Video

VIDEO: Koksnes izstrādājumi izmantojami pat kosmosā

Māris Ķirsons, 21.10.2021

Jaunākais izdevums

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli. To apliecina fakts, ka jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

Vēsturiski koks ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

Par to, ka kokam joprojām ir liels neizmantots potenciāls stāsta:

  • Kristaps Ceplis, biedrības “Zaļās mājas” valdes loceklis,
  • Jari Makinens, Somijas kompānijas “Arctic Astronautics” menedžeris,
  • Uģis Cābulis, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta direktors

Video saturs:

00.00.00. - 00.00.30. Vai pašlaik ir izsmeltas visas iespējamās koksnes izmantošanas sfēras un iespējas?

00.00.31. - 00.02.20. Vai koksnes produkti kosmosā pašlaik nav zinātniskā fantastika, nevis realitāte?

00.02.21. - 00.05.27. Vai ir zināms, kādus jaunus produktus var radīt, pateicoties koksnes ķīmijai?

00.05.28. - 00.06.32. Kas būtu vajadzīgs, lai sekmētu šo jauno iespējamo produktu izstrādi, to ražošanas tehnoloģijas un tos ražotu Latvijā?

00.06.33. - 00.08.02. Kāds mērķis izvirzīts, izgatavojot satelīta korpusu no bērza saplākšņa?

00.08.03.- 00.09.21. Cik ilgs laiks bija nepieciešams, lai izgatavotu šādu satelītu ar koka korpusu?

00.09.22.- 00.11.51. Vai koks varētu kļūt par materiālu ko regulāri izmantos kosmosa tehnikā?

00.11.52. - 00.12.39. Vai Eiropas Savienības Zaļais kurss paplašinās koksnes izmantošanas potenciālu?

00.12.40. - 00.14.11Vai koksnes produktus ar izmantot kosmosā?

00.14.12. - 00.15.19. Vai Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta speciālistu zināšanas un izstrādātās produktu receptes tiek izmantotas kosmosa tehnikā?

00.15.20. - 00.18.54 Kurās sfērās varētu izmantot jaunos koksnes ķīmijas produktus? Vai tos varētu ražot Latvijā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koks tiks izmantots plašāk – pat kosmosā

Māris Ķirsons, 21.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: 2021.gada balvas Rīgas arhitektūrā laureāts un atzinīgi novērtētie objekti

Db.lv, 30.08.2021

GALVENĀ BALVA

2021.gada balva Rīgas arhitektūrā

daudzfunkcionālas darījumu iestādes jaunbūves un tirdzniecības ēkas pārbūves Satekles ielā 2B un Stacijas laukumā 4 autoriem- arhitektiem Uldim Zanderam, Ingai Piņķei, Artūram Martinsonam, Zanei Straumei, ainavu arhitektēm Ilzei Rukšānei, Helēnai Gūtmanei, Ievai Dimantei, arhitektam-pilsētplānotājam Markam Geldofam un ainavu tehniķei Rutai Tobiesai - par organisku, harmonisku un daudzfunkcionālu urbānās vides piesātinājumu Rīgas centrā, kā arī

kompleksu arhitektoniskās vides risinājumu, respektējot universālā dizaina un vides pieejamības prasības.

Pasūtītāji: SIA “Attīstības aģentūra”, SIA “Linstow”, SIA “Linstow Baltic”, būvētājiem: SIA “Skonto būve”, SIA “Skonto Construction”

Foto: Aivars Siliņš/publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 16.reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā - šogad tā “par organisku, harmonisku un daudzfunkcionālu urbānās vides piesātinājumu Rīgas centrā, kā arī kompleksu arhitektoniskās vides risinājumu, respektējot universālā dizaina un vides pieejamības prasības” piešķirta jaunajam Origo tirdzniecības un biroju kompleksam.

Projekta autori – arhitekti Uldis Zanders, Inga Piņķe, Artūrs Martinsons, Zane Straume, ainavu arhitektes Ilze Rukšāne, Helēna Gūtmane, Ieva Dimante, arhitekts-pilsētplānotājs Marks Geldofs un ainavu tehniķe Ruta Tobiesa.

Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra 12 atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā (skatīt galerijā).

Skatē tika pārstāvētas būves no biroju ēku, daudzdzīvokļu ēku, kultūras būvju, tirdzniecības ēku, transporta infrastruktūras, kā arī veselības aprūpes un izglītības iestāžu kategorijām.

No kopumā 625 aizvadītajā gadā ekspluatācijā nodotajiem būvobjektiem Rīgā, balvas dalībnieku reģistrā tika iekļautas un tālākai izvērtēšanai izvirzītas 24 būves.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK rekomendācija armijā saprasta kā pavēle, uzsākot reiderismam līdzīgas darbības pret uzņēmēju

Jānis Goldbergs, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eiropas uzstādījumi skaidri, bet to sekas raisa bažas

Māris Ķirsons, 22.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2 , lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Zina uzstādījumus

“Eiropas lielie politiskie uzstādījumi lauksaimniecībai ir zināmi – par 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, par 50% samazināt antibiotiku izmantošanu, par 20% samazināt mēslojuma apmērus, samazināt CO2 emisijas, palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru līdz 25% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmēra. Tajā pašā laikā nav skaidrības, piemēram, attiecībā uz stratēģijas “no lauka līdz galdam” mērķu sasniegšanas devumu no katras ES dalībvalsts, jo īpaši, ja katra atrodas citādā situācijā,” skaidro Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze saglabās savu lomu tirgū

Armanda Vilciņa, 20.07.2021

Konferences dalībnieki pauda bažas par to, ka, vienpusēji ieviešot pasākumus oglekļa emisiju samazināšanai, Eiropa pasliktina savu konkurētspēju pasaulē, jo daudzās citās valstīs ražotājiem nav jāmaksā par emisiju kvotām.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņam piekrīt arī citi nozares pārstāvji, norādot, ka pārejas periodā dabasgāzes stacijām būs liela nozīme Baltijas elektrotīklu drošības un energosistēmas stabilitātes saglabāšanā.

Mainīsies raksturs

Skaidrs, ka mēs nevaram apgalvot, ka dabasgāze ir nākamās simtgades resurss, bet es nešaubos, ka līdz 2050. gadam tā būs, iespējams, vienīgā fosilā degviela, kas joprojām tiks izmantota, uzskata A.Kalvītis. “Ar citu resursu gāzi, visticamāk, aizvietot tuvākajā laikā nebūs iespējams, jo tas ir videi draudzīgākais fosilais resurss, kas ir arī ļoti efektīvs un viegli pielietojams. Kopumā jautājums par to, kādi resursi nākotnē tiks izmantoti enerģijas ražošanai, ir ļoti aktuāls. Es šaubos, ka šobrīd ir izdomāta gatava recepte. Cilvēki, kas veido enerģētikas politiku, vairāk balstās uz politiskiem lozungiem, taču šajā gadījumā būtiskāki ir ekonomiskie aspekti. Kamēr nebūs iespējams iegūt kādu citu alternatīvu resursu, es redzu, ka dabasgāze enerģētikā joprojām būs nozīmīga. Protams, ka plaši tiks izmantoti arī pieejamie atjaunojamie energoresursi (AER), zināmas perspektīvas ir arī ūdeņradim. Šajā gadījumā gan precīzu atbilžu nav, jo ūdeņraža izmantošana un ražošana šobrīd ir neskaidra,” pauž A.Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru