Mežsaimniecība

Valdībai savā pārziņā jāpatur meža politika Latvijā

Māris Ķirsons, 13.12.2021

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

ES Zaļais kurss skars ikvienu meža nozarē strādājošu uzņēmumu, visticamāk, samazināsies koksnes resursu ieguvei pieejamo platību apmērs, tādējādi raisot ķēdes reakciju, tāpēc Latvijai ir jābūt savai zinātniski pamatotai pozīcijai, lai šo izaicinājumu pārvērstu ieguvumos.

Tāds ir Latvijas Meža sertifikācijas padomes organizētās 6. starptautiskās konferences Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības pamatnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā referentu un diskusiju secinājums.

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa uzsvēra, ka tie lēmumi, kuri ir pieņemti un kurus vēl arī tiek plānots pieņemt saistībā ar Eiropas Zaļo kursu, attieksies arī uz Latviju un ietekmēs ļoti daudzus sektorus. Par savu vietu un konkurētspēju šajā jaunajā pasaules sistēmā ir jādomā ne tikai Latvijai, bet arī citām valstīm, kurās ir liels mežu īpatsvars, kurās ir attīstīta meža nozare. “Šajā jomā liela nozīme būs Latvijas zinātniekiem un jo īpaši zinātnē balstītiem secinājumiem par to, kas un kā jādara Latvijā, jo tas, kas ir labs un derīgs kādā dienvidu zemē, kur mežs ir retums, nav un nevar būt piemērojams tādā valstī kā Latvijā, kur meži aizņem vairāk nekā pusi no visas valsts teritorijas,” tā M. Liopa.

Viņaprāt, tas tikai apliecina, ka mežu problēmu visā ES nevar risināt pēc viena šablona. Konferencē arī izskanēja jautājumi gan par Saeimas deputātu, gan arī Eiropas Parlamenta deputātu, kuri ievēlēti no Latvijas, atbildību savu vēlētāju priekšā un nekritisku visa, ko liek priekšā, akceptēšanu, jo īpaši, ja nav nekāda sociāli ekonomiskā izvērtējuma par potenciālās, iecerētās pārkārtošanās sekām, it sevišķi, ja tai tiks pakļauti pilnīgi visi iedzīvotāji un visi uzņēmumi, tad tas ietekmēs darba vietas, samaksātos nodokļus, pirktspēju – visu nākotni.

Joprojām daudz nezināmā

“Dzīvojam pārmaiņu laikā, kad nav skaidrs, ar ko aizsāktās pārmaiņas rezultēsies, tāpat ir daudz jautājumu par to, kādi instrumenti un kā tie jālieto, lai sasniegtu izvirzītos mērķus,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Viņš atzīst, ka kopējās Zaļā kursa izmaksas tiek lēstas 1 triljona eiro apmērā, no kuriem ES budžets atvēlēs 503 miljardus eiro, dalībvalstis – 114 miljardus eiro, privātais sektors ar Eiropas Investīciju bankas garantijām investēs 279 miljardus eiro. Savukārt Zaļā kursa smagi skarto nozaru darbinieku pārkvalifikācijai atvēlēti 100 miljardi eiro. “Viens no būtiskākajiem jautājumiem – kā kompetencē (ES vai katras tās dalībvalsts) ir meža politika, jo šķiet, ka Eiropas Komisija, gatavojot dokumentus, cenšas pārņemt dalībvalstu kompetenci savā pārziņā, kaut arī ES dibināšanas līgumā nav nekādu norāžu par kopīgu ES meža politiku, tāpēc Latvijas valdībai ir jāieņem stingra pozīcija un savā pārziņā jāpatur meža politika Latvijā,” norāda A. Muižnieks.

Kā nākamo problēmu viņš min prasību, ka vismaz 30% sauszemes un 30% jūras jāatrodas stingrā aizsardzībā un šādā pašā režīmā vajag aizsargāt vismaz trešdaļu no ES aizsargājamām teritorijām, tostarp visus ES pirmatnējos un senos mežus, taču nav skaidrs, kā šos uzstādījums izpildīt. “Latvijā aizsargājamās platības, ieskaitot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu, ir tikai 18%, bet vajag 30%, bet, kur ņemt trūkstošās platības, nav skaidrs, un arī diez vai kāda cita reģiona valsts vēlēsies uzņemties papildu saistības un aizsargāt vairāk, nekā tiek prasīts,” uz vēl vienu jautājumu norāda A. Muižnieks.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darba grupa ir sagatavojusi vairākus iespējamos risinājumu scenārijus attiecībā uz tām platībām, kurās dabas skaitītāji ir atraduši Eiropas nozīmes biotopus. “Tas nozīmē, ka pašreizējās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās saimnieciskā darbība nenotiek, savukārt ārpus šīm aizsargājamām platībām var tikt veidotas jaunas īpaši aizsargājamās dabas platības, tostarp arī migrācijas koridori esošo aizsargājamo teritoriju savienošanai, un saimniekošana varētu tikt veikta atbilstoši dabas vērtību aizsardzībai, taču, tā kā Latvijā bieži vien balstās uz principu, ka laba dabas aizsardzība ir nekā nedarīšana, tad saimnieciskā darbība var tikt liegta,” iespējamos scenārijus raksturo A. Muižnieks.

Viņš norāda, ka pēc aptuveniem datiem biotopos ārpus aizsargājamām platībām nepilni 35 milj. m3 koksnes ir valsts mežos un 11 milj. m3 – pārējos mežos. Viena scenārija (liegta kailcirte, bet atļauta izlases cirte) gadījumā tirgū nenonāks apmēram 13 milj. m3 no valsts un 6,5 milj. m3 no citu īpašnieku mežiem, bet cita scenārija gadījumā (pilnībā aizliedz koku ciršanu visās teritorijās, kur atrasti Eiropas nozīmes biotopi) tirgū nenonāktu apmēram 48 milj. m3 no valsts un teju 17,5 milj. m3 no privātīpašnieku mežiem. “Bet atklāts ir jautājums – ir tikai trīs vai tomēr šo iespējamo scenāriju ir vēl vairāk, jo īpaši, ja Eiropas Komisija ir ierosinājusi tā dēvēto staignāju (par to neaizsargāšanu atbilstoši ES prasībām) lietu pret Latviju,” tā A. Muižnieks.

Viņš norāda, ka atrastajiem staignāju biotopiem, piemēram, 8000 ha, komplektā var tikti iekļauti citi biotopi vēl apmēram 36 000 ha platībā, un kopumā jau ietekmēti tiktu saimnieciskie meži 120 000 ha platībā. “Tā kā biotopi ir atrasti mežos, kuri sasnieguši galvenās cirtes vecumu, tad jautājums par koksnes plūsmu no šiem mežiem ir un būs ļoti aktuāls,” norāda A. Muižnieks. Viņš arī cer, ka būs saprātīgs lēmums par mežsaimniecības potenciālu klimata pārmaiņu mazināšanā, jo, veicinot ātrāku koksnes apriti, tiktu mazināti klimata riski, palielinot CO2 piesaistes apmērus.

Ietekme vertikāli un horizontāli

“Ikviena darbība ietekmē vidi, un tā būs jānovērtē visos produkta dzīves ciklos,” uzsver Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža izmantošanas katedras vadošais pētnieks Dagnis Dubrovskis. Tieši tāpēc ir taksonomija, kura balstīta uz diviem principiem: ieguldījums un būtisks kaitējums. ES taksonomijas principi paredz nosacījumu: saimnieciskai darbībai ir jāsasniedz būtisks ieguldījums vismaz viena vides mērķa sasniegšanā, un tā nedrīkst radīt būtisku kaitējumu pārējiem pieciem, kā arī tai ir jāatbilst minimālajām sociālajām garantijām.

“Minētie 30% aizsargājamo dabas platību tiek iezīmēti kā cilvēces radītās ietekmes uz vidi kompensācijas aktīvi. Attīstās oglekļa piesaistes kredītu tirgus, kurā ir maksājumi par zemes oglekļa piesaisti, arī ūdens kvalitātes un barības vielu tirdzniecība, slāpekļa emisiju programmas, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas, atjaunošanas un aizsardzības maksājumi utt.,” uzsver D. Dubrovskis.

Viņš atgādina, ka Zaļais kurss skar ne tikai klimata paketi (Fit for 55), bet arī zemes izmantošanu, kas paredzētu siltumnīcu gāzu emisiju izmešu kompensēšanu ar meža radīto šo emisiju piesaisti, bet arī atjaunojamo energoresursu direktīva koksnes biomasu (kura izmantojama citu koksnes produktu radīšanai) izņems no atjaunojamās biomasas enerģijas saraksta. Meža apsaimniekošanā mainīsies prioritātes, jo koksnes ieguve tiek pakārtota klimata mērķim un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

Modelējot prognozēto ES normatīvo aktu potenciāli noteikto ierobežojumu ietekmi, secināts, ka Latvijā sagaidāma ievērojama koku ciršanas apjoma samazināšanās par 3–4 milj. m3 gadā (pēdējos gados Latvijā ciršanas apjoms bija 12–13 milj. m3 robežās). Tas nozīmēs meža kapitāla vērtības kritumu par apmēram 30% un arī mežu īpašnieku ienākumu samazināšanos par 30 līdz 40%. Pēc aptuvenām aplēsēm tas ietekmēs Latvijas koksnes izstrādājumu eksportu, samazinot to par apmēram 800 milj. eiro gadā (apmēram trešdaļu no 2020. gada eksporta – 2,59 miljardiem eiro), un likvidēs apmēram 14 000 darbavietu. D. Dubrovskis atzina, ka pagaidām nav skaidrs, kāda būtu ietekme uz sociāli ekonomisko situāciju reģionos un nodokļu ieņēmumiem. “Šāda sociāli ekonomiska analīze ir nepieciešama, it īpaši, ja lēmumi par to, ko un kā darīt, ir jāpieņem jau tuvākajā laikā,” uzsver D. Dubrovskis.

Ietekmes apmērs nav zināms

Zemkopības ministra Kaspara Gerharda biroja vadītājs Jānis Eglīts atzīst, ka pašlaik lielu daļu laika aizņem jautājumi saistībā ar Covid-19, taču būtisku ietekmi nākotnē radīs jaunās politikas iniciatīvas, kuras top ES. Pašlaik tapšanas stadijā ir ES regulas projekts, kurš nosaka katrai ES dalībvalstij sasniedzamo mērķi 2030. gadā. Deviņu gadu laikā ES vēlas panākt 310 milj. t CO2 apmērā mežsaimniecībā un zemes izmantojuma maiņā, kā arī samazināt barības vielu zudumus un vismaz līdz 50% ķīmisko pesticīdu kopējo izmantošanu. Vēlmei palielināt CO2 piesaisti īstermiņā der pieeja neko nedarīt, bet ilgtermiņā tādējādi tiek zaudēts laiks un arī ilgtermiņa mērķis netiek sasniegts. Zemes sektorā mērķtiecīgiem pasākumiem CO2 piesaistes palielināšanai ir ilgtermiņa atdeve, bet ar salīdzinoši mazu tūlītēju ietekmi. J. Eglīts atzīst, ka straujš pagrieziens var rezultēties ar milzīgu triecienu.

“Ja ES klimata neitralitātes sasniegšanas termiņu uzstādījusi 2050. gadā, bet Ķīna – 2060. gadā un Indija – 2070. gadā, tad kā varam būt pārliecināti par to īstenošanu?” jautā J. Eglīts. Viņš pauž bažas par to, vai atsevišķie ES mērķi ir sasniedzami un vai tie vienlaicīgi īstenojami, jo līdztekus tam ikviena ikdienas prece maksās ievērojami dārgāk un tas ietekmēs arī visu cilvēku makus, pirktspēju.

J. Eglīts atzīst, ka piedāvātie risinājumi robežojas ar vēlmi iejaukties nacionālās kompetences jautājumos un virzīties uz regulējumu, kas visā ES nosaka vienu apsaimniekošanas metodi, ignorējot reģionālās un klimatiskās īpatnības, piemēram, Francijai un Somijai. Tas būtu tāpat, kā nosacījumus par lašu zvejošanu radīt, veicot pētījumus tur, kur šādas zivju sugas nemaz nav. “Ir skaidrs, ka piedāvātās ES likumdošanas iniciatīvas būtiski ietekmēs zemes īpašniekus Latvijā, taču šīs ietekmes apmērs šobrīd nav nosakāms,” atzīst J. Eglīts.

Cita pieeja

“Grean deal latviski tiek tulkots kā Zaļais kurss, bet citās valstīs, piemēram, Polijā, kā Zaļā kārtība, citviet – kā Vienošanās pakts,” uzmanību vērš Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes vadošais pētnieks Ivo Vinogradovs. Viņš uzsver, ka Zaļais kurss nav dabas aizstāvju, bet ekonomistu virzīts projekts. Jau septiņdesmito gadu sākumā ir publicēts Romas kluba ziņojums par izaugsmes ierobežojumiem, kas saistīti ar ekonomiskās izaugsmes balstīšanu uz ierobežotiem resursiem.

“Kopš tā laika ir sākušies pētījumi par ekonomikas pārstrukturizēšanu, un 1973.–1975. gada ekonomiskā krīze iezīmē mūsdienu ekonomikas stagnācijas sākumu, kaut arī globālā izaugsme uz Āzijas un citu reģionu rēķina turpinājās līdz jaunā gadsimta krīzei,” skaidro I. Vinogradovs. Viņš norāda uz vēl vienu fundamentālu pētījumu par cilvēces ietekmi uz pasaules ekosistēmām – tā dēvēto tūkstošgades ekosistēmu novērtējumu, kurā viens no galvenajiem secinājumiem ir – izmaiņas ekosistēmās ir veicinājušas būtisku ieguvumu cilvēku labklājības un ekonomiskās attīstības jomā, taču tas sasniegts ar pieaugošām izmaksām, kas izpaužas kā daudzu ekosistēmas pakalpojumu degradācija, un, ja tas netiks mainīts, tad samazināsies ieguvumu iespējas, ko nākamās paaudzes varēs iegūt no ekosistēmām. “Iespējams, ja nebūtu 2007.–2010. gada krīzes, tad ekonomikas restrukturizācijas projekts nebūtu uzsākts,” pieļauj I. Vinogradovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežs, līdzīgi kā banka - spēj glabāt un vairot vērtīgus resursus, kalpojot cilvēkam gan kā dabas, gan finanšu guvuma avots. Lai to realizētu, viss, kas nepieciešams ir kvalitatīvs motorzāģis un gudrs meža apsaimniekošanas plāns. Par efektīvu meža apsaimniekošanas plānu uzskatāms tāds plāns, kas ne tikai saskaņots ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem un likumiem, bet arī atbilst ilgtspējīgai dabas pastāvēšanai un atjaunošanai. Kas tad nepieciešams meža saimniekam, lai veiksmīgi koptu savu mežu?

Kas ir meža apsaimniekošanas plāns?

Meža apsaimniekošanai, tāpat kā jebkura biznesa vai projekta veiksmīgai vadīšanai, nepieciešams plāns. Iesācējiem meža apsaimniekošanas plānu ieteicams sastādīt kopā ar jomas profesionāļiem, tādu mūsdienās netrūkst, atliek tikai izvēlēties. Pirms ķerties pie meža izstrādes procesa, būtu nepieciešams saprast, kāds mežs ir, kur tas atrodas, kas tajā mīt un kādi ir tā īpašnieka mērķi attiecībā uz šo nekustamo īpašumu. Parasti meža apsaimniekošanas plāna parametri satur kādu no sekojošiem kritērijiem:

Meža vispārējs raksturojums, meža fonda apraksts, nosakot valdošās koku sugas un bonitātes; Šī sadaļa ietver gan meža izstrādes iespējas, gan arī liegumus, ja tādi noteikti;

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Zemes īpašnieki prasa kapitālo remontu dabas vērtību noteikšanas sistēmā

Māris Ķirsons, 03.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to aizsardzību, taču, viņuprāt, ir nepieciešams kapitālais remonts procedūrās, kā nosaka (identificē) aizsargājamās dabas vērtības, kā to esamība (stāvoklis) tiek novērtēta atkārtoti pēc konkrēta laika, un vēl jo vairāk – šajā apsekošanā uz vietas obligāti jābūt īpašniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par to, kā notiek saimnieciskās darbības aprobežojumu uzlikšana, kādas iespējas to ietekmēt ir pašam zemes īpašniekam, un ko varētu darīt, lai konfliktsituācijas starp zemes saimniekiem un aprobežojumu noteicējiem mazinātos.

Zemes īpašnieki pauda pārliecību par šāda kapitālā remonta nepieciešamību pēc iespējas ātrāk, paralēli pārskatot kompensāciju apmērus tiem, kuriem ir liegta saimnieciskā darbība vai tā ierobežota. Kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem jābūt taisnīgām un samērīgām ar īpašuma vērtību.

Dancis gadu garumā

“Viss sākās 2013. gadā, kad zemi mantojumā atguvušais ārzemju tautietis nolēma savu īpašumu pārdot, to sadalot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Uzņēmums bija gatavs iegādāties mežus, un, lai būtu korekts novērtējums, īpašnieks pasūtīja meža inventarizāciju, kas arī tika veikta un iesniegta Valsts meža dienesta vietējai mežniecībai. Dokuments tika pieņemts bez labojumiem un iebildēm, kā arī bez norādēm par kādu mikroliegumu vai aizsargājamu teritoriju. SIA MS Kārkli iegādājās zemi ar mežu un lūdza izsniegt ciršanas atļauju saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. VMD Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļa 3.06. 2013. g. tādu (ar derīguma termiņu 31.12. 2015. g.) arī izsniedza. Kā sniegs uz galvas vasaras vidū bijis 21. jūnijā tās pašas VMD Kandavas nodaļas paziņojums par izsniegtā ciršanas apliecinājuma atsaukumu, jo 21.06. 2010. g. reģistrēts melnā stārķa mikroliegums,” pagātnes notikumus pārstāsta Mārcis Sniedziņš, SIA “MS Kārkli” īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Neizmantotas zemes apmežošana – ilgtermiņa ieguldījums

Kristaps Jēkabsons, “Ziemeļlatvijas mežsaimnieks” un “Ziemeļlatvijas meži” valdes loceklis, 30.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežu apsaimniekošana Latvijā jau ilgāku laiku raisa diskusijas par to, vai mežu mūsu valstī kļūst vairāk vai mazāk. No vienas puses izskan viedoklis, ka meži tiek pārlieku izcirsti, no otras – ka meža zemes platība Latvijā pieaug.

Tomēr visas diskusijā iesaistītās puses ir vienisprātis: mežs ir vērtība un ilgtermiņa ieguldījums. Tāpēc rakstā vēlos koncentrēties uz meža ieaudzēšanu platībās, kur tas nav audzis līdz šim jeb apmežošanu.

Latvijas mežainums palielinās

Valsts meža dienesta apkopotie statistikas dati liecina, ka meži Latvijā klāj 3,08 miljonus hektāru jeb 52% no teritorijas. Salīdzinot – aizvadītā gadsimta divdesmitajos gados meži aptvēra 23% no valsts kopplatības. Tas nozīmē, ka simts gadu laikā mežu platība ir dubultojusies. Latvijas zaļās rotas tagad ir vairāk, ja salīdzinām arī ar aizvadītā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. Tā, piemēram, 1994. gadā meži aizņēma 2,82 miljonus hektāru valsts teritorijas. Kopš tā laika meža platības ir pieaugušas par aptuveni 600 tūkstošiem hektāru, kas ir visnotaļ iespaidīgs skaitlis. Šāds kopējais pieaugums pārsvarā tiek skaidrots ar plašu lauksaimniecībai nerentablo zemju apmežošanu, kas tika īstenota 20. gadsimta 60.–70. gados. Otrs procesu veicinošais faktors bija agrārā reforma pēc neatkarības atgūšanas un tai sekojošā lauksaimnieciskās ražošanas sašaurināšanās. Tiek prognozēts, ka nākotnē mežu platības turpinās pieaugt, jo lauksaimniecībā neizmantotā teritorija aizaug dabiskā ceļā vai arī tā tiek apmežota mākslīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Meža nozare spēj nodrošināt neatkarību no Krievijas gāzes siltumapgādē

Māris Ķirsons, 03.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas meža nozare var pilnībā nodrošināt valsts enerģētiskās vajadzības, norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Viņš akcentē, ka Latvija ir ar meža resursiem bagāta valsts un ir pienācis laiks tos izmantot Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai. Krievijas karš Ukrainā ir licis teju visai pasaulei, bet īpaši Eiropai, pārvērtēt līdzšinējo politiku un starptautiskās attiecības. Īpaši domājot par tādiem stratēģiskiem aspektiem kā drošība, apgāde, sakari un enerģētiskā neatkarība.

"Latvijas enerģētikā liela loma ir Krievijas dabasgāzei, kas ir ne tikai svarīgs apgādes resurss, bet arī, diemžēl, spēcīgs politisks instruments, ar ko manipulēt, lai ietekmētu politiku un labklājību citās valstīs. Latvijā vairāk nekā pusi valsts teritorijas klāj meži. Latvijas klimatiskie apstākļi un augsnes nodrošina izcilus apstākļus mežsaimniecībai. Mežsaimniecības tradīcijas un likuma prasības nodrošina meža apsaimniekošanas cikla nepārtrauktību, kura laikā tiek ievākta koksne raža, veikta meža atjaunošana, kopšana. Ir pēdējais laiks pieņemt lēmumus, kas paredz strauju virzību uz vietējā resursa – koksnes izmantošanu centralizētajā un individuālajā siltumapgādē”, saka Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) šogad plāno strādāt ar 471,6 miljonu eiro lielu neto apgrozījumu, kas ir lielākais visā uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē. Peļņa tiek plānota 163,1 miljonu eiro apmērā.

To paredz LVM padomes apstiprinātais 2022. gada budžets. No uzņēmuma ienākumiem 2022. gadā 96% jeb 454,7 miljonus eiro veidos koksnes – apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldu – pārdošana. 2022. gadā plānots kopumā realizēt 6,95 milj. m3 koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 6,78 milj. m3 apjomā.

Kontrolskaitļi pārspēj rekordus

"Uzņēmuma valdes sagatavotais 2022. gada budžets paredz līdz šim uzņēmuma vēsturē apjomīgāko apgrozījumu un peļņu, tomēr netrūks arī dažādu izaicinājumu. Mainīgā biznesa vide prasa vēl ciešāku sadarbību ar mūsu pircējiem, piegādātājiem un nozares interešu organizācijām,» uzsver LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Īpašumā mežs. Ko ar to darīt? Visi par un pret – palīgs īpašniekiem pareizā lēmuma pieņemšanai

Intervija ar SIA “Mežu sistēmas” vadītāju Jāni Saliņu, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūs mežu nozarē darbojaties 25 gadus. Kādas ir pēdējo gadu tendences cirsmu un meža īpašumu tirgū?

Darījumu intensitāte ir svārstīga, taču tie notiek nepārtraukti. Ar ko atšķiras pēdējie jeb kovida gadi? Īpašnieki ir kļuvuši uzmanīgāki, vērīgāki, viņi vēlas būt informēti par notiekošo – termiņiem, izmaksām, riskiem. Arī valsts un uzraugošo iestāžu darbs kļuvis rūpīgāks. No institūciju puses ir pieaugušas prasības pret mežu īpašniekiem – īsāki termiņi un stingrāka normatīvu izpildes kontrole. Mežs ir lielisks īpašums un laba investīcija, bet ar noteikumu, ka tam rūpīgi tiek sekots līdzi un tas tiek uzturēts labā kārtībā.

Bet kā tas tieši ir atspoguļojies darījumos ar meža īpašumiem?

Šis apstāklis ir arī pavēris jaunu tirgu – agrāk meža īpašumi tika pārdoti aiz finansiāliem apsvērumiem kādas neatliekamas vajadzības risināšanai, savukārt tagad starp mūsu klientiem ir ekonomiski nobrieduši klienti, kas to dara tāpēc, ka apsaimniekošana kļuvusi sarežģītāka un viņiem tā ir sveša joma. Klienti grib atbrīvot līdzekļus citiem investīciju instrumentiem, kurus viņi pārvalda un iegulda veiksmīgāk ar mazākām galvassāpēm. Šis ir biežākais meža īpašumu pārdošanas iemesls – cilvēki jūtas daudz kompetentāki, piemēram, dzīvokļa, nevis meža apsaimniekošanā, tāpēc meža aktīvus pārvērš cita nekustamā īpašuma aktīvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meži Latvijā aizņem vairāk nekā 3 miljonus hektāru, no tiem teju puse pieder Latvijas valstij, bet pārējās platības – juridiskajām un fiziskajām personām.

Kuri ir lielākie mežu īpašnieki Latvijā? Lursoft apkopojis TOP 20 juridiskās personas, kurām pieder lielākās mežu platības, analizējot šo uzņēmumu pēdējo gadu finanšu rādītājus un kapitāla izcelsmi.

TOP 20 lielākajiem mežu īpašniekiem kopā pieder meži vairāk nekā 300 tūkst. ha platībā, liecina Lursoft apkopotā informācija. Astoņiem no tiem piederošo mežu platība pārsniedz 10 tūkst. ha, savukārt līderim SIA “MYRTILLUS” – pat 58,96 tūkst. ha meža.

Liela daļa no sarakstā esošajiem uzņēmumiem saistīti ar atsevišķām ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, ceturtā daļa no visiem TOP 20 uzņēmumiem saistīti ar zviedru kompāniju “Sodra”. Tai pieder ne tikai saraksta 1.vietā esošais SIA “MYRTILLUS”, bet arī SIA “Fragaria”, SIA “Zilupe mežs”, SIA “Sodra mežs” un SIA “Ruda”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu; pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē vien ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātību nozarē un ar to saistītajās sfērās.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un ieguvumiem Latvijas tautsaimniecībai.

Pārkārtošanās notiks daudzu gadu garumā, taču, lai tās rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie ES klimata mērķi un vienlaikus tautsaimniecība nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus, attiecīgu lēmumu izstrādē jāpiedalās politiķiem, ierēdņiem un konkrētajās nozarēs strādājošajiem uzņēmējiem.

Identificē nozares, kuras jutīs visvairāk

“Pašlaik notiek to nozaru, kuras ietekmēs jaunā ES vides politika, identificēšana. Šajā procesā ir iesaistītas vairākas ministrijas, un tajā arī tiks identificētas tās nozares, kurām būs jāsaņem vislielākais sitiens,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs. Viņaprāt, vislielāko pārmaiņu priekšā atrodas transports un zemkopība, kas ir atbildīgas par lielu daļu no siltumnīcu gāzu emisijām. “Tā ir horizontāla pārmaiņa, kura skars visus, izaicinājumu ir daudz, un tos visus nofiksēt nav iespējams. Piemēram, gājām Zaļā kursa virzienā, domājām zaļas domas, bet atnāca Covid-19, un mēs apkraujamies ar plastmasas iepakojumu,” tā G. Zamurs.Viņš atzīst, ka šajā kontekstā ir jāsaprot, cik preces un pakalpojumi maksās. “Visiem pārvadājumiem būs jāizmanto zaļāks transports un arī jābrauc būs mazāk. Preču ražošana lielos attālumos no patērētājiem un to atvešana nozīmē, ka par to ievešanu ES būs jāmaksā, lai nekropļotu konkurenci ar tiem, kuri ražo zaļāk ES,” tā G. Zamurs. Tas nozīmēs CO2 emisijas nodokli preču ievešanai ES. Protams, pašlaik nav zināms, kad tāds tiks ieviests. “Tuvāko gadu laikā sapratīsim, kad un kā tas notiks,” uzsver G. Zamurs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana - veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības priekšnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā.

Konferences laiks: 11.00 – 17.30

Skaties pilnekrānā šeit.

Programma:

11.00 – 11.15 Konferences atklāšana

Irīna Pilvere, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Dr.silv. Linards Sisenis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāns Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs

1. SESIJA | EIROPAS SAVIENĪBAS JAUNĀ VIDES POLITIKA – TĀS ĪSTENOŠANAS OPTIMĀLĀKIE RISINĀJUMI

11.15 – 11.40 Jaunā Eiropas Savienības vides politika un Latvijas zemes izmantošanas nozaru izaugsmes prognozes

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas valsts meži netiks privatizēti

Arvīds Ozols, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējuši dažādi viedokļi gan par AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pārvaldi, gan tālāko nākotni, gan Valsts meža dienesta vadības maiņu.

Kā Zemkopības ministrijas (ZM), kas ir LVM akciju turētājs, Meža departamenta vadītājs varu skaidri un droši teikt: LVM nav plānots privatizēt, LVM ir un būs stratēģiski nozīmīgs uzņēmums valsts, tātad visas Latvijas sabiedrības, īpašumā.

Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, sākot zemes reformu Latvijā, Saeima nolēma, ka Latvijas vēsturiskie valsts meži paliek valsts īpašums un tie nav privatizējami. Šis princips tika nostiprināts likumā. 1999. gadā šā valsts īpašuma apsaimniekošanai un aizsardzībai tika nodibināta LVM. Saeima arī noteica, ka šī akciju sabiedrība nav privatizējama un tās akcijas nav atsavināmas. Ir izveidota skaidra sistēma, kur valsts mežus – visas sabiedrības neprivatizējamu īpašumu – apsaimnieko valstij piederoša, neprivatizējama akciju sabiedrība un peļņa no šī īpašuma apsaimniekošanas arī ir valsts īpašums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Jāizstrādā sava pozīcija, un tā jāaizstāv visos līmeņos

Māris Ķirsons, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #49

DB, 07.12.2021

Dalies ar šo rakstu

Kopš deviņdesmitajiem gadiem Latvija ir piedzīvojusi milzīgu progresu, kā rezultātā mūsu biznesa vide ir kļuvusi pārskatāmāka, paredzamāka un investoriem pievilcīgāka.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (AmCham) prezidents un SIA Mikrotīkls valdes priekšsēdētājs Džons Martins Tallijs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7. decembra numurā:

  • Statistika - saistība starp energoresursu cenu un nodokļu ieņēmumiem.
  • Tēma - OIK mazināšana glābs no elektroenerģijas cenu pieauguma?
  • Finanses - Saglabājas tekošā konta deficīts. Vai satraukties?
  • Krīzes vadība - Turcijai draud hiperinflācija.
  • Tendences - Inflācija atpakaļ neskatās; federālās rezerves atmet tās pārejamību.
  • Aktuāli - Vai tiesai būtu jānošķir šaubīga un tīra nauda konfiskācijas lietās?
  • Darbaspēks - Pēdējā laikā līdz ar pandēmiju Rietumvalstīs arvien izteiktāka kļuvusi tendence, ka darbinieki bariem pamet savas iepriekšējās darbavietas.
  • Portrets - SIA Intrum ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.
  • DB konferences - Valdībai savā pārziņā jāpatur meža politika Latvijā.
  • Brīvdienu ceļvedis - Asnate Avotniece, uzņēmēja, Abgunstes muižas saimniece.

Abonēt ir ērtāk: https://www.dbhub.lv/abone

Meklē arī preses tirdzniecības vietās vai lasi elektroniski: https://www.dbhub.lv/eavize

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mežsaimnieks biedri augustā pārdevuši kokmateriālus par vairāk nekā miljonu eiro

Db.lv, 23.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot šīs vasaras koksnes tirgus situāciju, meža īpašnieku kooperatīva "Mežsaimnieks" biedri, kopā realizējot kokmateriālus, pirmo reizi kooperatīva pastāvēšanas vēsturē pārsnieguši miljona eiro ienākumus (1 020 557 eiro) viena mēneša ietvaros.

Kooperatīva mērķis ir īstenot biedru meža īpašumu ekonomiski izdevīgu apsaimniekošanu, kas sākas ar kvalitatīva meža izaudzēšanu, organizējot mežkopības darbus, un turpinās ar krājas kopšanas cirtēm un atjaunošanas cirtēm. Kooperatīvā stiprā puse ir spēja strauji reaģēt un saviem biedriem ieteikt, kā savā labā izmantot koksnes tirgus jeb spot market situāciju.

Šovasar kooperatīvs savus biedrus aicināja pirmkārt izvēlēties skujkoku cirsmas, jo pieprasījums pēc skujkoku apaļkokiem bija neraksturīgi augsts. Vienlaicīgi biedriem tika ieteikts cirsmas ar bērzu kā dominējošu sugu atlikt uz rudeni, kad kooperatīva koksnes tirdzniecības daļas vadītājs un valdes loceklis Mārcis Saklaurs prognozēja cenu kāpumu, kas šobrīd arī ir noticis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks SIA "SG Capital Partners AIFP" ("SG Capital") izveidojis "Meža fondu" 53 miljonu eiro apmērā, informē kompānijā.

Fonda galvenais fokuss būs ilgtspējīgi meža zemju ieguldījumi Latvijā, taču fonds apsvērs ieguldījumus arī Lietuvas un Igaunijas tirgū.

Fonda sākotnējais apmērs būs 53 miljoni eiro, bet to pakāpeniski plānots palielināt līdz 100 miljoniem eiro, piesaistot jaunus investorus un ārējo finansējumu. Šobrīd fonda investoru vidū ir bankas "Citadele" grupas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "CBL Asset Management", kā arī SEB un "Swedbank" pārvaldītie pensiju plāni.

Investēs vairāk nekā 30 miljonus eiro ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstībā Latvijā 

SEB Investment Management, kas pārvalda pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrājumus, ieguldīs...

Uzņēmumā norāda, ka, ņemot vērā, ka regulējums ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas jomā Eiropā ir izstrādes stadijā un tuvākajos gados ir sagaidāmas būtiskas izmaiņas, fondam būs svarīgi savlaicīgi pielāgoties arvien augošajām un mainīgajām prasībām.

"Ideja par meža fonda izveidi mums radās pirms daudziem gadiem, un mēs esam priecīgi, ka ar investoru un arī valsts institūciju atbalstu šo ideju ir izdevies sekmīgi realizēt. Laikā, kad ikdienā vienlaicīgi saskaramies gan ar ievērojamu inflācijas kāpumu, gan zemām procentu likmēm un virzību uz "zaļo kursu" un ilgtspēju, meža investīcijām ir īpaša loma, nodrošinot stabilu, ilgtspējīgu un no inflācijas pasargātu ilgtermiņa ieguldījumu pensiju plānu ieguldītājiem," min "SG Capital" valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2021.gada septembra beigās reģistrēja divus "SG Capital" nodibinātos slēgtos alternatīvo ieguldījumu fondus - "SG Capital Partners Fund 2" un "SG Capital Partners Sustainable Forest and Land Fund I".

"SG Capital" ir 2015.gadā izveidots Latvijā licencēts alternatīvo Ieguldījumu fondu pārvaldnieks.

Bez ilgtspējīga meža un zemes fonda "SG Capital" pārvalda arī 150 miljonu eiro komerciālā nekustamā īpašuma fondu "SG Capital Partners Fund I", kura lielākie īpašumi ir biroju centrs "Skanstes City" Rīgā un "Nordo" loģistikas parks Dreiliņos. "SG Capital" partneri ir Švarcs un Pēteris Grieze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mežā uzkrātās koksnes apjoms pieaug trīs reizes straujāk nekā mežu platības

Māris Ķirsons, 13.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 20 gadu laikā būtiski – par 136 milj. – pieaugusi ne tikai koksnes krāja mežaudzēs, bet arī to kopējais apjoms par vairāk nekā 0,37 milj. ha, bet ciršanas apjomi pēdējos gados nostabilizējušies 13 milj. m3 apmērā.

To liecina Zemkopības ministrijas mājaslapā esošā Valsts meža dienesta (līdz 2008. gadam) Meža resursu monitoringa dati uz kārtējā gada 1. janvāri. Jāatgādina, ka 1921. gadā mežu platība Latvijā bija vien 1820 tūkst. ha, bet 2022. gadā tā sasniedza 3298,8 tūkst. ha, un tas nozīmē, ka 100 gadu laikā meža platība ir teju vai dubultojusies.

Meža izplešanās notiek gan dabiskā ceļā, kad meži agresīvi aizņem brīvās – neapsaimniekotās zemes, gan arī cilvēku mērķtiecīga darba – apmežojot neauglīgās un lauksaimniecībā neizmantojamās zemes – rezultātā. Šobrīd Latvijā izplatītākās ir bērza audzes (27% no mežaudžu platības), kam seko priedes (26%) un egles (19%) audzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas valsts meži (LVM) padome ārkārtas sēdē par jauno uzņēmuma valdes priekšsēdētāju iecēla līdzšinējo LVM valdes locekli Arni Melni, kurš uzņēmuma vadībā strādā kopš tā dibināšanas 1999. gadā.

Jāatgādina, ka ilggadējais LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks atstāj savu amatu no šā gada 31. decembrī un turpmāk strādās par kooperatīvās sabiedrības Latraps valdes priekšsēdētāju.

Līdz šim A. Melnis ieņēma LVM valdes locekļa amatu un, strādājot uzņēmuma vadībā, bijis arī LVM valdes priekšsēdētāja vietnieks un viceprezidents.

Savu karjeru mežsaimniecības nozarē A. Melnis sāka vēl 1980. gadu sākumā, strādājot vispirms Ogres MRS (mežrūpniecības saimniecība), bet vēlāk – Saldus MRS. No 1991. gada līdz 1997. gadam A. Melnis bija SIA “Silva" izpilddirektors, vēlāk divus gadus strādāja par valsts galveno virsmežzini Valsts meža dienestā, savukārt 1999. gadā – sāka savas profesionālās gaitas LVM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares produkcijas importa apturēšana no Krievijas un Baltkrievijas mainīs koksnes produkcijas tirgu ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā, saasinās konkurences cīņu starp dažādiem tās patērētājiem, un, ja nesaruks patēriņš, tad, visticamāk, šīs nozares produktu cenas pieaugs.

Tādu iespējamo nākotnes scenāriju iezīmē Latvijas lielākās eksporta ienākumus ģenerējošās nozares organizāciju vadītāji un uzņēmēji.

“Pašlaik ir pāragri vērtēt situāciju, kāda radīsies, izslēdzot no spēles Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes koksnes un citus produktus,” ar secinājumiem nesteigties iesaka Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka pašlaik vairāk valda emocijas un solidaritāte ar Ukrainu. “Meža nozares uzņēmumi jau ziedojuši milzīgas summas Ukrainas atbalstam: vienu miljonu eiro SIA Gaujas koks, Stiga RM 250 tūkst. eiro, vēl vairākas kompānijas desmitiem tūkstošus eiro, AS Latvijas Finieris un RSEZ SIA Verems par katru Latvijā nopirkto finierkluču m3 ziedos 5 eiro un atbalstīs Ukrainu arī visādos citādos veidos,” tā K. Klauss Viņš nenoliedz, ka Latvijas meža nozare un kopumā visi patērētāji Eiropā agrāk vai vēlāk izjutīs Krievijas un Baltkrievijas meža nozares produkcijas trūkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: ES jaunās vides politikas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību

Māris Ķirsons, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu, pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču, tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātu nozarē un ar to saistītajās sfērās.

To rāda Dienas Bizness sadarbībā ar ar portālu zemeunvalsts.lv diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un iespējām Latvijas tautsaimniecībai.

Pārkārtošanās notiks daudzu gadu garumā, taču lai tās rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie ES klimata mērķi un vienlaikus tautsaimniecība nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus attiecīgu lēmumu izstrādē jāpiedalās politiķiem.

Diskusijas dalībnieki Gatis Zamurs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs, Dagnis Dubrovskis, mežzinātņu doktors, Jānis Eglīts, Zemkopības ministra Kaspara Gerharda biroja vadītājs. Diskusiju vada Māris Ķirsons, “Dienas Bizness” žurnālists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži iecelta jauna padome — Kaspars Ozoliņš, Rinalds Muciņš, Aivars Tauriņš un Edmunds Beļskis.

LVM padomes priekšsēdētājs turpmāk būs Edmunds Beļskis, padomes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Tauriņš.

Līdz šim LVM padomes priekšsēdētāja pienākumus pildīja Jurģis Jansons, viņa vietnieks bija Arnis Muižnieks, savukārt kā padomes locekļi strādāja Irina Pilvere, Mārtiņs Gaigals un Elmārs Švēde.

LVM ir lielākais mežsaimniecības uzņēmums, kura aktīvu kopsumma 2020. gadā sasniedza 563.3 milj. eiro – salīdzinājumam 2018. gadā tā bija 466.1 milj. eiro. Pērn LVN strādāja ar 349.7 milj. eiro lielu neto apgrozījumu 62,3 milj., eiro lielu peļņu. LVM kopējie maksājumi valsts budžetā 2020. gadā sasniedza 79.83 milj. eiro.

LVM pārvalda un apsaimnieko 1,62 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,59 miljonus hektāru meža zemes. Saskaņā ar 2010. gadā apstiprināto LVM stratēģiju kā dabas aizsardzības teritorijas tiek apsaimniekoti 0,32 miljoni hektāru jeb 20% no visu LVM valdījumā esošo zemju kopplatības, tai skaitā 0,24 miljoni hektāru ir meža platības. Saimnieciskā darbība ar mērķi ražot augstvērtīgu koksni tiek plānota 1,17 miljonos hektāru meža, no tiem 0,19 miljoni hektāru tiek apsaimniekoti ar papildus nosacījumiem vides aizsardzībai, rekreācijai un vides izziņai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Darba laika pagarināšana atsevišķiem ēdinātājiem bija izdzīvošanas jautājums

LETA, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības pieņemtais lēmums, kas sabiedriskās ēdināšanas nozares uzņēmumiem ļaus strādāt ilgāk, ir vērtējams atzinīgi un dažiem ēdinātājiem tas bija izdzīvošanas jautājums, pauda restorānu "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.

Viņš atzina, ka patlaban valdība nozarei vairāk nāk pretim nekā tas bija pavasarī, un arī otrdienas lēmumi, kas skar ēdinātājus, vērtējami atzinīgi. "Mēs kā nozare bijām izpildījuši mājasdarbu - ievērojām visas prasības un nosacījumus. Arī vakcinācijas aptvere nozarē ir sasniegta vairāk nekā 95%. Tagad solis tika sperts no valdības," sacīja Bērziņš un piebilda, ka arī no "Vairāk saules" teju 300 darbiniekiem bez sertifikāta ir tikai viens.

Pēc viņa teiktā, daudziem ēdināšanas nozarē strādājošajiem restorāniem šis divu stundu darba laika pagarinājums - no līdzšinējiem plkst.21 līdz plkst.23 - esot bijis "izdzīvošanas jautājums".

Tāpat Bērziņš pauda atzinību lēmumam palielināt atļauto apmeklētāju skaitu pie viena galdiņa līdz desmit, uzsverot, ka restorānu apmeklējums nav tikai jautājums par paēšanu, bet arī socializēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā ceturksnī koksnes cena Latvijā atgriezusies 2021.gada vasaras līmenī, kad priedes un egles cenas jau bija sasniegušas vēsturiski augstāko punktu, liecina meža izsoļu sistēmas Latvijā "E-silva" apkopotā informācija.

Pirmajā ceturksnī skujukoku zāģbaļķu cena palielinājusies par 21 eiro kubikmetrā, salīdzinot ar 2021.gada ceturto ceturksni. Cenu kāpums novērojams arī bērza koksnei, lai arī gada pirmais ceturksnis nav tās sezona. Straujais kāpums cieši saistīts ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju.

Izsoļu platformas pārstāvji informē, ka, neskatoties uz to, ka apaļkoku iepirkumu cenas pirmā ceturkšņa otrajā pusē bija zemākas nekā faktiskā cirsmas vērtība, koksne tika pārdota par prognozēto cenu, kas ir izsoles priekšrocība, un tādēļ mežu īpašnieki Latvijā bija ieguvēji. "E-silva" eksperti secina, ka koksnes izstrādātāju un pārstrādātāju rīcība norāda uz to, ka cenas kritums šobrīd netiek gaidīts, tomēr jebkādas prognozes izteikt ir pāragri, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un tās neprognozējamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas

Guntars Gūte, Diena, 03.05.2022

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Klauss: Izaicinājums būs atrast piegādātājus dažiem Latvijā neražotiem produktiem

LETA, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar sankciju ieviešanu pret Krieviju un Baltkrieviju, Latvijas kokrūpniecības nozarei izaicinājums būs atrast jaunus piegādātājus dažiem produktiem, kas Latvijā netiek ražoti, atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) vadītājs Kristaps Klauss.

Vienlaikus Klauss uzsvēra, ka situācijā, kad Ukraina cīnās ne tikai par savu neatkarību, bet arī sargā mūsējo, būtu nevietā sūkstīties par zaudējumiem, kas radīsies no ekonomisko attiecību saraušanas ar Krieviju un Baltkrieviju.

"Meža nozare atbalsta stingras sankcijas pret agresoriem Krieviju un Baltkrieviju, lai arī tās ietekmēs mūsu pašu biznesu," atzīmēja Klauss.

Pēc viņa teiktā, Baltkrievijā un Krievijā lielos apjomos Latvijas meža nozare līdz šim pirka izejvielu - dēļus, plātnes, ķīmiju un tamlīdzīgi. Daļu no importa produktiem Latvijā neražo, un būs izaicinājumi atrast citus piegādātājus.

Tajā pašā laikā skujkoka dēļus, ko Latvijas mēbeļu un koka māju ražotāji pirka kaimiņvalstīs, jo tas bija izdevīgāk, ir iespējams nopirkt Latvijā pie vietējā ražotāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumi liecina, ka Latvijā cilvēki joprojām ir iecietīgi pret kontrabandas preču iegādi un pēdējā gada laikā šī tolerance pat ir pieaugusi – turpat trešdaļa, jeb 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu.

Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies 2019. gadā 26%, bet pērn 28% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmo kontrabandas preču pirkšanu. Eksperti to skaidro ar kopējo sabiedrības noskaņojumu COVID-19 pandēmijas ietekmē.

Vienlaikus arī šogad pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri nav pirkuši kontrabandas preces, – to atzīst 77% aptaujāto, salīdzinot ar 72% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu). Savukārt to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ir palicis nemainīgs – 36% aptaujāto tāpat kā pērn norāda, ka nepieciešamības gadījumā zinātu, kur tās nopirkt.

Nodokļu eksperti uzsver: akcizēto preču kontrabandas apjomi ir tieši saistīti ar nodokļu politiku – lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, tomēr nosakot nodokļu likmes, ir jāņem vērā virkne faktoru – piemēram, šo preču cenas kaimiņvalstīs (ko ietekmē konkrēto valstu nodokļu politika), iedzīvotāju pirktspēja, kā arī tiesībsargājošo institūciju, kas cīnās ar kontrabandu, kapacitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru