Finanses

Vairākas jaunattīstības valstu centrālās bankas aktīvi iepērk zeltu

Žanete Hāka, 26.08.2014

Jaunākais izdevums

Jūlijā Krievijas un Kazahstānas Centrālā banka turpināja iegādāties zeltu, kas liecina, ka jaunattīstības valstis aizvien papildina savas rezerves ar šo dārgmetālu, pat neskatoties uz tā vērtības kritumu, raksta MarketWatch.

Krievija, kas ir viens no lielākajiem zelta turētājiem, palielināja rezerves par gandrīz 340 tūkstošiem unču – līdz 35,5 miljoniem unču, liecina Starptautiskā Valūtas fonda dati.

Savukārt Kazahstānas Centrālā banka, kas arī ir kļuvusi par aktīvu zelta pircēju pēdējo gadu laikā, palielināja rezerves par 45 tūkstošiem unču līdz 5,1 miljonam unču.

Pēdējo gadu laikā vairākas centrālās bankas, lielākoties gan jaunattīstības valstu ekonomikās, aktīvi iepērk zeltu, jo parāda krīze ir radījusi spiedienu uz tādām rezervēs plaši izmantotām valūtām kā ASV dolārs un eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta patēriņš mazāks; šo metālu gan milzu apjomos nekavējas iegādāties Krievijas Banka

Pagājušajā gadā pasaulē nedaudz samazinājies pieprasījums pēc zelta, liecina Pasaules Zelta padomes dati. Ievērojami augusi centrālo banku apetīte pēc minētā dārgmetāla. Jāteic, tas gan lielā mērā noticis tādēļ, ka ievērojami savas zelta rezerves audzējusi Krievijas centrālā banka.

Kopējais pieprasījums pēc zelta pagājušajā gadā bijis 3924 tonnu apmērā, kas ir par 4% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Tiesa gan, globālais pieprasījums pēc šī dārgmetāla ceturtajā ceturksnī bijis 988 tonnu apmērā, kas izrādījās par 6% vairāk nekā attiecīgajā periodā vēl pirms gada. Lauvas tiesa no pasaules zelta pagājušā gada kopējā pieprasījuma nāca no juvelierizstrādājumu sektora (gandrīz 55%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Centrālās bankas palielina savas zelta rezerves

Žanete Hāka, 12.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā pasaules centrālās bankas papildinājušas savus zelta rezervju apjomus, raksta Bloomberg.

Rezever palielinātas par 477,2 tonnām, kas ir otrs lielākais pieaugums pēdējo 50 gadu laikā un par 17% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina jaunākie Pasaules Zelta padomes dati. Ņemot vērā pērnā gada vidējo zelta cenu, centrālās bankas visdrīzāk zelta iegādei iztērējušas aptuveni 19,4 miljardus dolāru.

Centrālās bankas pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājušas zelta rezerves, kas ir pretēja tendence iepriekšējiem 20 gadiem kopš 1980.gadu beigām.

Kā liecina padomes aplēses, šajā gadā centrālās bankas iegādāsies vismaz 400 tonnas zelta.

Kopējais zelta pieprasījums gan pērn ir sarucis, jo Ķīnas pricēji ir pirkuši mazāk juvelierizstrādājumu, zelta stieņu un monētu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valstis, kurām pieder lielākais zelta rezervju apmērs

Žanete Hāka, 16.11.2015

10. Indija

Zelta rezervju apjoms: 557,7 tonnas
Procenti no kopējā rezervju daudzuma: 5,6%
Indija un Ķīna ir pasaules lielākie zelta pircēji. Nesen Indijas premjerministrs Narendra Modi paziņojis, ka vēlas palielināt zelta rezerves, lai mazinātu fizisko pieprasījumu un samazinātu importa apjomus.

Foto: Reuters/Scanpix

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada trešajā ceturksnī centrālās bankas turpināja palielināt savas zelta rezerves, palielinot oficiālo rezervju apjomu par 175 tonnām zelta, liecina jaunākie Pasaules Zelta padomes dati.

Gada laikā gan zelta rezervju daudzums saruka par 3%, taču jāatzīmē, ka 2014.gada 3.ceturksnī tas sasniedza rekordlielu apmēru – 179,5 tonnas.

Šā gada deviņos mēnešos zelta iepirkumu apjoms sasniedza 425,8 tonnas. Šajā gadā vislielāko apjomu iegādājusies Krievija.

Latvija 3.ceturksnī ierindojas Pasaules Zelta padomes veidotā saraksta 80.vietā ar 6,6 tonnām zelta. Tās veido 7,9% no kopējā rezervju apmēra.

Portāls Business Insider, pamatojoties uz Pasaules Zelta padomes datiem, apkopojis 10 valstis, kurām pieder lielākais zelta rezervju apmērs.

Galerijā augstāk skaties, kuras ir šīs valstis!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācija turpina lielākā apjomā uz centrālo banku pārvietot ārvalstīs glabāto zeltu

LETA--AFP, 19.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas centrālā banka Bundesbank pirmdien paziņoja, ka pērn lielākā apjomā pārvietojusi uz Vāciju ārvalstīs glabāto zeltu.

«Bundesbank veiksmīgi turpināja un palielināja zelta pārvietošanu,» norāda banka. «2014.gadā 120 tonnas zelta tika pārvietotas uz Frankfurti no uzglabāšanās vietām ārvalstīs - 35 tonnas no Parīzes un 85 tonnas no Ņujorkas.»

Vācijas zelta rezerves ir pasaulē otras lielākās un šomēnes veidoja 3384,2 tonnas.

Jau vairākus desmitus gadu liela daļa Bundesbank zelta rezervju tiek glabātas citās centrālajās bankās - Parīzē, Londonā un Ņujorkā.

Vācijas Centrālās bankas dati liecina, ka 1447 tonnas zelta tiek glabātas ASV Centrālajā bankā, 438 tonnas zelta atrodas Lielbritānijas Centrālajā bankā, bet 307 tonnas zelta glabājas Francijas Centrālajā bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FOTO: 15 valstis, kurām ir vislielākie zelta uzkrājumi

Db.lv, 01.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā pasaules centrālo banku zelta iepirkumi sasniedza 651 tonnu, liecina Pasaules Zelta padomes dati.

Visstraujāk zelta rezerves pieauga 2017.gadā – par 74%, kas bija visstraujākais centrālo banku iepirkumu apjoma pieaugums kopš 1971.gada, un šādu tendenci veicinājusi ģeopolitiskā un ekonomiskā neskaidrība.

Kā raksta portāls 24/7 Wall St., kopumā centrālajām bankām un ministrijām pieder gandrīz 34 tūkstoši tonnu zelta, kura vērtība ir tuvu 1,4 triljoniem dolāri. 28 tūkstoši tonnu jeb vairāk nekā 80% no šī apjoma pieder 15 lielākajiem starptautiskajiem zelta turētājiem.

Pērnā gada tendence iegādāties zeltu ir mudinājusi rezerves visstraujāk palielināt Krievijas, Turcijas un Kazahstānas centrālajām bankām, taču to iegādājušās arī citu valstu centrālās bankas, tostarp, Irākas, Ungārijas, Polijas, Mongolijas un Azerbaidžānas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa centrālo banku bēg no ASV dolāriem un pērk zeltu

Dažas pasaules centrālās bankas pēdējā laikā steidz uzpirkt zeltu, un rezultātā šī dārgmetāla iegāde sasniegusi lielāko apmēru gandrīz pusgadsimta laikā. Sevišķi strauji zeltu uzpirkušas Krievijas, Kazahstānas un Turcijas centrālās bankas, kas pamatā tiek darīts, lai diversificētu savas rezerves prom no ASV dolāriem. Starptautiskais Valūtas fonds ziņo, ka centrālo banku valūtu rezerves ASV dolāros pagājušā gada trešajā ceturksnī sasniegušas zemāko īpatsvaru piecu gadu laikā.

Lielākais zelta uzpircējs bijusi Krievijas Centrālā banka, kas 2018. gadā iegādājusies gigantisku apmēru - 274,3 tonnas - šī metāla. Pamatā šie pirkumi finansēti ar šīs valsts ASV parādzīmēm, atklāj Pasaules Zelta padome. Galvenokārt uzpirktais zelts esot nācis no valsts iekšējā tirgus (no raktuvēm un pārstrādes). Pašlaik tiek rēķināts, ka Krievijas Centrālajai bankai ir 2066 tonnas zelta, kas veido 18% no tās kopējām rezervēm. Interesanti, ka tas ir ievērojami mazāk nekā ASV un tai pašai Vācijai. ASV zelta rezerves (vairāk nekā 8,1 tūkstotis tonnu) veido 74% un Vācijai (aptuveni 3,4 tūkstoši tonnu) – 69% - no to kopējām rezervēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas centrālā banka kopš decembra, kad tā atsāka iegādāties zeltu, savas rezerves papildinājusi par gandrīz 100 tonnām, raksta Bloomberg.

Augustā Ķīnas zelta rezerves sasniedza 62,45 miljonus unču, salīdzinot ar 62,26 miljoniem unču iepriekšējā mēnesī. Pārvēršot tonnās, augustā rezerves papildinātas par 5,91 tonnu, bet šajā gadā - par aptuveni 94 tonnām.

Zelta stieņa cena patlaban ir tuvu sešu gadu augstākajai atzīmei, jo centrālās bankas samazina bāzes procentu likmes. Pēdējā laikā arī centrālās bankas papildina savas zelta rezerves, tādējādi veicinot cenas pieaugumu. Australia&New Zealand Banking Group eksperti prognozē, ka šāda tendence turpināsies arī tuvākajos gados.

Ķīnas gadījumā pieprasījumu pēc zelta veicina tirdzniecības karš, bet Krievijas vēlmi papildināt savas dārgmetālu rezerves - piemērotās sankcijas. «Tāpat, augot politiskajai un ekonomiskajai neskaidrībai, zelts piedāvā labu nodrošinājumu, un tādēļ centrālo banku vidū arī nākotnē būs pieprasīts,» norāda bankas analītiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zelta cena nedaudz pakāpjas

Žanete Hāka, 26.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien zelta cena pieauga, jo investoru uzmanības lokā bija bažas par Ukrainas krīzi, kā arī ASV procentu likmju kāpums, raksta Bloomberg.

Zelta cena jūnija piegādēm Ņujorkas Comex pieauga par 0,2% līdz 1314,4 dolāriem par unci, un arī zelta stieņa cena tūlītējām piegādēm pakāpās par 0,2% līdz 1314,25 dolāriem par unci.

Pagājušajā nedēļā zelta stieņa nākotnes kontrakta cena saruka par 3,1%, reaģējot uz ASV Federālo Rezervju sistēmas vadītājas Dženetas Jellenas izteikumiem, ka centrālās bankas aktīvu iepirkumu programma varētu noslēgties šajā gadā. Otrdien Atlantas Federālās bankas vadītājs Deniss Lokhārts sacīja, ka sagaida procentu likmes pieaugumu nākamā gada otrajā pusē.

17. martā zelta cena sasniedza sešu mēnešu augstāko atzīmi, pieaugot spriedzei starp Krieviju un Rietumvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ķīna pēc ilgiem laikiem atklāj datus par savu zelta rezervju apjomu

Jānis Šķupelis, 20.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušās nedēļas beigās Ķīna pirmo reizi sešu gadu laikā atklāja datus par savu zelta rezervju apjomu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Minētas valsts centrālā banka paziņoja, ka tās zelta krājumi sasnieguši 1658 tonnas (to vērtība pēc pašreizējām cenām ir 61 miljards USD), kas ir par 60% vairāk, nekā šai valstij tās bija 2009. gadā. Līdz ar to Ķīna šajā ziņā ir pārspējusi Krieviju un iekļuvusi pasaules zelta rezervju turētāju topa sešniekā. Jāpiebilst, ka pasaulē lielākās zelta rezerves ir ASV, kurai tās ir 8133 tonnu apmērā. Otrajā vietā ar jau jūtami «mazāk» zelta (3383 tonnām) ir Vācija. Pēc tam nāk Starptautiskais Valūtas fonds, Itālija un Francija, liecina pieejamā informācija.

Tik straujš Ķīnas zelta rezervju pieaugums liecina par šīs valsts vēlmi diversificēt savas rezerves prom no ASV dolāros nominētiem vērtspapīriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd milzīga neskaidrība saistās ne tikai ar koronavīrusa panikas izplatību. Tiek saņemti arvien jauni paziņojumi par notiekošo melnā zelta tirgū, kas šodien norāvuši stopkrānu otrdienas naftas cenas atgūšanas procesam.

Pēdējās dienās kļuvis skaidrs, ka ietekmīgākie pasaules naftas ieguvēji šo resursu nu pumpēs tik daudz, cik vien tie spēj. Būtībā karš nu ir par tirgus daļu, un vismaz šobrīd daudzi prognozē, ka tas līdz kāda nozīmīga melnā zelta ieguvēja kapitulācijai turpināsies visai ilgi. Būtībā jautājums ir, kuram melnā zelta ieguvējam pirmajam iztecēs rezerves. Tāpat nav izslēgts, ka zemās cenas kādā brīdī iekodīs ASV slānekļa naftas ražotājiem (ASV galu galā pēdējos gados kļuvis par pasaulē lielāko naftas ieguvēju), daudziem no kuriem ir visai lielas parādsaistības, liecina pieejamā informācija.

Citiem vārdiem sakot - laipni lūgti brīvajā tirgū!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamo 20 gadu laikā retās izejvielas var kļūt grūti atrodamas, atsaucoties uz Goldman Sachs ekspertu prognozēm, raksta MarketWatch.

Analītiķi paredz, ka zelta, dimantu un cinka iegūstamās rezerves būs pieejamas tikai aptuveni 20 gadus, savukārt platīna, vara un niķeļa rezervju pietiks aptuveni 40 gadiem.

«Zelts vairāk nekā 4000 gadu tiek izmantots kā bagātības mērs, un senie ēģiptieši konstatēja, ka zelts nav tikai spīdīgs un smags, bet arī rets,» norāda Goldman Sachs analītiķis Jevgēnijs Kings. Viņš uzsver, ka relatīvais zelta retums un tirgus dalībnieku skeptiskās prognozes par jauniem atklājumiem šajā jomā var likt cenai nākotnē palielināties.

Savukārt Goldcorp eksperti paredz, ka zelta ražošanas apjomi šajā gadā var sasniegt savu augstāko punktu. «Zelta ieguves apjomi vairākus gadus ir bijuši aptuveni vienādi, taču jaunu ieguves vietu atklājumi ir ievērojami samazinājušies,» norāda Usagold dārgmetālu eksperts Pīters Grants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad un vai vispār norims inflācija?

Voldemārs Strupka, Signet Bank Investīciju eksperts, 29.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenu inflācija rodas, kad pārāk daudz naudas “dzenas pakaļ” pārāk mazam preču un pakalpojumu klāstam. Straujš un pastāvīgs “plašās naudas” (“broad money” – nauda, kas nonāk reālajā ekonomikā) piedāvājuma pieaugums stingri korelē ar cenu inflāciju.

Arī būtiskas preču un pakalpojumu piedāvājuma izmaiņas, piemēram, lielas izmaiņas ražošanas jaudās vai produktivitātē, būtiski ietekmē cenu inflāciju.Balstoties uz Linas Oldenas Švarceras (Lyn Alden Schwartzer) rakstiem un pētījumiem – ja ar parādiem mazāk pārslogotu ekonomiku pārsteidz nozīmīgs ekonomisks satricinājums vai samazinājums, tas ir nepatīkami, bet tam var tikt pāri – ekonomikai kādu laiku stagnējot, neefektīvi biznesi bankrotēs – daži parādi tiks nesamaksāti, bet kopumā produktīvas investīcijas visas nodarītās sāpes pamazām izārstēs.

Tomēr, ja ekonomiku ar augstu aizņemto līdzekļu īpatsvaru (arī valsts parāda līmenī) skar būtisks ekonomisks šoks un recesija, tā saskarsies vai ar plašu defoltu vilni, vai ar ārkārtas naudas drukāšanu, lai finansētu parādus. Šādi notika 2020. - 2021. gadā, kad lielākajā daļā attīstīto valstu, īpaši ASV, tika radīta jaunas naudas masa triljonos eiro vai dolāru vērtībā. Šoreiz “naudas radīšana” notika ne tikai finanšu sistēmā banku rezervēs, bet arī jau pieminētās “plašās naudas” piedāvājumā, ko varēja tērēt mājsaimniecības un uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas zemā cena veicina krīzi šī resursa ieguvējiem; rodas labs fons šokam melnā zelta tirgū arī nākotnē, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Naftas cenu samazināšanās turpinās arī šogad, un aiz kalniem vairs nav zīmīgā 30 ASV dolāru par barelu atzīme. Melnā zelta cenu kritums ir laba ziņa patērētājiem, bet ļoti slikta ziņa šī resursa ieguvējiem. Līdz ar cenu samazināšanos sarūk to valstu ieņēmumi, kuras dzīvo no resursu pārdošanas, kas nozīmē, ka arvien milzīgāki izaicinājumi ir arī to budžetiem. Piemēram, pasaulē lielākās naftas ieguvējvalsts Saūda Arābijas budžeta deficīts pagājušajā gadā tiek lēsts 20% apmērā no IKP. Daudzas naftas ieguvējvalstis nav veikušas tādas reformas, kas mazinātu to tautsaimniecību atkarību no melnā zelta ieguves. Tas nozīmē, ka pašreizējā aina izejvielu tirgū tām faktiski nozīmē dziļu krīzi, valūtu krahu un sarūkošas rezerves. Kādā brīdī tās vairs nespēs uzturēt iepriekšējos tēriņus (ir jāsamazina budžeta izdevumi), tādējādi tur palielināsies arī sociālā spriedze. Piemēram, šajās valstīs nāksies atcelt bagātīgās degvielas subsīdijas, kas tur tiek uzskatītas par normu. Tāpat būs jāsamazina valsts sektorā strādājošo skaits, kas lielā daļā šo valstu ir nozīmīgākais darba devējs. Dažiem bagātajiem naftas ieguvējiem gan nāk par labu tas, ka tiem ir telpa, kur izdevumus samazināt, un lieli uzkrājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien izejvielu cenas pasaulē saruka līdz piecu gadu zemākajam līmenim, jo naftas cena saruka, bet jaunākie Ķīnas dati uzrādīja izaugsmes bremzēšanos.

Bloomberg Commodity Index, kas apkopo 22 pasaules izejvielu cenu izmaiņas, zaudēja 1,7% no savas vērtības, sarūkot līdz zemākajai atzīmei kopš 2009. gada maija.

Izejvielu cenas sarūk jau ceturto gadu pēc kārtas, jo Ķīnas ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ierobežo pieprasījuma kāpumu, savukārt vairāku izejvielu rezerves pieaug.

Zelta cena samazinājās par 2,1%, bet pēc tam spēja pakāpties par 0,8% līdz 1176,29 dolāriem par unci. Svētdien Šveicē notika referendums, kurā vēlētāji balsoja par prasību centrālajai bankai turēt vismaz 20% no tās aktīviem zelta stieņu veidā. Patlaban to īpatsvars ir 8%. Ja vēlētāji būtu nobalsojuši par šo priekšlikumu, Šveices Bankai būtu jāiegādājas vismaz 1500 tonnu zelta, taču tas tika noraidīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brexit problēmas, ASV un Ķīnas nesaskaņas, kriptovalūtu krīze - 2018.gads finanšu pasaulē bija gana spilgts. Arī 2019.gads iesācies un arī turpinās būt notikumiem bagāts, tāpēc ir vērts aplūkot 5 interesantākās investīciju idejas.

Ja iepriekš neesat investējuši finanšu tirgos, noteikti ir vērts praktizēties pirms investēt savu naudu. Latvieši ir izveidojuši mobilo aplikāciju The Trading Game, kas ļauj ikvienam spēles veidā izmēģināt investēt dažādos finanšu instrumentos - valūtās, kriptovalūtās, akcijās, indeksos u.c. Mobilajā aplikācijā iekļauta arī skolas sadaļa, kurā interesantā un vienkāršā veidā iespējams iemācīties visu nepieciešamo, lai varētu kļūt par pārliecinātu investoru!

1. Investīcijas ideja: kriptovalūtas

2017.gadā bija lielākais kriptovalūtu uzplaukums. Kriptovalūtu tirgus kapitalizācija palielinājās par 4000%. Kriptovalūtu tirgus kapitalizācija 2017.gada martā sastādīja $21 biljonu, savukārt tagad tā ir $454 biljoni. Viedokļi par kriptovalūtu nākotni dalās. Daži analītiķi uzskata, ka tuvojas kriptovalūtu noriets, savukārt citi uzskata, ka to cena drīz atkal sasniegs jaunus rekordus. Ir ļoti grūti paredzēt kriptovalūtu nākotni, bet var manīt, ka to popularitāte tikai pieaug. Viens no iemesliem, kāpēc kriptovalūtas kļūst arvien populārākas ir dēļ blokķēdes tehnoloģijas. Blokķēdes tehnoloģija ir droša un uzticama tehnoloģija, ko ievieš arvien vairāk uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apvienošanai plusu būtu vairāk nekā mīnusu, tomēr šādā gadījumā būtu strikti jānodala monetārās politikas un finanšu tirgus uzraudzības funkcijas, kā arī jānodrošina, lai tiesvedībās ar uzraugu netiek skartas Latvijas Bankas rezerves, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Detalizēts vērtējums vēl ir jāveic, bet potenciālo ieguvumu ir vairāk. Viens ir saistīts ar informācijas apmaiņu - tā būtu ātrāka un efektīvāka. Tas pats attiecas uz skatījumu un spēju ietekmēt finanšu pakalpojumu tirgus attīstību nākotnē. Tā, manuprāt, būtu jaudīgāka. Tāpat Latvijas ekonomika ir maza, tādēļ vienmēr ir jautājums par kvalificētiem speciālistiem. Vienā institūcijā ir iespējams rast daudz labāku sinerģiju attiecībā uz dažāda veida kompetencēm," teica Kazāks, piebilstot, ka mazsvarīgs nav arī izmaksu samazināšanas jautājums.

Tomēr viņš uzsvēra, ka potenciālā abu institūciju apvienošana rada arī vairākus riskus, kuri jāņem vērā, pieņemot lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domājot par to, kā uzņēmumi darbojas šobrīd, kļūst skaidrs, ka digitālā drošība ir izvirzījusies priekšplānā visās nozarēs, arī tajās, kuras līdz šim IT pakalpojumiem un risinājumiem ir pievērsušas mazāku uzmanību. Palielinātās datu plūsmas ir atklājušas dažādas nepilnības sistēmās, kas kibernoziedzniekiem paver iespējas ļaunprātīgi iegūt vērtīgus un sensitīvus datus. Kā pasargāt sevi, lai justos pārliecināti gan par datu drošību, gan par spēju reaģēt jebkurā ārkārtas situācijā?

Kiberapdraudējumi var skart jebkuru uzņēmumu

Covid-19 pandēmijas rezultātā kibernoziegumu skaits ir dramatiski audzis, spiežot organizācijas ievērojami palielināt kiberdrošībā ieguldītos līdzekļus. Tā kā jaunā koronavīrusa uzliesmojuma rezultātā pilnīgi visu nozaru pārstāvjiem nācās pāriet uz attālinātu darba režīmu, arī veidi, kādos uzņēmējdarbība tiek organizēta, neizbēgami piedzīvoja paliekošas pārmaiņas. Pirms pandēmijas daudzos uzņēmumos atsevišķs IT speciālista amats nebija nepieciešams, savukārt šodien to klātbūtne un uzraudzība ir kļuvusi par neatliekamu vajadzību visās nozarēs.

Diemžēl steiga, ar kādu uzņēmumi ir ieviesuši jaunas, ne vienmēr atbilstošas tehnoloģijas, ir radījusi vairākas būtiskas nepilnības, kuru rezultātā hakeri var gūt pieeju to iekšējām sistēmām un tādējādi apdraudēt uzņēmumu ikdienas darbību vai pat pastāvēšanu kopumā. Tieši šī iemesla dēļ šobrīd galvenās prioritātes ir kiberdrošības apmācību nodrošināšana darbiniekiem, dalītas atbildības ieviešana par drošības uzturēšanas pasākumiem un nulles uzticības politikas īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Milzīgie naftas krājumi liek domāt par zemāku cenu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Naftas cena pasaulē jau kopš pagājušā mēneša sākuma balansē ap 60 ASV dolāru par barelu atzīmi un izskatās, ka pie šī līmeņa melnā zelta cena var noturēties vēl kādu laiku. Tiesa gan, jāatceras, ka vēsturiski naftas cena mēdz svārstīties visai strauji, kas apgrūtina kādu konkrētu prognožu izteikšanu. Pēdējo dienu laikā Brent naftas cena gan nonākusi nedaudz zemāk, un šo otrdien šīs jēlnaftas nākamā mēneša piegāžu kontrakta vērtība atradās pie 57,4 ASV dolāru atzīmes par barelu.

Kopumā, ja runā par naftas cenas virzienu, tad samazinātu iespējamību noteikti var piešķirt jūtami augstāku cenu scenārijam. Pieejamie dati liecina, ka pasaules valstu naftas un to produktu stratēģiskie uzkrājumi sasnieguši vēsturiski neierasti augstus līmeņus un nu drīzāk problēmu radīis jautājums – kur noglabāt arvien klāt nākušās melnā zelta rezerves?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Prognoze: Ieguldījumi akcijās būs izdevīgāki nekā obligācijās; naftas cena turēsies augsta

Žanete Hāka, 09.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 3. ceturksnis pasaules ekonomikai būs salīdzinoši pozitīvs, liecina starptautiskās investīciju bankas Saxo Bank 2014. gada trešā ceturkšņa ekonomikas un investīciju prognožu apskats.

ASV atsāksies izaugsme pēc katastrofālās situācijas 1. ceturksnī, ieguldījumi akcijās būs izdevīgāki nekā obligācijās, ASV dolārs atgūsies no rekordzemā līmeņa, savukārt naftai saglabāsies salīdzinoši augsta cena, tomēr nepārsniedzot prognozējamo cenu diapazonu. Investoriem gan jārēķinās ar tirgus nelīdzsvarotību un sagaidāmajām korekcijām, bet pār enerģētikas sektoru paplašinās Irākas konflikta ēna.

Galvenos draudus pasaules ekonomikas atlabšanai rada Ķīnas īpašuma tirgus ar tā lielajām refinansēšanas vajadzībām, kā arī izaugsmes samazināšanās Francijā un Vācijā, sarūkot to eksporta apjomiem uz Āziju. Nozīmīgs faktors ir arī salīdzinoši augstās energoresursu cenas, kas negatīvi iespaido patēriņu un samazina iedzīvotāju rocību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cena varētu būt sasniegusi savu zemāko punktu, jo patlaban sarūkošās naftas rezerves valstīs ārpus Naftas Eksportētājvalstu organizācijai (OPEC) mazina pasaules melnā zelta pārpalikumu, atsaucoties uz Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ekspertu teikto, raksta Bloomberg.

Šajā gadā ražošanas apjomi ne-OPEC valstīs saruks par 750 tūkstošiem barelu dienā jeb par 150 tūkstošiem barelu dienā vairāk nekā tika lēsts aizvadītajā mēnesī. Tāpat tirgum atbalstu sniedz kritums Irākā un Nigērijā, savukārt Irāna atjauno ražošanas apjomus lēnāk nekā iepriekš plānoja.

«Pastāv signāli, ka cenas varētu būt sasniegušas savu zemāko līmeni,» norāda aģentūras eksperti. «Naftas cenas patlaban varētu saskatīt gaismu ārkārtīgi garā tuneļa galā, jo tirgus spēki darbojas un ražotāji, kuriem ir augstākas izmaksas, samazina izlaides apjomus,» viņi piebilst.

Tāpat aģentūra paredz, ka ASV naftas ražošanas apjomi šogad saruks par 530 tūkstošiem dolāru dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vasaras iestāšanos naftas tirgus nosvin ar apaļu atzīmi

Jānis Šķupelis, 02.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna mēneša sākumu izejvielu tirgi nosvinējuši ar naftas cenas pārsoļošanu pāri apaļajai 70 ASV dolāru par barelu atzīmei, ja vērtē šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – vērtības izmaiņas. Iepriekšējo reizi tik dārga nafta īslaicīgi bija 2019. gada pavasarī.

Tādējādi kopš šā gada sākuma nafta pasaulē ir kļuvusi jau gandrīz par 40% dārgāka. Jāatgādina, ka pagājušogad, pasaulei pa galvu iebelžot pandēmijai, Brent jēlnafta saruka zem 20 ASV dolāru par barelu atzīmes. Savukārt ASV tirgū uz brīdi izveidojās tāda ļoti dīvaina situācija, kad naftas cena bija pat negatīva.

Nafta cena strauji gāzās, jo tapa skaidrs, ka, globālajai tautsaimniecībai apstājoties, arī pieprasījums pēc energoresursiem būs krietni mazāks. Uz šādu situāciju gan reaģēja ietekmīgākās OPEC+ valstis (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas biedri un vairāki naftas ieguvēji, kas nav šī karteļa sastāvā – pamatā Krievija), kas ziņoja, ka būtiski cirps savu melnā zelta piedāvājumu. Rezultāts tam bija uzsvaru maiņa šajā tirgū – spriedumi par naftas pārpalikumiem pārvērtās par deficītu gaidīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankciju dēļ Krievija nevar piekļūt gandrīz pusei valsts finanšu rezervju

LETA--DPA, 14.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumvalstu sankciju dēļ Krievija nevar piekļūt savām finanšu rezervēm 300 miljardu ASV dolāru (273 miljardu eiro) vērtībā, kas ir gandrīz puse no valsts rezervēm, Krievijas valsts telekanālam "Rossija-1" paziņojis valsts finanšu ministrs Antons Siluanovs.

"Mūsu kopējās rezerves ir ap 640 miljardiem ASV dolāru. Pašlaik mēs nevaram izmantot apmēram 300 miljardus ASV dolāru no šīm rezervēm," klāstīja ministrs.

ASV, Eiropas Savienības (ES) un citu valstu īstenotā Krievijas aktīvu iesaldēšana nozīmē, ka Krievijai ir problēmas izpildīt noteiktas saistības un samaksāt daļu parādu, paskaidroja Siluanovs.

Viņš teica, ka daļa zelta un ārvalstu valūtas rezervju tiek glabātas Ķīnas juaņās un Rietumvalstis izdara spiedienu uz Pekinu ierobežot tirdzniecības attiecības ar Maskavu.

Tomēr ministrs pauda pārliecību, ka attiecības ar Ķīnu tiks saglabātas, un atkārtoti paziņoja, ka parādi "naidīgajām valstīm", piemēram, ASV un ES dalībvalstīm tiks maksāti vienīgi rubļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoriem arvien pieejamāki kļūst Tuvo Austrumu finanšu tirgi, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar šīs nedēļas sākumu starptautiskajiem investoriem vairāk pavēries viens samērā liels (gandrīz 600 miljardu ASV dolāru vērtībā pēc kapitalizācijas) un interesants akciju tirgus – Saūda Arābija. Lai ieguldītu attīstīto Tuvo Austrumu bagāto valstu akciju tirgos, ilgstoši bijis jāsaskaras ar dažādām barjerām un to, ka ļoti liela noteikšana šajos jautājumos ir valstij. Tiesa gan, ziņas no Tuvo Austrumu un pasaules naftas ieguves lielvalsts Saūda Arābijas liecina, ka tā tomēr izpildījusi savu agrāk doto solījumu un ekonomikas diversificēšanas nolūkos (ekonomika ir pārlieku atkarīga no naftas sektora) vairāk pavērusi savu valsts akciju tirgu starptautiskajiem investoriem. Jāpiebilst, ka nafta veido ap 90% no Saūda Arābijas valdības ieņēmumiem un turklāt šī valsts pati samērā negausīgi sākusi šo resursu patērēt. Tiesa gan, šīs valsts naftas rezerves joprojām ir milzīgas, piemēram, pierādītās melnā zelta rezerves Saūda Arābijai ir lielākas nekā Krievijai un ASV kopā. Tas gan traucējis vairākiem izejvielu ekspertiem izteikt aplēses, ka jau 2030. gadā Saūda Arābija varētu palikt par naftas importētājvalsti. Pašlaik tiek lēsts, ka Saūda Arābijas tautsaimniecība šogad augs par 2,5%, kur pagājušajā gadā tā auga par 3,6%. Saūda Arābija Tuvajos Austrumos iesaistīta karadarbībā pret tā saucamo Islāma valsi, kas nozīmē, ka ievērojami auguši šīs valsts tēriņi laikā, kad naftas cenu var uzskatīt par ļoti zemu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas (LB) peļņa pagājušajā gadā sasniegusi 59 miljonus eiro, kas ir par 22% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina centrālās bankas pārskats.

Nozīmīgāko Latvijas Bankas ienākumu daļu veidoja ienākumi no ārvalstu valūtas rezervju ieguldījumiem drošos un augsti likvīdos finanšu instrumentos.

Saskaņā ar likumu Par Latvijas Banku 65% jeb 38,3 miljoni eiro no LB 2013. gada peļņas tiks ieskaitīti valsts ieņēmumos un pārējā peļņas daļa – LB rezerves kapitālā. Iepriekšējo piecu gadu laikā centrālā banka valsts ieņēmumos no savas peļņas kopumā ieskaitījusi 201 miljonu eiro.

Ņemot vērā, ka šā gada 1. janvārī Latvija pievienojās eirozonai un LB kļuva par eirosistēmas dalībnieci, LB daļa ECB kapitālā palielinājās līdz 0,2821%, kas atbilst 30,53 miljoniem eiro.

Janvārī LB pārskaitīja ECB ārējās rezerves 205,27 miljonu eiro apjomā, kas atbilst LB proporcionālai daļai no citu Eirosistēmas centrālo banku iepriekš pārskaitīto ārējo rezervju tirgus vērtības. 15% jeb 30,8 miljoni eiro tika pārskaitīts zeltā, bet 85% jeb 174,5 miljoni eiro – Japānas jenās. Par ECB pārskaitītajām ārējām rezervēm Latvijas Banka saņēma prasību pret ECB 163,48 miljonu eiro apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru