļās inovācijas tikai izredzētajiem? | Natālija Siliņa, LIAA

10:55 - 11:10 Kāpēc veikt reformas, ja var apmaksāt rēķinu? | Svetlana Mjakuškina, Būvniecības valsts kontroles birojs

11:10 - 11:25 Kā tērēt elektrību un pelnīt? | Roberts Samtiņš, AJ Power

11:25 - 11:40 7 mīti par elektroauto | Krišjānis Kalnciems, Viedās pilsētas klāsters

Komentāri

Pievienot komentāru