Ekonomika

Valdība atbalsta ES un Apvienotās Karalistes panākto pēcbreksita vienošanos

LETA, 28.12.2020

Jaunākais izdevums

Valdība pirmdien ārkārtas sēdē atbalstīja Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes panākto pēcbreksita vienošanos.

Sēdē tika izskatīta Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā Latvijas pozīcija par ES un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vienošanos par nākotnes attiecībām.

ĀM sniegtā informācija liecina, ka Latvija ir gandarīta, ka ES un Apvienotajai Karalistei ir izdevies panākt vienošanos par abu pušu attiecībām pēc pārejas perioda beigām šogad 31.decembrī.

ES un Apvienotās Karalistes vienošanās ietver trīs līgumus - abu pušu tirdzniecības un sadarbības līgumu, līgumu par drošības procedūrām klasificētās informācijas apmaiņai un aizsardzībai, kā arī Apvienotās Karalistes valdības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (EURATOM) līgumu par sadarbību kodolenerģijas drošā izmantošanā miermīlīgiem mērķiem.

Pēc ĀM sniegtās informācijas, tirdzniecības un sadarbības līgums neparedz tādu pašu sadarbības līmeni, kāds tas bija, kad Apvienotā Karaliste bija ES dalībvalsts, tomēr tas nodrošina bezprecedenta tirdzniecības attiecības preču un pakalpojumu tirgus piekļuves ziņā, kā arī būtiski labākus tirdzniecības nosacījumus abām pusēm - gan salīdzinājumā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, gan ar jebkuru citu līdz šim ES noslēgto brīvās tirdzniecības nolīgumu.

Līgums par drošības procedūrām klasificētās informācijas apmaiņai un aizsardzībai paredz iespēju ES un Apvienotās Karalistes starpā apmainīties ar klasificētu informāciju. ES līgums attieksies uz ES institūcijām un struktūrām. Līgums paredz garantijas klasificētas informācijas nodošanai un aizsardzībai. Līgums paredz arī strīdu risināšanas un konsultāciju mehānismu.

Savukārt līgums par sadarbību kodolenerģijas drošā izmantošanā miermīlīgiem mērķiem nosaka ietvaru ES un Apvienotās Karalistes sadarbībai kodolenerģijas lietošanas jomā miermīlīgiem mērķiem, pamatojoties uz savstarpēju labumu un reciprocitāti. Līgums aptver iekārtas, tehnoloģijas, kodolmateriālus un radioaktīvos materiālus, kā arī radioaktīvos atkritumus. Sadarbība aptver šādu iekārtu un materiālu tirdzniecību un pārnesi, informācijas un pieredzes apmaiņu kodoldrošības jomā, zinātniskās izpētes un attīstības iniciatīvas. Spēkā būs EURATOM līguma un Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras drošības prasības.

Latvija atbalsta līgumu parakstīšanu un provizorisko piemērošanu no 2021.gada 1.janvāra līdz tiks pabeigtas visas procedūras, kas nepieciešamas, lai līgumi varētu stāties spēkā.

Kā aģentūrai LETA iepriekš stāstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), dalībvalstīm līdz 29.decembrim jānorāda, vai tās atbalsta vienošanos. Pēc tam attiecīgi ES Padome sāks rakstveida procedūru dokumenta saskaņošanai. Ja visas 27 dalībvalstis, tostarp Latvija piekritīs, ES vārdā šo līgumu parakstīs ES institūciju vadītāji.

Jau vēstīts, ka ES un Apvienotā Karaliste 24.decembra sarunās Briselē panāca vienošanos par abu pušu pēcbreksita attiecībām. Apvienotā Karaliste izstājās no ES šogad 31.janvārī, bet pārejas periods pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, kura laikā uz Apvienoto Karalisti attiecas ES vienotā tirgus un muitas savienības noteikumi, beigsies 31.decembrī. Panāktā vienošanās regulēs abu pušu attiecības pēc pārejas perioda beigām.

1.janvārī vienošanās stāsies spēkā pagaidu kārtībā, jo to šogad vairs nevar paspēt ratificēt Eiropas Parlaments. Apvienotās Karalistes parlaments vienošanos plāno ratificēt vēl šogad.

Sarunas par vienošanos turpinājās ilgāk, nekā sākotnēji paredzēts, lai abām pusēm dotu iespēju rast vienprātību par ES valstu kuģu zvejas tiesībām Apvienotās Karalistes ūdeņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brexit lielākie izaicinājumi uzņēmējiem būs preču imports un eksports, PVN piemērošana, kvalifikāciju un standartu atzīšana, norāda EY partnere, nodokļu prakses vadītāja Ilona Butāne.

Nākamā gada 1. janvārī, beidzoties Brexit pārejas periodam, Latvijas uzņēmēji sastapsies ar jaunu realitāti attiecībās ar Apvienoto Karalisti. Lai arī izmaiņas nav vērtējamas kā izšķiroši nozīmīgas, tās radīs virkni sarežģījumi un nepieciešamību piemēroties jauniem nosacījumiem.

Viena no būtiskākajām atšķirībām būs preču importa un eksporta kārtība un ar to saistītā PVN piemērošana. Ja līdz šim preces starp Latviju un Apvienoto Karalisti varēja sūtīt vienkārši, uzņēmumiem savā starpā izrakstot rēķinu un transporta pavaddokumentus, un deklarējot savās PVN deklarācijās, tad pēc Brexit pārejas perioda beigām preces būs jāeksportē un jāimportē, norāda I.Butāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz aizejošā gada izaicinājumiem kravu pārvadājumu nozarē - Covid-19 krīzi un strauju Krievijas tranzītkravu kritumu, daudzas Rīgas ostas stividorkompānijas gadu noslēgs ar pozitīviem rādītājiem un kravu apgrozījuma pieaugumu, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Pēc Rīgas brīvostas pārvaldes operatīvajiem datiem pašreiz 19 no 33 ostas kravu termināļiem ir pārkrāvuši vairāk jūras kravu nekā pagājušajā gadā un 4 termināļos kravu apgrozījums ir saglabājies praktiski nemainīgs.

Viens no lielākajiem kravu apjoma pieaugumiem šogad ir bijis uzņēmumā "Extron Baltic".

11 mēnešu laikā terminālī tika pārkrautas 544,1 tūkstotis tonnu kravu, kas ir par 16,7% vairāk nekā pērngad un jau pārsniedz visa 2019.gada kopējo rādītāju. Līdz ar to var droši prognozēt, ka uzņēmums 2020.gadu noslēgs ar ievērojamu kravu apgrozījuma pieaugumu.

Uzņēmums "Extron Baltic" kravu apjomus ir audzējis pastāvīgi, jau sākot ar 2010.gadu. No pavisam mazas stividorkompānijas tas šobrīd ir izaudzis par ievērojamu ostas spēlētāju un pietuvojies pavisam tuvu ostas top 10 kravu termināļiem. Galvenie kravu veidi, ko pārkrauj uzņēmumā, ir metāli, graudaugu kravas un kokmateriāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Rezultātā gan ASV, gan Eiropas akciju vērtības strauji atveseļojušās. Ņemot vērā neseno cenu izaugsmi, daudz jautājumu gan saistīti ar to, kur turpinās virzīties finanšu tirgi.

Ne visiem ir pārliecība, ka nesenais cenu kāpums pareizi atainojis realitāti.

Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Ieteikumu ir visai daudz un arī – visai atšķirīgi.

Protams, šādas konkrētas rekomendācijas vienmēr var uztvert ar zināmu skepsi. Nākotni paredzēt ir gandrīz neiespējami. Arī finanšu pasaulē var novērot to, cik ļoti daudzi ir nepārliecināti par to, kas notiks nākotnē, bet šajā pašā laikā – cik ļoti tie ir pārliecināti savos skaidrojumos par to, kas nupat noticis. Ja jāizvēlas kādas konkrētas akcijas, kurām vajadzētu iet labāk, tad dažkārt populāri ironizēt, ka šo lomu var uzticēt mērkaķim ar šautriņām. Šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Proti, viņš klāstīja – ja mērkaķim tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (attiecīgi ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums patiesībā var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās kāds tirgus profesionālis, kurš, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru vajadzētu it kā aplaimot ar lielākiem guvumiem. Dažādi eksperimenti gaismā izcēluši, ka galu galā nebūt nevar pārliecinoši apgalvot, ka šādas izvirzītās hipotēzes būtu pilnīgi greizas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja netiks panākta Brexit vienošanās, pircēji visdrīzāk savos maciņos šo ietekmi jutīs, brīdina Lielbritānijas mazumtirdzniecības konsorcijs.

BBC raksta, ka konsorcija eksperti aprēķinājuši, ka pārtikas un dzērienu imports piemēroto tarifu rezultātā izmaksās par 3,1 miljardu mārciņu vairāk, ja vien Lielbritānija un Eiropas Savienība tuvākajā laikā nepanāks tirdzniecības vienošanos.

"Ja vienošanās netiks panākta līdz Ziemassvētkiem, tarifu palielināšana liks mazumtirgotājiem celt pārtikas cenas," brīdinājuši konsorcija pārstāvji.

Valdība gan paziņojusi, ka smagi strādā, lai panāktu vienošanos.

Konsorcija Pārtikas daļas direktors Endrjū Opī uzsvēris, ka pandēmija jau tā padarījusi patērētājiem sarežģītāku dzīvi, īpaši tiem, kam ir zemi ienākumi, un bezvienošanās Brexit radīs ievērojamu spiedienu uz viņu spēju atļauties iegādāties ikdienai nepieciešamās pārtikas preces.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilna servisa noliktava SIA API Sūti.lv bāzēta Latvijā, bet strādā starptautiski – no Eiropas un Amerikai līdz pat Austrālijai. API Sūti.lv klienta vietā veic Fulfillment - nodrošina sūtījuma iepakošanu, uzglabāšanu un izsūtīšanu. Ja vēlies būt mūsu klients, tad vari atrasties jebkur pasaulē un mēs nodrošināsim sūtījumu iepakošanu un nosūtīšanu Jūsu vietā. Mums ir vairāku gadu pieredze strādājot ar klientiem ASV, Kanādā, Vācijā, Anglijā, Francijā, Zviedrijā, Austrālijā, Nīderlandē, Spānijā, Itālijā un, protams, mūsu mītnes zemē Latvijā.

Pick & Pack procesā izmantojam pašu radītu noliktavas sistēmu, kas ļauj mums fulfillments veikt ātri, precīzi un ar iespējami zemākām izmaksām. Tieši optimāla sūtījuma izmaksu piedāvāšana ir mūsu trumpis, kas loģistikā ir viens no galvenajiem veiksmīgas darbības stūrakmeņiem. Mūsu Know How ir Jūsu, mūsu klienta, ieguvums, jo varam nodrošināt, ka sūtījuma saņēmējs būs apmierināts. Ātrs sūtījuma veikšanas laiks, precizitāte un zemas izmaksas ir mūsu ikdiena un jūsu priekšrocība ceļā uz apmierināta klienta sirdi. Mēs šo formulu varam nodrošināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atbalsts eksportētājiem nedrīkst izsīkt, tas ir jākāpina

Db.lv, 22.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti 2020. gada preču eksporta rekordiem, atbalsts eksportētājiem nedrīkst izsīkt, tas ir jākāpina, uzskata Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets".

2020. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 13,19 miljardus eiro, par 224 milj. eiro jeb 1,7% vairāk nekā 2019. gadā, un tā ir līdz šim augstākā eksporta vērtība, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Lai gan šīs neapšaubāmi ir labas ziņas, tomēr ir jāņem vērā apstākļi, kas to ir stimulējuši: izcilie rezultāti lauksaimniecībā un varenā raža (stabili mainīgs faktors gadu no gada), Brexit radītās sekas, kas lika britiem iepirkt preces pirms noteikumu maiņas, Covid-19 ierobežojumu ietekme uz elektronikas/elektrotehnikas preču pieprasījuma pieaugumu, kur liela daļa Latvijas eksporta ir reeksportētas citās valstīts ražotās preces, kā arī relatīvi labi pārdzīvotais pandēmijas sākuma posms pagājušā gada pavasarī, norāda Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mijiedarbojoties pandēmijas un Brexit procesiem, britu salā briest pārmaiņas. Proti, Skotijā aug atbalsts vēl vienam referendumam par tās neatkarību no pārējās Apvienotās Karalistes.

Piemēram, “Ipsos MORI” aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd par neatkarīgu Skotiju būtu gatavi balsot 58% tās iedzīvotāji. Atbalsts Skotijas neatkarībai šogad pamatā ir palielinājies, un neatkarību atbalstošā Skotijas Nacionālā partija pirms šī reģiona parlamenta vēlēšanām nākamā gada maijā ieņem visai pārliecinošu līdera pozīciju.

Vēl tikai 2014. gadā skoti jau vienreiz devas nobalsot par savu turpmāko dalību Apvienotajā Karalistē. Toreiz gan šīs kalnainās zemes pārstāvji izlēma no pārējās britu nācijas tomēr neatšķelties. Tiesa gan, toreiz spekulācijas par Skotijas referendumu pamatīgi tracināja finanšu tirgus, kuros plauka daudz spriedumu par šādas Apvienotās Karalistes sašķelšanās sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksportētāju gads pandēmijā kā amerikāņu kalniņos

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs, 19.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads kopā ar pandēmiju uzņēmējiem ir bijis kā brauciens amerikāņu kalniņos. Notikumi tautsaimniecībā cieši sekojoši vīrusa aktivitātes kāpumiem un kritumiem.

Viena no uzņēmumu grupām, kas demonstrējusi teju neticamu spēju pielāgoties, ir eksportējošie uzņēmumi. Pirms gada eksportētāji kā vieni no pirmajiem saņēma vīrusa ietekmes sitienu, vienlaikus gada nogalē Latvijas eksports galvenokārt uz preču vērtības pieauguma rēķina pat sasniedza nebijuši augstus līmeņus.

Kā mūsu eksportētāji izskatās no Altum skatu punkta? Kopš pērnā gada aprīļa Altum eksporta garantijas kļuva pieejamas daudz plašākam eksportētāju lokam. Piemēram, apdrošināt varēja arī darījumus uz Eiropas Savienības un atsevišķām OECD valstīm, kur pirms pandēmijas šo jomu labi nosedza privātie apdrošinātāji un valsts atbalsts tur nebija nepieciešams. Dati rāda, ka pieprasījums 2020. gadā pēc Altum eksporta garantijām ir pārliecinoši trīskāršojies, salīdzinājumā ar 2019. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties Lielbritānijas izstāšanās pārejas periodam no Eiropas Savienības (ES), sākot ar 2021.gada 1.janvāri, ES ietvaros mainās pasta sūtījumu apmaiņas nosacījumi ar šo valsti, informē VAS "Latvijas Pasts".

Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem jārēķinās ar izmaiņām, gan saņemot, gan nosūtot pasta sūtījumus uz Apvienoto Karalisti. Saņemot noteiktas vērtības sūtījumus no Lielbritānijas, tiem būs nepieciešama atmuitošana un nodokļu samaksa. Nosūtot vēstuļu korespondences sūtījumus uz Lielbritāniju, izmaiņas pasta tarifos nav paredzētas, taču tās attieksies uz pasta paku sūtījumiem virs 10 kg, kam 21% PVN vietā no nākamā gada tiks piemērota 0% PVN likme.

Ievērojot Lielbritānijas izstāšanos no ES šā gada 31.decembra pusnaktī, ar 2021.gada 1.janvāri arī Latvijas iedzīvotājiem gaidāmas izmaiņas pasta sūtījumu apmaiņā ar šo valsti. Latvijas Pasts aktīvi strādā pie izmaiņu ieviešanas pasākumiem, gatavojot atbilstošus grozījumus uzņēmuma informācijas sistēmās un paziņojumus klientiem pieejamajās lietojumprogrammās, piemēram, pašapkalpošanās vietnē Manspasts.lv, kur klienti paši attālināti var noformēt sūtījumus, un klātienē pasta nodaļās, kā arī apmācot pasta tīkla un Klientu centra darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā muitošanas regulējuma, kas spēkā stāsies 1.jūlijā, ietekme būs jūtama lielam sūtījumu apmēram, intervijā pauda AS "Latvijas pasts" valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Viņš skaidroja, ka uzņēmumam tie varētu būt pat 25 000 līdz 30 000 sūtījumu dienā, kas papildu varētu tikt pakļauti jaunajam muitošanas regulējumam.

"Zviedrijas piemērs, kur šo normu ieviesa agrāk, liecina, ka sūtījumu apmērs samazinājās ļoti strauji, bet vēlāk atkal pakāpeniski atjaunojās. Domāju, ka arī mūs sagaida sūtījumu skaita kritums. Īpaši mazvērtīgākiem sūtījumiem cilvēki negribēs papildu sarežģījumus un veltīt laiku sūtījumu atmuitošanai," sacīja Vilcāns.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka "Latvijas pasts" no savas puses arī cilvēkiem piedāvās risinājumu, kā šo procedūru izdarīt un veikt to ar kompānijas palīdzību.

Vienlaikus viņš pauda, ka klientiem, kuri sūtījumus saņem bieži un ir pazīstami ar atmuitošanas procedūrām, visticamāk, nekādas grūtības neradīsies, prognozējot, ka "Latvijas pastam" un muitai darba apjoms būtiski palielināsies. "Es gan arī vēl gribētu uzsvērt, ka šī atmuitošanas ideja nav ne mūsu, ne Valsts ieņēmumu dienesta, ne Latvijas valsts prasība, bet gan Eiropas Savienības (ES) regula, kas attieksies uz visām dalībvalstīm. Tas būs liels "kūlenis" visā e-komercijas sūtījumu pasaulē," prasību no 1.jūlija atmuitot visus sūtījumus no trešajām valstīm skaidroja Vilcāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Jurijs Romaņenkovs: Šī brīža pārmaiņu mērogs paredz, ka veiksmīgāki būs vadītāji ar globālu redzējumu

SSE Riga, 25.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms nedaudz vairāk kā gada daudzas valstis, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, pirmām kārtām slēdza savas ārējās robežas. Daudzu valstu robežas joprojām ir slēgtas. Ja tam pieskaita Brexit, tirdzniecības karus un dažādas starptautiskas sankcijas, rodas iespaids, ka globalizācija, ļoti iespējams, ir uz visiem laikiem zaudējusi savas pozīcijas.

Baltijas valstīs ir ļoti mazs vietējais tirgus, un Baltijas valstu demogrāfiskās prognozes ir vienas no sliktākajām pasaulē, tāpēc no Baltijas viedokļa atvērtība pārējai pasaulei šķiet vienīgais iespējamais veids, kā nodrošināt pastāvīgu izaugsmi un labklājību. Ir vērojamas pazīmes, ka, neraugoties uz vispārējo deglobalizāciju un pēdējos mēnešos piedzīvotajām problēmām, Baltijas valstīs uzņēmēji joprojām stingri iestājas par atvērtību. Par to liecina fakti, piemēram, tas, ka četri no pieciem lielākajiem mergers and acquisitions (M&A) jeb uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumiem šajā reģionā 2020. gadā ir bijuši starptautiski darījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu mēnešu laikā Rīgas ostā pārkrauts vairāk nekā miljons tonnu kokmateriālu, liecina Rīgas ostas apkopotie operatīvie dati. Šis kravu segments šogad veido lielāko kravu grupu ostā, nodrošinot 24% no kopējā apgrozījuma.

Mežsaimniecības kravu segmentā ietilpst granulas, šķelda, zāģmateriāli, kā arī kokmateriālu ģenerālkravas - apaļkoki, dēļi, koka plāksnes u.c. izstrādājumi. Vairākos Rīgas ostas uzņēmumos bez kokmateriālu uzglabāšanas un pārkraušanas tiek veikta arī kokmateriālu apstrāde - sākot no kaltēšanas un impregnēšanas, līdz pat sagatavju ražošanai koka māju moduļiem. Šādi pakalpojumi palielina kokmateriālu kravu pievienoto vērtību, kā arī Rīgas ostas konkurētspēju mežsaimniecības kravu segmentā.

Stabili augošs mežsaimniecības kravu segments ir koksnes granulas (+7% 10 mēnešos) un šķelda (+ 8% 10 mēnešos). Oktobrī fiksēts gada arī augstākais šogad pārkrauto mežsaimniecības kravu apjoms - 570 tūkstoši tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ieilgušo cīņu ar pandēmiju, vadošās pasaules tautsaimniecības šogad strauji aug. Pamatā šādu notikumu gaitu spējuši nodrošināt milzīgi centrālo banku un valdību stimuli.

Tomēr, ekonomikas aktivitātei uzņemot tempus un parādoties patēriņa cenu spiedienam, tik apjomīgu stimulēšanu attaisnot būs arvien grūtāk. Tādēļ tas, kā pasaule izies no pandēmijas ekonomikas stimulēšanas stadijas, draud būt nākamais lielais izaicinājums. Jeb jautājums ir – kā to izdarīt un pārlieku nesatraukt finanšu tirgus, potenciāli noraujot stopkrānu visam atveseļošanās procesam.

Situāciju sarežģī milzīgie parādi. Ja ietekmīgākās centrālās bankas (pamatā runa ir par Federālo rezervju sistēmu (FRS) un Eiropas Centrālo banku (ECB)) signalizē, ka tās mazinās savas kvantitatīvās mīkstināšanas vai pat cels procentlikmes, parāda apkalpošanas izmaksas var augt. Tad naudas piesaistīšana dārgāka var būt daudzās pasaules malās izsludinātajām ekonomikas atbalsta un transformācijas programmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu tirgos un pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 04.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas par Covid-19 atgriešanos, savukārt finanšu tirgos patlaban nevar teikt, ka būtu skaidrība, kādā virzienā tirgi ies tuvāko mēnešu laikā.

1. Gandrīz it kā nekas nebūtu bijis

Finanšu tirgos noslēdzies apaļš atskaites periods – pusgads. Neskatoties uz pandēmiju, ģeopolitiskajiem strīdiem un citām problēmām, pasaules lielākā akciju tirgus raksturojošā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš janvāra sarukusi vien par 5%. Savukārt otrais ceturksnis ASV akcijām izrādījās pats veiksmīgākais vairāk nekā 20 gados, kur tā vērtība pieauga gandrīz par 20%.

No 23. marta līdz 8. jūnijam ASV akciju cena palēcās par 44%. Šis ASV akcijām bija veiksmīgākais periods vismaz 90 gados. Otrajā ceturksnī bija vērojama arī pēdējos gados visai reta parādība, kad Eiropas akciju cena auga straujāk par ASV akciju vērtību (piemēram, Vācijas akciju DAX indeksa vērtība palēcās par ceturto daļu). Kopumā gan šobrīd nevarētu teikt, ka vērojama kāda liela skaidrība un pārliecība par to, kas finanšu tirgos varētu notikt vēl nākamo sešu mēnešu laikā. Cenu atveseļošanās bijusi patiešām ievērojama (tas pats par sevi dažiem liek būt piesardzīgiem), un daudzi izsaka bažas, ka šāds kāpums aizskrējis pa priekšu realitātei, kas nemaz tik patīkama (par ko it kā liek domāt akciju uzvedība) var arī nebūt. Lielā mērā esošais pieaugums balstījies uz bezprecedenta centrālo banku un valdību ekonomiku stimuliem. Tirgū tiek iepludināti triljoni, kas attiecīgi rada labu fonu finanšu aktīvu cenu pieaugumam pat ļoti dziļas recesijas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, pēc gada jau tiks apspriesta situācija, kad par vienu ASV dolāru var nopirkt vairāk nekā vienu britu sterliņu mārciņu.

Eiro un ASV dolāra paritāti šogad jau sagaidījuši esam. Tiesa gan, no lielajām valūtām kādu šādu paritāšu stāsts ar to var arī nebeigties. Tirgus dalībnieki nu sākuši zīmēt tādu situāciju, ka arī britu sterliņu mārciņas cena kādā brīdī noslīd līdz vienam ASV dolāram.

Straujš mārciņas cenas gāziens tās attiecībās ar ASV dolāru turpinās jau kopš 2021. gada vēlīnā pavasara. Tad par vienu mārciņu varēja dabūt aptuveni 1,42 ASV dolārus. Attiecīgi šī septembra pirmajā pusē tie bija vairs tikai 1,15 ASV dolāri. Šāda valūtu vērtību izmaiņa daļēji rāda to, ko cilvēku masa domā par viena vai otra reģiona ekonomikas izredzēm. Mārciņas ziņā visai interesants varētu būt tas cenas līmenis, pie kura daudzi ir noenkurojuši savus pieņēmumus par daudzmaz normālu tās cenu. Iespējams, ir tā, ka jau ļoti ierasts ir tas, ka mārciņa ir spēcīga valūta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada sešos mēnešos Latvijas tautsaimniecības attīstībā un ekonomikas transformācijā ir investēti 483,8 miljoni eiro jeb 41% no šogad plānotajiem 1,2 miljardiem eiro valsts budžeta finansējuma Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas fonda investīciju projektiem, informē Finanšu ministrijā.

Tas ir divas reizes vairāk nekā 2022. gada sešos mēnešos (227 miljoni eiro).

Otrdien, 8. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdes darba kārtībā iekļautajā Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša ziņojumā ES fondu un Atveseļošanas fonda plāna investīcijām sniegts progress par 2023. gada maiju – jūniju. Investīciju temps ir dinamisks katru mēnesi.

FM aktuālā informācija š.g. jūlijā liecina, ka ES fondu 2014.–2020. gada perioda noslēgumā projektu īstenotājiem šogad un nākamā gada sākumā vēl iespējams izmaksāt ES fondu atbalstu īstenotajiem projektiem 831 miljonu eiro, jeb 18 % no kopējā piešķīruma 4,6 miljardiem eiro. Vienlaikus pastiprināta uzmanība vērsta uz projektiem ar dažādiem riskiem un to sekmīgu izpildi. Tas īpaši attiecināms uz finansiāli apjomīgiem infrastruktūras projektiem transporta (t.sk. elektrovilcienu iegāde, dzelzceļa infrastruktūras modernizācija) un veselības nozarēs. Atbildīgās ministrijas sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) un FM meklē piemērotākos risinājumus projektu pabeigšanai, saglabājot ES līdzfinansējumu. Kā vienu no prioritāriem risinājumiem FM aicina vērtēt iespējas pabeigt projektus ar 2021.–2027. perioda ES fondu līdzfinansējumu atbilstoši EK vadlīnijās sniegtām iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgus sāk domāt par Baidena uzvaru

Jānis Šķupelis, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #51

DB, 29.12.2020

Dalies ar šo rakstu

Sākot no marta, Latvijas tautsaimniecības dienaskārtībā ir vārds Covid, un tas aizēnojis daudzus citus notikumus.

Kopumā gada pirmajos trīs ceturkšņos Latvijas ekonomika piedzīvojusi 4,3% kritumu.

Plānojot Eiropas Atveseļošanas plāna izlietojumu, Latvijas Zinātņu akadēmija vērš uzmanību uz Latvijas zinātnes iespējām inovatīvu produktu radīšanā, kas var nodrošināt eksporta pieaugumu tautsaimniecībā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 29. decembra numurā:

  • viedokļi - 2020. gadu vērtē finanšu ministrs Jānis Reirs
  • notikumi un aktualitātes pasaulē - gads, kad nekas vairs nenotiek un tādēļ – notiek gandrīz viss
  • lobēšanas likums - interešu pārstāvības likums nebūs superzāles pret vietējām tradīcijām
  • 2021. gada aktualitāte –

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai, liekot cilvēka vajadzības priekšplānā, ir iespējams veidot sabalansētu veselības aprūpes sistēmu no drošības izaicinājumu viedokļa, uzskata Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča, kura ir viena no Dienas Biznesa konferences Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde iniciatorēm.

Viņai arī jautājumi par iniciatīvas nepieciešamību un farmaceitiskās aprūpes lomu veselības aprūpes sistēmā. Konference notiks 10. aprīlī.

Farmaceitiskā aprūpe - ko tā ietver, nozīmē?

Tas nenozīmē tikai to, ka, ieejot aptiekā, kāds padod zāļu kastīti. Jēga ir krietni plašāka. Viss sākas jau ar zāļu iegādi, turpinās ar reģistrēšanu, verifikāciju risinājumiem, kompensējamo medikamentu izsniegšanai nepieciešamo identifikāciju, tad seko farmaceita saruna ar pircēju. Tā nav vienkārši pārdošana kā ar maizi vai pienu, ko paņem no plaukta un iekasē naudu. Tā ir konsultācija, ieteikums, ar ko kopā medikamentus var lietot un ar ko nedrīkst. Tā skan ideālais stāsts par farmaceitisko aprūpi. Piekrītu, ne vienmēr viss ir ideāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gludināmo dēļu un ārtelpu veļas žāvētāju ražotājs SIA "Brabantia Latvia" Pastendē jaunās iekārtās šogad plāno investēt teju divus miljonus eiro un pieņemt 40 darbiniekus.

"Mūsu princips ir krīzes laikā domāt par izaugsmi, savukārt labajos gados domāt par to, ko darīsim krīzes laikā. Mums ir ļoti laba naudas plūsma un uzkrātās peļņas buferis, ko tagad varam veiksmīgi investēt un domāt, kādi produkti būs pieprasīti pēc krīzes un kā varam turpināt savu izaugsmi," biznesa portālam db.lv norāda Sandis Babris, SIA "Brabantia Latvia" vadītājs.

Saistībā ar nākotnes iecerēm uzņēmums šobrīd piesaista jaunus darbiniekus un plānots, ka līdz gada beigām kolektīvam pievienosies vēl 40 kolēģi. Vaicāts, vai šajā laikā vērojamas kādas izmaiņas cilvēku piesaistē, S. Babris teic, ka nevar teikt, ka tagad šis process būtu grūtāks vai vieglāks nekā pirms krīzes – darbaspēks pēdējos gados kopumā ir grūtāk pieejams un dārgāks nekā agrāk. "Vienlaikus mēs redzam, ka ir daudz darbinieku, kuri novērtē uzņēmuma izaugsmi, stabilitāti, sociālās garantijas, drošu un ergonomisku darba vidi un citus nemateriālos ieguvumus, ko uzņēmums var piedāvāt," viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas izraisītas pārdomas Vecgada vakarā

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada 1. janvāra, pēc Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no Eiropas Savienības, mainīsies līdzšinējā Latvijas un AK transportlīdzekļu vadītāju apliecību atzīšana un apmaiņa, informē Satiksmes ministrija.

Izmaiņas neattieksies uz tiem autovadītājiem, kas Latvijā vai AK uzturēsies īslaicīgi (nav pastāvīgie Latvijas vai AK iedzīvotāji vai rezidenti), piemēram, tūristiem vai personām, kas īslaicīgi ceļo darba vajadzībām. Īslaicīgi uzturoties Latvijā vai AK, autovadītāji varēs izmantot derīgas Latvijas vai AK transportlīdzekļu vadītāja apliecības.

Autovadītāji, kas plāno ilgstoši uzturēties Latvijā, AK izdotās un derīgās transportlīdzekļu vadītāja apliecības varēs apmainīt pret Latvijas transportlīdzekļu vadītāja apliecībām. Taču jāņem vērā, ka to varēs apmainīt tikai tad, ja persona pastāvīgi dzīvo Latvijā.

Latvijā spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka, ka personām, kuras Latvijā ierodas no ārvalstīm un uzturas Latvijā ilgāk par vienu gadu, transportlīdzekļa vadītāja apliecība ir jāapmaina. Pēc Brexit tas attiecas arī uz AK. Pašreiz izņēmums ir noteikts attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs izsniegtām transportlīdzekļa vadītāja apliecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) breksita sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē piektdien atzinis, ka ir satraukts par progresa trūkumu pēdējā Brexit tirdzniecības sarunu raundā, vienlaikus brīdinot, ka vienošanās panākšanas šajā stadijā šķiet mazticama.

Ar šo brīdinājumu Barnjē nāca klajā pēc septītā tirdzniecības sarunu raunda, kurā atkal neizdevās panākt nekādu progresu attiecībā uz galvenajiem jautājumiem, arī zvejas tiesību un konkurences noteikumu jomā.

"Tie, kas cerēja, ka sarunas šonedēļ virzīsies uz priekšu raiti, ir vīlušies," sarunu raunda noslēgumā Briselē sacīja Barnjē. "Un diemžēl arī es esmu atklāti vīlies un noraizējies, kā arī pārsteigts," viņš piebilda.

"Pārāk bieži šonedēļ bija sajūta, ka mēs virzāmies atpakaļ, nevis uz priekšu. Šajā stadijā vienošanās starp Apvienoto Karalisti un ES šķiet mazticama. Es vienkārši nesaprotu, kāpēc mēs izšķiežam savu dārgo laiku," norādīja ES sarunvedējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pēc pandēmijas pārdzīvošanas būs jāpārdzīvo tās beigas

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 04.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības sniegums joprojām ir apbrīnojami veiksmīgs - novembrī ražošanas apjoms gada griezumā pieauga par 4,3%.

Tas būtu diezgan tīkams skaitlis pat pandēmijas neietekmētā gadā. Rūpniecības kopējais kāpums bija mazāks (+2,7%), bet laika apstākļu izraisītas siltuma ražošanas svārstības nevēsta par ekonomikas "dziļajām" patiesībām. Apstrādes rūpniecība auga arī salīdzinājumā ar oktobri (+1,4%).

Interesanti, ka apgrozījums novembrī gada griezumā auga vēl straujāk - par 7%, par spīti gandrīz nemainīgām (+0,4%) ražotāju cenām. Tātad uzņēmumi tukšo noliktavas, kas varētu būt pamudinājis tos decembrī ražot vēl vairāk. Lieliski audzis eksporta apgrozījums - par 9,6%. Kopējais apgrozījums ir jūtami audzis arī salīdzinājumā ar oktobri - par 2%.

Par to, ka ir cerības decembra datos redzēt līksmu gada noslēguma akordu, vēsta jaunākie rūpniecības noskaņojuma dati galvenajā eksporta tirgū. Eirozonas rūpniecības PMI indekss 2020.gada decembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2018.gada maija jeb 55,2 punktus, pakāpjoties no 53,8 punktiem novembrī. Tulkojumā no skaitļu valodas šo līmeni var raksturot kā pusceļu starp stagnāciju (50) un eiforiju (60). Vācijas rūpniecība ir diezgan tuvu pēdējai (58,3), bet Francija iznāca no lejupslīdes zonas, indeksam pakāpjoties no 49,6 līdz 51,1.

Komentāri

Pievienot komentāru