Jaunākais izdevums

Šodien valdībā tiks sākts skatīt valsts 2024.gada budžeta projektu, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Par budžeta prioritātēm tika panākta vienošanās jau valdības veidošanas laikā, tās ir iekšējā un ārējā drošība, veselības aprūpe un izglītība, norādīja premjerministre.

Tāpat rasti risinājumi sociālajā jomā saistībā ar iedzīvotājiem nozīmīgu pakalpojumu un preču sadārdzināšanos, tajā skaitā paredzēts pakāpeniski atjaunot piemaksas pensionāriem par darba stāžu, pavēstīja Siliņa.

Veselības ministrijai vēl būs jānāk ar skaidru redzējumu, kā tiks izlietots veselības jomā gaidāmais 275 miljonu eiro budžeta palielinājums. Veselības ministram Hosamam Abu Meri (JV) tiks ļauts veidot veselības finansēšanas un sistēmas reformēšanas plānu, norādīja Ministru prezidente.

2024.gadā papildu finansējumu paredzēts piešķirt inovācijām un jaunuzņēmumiem, atzīmēja Siliņa, norādot, ka jau iepriekš nolemts palielināt līdzekļus zinātnei.

Tāpat papildu līdzekļi tiks piešķirti STEM jeb zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas priekšmetu izglītības apguvei, tajā skaitā caur interešu izglītību, atzīmēja Ministru prezidente.

Kā ziņots, Finanšu ministrija ir aktualizējusi likumprojekta "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" sagatavošanas grafiku, paredzot, ka nākamā gada budžeta likumprojektu pakete Saeimā tiks iesniegta 3.novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja piecu miljonu eiro aizdevuma izsniegšanu Rēzeknes pilsētas pašvaldībai finanšu situācijas stabilizēšanai, ja tiek izpildīti vairāki nosacījumi.

Valdība uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu par Rēzeknes pašvaldības finanšu situāciju un valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas stabilizācijai, vienlaikus rosinot pašvaldības saistību izpildei piešķirt aizdevumu līdz pieciem miljoniem eiro.

Ministrijas ieskatā, pašvaldības dome, neparedzot 2023.gada budžetā finansējumu un uzņemoties saistības bez seguma, ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai - pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus un bezatbildīgo pašvaldības amatpersonu rīcību, tā ir jānovērš esošajiem domes deputātiem, uzstāj FM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir jāsāk strādāt pie 2025.gada valsts budžeta, veidojot to par izaugsmes budžetu, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

LDDK vadītājs norādīja, ka kopumā darba devēji atbalsta 2024.gada valsts budžeta prioritāti - drošību, jo esošajā ģeopolitiskajā situācijā tas ir saprotami un nepieciešami.

Vienlaikus Bite uzsvēra, ka 2024.gada budžets joprojām ir "dalīšanas budžets", tāpēc aicināja jau savlaicīgi sākt darbu pie 2025.gada valsts budžeta, lai beidzot varētu izveidot izaugsmes budžetu. "Arī šajos grūtajos globālās recesijas apstākļos ir jāatrod veidi, kā ekonomika var nopelnīt naudu," uzsvēra Bite.

Viņš arī pauda viedokli, ka valdībai kopā ar sociālajiem partneriem ir jāsāk diskusija, kā ekonomikai nopelnīt vairāk naudas, kuru pēc tam varētu sadalīt sociālajām un citām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) šodien no finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) saņēma 2024.gada valsts budžeta projektu.

Budžeta portfeļa tradicionālajā iesniegšanas pasākumā piedalās arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) un Finanšu ministrijas vadības pārstāvji.

Pasniedzot budžeta portfeli Mieriņai, finanšu ministrs Ašeradens kā "ļoti labu" novērtēja Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdības sagatavoto "drošības un ilgtspējas budžetu" 2024.gadam.

Finanšu ministrs akcentēja, ka "valdība ir turējusi vārdu", piešķirot līdzekļus arī valsts drošībai, kas ir fundamentāla prioritāte, un ilgtspējīgai izaugsmei veselībā un izglītībā.

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka parlaments budžetu izskatīs pēc iespējas agrāk un ka 9.novembrī tiks lemts par tā nodošanu skatīšanai komisijās. Mieriņa apliecināja, ka atšķirībā no iepriekšējās valdības laika prakses šoreiz gan budžets netiks skatīts pa nakti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldības deputāti nav vienojušies par 2024.gada budžeta apstiprināšanu, Finanšu ministrija (FM) ir nosūtījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) vēstuli ar aicinājumu operatīvi izvērtēt domes atbildību un turpmāko rīcībspēju, informē FM.

FM ieskatā nav pieļaujama situācija, ka pašvaldības dome pārkāpj normatīvos aktus un nepieņem lēmumus, lai stabilizētu pašvaldības finanšu situāciju.

FM parlamentārā sekretāre un Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas vadītāja Karina Ploka uzsver, ka noteiktajā termiņā nepieņemt pašvaldības budžetu ir bijusi politiska izšķiršanās. Tas tieši ietekmē pilsētas iedzīvotājus, kā arī apdraud spēju pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju izpildi, tāpēc FM aicina VARAM izvērtēt Rēzeknes domes atbildību.

Ploka informē, ka nekavējoties sasaukta sanāksme ar domes administrāciju, lai pārrunātu, kā turpmāk risināt problemātiskos budžeta un finanšu vadības jautājumus pašvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepārdomāti lēmumi var ietekmēt kredītreitingu, kā dēļ var pieaugt valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

2024. gada budžeta veidošanā nepilni 800 miljoni eiro tiek paredzēti prioritāriem pasākumiem, bet, palūkojoties uz 2023. gada budžeta izpildi pēc budžeta izdevumu posteņiem, vienīgā pozīcija, kurā izdevumu plāns ir lielāks par trīs ceturkšņos teorētiski plānojamo, bija procentu maksājumi par valsts aizņemto naudu. Drīzumā ir jāpārfinansē 5,5 miljardi no valsts parāda, un realitātē var iznākt, ka tikai šis mērķis ir prioritārs, no tēriņu dinamikas viedokļa. Pirms lemt par nākamā gada valsts budžeta projekta izveidošanu, vajadzētu palūkoties uz to, kāds ir 2023. gada valsts budžets un tā izpilde de facto. Jānoskaidro, kādas bija veiksmes vai neveiksmes, cik labi izdevās palielināt izdevumus nozarēm, kuras šīgada valsts pamatbudžetā tika iezīmētas par prioritārām, un kāpēc neizdevās ieplānotais? Viens no neatbildētiem jautājumiem – kāpēc laikā, kad valsts ieņēmuma daļa pildās daudzmaz atbilstoši plānotajam, pat nedaudz pārpildot gada plānu, valsts budžeta izdevumu daļa atpaliek no plānotā izdevumu apjoma daudzās pozīcijās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielāka atalgojuma dēļ darbinieki no iekšējās drošības spēkiem dodas strādāt aizsardzības jomā

LETA, 03.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, strauji palielinot finansējumu armijai, atalgojuma ziņā veidojas nelīdzsvarota situācija pret iekšējās drošības spēkiem, jo cilvēki no iekšējās drošības spēkiem dodas strādāt aizsardzības jomā, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš norādīja, ka 2024.gada valsts budžets ir adekvāta atbilde tai ģeopolitiskajai situācijai, kurā mēs atrodamies, un arī ekonomiskajai situācijai, kurā mēs atrodamies.

"Valsts budžetā ir iestrādāts mehānisms, kādā veidā mēs pārliecinoši virzāmies uz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) izdevumiem aizsardzībai. Tas ir ļoti svarīgs mehānisms. Tas ir skaidrs signāls gan ārējiem apdraudētājiem, gan arī mūsu partneriem, ka mēs esam atbildīgs kolektīvās drošības sistēmas dalībnieks," sacīja finanšu ministrs.

Savukārt, runājot par neatrisinātajiem jautājumiem, Ašeradens norādīja, ka joprojām drošība ir "lielais jautājums", jo, strauji palielinot finansējumu aizsardzībai jeb armijai, veidojas nelīdzsvarota situācija pret iekšējās drošības spēkiem, proti, līdz šim nav izdevies rast līdzvērtīgu finansējumu arī robežsargiem, policistiem un ugunsdzēsējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pieņēmumi par ekonomisko izaugsmi pārāk optimistiski

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 16.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta izdevumi neatbilst budžeta likumā noteiktajām prioritātēm 2023. gadā, pārkāpjot budžeta likumā noteikto, visneprioritārākās nozares bija varas kontrole, sociālā aizsardzība un veselība.

Latvijas politiskajā elitē un vadošajos plašsaziņas līdzekļos, kas patiesībā barojas no tās pašas vadošas politiskās elites atvēlētā finansējuma, dominē ačgārnas un neloģiskas darbības. Latvijas hokeja izlase šogad guva izcilus panākumus pasaulē - trešā vieta. Latvijas basketbola izlase guva izcilus panākumus pasaulē – piektā vieta. Kā šie panākumi tika iegūti?

Pirms katras spēles tiek apspriesti, izanalizēti un izvērtēti iepriekšējās spēles rezultāti. Tiem, kas pieļāva kļūdas, tiek norādīts, kas ir jālabo, no kā ir jāizvairās. Tad tiek veiktas korekcijas spēles taktikā un resursu sadalījumā, kā ir jāmana spēle, lai gūtu maksimālos panākumus, lai nākamajā spēlē pat ar stiprāku pretinieku komanda varētu demonstrēt labāko, ko spēj. Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) tagad gatavojas nākamajai politiskajai spēlei - 2024. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien skaidrākās aprisēs iezīmējas noslēgums vienam no pēdējā desmitgadē iespaidīgākajiem atjaunošanas darbiem Latvijas mērogā - Rīgas pils kastelas atjaunošanas projektam, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

No būvniecības darbiem uz šo brīdi jau pabeigti 96% darbu.

No būvdarbu saraksta šobrīd jau paveikta lielākā daļa darbu. Pabeigti grīdu un sienu apdares darbi vēsturiskajā remtera zālē, inženierkomunikāciju iestrāde, logu un virsmu restaurācija, metāla konstrukciju montāža, kāpņu montāža un atjaunošana, dolomīta plākšņu, cementa flīžu, durvju montāža kastelas dienvidu korpusa telpās. Rīgas pilī kopumā ikdienā strādā vidēji 100 strādnieki, to vidū augsti kvalificēti restauratori.

Rīgas Pils atjaunošanas padomes priekšsēdētājs Dr. habil. art. Ojārs Spārītis: “Pēc dažiem mēnešiem noslēgsies Rīgas pils konventa ēkas (kastelas) restaurācijas un remontdarbu otrā kārta un daudzkārt pārbūvētā rezidence kā varas simbols visiem laikiem pārtaps Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā ar visplašāko jelkad iespējamo mūsu zemes vēstures liecībām veltīto ekspozīciju. Lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un kosmētisku atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vitrīnām, eksponātiem un izstādēm. Īpaši izceļamas ir divas telpu grupas, par kurām karsti diskutēja gan arhitekti, restauratori, gan kultūras mantojuma speciālisti un darbu veicēji, meklējot iespējami labāko veidu viduslaiku substances izcēlumam un daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu retušēšanai, kas ļautu nepārprotamā veidā eksponēt un uztvert telpu sākotnējo tēlu, celtniecības materiāla, konstrukciju un apdares unikālo raksturu. Tas ir izdevies viduslaiku pagrabstāvā un divās galvenajās pils telpās - kapelā un svētku ēdamzālē jeb remterī. Šajās telpās ikviens varēs pārliecināties par seno celtniecības paņēmienu izmantojumu sarežģītu konstrukciju radīšanai, kā arī par mūsdienu restauratoru veikumu atgūstot vienotu priekšstatu par viduslaiku arhitektūras telpisko un stilistisko cildenumu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības veselības aprūpes nozare, kas ieņem būtisku lomu Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgā attīstībā, pieprasot nedalītu vietu valsts prioritāšu saraksta augšgalā, jau ilgstoši saskaras ar izaicinājumiem, ko pamatā veido nepietiekamais valsts finansējums nozarei, kā arī ierobežotie cilvēkresursi un, likumsakarīgi, veselības aprūpes pakalpojumu (ne)pieejamība plašai sabiedrībai.

Skaidrs, ka veselības aprūpes pakalpojumi, mainoties vispārējai valsts ekonomiskajai situācijai, ik gadu kļūst aizvien dārgāki, kā jebkurā nozarē, un ar to jārēķinās. Problēmas, riskus un to (iespējamās) sekas ik dienas apliecina nozares skaudrā statistika, lai kādā virzienā mēs to skatītu – nodarbināto skaita sarukums nozarē, pacientu rindas pēc noteiktiem veselības aprūpes pakalpojumiem, zāļu, tostarp kompensējamo medikamentu pieejamība, un diemžēl arī mirstības rādītāji valstī. Un ne tikai.

Valsts finansējuma apjoms nozarei ir nepietiekams, iespējas to palielināt – ierobežotas. Valsts noteiktās prioritātes – neskaidras, jo visi sektori ir savstarpēji saistīti un vienlīdz svarīgi. Ir jāsaprot, ko var un ko nevar atļauties, un pēc noteiktā arī vadīties. Ar ko sākt?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Sākusies sakaru torņu un pievadceļu projektēšana Latvijas – Baltkrievijas robežas posmam gar Daugavu

Db.lv, 22.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas – Baltkrievijas robežas posmam gar Daugavu sākusies sešu sakaru torņu un pievedceļu, kā arī patruļtakas projektēšana, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Infrastruktūras izbūves trešās jeb Daugavas kārtas mērķis ir izveidot modernu, robežsardzes ikdienas darbam komfortablu joslu, kas palīdz uzraudzīt valsts robežu gandrīz 20 kilometru garā posmā, kur tā atrodas Daugavas vidū. Šajā posmā būtiskākie ir tehnoloģiskie risinājumi, proti, žogu te nebūvēsim. Savukārt krastā taps patruļjosla, kas robežsargiem ļaus operatīvi pārvietoties gar upi,” skaidro Gavrilova.

Sakaru torņi ir daļa no viedās valsts ārējās sauszemes robežas uzraudzības sistēmas, kas tiek veidota Latvijas robežas efektīvai aizsardzībai un valsts drošības interešu garantēšanai. Projekta izstrādes gaitā ir precizētas torņu atrašanās vietas, un to skaits palielināts no četrām līdz sešām vienībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ekspluatācijā nodots pirmais infrastruktūras objekts uz Latvijas – Baltkrievijas robežas

Db.lv, 04.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā ekspluatācijā ir nodots pirmais apjomīgais infrastruktūras objekts uz Latvijas – Baltkrievijas robežas: 30 metru garais tunelis, kas būtiski atvieglo robežapsardzību pie Daugavpils - Polockas dzelzceļa līnijas. informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

“Ar katru dienu mēs aizvien uzskatāmāk redzam, kā uz Latvijas un Eiropas Savienības austrumu robežas veidojas moderna robežapsardzības infrastruktūra, kas ļauj robežsargiem labāk un operatīvāk pildīt savus pienākumus. Valdībā ir atbalstīts mobilizācijas plāns, kā arī rasts risinājums nepieciešamā finansējuma piesaistei, tādēļ esam apņēmušies līdz šā gada beigām pabeigt žoga izbūvi Latvijas – Baltkrievijas robežas sausajās zonās, bet gar upēm un ezeriem – līdz nākamā gada vidum. Rastie risinājumi ļauj mobilizēt spēkus arī modernas robežapsardzības infrastruktūras izbūvei 16,7 km garā posmā gar Daugavu,” uzsver VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien parakstījis likumu par nākamā gada valsts budžetu, kā arī grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", lai veicinātu mūsdienīgas investīcijas.

Nausēda atkārtoti uzsvēra, ka, pieņemot 2024.gada budžetu, Lietuvas valdības valdošais bloks nav izmantojis visas iespējas, lai labāk apmierinātu valsts un iedzīvotāju vajadzības, taču viņš atzina, ka valdība ir sadzirdējusi daļu kritikas un budžetu uzlabojusi.

Lietuvas prezidents uzskata, ka 2024.gada budžetā trūkst apņemšanās paaugstināt skolotāju algas, kā arī politisko partiju vienošanās par izglītības politiku un valdības programmas ievērošanu.

"Es atzinīgi vērtēju to, ka budžetā paredzēta iespēja nākamgad palielināt finansējumu valsts aizsardzībai, ja tam būs piemēroti apstākļi. Valdība arī palielinājusi finansējumu valsts ceļiem, lai gan pieņemot vienreizēju lēmumu budžeta pieņemšanas procesa beigās. Ļoti nedaudz ticis palielināts arī finansējums bērnu neformālajai izglītībai. Tomēr kopumā uzmanība ģimenēm ar bērniem joprojām ir nepietiekama," sacīja Nausēda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvija būs viena no četrām olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra basketbolā rīkotājām

LETA, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija būs viena no četrām olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra basketbolā rīkotājām, pirmdien paziņoja Starptautiskā Basketbola federācija (FIBA).

Pārējos trīs turnīrus uzņems Grieķija, Spānija un Puertoriko.

Tāpat pirmdien Latvijas vīriešu basketbola izlase uzzinās savus pretiniekus šajā turnīrā. Izloze norisināsies plkst.20 pēc Latvijas laika.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā ir Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija. Otrajā grozā ir Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Katrā kvalifikācijas turnīrā būs A un B apakšgrupas. Pirmā, ceturtā un piektā groza izlases būs ielozētas A apakšgrupās, bet otrā, trešā un sestā - B apakšgrupās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvijas basketbolisti par ceļazīmi uz Olimpiādi cīnīsies ar Gruziju, Filipīnām, Brazīliju, Melnkalni un Kamerūnu

LETA, 28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretinieki Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā būs Gruzijas, Filipīnu, Brazīlijas, Melnkalnes un Kamerūnas izlases, pirmdien tika noteikts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) izlozē.

Latvija A grupā tiksies ar Gruziju un Filipīnām, bet B grupā spēlēs Brazīlija, Melnkalne un Kamerūna.

Pārējos trīs kvalifikācijas turnīrus uzņems Pireja Grieķijā, Valensija Spānijā un Sanhuana Puertoriko.

Valensijā A grupā spēlēs Spānija, Libāna un Angola, bet B grupā tiksies Polija, Somija un Bahamu salas.

Pirejā A grupā spēlēs Slovēnija, Jaunzēlande un Horvātija, bet B grupā spēlēs Grieķija, Dominikānas Republika un Ēģipte.

Sanhuanā A grupā spēlēs Lietuva, Meksika un Kotdivuāra, bet B grupā tiksies Puertoriko, Itālija un Bahreina.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā bija Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija, otrajā grozā - Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izmitināšanas pakalpojumi būtu jāsniedz tikai sertificētiem un nodokļus maksājošiem uzņēmējiem vai privātpersonām

LETA, 15.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmitināšanas pakalpojumi būtu jāsniedz tikai sertificētiem un nodokļus maksājošiem uzņēmējiem vai privātpersonām, komentējot ekonomikas ministram doto uzdevumu līdz nākamā gada beigām izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par jauna īstermiņa īres mītņu reģistra izveidi vai esošo datubāžu pielāgošanu Eiropas Parlamenta regulai, sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš uzsvēra, ka LVRA jau vairāku gadu garumā aktīvi ir iestājusies par īstermiņa īres tirgus sakārtošu un reģistra izveidi, kā arī aicinājusi iesaistīties valdību. "Uzskatām, ka darbs pie tā ir jāveic nekavējoties, bez liekas vilcināšanās," norādīja Kalniņš, piebilstot, ka asociācija noteikti aktīvi piedalīsies Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotajā darba grupā, lai kopīgi definētu, kādi ierobežojoši nosacījumi vai prasības būtu piemērojamas attiecībā uz īstermiņa īres mītnēm kā izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas atsevišķu sektoru.

Kalniņš skaidroja, ka šādai iecerei ir potenciāls izskaust negodīgos tirgus spēlētājus, kas nozīmē godīgu konkurenci starp tradicionālajiem izmitinātājiem, piemēram, viesnīcām, un personīgo apartamentu īstermiņa izīrētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tikai četros novados nodokļu ienākumi šogad ir lielāki par inflāciju

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 29.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību izdevumi 2023. gadā bija vairāk atbilstoši valdības prioritātēm, salīdzinot ar valdības tēriņiem.

Diskusijās par valsts pamatbudžeta sadalījumu ar retiem izņēmumiem tiek noklusēts, ka valsts pamatbudžets nav vienīgais valsts finanšu politikas instruments. Atgādināsim, ka kopējās valsts finanses veido valsts pamatbudžets, speciālais budžets un pašvaldību budžeti. Pašvaldību ienākumu svarīgākie posteņi ir ienākumi no nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa), transferti no valsts budžeta vai pašvaldību izlīdzināšanas fonda; mazāka nozīme ir ienākumiem no dabas resursu nodokļa vai saimnieciskās darbības u. c.

Savukārt pašvaldību izdevumu daļa ir sadalāma līdzīgi kā valsts pamatbudžetā. Tos var sadalīt pēc izlietojuma veida: atalgojumam, par preču un pakalpojumu pirkumiem, kā arī kapitāla izdevumi (izdevumi investīcijām u. c.). Savukārt pašvaldību izdevumi atbilstoši nozarēm (funkcionālajām grupām) ievērojami atšķiras no valsts izdevumu sadalījuma nozarēm pamatbudžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Par Latvijas pasta pašpasludinātajiem biznesmeņiem un līdzīgiem

Gatis Madžiņš, izdevniecības Dienas Bizness galvenais redaktors, līdzīpašnieks, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts a/s Latvijas pasts ne bez politiskiem vējrādītājiem slēdz vai maina vairāk nekā 100 nodaļu visā Latvijā, lielākajā novadā Dienvidkurzemē tādas nepaliks vispār, jo tās nav rentablas. Slēdz skolas, jo tās nav rentablas. Pie ārsta nevar aiziet, jo kvotas beigušās. Cilvēks ir nerentabls, un pat ziņa par to, ka neesi rentabls, tiks piegādāta ar rentabilitātes aprēķinu, VAS Latvijas pasts tarifi tiek palielināti nemitīgi.

Latvijas pasts, skolas, bērnudārzi, slimnīcas ir valsts uzņēmumi vai iestādes – tā ir mūsu kopīgā valsts. Valsts sākas no ģimenes. Ģimenē ir bērni, kurus māca, neprasot, vai bērnu ir pietiekami daudz, lai to darītu. Ir veci ļaudis, un viņus aprūpē. Ģimenē ir radi, kuriem nododamas svarīgas ziņas, un tās cenšas piegādāt laikā, jo citādi radi uz bērēm vai kāzām neatbrauks. Valsts pamatprincipi ir tie paši. Rūpēties par vecīšiem, skolot bērnus, piegādāt ziņas laikā.

Turklāt likumi mums ir. VAS Latvijas pasts ir pienākums visā Latvijas teritorijā nodrošināt universālo pasta pakalpojumu. Likumā ir skaidri pateikts, ka jānodrošina noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kam jābūt pieejamam visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Var, protams, atrunāties, ka minimālo nodrošinās, jo, raugi, būs pastnieki ar mašīnām, kas kaut ko kaut kad atvedīs, tomēr izpratne par to, kas ir minimums, neizriet no rentabilitātes aprēķina. Tas izriet no iedzīvotāju vajadzības, proti, vai viņi ir apmierināti ar minimumu vai nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nepārdomāti strauja akcīzes celšana ir tiešs atbalsts Lukašenko režīmam

Db.lv, 24.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tabakas un nikotīna izstrādājumu ražotājus un tirgotājus pārstāvošās organizācijas – Bezdūmu nozares asociācija, Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienība un Latvijas Tirgotāju asociācija kategoriski iebilst pret finanšu ministra Arvila Ašeradena pēkšņo un nepārdomāto piedāvājumu trīskāršot akcīzes nodokļa pieaugumu dažādiem tabakas un nikotīna izstrādājumiem 2024. gadā.

Nozares pārstāvji norāda, ka tik strauja akcīzes nodokļa paaugstināšana sagraus līdzšinējo progresu nelegālās tirdzniecības apkarošanā un radīs dramatisku kontrabandas un nelegālās tirdzniecības pieaugumu, no kā iegūs Baltkrievijas valdošais režīms.

Organizāciju pārstāvji uzsver, ka šis risinājums ievērojami cels legālo tabakas un nikotīna produktu cenas, daudzkāršos tabakas kontrabandas apjomus un tādējādi “baros” Baltkrievijas režīmu, kas ir galvenā nelegālo produktu izcelsmes valsts, kā arī realitātē var samazināt akcīzes nodokļa ieņēmumus par vismaz 25 miljoniem EUR.

Asociācijas norāda, ka jau kopš gada sākuma, intensīvi sadarbojoties ar Finanšu ministriju, tika rasts un valdībā apstiprināts optimāls un ilgtspējīgs risinājums tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa palielinājumam vidējā termiņā (par 5% gadā), kas nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu un vienlaikus nesekmētu tabakas un nikotīna izstrādājumu nelegālo tirdzniecību un kontrabandu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī sāksies patstāvīgā žoga izbūves darbi Latvijas – Baltkrievijas robežas izbūves otrajā kārtā (63,9 km), vienlaikus četrās no pirmās kārtas (85,8 km) darbu daļām - sausajās zonās - žoga būvdarbi ir pabeigti un notiek darbu nodošana pasūtītājam, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Patlaban mēs jau redzam reālus padarītā darba rezultātus, kas ļauj bez liekas kavēšanās uzsākt patstāvīgā žoga būvēšanu arī otrajā kārtā iekļautajos posmos. Svarīgi – sadarbojoties visām projektā iesaistītajām pusēm, ir izdevies atrisināt lielāko daļu problēmu, kuru dēļ pērn kavējās atsavināšanas darbi, tādēļ esam pārliecināti, ka atbilstoši plānam šā gada agrā rudenī žoga izbūves pirmā kārta būs pabeigta, savukārt darbi otrajā un trešajā kārtā risināsies atbilstoši grafikam,” uzsver Griškevičs.

Šīs nedēļas sākumā (3.aprīlī) pirmajā kārtā bija izbūvēti aptuveni 54 km žoga un četrās darbu daļās notiek to nodošana pasūtītājam (VNĪ). Nelielā daļā purvaino zonu būvniecība ir atlikta līdz vasarai, kad tos būs iespējams izbūvēt, ievērojot darba drošības prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) parakstījusi rīkojumu par Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") atstādināšanu par nozīmīgiem pārkāpumiem, aģentūru LETA informēja ministrijā.

VARAM norāda, ka Rēzeknes domes priekšsēdētājs tiek atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, liecina par domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.

Bērziņa skaidro, ka pašvaldības vadītājam jādarbojas atbilstoši likumiem. Rēzeknes gadījumā ir pieļauti apzināti un nopietni pārkāpumi, kas skar pašvaldības budžeta plānošanu un izpildi. Šādi pārkāpumi nav pieļaujami, mēram ir jāatbild par savu rīcību. "Mans pienākums ir atbilstoši likumam atstādināt mēru no amata, tādejādi nodrošinot Rēzeknes pašvaldības turpmāku tiesisku darbību, pašvaldības iedzīvotāju un visas sabiedrības interešu ievērošanu," uzsver Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils konventa restaurācija un pārbūve tuvojas noslēguma fāzei. Gandrīz ir pabeigta restaurējamo un jauno dēļu grīdu izbūve, vēsturiskajā remtera zalē (kādreizējā ēdamzāle) sienu apdares darbi, inženierkomunikāciju iestrāde, kā arī noņemts būvžogs Daugavas gātes pusē, turpinās iekštelpu virsmu restaurācijas darbi, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Darbi rit raitāk nekā plānots, un šobrīd esam pabeiguši aptuveni 85% no pirmo divu kārtu kopējā darbu apjoma. Katrā no projektiem meklējam ilgtspējīgus risinājumus un domājam par resursu saprātīgu izmantošanu. Piemēram, no demontētajām koka sijām izgatavoti soli vestibilos, no jumta demontētajām kapara loksnēm izgatavotas LNVM suvenīra veikala mēbeles, kā arī no kopējo grīdas dēļu apjoma gandrīz 80% tiek tieši atjaunoti, tādejādi ne tikai saglabājot vēsturisko mantojumu, bet arī taupot resursus,” norāda R.Griškevičs.

Noslēdzošajā darba posmā plānots turpināt darbu pie logu un virsmu restaurācijas, metāla konstrukciju (t.sk. kāpņu) montāžas, dolomīta plākšņu, cementa flīžu, stikloto iekšsienu un durvju montāžas. Rīgas pilī kopumā ikdienā strādā vidēji 95 strādnieki, to vidū liels skaits ir augsti kvalificēti restauratori.

Komentāri

Pievienot komentāru