Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan uzņēmējdarbību, gan iedzīvotāju patēriņu.

Neraugoties uz to, ka inflācija joprojām ir augstāka nekā vidēji Eiropā, algu kāpums Latvijā bijis straujāks, un iedzīvotāju pirktspēja ir uzlabojusies. Tomēr līdzās pozitīvajām tendencēm saglabājas arī izaicinājumi, kas var ietekmēt turpmāko attīstības tempu.

Ekonomikas izaugsme pēc ilgstošas stagnācijas

Pēc ilgstošas lejupslīdes un stagnācijas, kas sākās 2021. gadā, šī gada pirmajos divos ce-turkšņos Latvijas ekonomika sāka uzrādīt izaugsmi. Analizējot datus pa sektoriem, redzams, ka pieaugumu kopš 2024. gada sākuma pret šī gada vidu uzrādījuši gandrīz visi sektori. Atguvusies ražošana un to lielā mērā ietekmējis gan eksporta, gan vietējā tirgus pieprasījums. Iz-augsme vērojama arī finanšu un citu pakalpojumu sektoros, kā arī vienā no svarīgākajām Latvijas nozarēm – mežsaimniecībā. Turpretī ievērojams kritums bijis ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, nedaudz arī nekustamo īpašumu nozarē, mazāk tirdzniecībā, transportā un tūrismā.

Nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, paredz valdības pirmdien atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

FM informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.

Preses konferencē pēc valdības sēdes pirmdien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka, "atbalstot budžeta rāmi, valdība spērusi platu soli uz 2026.gada valsts budžeta pieņemšanu".

Ministrs norādīja, ka, plānojot izdevumus prioritārajiem pasākumiem, ņemtas vērā diezgan konservatīvas izaugsmes prognozes ap 2% gadā. Vienlaikus Ašeradens vērsa uzmanību, ka apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā pārsniedza 10%, vidējā bruto alga drīzumā varētu pārsniegt 2000 eiro, kā arī "atdzīvojusies" kreditēšana, kas liek domāt, ka izaugsmes prognozes varētu būt arī labākas.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), "restartējot" savas valdības darbu, nolēmusi nomainīt un pieprasījusi satiksmes ministra Kaspara Briškena (P), izglītības ministres Andas Čakšas (JV) un labklājības ministra Ulda Auguļa (ZZS) atkāpšanos.

Runājot par ministriem, kuriem būs amats jāpamet, Siliņa sacīja, ka pēc sarunām, kuras aizvadījusi ar visiem ministriem, secinājusi, ka ir vajadzīgi jauni līderi. Viņa norādīja, ka izsaka pateicību līdzšinējiem ministriem par darbu.

Nākamajiem ministriem nepieciešams "svaigs skatījums" uz nozari, lai tiktu galā ar to izaicinājumiem, sacīja premjere.

Siliņa ir aicinājusi koalīcijas partnerus deleģēt jaunus ministrus.

Viņa arī norādīja, ka ar ministru nominēšanu kavēties nevar un jauni ministri amatos būtu jāapstiprina jau nākamajā Saeimas sēdē.

Siliņa preses konferencē norādīja uz nākotnes izaicinājumiem, sakot, ka pašlaik nepieciešams stiprināt sadarbību drošības jomā ar vairākām Eiropas valstīm, veicinot arī Latvijas individuālās aizsardzības spējas.

Viena no Latvijas premjerministres Evikas Siliņas šā gada martā izsludinātajām valdības restarta prioritātēm bija - mazināt birokrātiju par 25% procentiem. Atbalstāmi, taču vai arī šoreiz tas iezīmēs kārtējo kampaņveidīgi uzliesmojušo cīņu ar birokrātiju, vai tomēr novedīs pie taustāma rezultāta?

Premjerministres Evikas Siliņas izvirzītais mērķis mazināt birokrātiju par 25% ir apsveicams, taču šobrīd tas draud palikt vēl viens skaļš lozungs bez reālas ietekmes.

Birokrātijas mazināšana kā valdības prioritāte nav nekas jauns. “Mazināt birokrātiju vismaz par 25%” (Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2008.-2013. gadam), “viens iekšā, viens ārā” (Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam), “vienas pieturas aģentūras princips” (Nacionālais attīstības plāns 2020 un teju katras valdības rīcības plāni), “nulles birokrātija” (Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.-2027.gadam), dažādas platformas sabiedrības ziņošanai par administratīvo slogu (vietne mazaksslogs.gov.lv - kura gan pēc pieminējuma 2025.gada 26.marta “Kas notiek Latvijā” raidījumā ir kļuvusi neaktīva, aplikācija “Futbols”), “dubultās informācijas sniegšanas” izskaušana (Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2008.-2013. gadam), “domāšanas maiņa”, “zaļie koridori” (to apjoms ir grūti izsekojams) - tie visi ir termini, kas kampaņveidīgi parādījušies valdību dienas kārtībās, valsts attīstības politikās un valdības deklarācijās iekļautos birokrātijas mazināšanas plānos. Līdz šim veikti neskaitāmi pētījumi un analīzes par sloga ietekmi un iespējām to mazināt, tomēr katra jaunā plānošanas cikla sākumā secinājumi ir vieni un tie paši - pārregulēšana turpinās, birokrātija tikai aug un tās mazināšana ir jāizvirza par prioritāti nākamajam plānošanas periodā.

Valdība otrdien atbalstīja Rīcības plānu Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027.gadam, kura īstenošanai plānots izlietot vairāk nekā 640 miljonus eiro.

Plānā minēti būtiskākie izaicinājumi, kurus nepieciešams risināt austrumu pierobežā Krievijas īstenotā kara pret Ukrainu ietekmē, un tie ir kopīgi ar citām Krievijas un Baltkrievijas robežvalstīm Eiropas Savienībā. Tostarp pastiprinās jau esošā nelabvēlīgā ekonomiskā situācija, rodas grūtības saglabāt uzņēmējdarbības aktivitāti, piemēram, mazos un vidējos uzņēmumus.

Kā izaicinājums minēta negatīvā ietekme uz iedzīvotāju drošības sajūtu un paaugstināta sociālā spriedze, līdz ar to nepieciešamība stiprināt sabiedrības noturību un sagatavotību.

Minēta arī negatīvā ietekme uz potenciālajām investīciju plūsmām, traucēti transporta koridori, pārtrauktas tūristu plūsmas.

Nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

FM informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.

Nacionālās trīspusējās padomes sēdē piektdien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka nākamā gada budžets ir "absolūts drošības budžets" un ir spēts nodrošināt nepieciešamo finansējumu valsts aizsardzības spēju stiprināšanai, virzoties uz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ašeradens pēc sēdes žurnālistiem skaidroja, ka aizsardzības resoram ir iedots nepieciešamais resurss 5% apmērā, un nu Aizsardzības ministrijas ziņā ir tas, kā tas tiks izmantots, jo situācija nozarē mainās ļoti strauji.

Valsts kontroles (VK) veiktā revīzija par valsts pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai ir bijusi ļoti vāja un pavirša, intervijā Latvijas Radio vērtēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš atzīmēja, ka gan pētnieku, gan Centrālās statistikas pārvaldes dati norāda uz konsekventu ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanos, kas ir sistēmiska un rūpīga Finanšu ministrijas (FM), valdības un visas sabiedrības darba rezultāts, taču VK revidenti to nav ņēmuši vērā, kā rezultātā revīzijā neesot "neviena laba vārda, viss ir slikti".

Ministrs uzskaitīja dažādus valsts veiktos pasākumus cīņai ar ēnu ekonomiku un uzsvēra, ka FM un Valsts ieņēmum dienests (VID) strādā ciešā sadarbībā ar nozarēm. Piemēram, būvniecības nozare neizrādot tik lielu vēlmi sadarboties kā medicīnas nozare, kur ēnu ekonomika slēpjas skaistumkopšanā.

"Šinī gadījumā ir pirmā reize, kad es konsekventi nepiekrītu šiem slēdzieniem [VK revīzijai]. Mēs tiešām strādājam. To spēku ir ļoti maz - četri vai pieci cilvēki FM. Protams, ir VID un Finanšu policija, kas strādā, un to darbība vispār šajā revīzijā netika apskatīta," sacīja politiķis.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir gatavas atbalstīt valdības "restarta" plānu, ja publiskā sektora tēriņu mazināšanas solījumiem sekos arī darbi, informē šo organizāciju pārstāvji.

Organizācijas ir gatavas gan atbalstīt plānus, kas ir vērsti uz publiskā sektora tēriņu un birokrātijas mazināšanu, gan arī iesaistīties ar rekomendācijām un idejām, ja tam būs skaidri izmērāmi mērķi, tostarp publiskās pārvaldes tēriņu samazināšana par 5%, pārvirzot tos aizsardzībai un ģimeņu atbalstam.

"Tam ir jābūt kopīgam valdības lēmumam. Griezt tēriņus izlēmīgi, griezt laikus un novirzīt naudu aizsardzībai ir atbildīga rīcība," uzsver LDDK prezidents Andris Bite.

Viņš arī norāda, ka svarīgi ir saprast, ka vairs nav laika birokrātiskām procedūrām. "Tagad ir svarīga skaidra un nepārprotama apņemšanās mazināt nelietderīgus tēriņus un novirzīt tos aizsardzībai," sacīja Bite.

Vairākās ministrijās būs jauni parlamentārie sekretāri, daļu no viņiem rotējot, otrdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa atzīmēja, ka šādas otrā politiskā līmeņa izmaiņas, viņasprāt, ir ļoti būtiskas, lai ienestu "jaunu elpu", jauna veida politisko cilvēkresursu valdības politiskajā darbā.

Līdztekus premjere pauda, ka vairāk jaunumi "valdības restartā" nav gaidāmi.

Siliņa norādīja, ka premjeres parlamentārā sekretāre turpmāk būs līdzšinējā Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāre Karīna Ploka.

Savukārt FM parlamentārais sekretārs turpmāk būs Valmieras novada domes deputāts Jānis Upenieks (JV).

Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāre būs līdzšinējā Siliņas parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa.

Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs būs līdzšinējais VM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (JV).

Fiskālā politika tuvākajos gados būs jāīsteno tā, lai valsts parāds nepārsniegtu 55% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ceturtdien Saeimas ārkārtas sēdē par Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada progresa ziņojumu sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs deputātus informēja, ka pagājušā gada nogalē valsts parāds sasniedzis 19 miljardus eiro jeb 47% no IKP. Saskaņā ar šī brīža Finanšu ministrijas prognozēm nākamajos trīs gados valsts parāds pieaugs līdz 53% no IKP.

"Šīs ir satraucošas ziņas," teica Ašeradens.

Finanšu ministrs norādīja, ka vienlaikus valstī jānodrošina aizsardzības vajadzības un ekonomikas izaugsme. Pēc Ašeradena teiktā, valsts parāds jāuztur 50% līmenī no IKP, jo papildus valsts uztur likviditātes rezervi 3-4% apmērā no IKP, lai nodrošinātu neatliekamās vajadzības.

Lai pārvarētu nākamo neplānoto krīzes periodu, ievērojot Eiropas Savienības (ES) noteikto parādu līmeni zem 60% no IKP, Latvijai pašlaik valsts parāds ir jāuztur 50% robežās.

Valdību veidojošo partiju Saeimas frakcijas vēlas tikšanos ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjiem, lai apspriestu piedāvāto memorandu birokrātijas mazināšanai, pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

LDDK un LTRK piedāvājums esot pārrunāts koalīcijas partiju valdēs, taču ir svarīgi to skatīt arī Saeimas frakcijās, jo deputāti ir tie, kuri par to lems, teica premjerministre.

Pēc Siliņas vārdiem, deputāti vēlas iepazīties ar piedāvājuma galveno ideju, jo tajā ir "gana lieli" tēriņu griešanas pasākumi.

"Mēs gribam saprast, vai mēs varam vienoties, ka esam uz vienas lapas, lai katrs neiet savā virzienā," izteicās Ministru prezidente, "ir svarīgi šajā brīdī atrast papildus līdzekļus aizsardzībai un drošībai un efektivizēt valsts pārvaldi."

Kā ziņots, Siliņa izdevusi rezolūciju par darba grupas izveidi birokrātijas mazināšanai.

LTRK un LDDK solījušas atbalstīt valdības "restarta" plānu, ja publiskā sektora tēriņu mazināšanas solījumiem sekos arī darbi. LTRK un LDDK pārstāvji norāda, ka organizācijas ir gatavas gan atbalstīt plānus, kas ir vērsti uz publiskā sektora tēriņu un birokrātijas mazināšanu, gan arī iesaistīties ar rekomendācijām un idejām, ja tam būs skaidri izmērāmi mērķi, tostarp publiskās pārvaldes tēriņu samazināšana par 5%, pārvirzot tos aizsardzībai un ģimeņu atbalstam.

Neskatoties uz vairāku valdību pausto apņemšanos attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, realitātē joprojām valda stagnācija.

Pirms gada valdībā tika izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Pēc attiecīgās valdības sēdes 9. aprīlī Finanšu ministrija valdībai piedāvājusi pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā. Pavisam nesen notika Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums, kurā diemžēl būtībā tika secināts, ka nekāds progress šajā jomā nav manāms. Turklāt interesanti – atšķirībā no iepriekšējā gada pasākuma, kad forumā ar savā ziņā dedzīgām un daudzsološām uzrunām par kapitāla tirgus strauju attīstību uzstājās virkne Ministru kabineta locekļu, šogad valdības amatpersonu interese par pasākumu nebija nekāda. Vai iemesls tam ir fakts, ka ministriem īsti nebija, ko teikt auditorijai, vai arī viņu iespējama aizņemtība tajā dienā, paliek atvērts jautājums.

Publiskais sektors varētu ietaupīt 850 miljonus eiro gadā, samazinot izdevumus par 5%, ceturtdien, parakstot deklarāciju par sadarbību valdības izdevumu samazināšanā, sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Ceturtdien četras uzņēmēju organizācijas - LDDK, Finanšu nozares asociācija (FNA), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) - parakstīja deklarāciju, kurā apņēmas sadarboties un sniegt Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) redzējumu par darāmo valdības izdevumu samazināšanā.

LDDK norāda, ka 850 miljoni eiro ir minimālā summa, kādu jāspēj ietaupīt publiskā sektora izdevumos, veidojot nākamā gada budžetu, pie kura izstrādes darbs sāksies martā.

Gorkšs sacīja, ka šobrīd publiskais sektors dzīvo pāri saviem līdzekļiem, līdz ar to LDDK ir rosinājusi valdības izdevumu samazinājumu vismaz 5% apmērā, pārskatot ne tikai prioritāšu budžetus, bet arī pamatbudžeta pozīcijas.

Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs Renoberg Estate uzsācis vērienīgu sešu vēsturisku daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku kvartāla “Stefan's Houses” renovāciju Brīvības un Tallinas ielas stūrī.

Renovācijas rezultātā nākamo 3 gadu laikā kvartāls iegūs mūsdienīgu funkcionalitāti un estētiku, vienlaikus saglabājot tā kultūrvēsturisko nozīmi. Kopējās investīcijas projektā veido 5,1 miljonus eiro.

Kvartāla Brīvības ielā 128 un Tallinas ielā 26 ar sešām dzīvojamā ēkām, atjaunošanas laikā paredzēts saglabāt autentiskās arhitektūras iezīmes, vienlaikus pilnībā rekonstruējot ēkas modernam dzīvesveida un mūsdienīgām centra iedzīvotāju vajadzībām. Projekta gaitā ēku kompleksā plānots izveidot mūsdienīgus 67 dzīvokļus, saglabājot ēku oriģinālās detaļas un arhitektonisko šarmu. Kopējā atjaunojamā platība ir 3132 kvadrātmetri. Atjaunošanas darbi paredz fasāžu restaurāciju, inženierkomunikāciju modernizēšanu, iekšpagalmu labiekārtošanu un autostāvvietu izveidošanu, kā arī fasādes apgaismojuma uzstādīšanu, kas izcels ēku arī diennakts tumšajā laikā.

Latvijas ekonomikā ir neizmantots potenciāls, kuru iespējams realizēt ar dažām valsts līmeņa reformām, kuras rastu tiešu atbalstu iedzīvotājos. Rezultāts - ap 13 tūkstošiem jaunu darbavietu un 136 miljoni papildu nodokļu ieņēmumos.

Pie šādiem secinājumiem nonākuši Bankas Citadele analītiķi, pētījot Centrālās statistikas pārvaldes datus, veicot iedzīvotāju aptauju un veicot savus aprēķinus.

Iedzīvotāju griba ir zināma

Bankas Citadele veiktās aptaujas dati (aptaujas izpildītājs Norstat) parāda, ka Latvijas iedzīvotāji apzinās, kas visvairāk nepieciešams ekonomikas izaugsmei. 21% iedzīvotāju par galveno nosacījumu izvirza nodokļu un normatīvā regulējuma reformu, bet 20% – birokrātijas mazināšanu. Kopumā tas nozīmē, ka 41% sabiedrības sagaida uzņēmējdarbībai draudzīgāku un prognozējamāku vidi, kas ļautu uzņēmumiem strādāt efektīvāk un paplašināt darbību Latvijā. Nodokļu reformas nepieciešamība, ko pauž sabiedrība, ir galvenā cilvēku rūpe, un te ir būtiski ņemt vērā faktu, ka tieši pārtikas inflācija veido galveno komponentu kopējā inflācijas izaugsmē. Proti, cilvēki skaidri redz saikni starp saviem tēriņiem ikdienā un nepieciešamajām izmaiņām. Nozīmīgi, ka sabiedrība ekonomiskās izaugsmes veicināšanai redz arī investīciju piesaisti infrastruktūrai, uzņēmējdarbības atbalstu, kas kopumā veido 24% no atbildēm. Visumā Bankas Citadele aptaujas rezultāti parāda, ka sabiedrība ir gatava reformām un vēlas līdzdarboties saprātīgu reformu realizācijā.

Ārkārtīgi lielā ģeopolitiskā nenoteiktība un tirdzniecības kari var būtiski palēnināt globālās ekonomikas attīstību, paaugstināt inflāciju un negatīvi ietekmēt fiskālos procesus. Tādēļ Latvijai ir nepieciešams īstenot atbildīgu fiskālo politiku, lai krīzes situācijās varētu izmantot fiskālās sviras, uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Fiskāli strukturālā plāna progresa ziņojumu 2025. - 2028. gadiem norāda Fiskālās disciplīnas padome.

Vienlaikus ir jāmeklē ietaupījumi budžeta izdevumos, jo būs nepieciešami papildu izdevumi aizsardzībai, lai gan tiek prognozēta negatīva fiskālā telpa.

Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kuru ļoti būtiski ietekmē globālie procesi. Gan tarifu kari un tirdzniecības partneru pieprasījuma samazinājums, gan daudzu ES valstu pārmērīgie parāda slogi, gan partnervalstu iekšpolitiskā nestabilitāte, gan ģeopolitiskie draudi ietekmē Latvijas ekonomiku un var pasliktināt tās fiskālo pozīciju, uzsver padome.

Kā norāda padome, 2024. gadā Latvijas ekonomika piedzīvoja seklu recesiju, uzrādot vienu no vājākajiem rezultātiem Eiropas Savienībā – reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 0,4%. Lai gan 2025.gada janvāra dati liecina par izaugsmes atjaunošanos, optimismam šobrīd nav pamata, jo pirmajos divos mēnešos vērojams diezgan būtisks inflācijas kāpums – janvārī tā līmenis bija 3%, bet februārī sasniedza jau 3,7%. Arī citu ekonomisko izaicinājumu netrūkst – ārējā tirdzniecībā turpinās eksporta vājināšanās, bet darba tirgū saglabājas nelīdzsvarotība starp algu pieaugumu un produktivitāti.

Latvijai jāpaātrina atlikušo Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) reformu un investīciju īstenošanas temps, piektdien AF trešā maksājuma saņemšanas pasākumā sacīja Eiropas Komisijas (EK) Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Piektdien Latvijas valsts budžets saņēma AF trešo maksājumu 293 miljonu eiro apmērā. Šis maksājums ir daļa no kopā Latvijai pieejamajiem 1,97 miljardiem eiro. Maksājums veikts pēc tam, kad EK izvērtēja un apstiprināja Latvijas izpildītos 38 AF plānā noteiktos reformu un investīciju rādītājus, kas tika iesniegti izvērtēšanai 2024.gada nogalē. Tādējādi līdz ar trešo maksājumu Latvija kopā budžetā ir saņēmusi jau vairāk nekā 1,1 miljardu eiro jeb aptuveni 55% no kopējā AF piešķīruma.

Dombrovskis pasākumā uzsvēra, ka EK vērtējumā Latvija ir īstenojusi plašu reformu un investīciju kopumu, kas ļauj Latvijai saņemt 293 miljonus eiro. Kā piemērus investīcijām, par kurām tiek veikts trešais maksājums, Dombrovskis minēja industriālo parku izbūvi Daugavpilī, Jelgavā un citur, vairāk nekā 35 000 klēpjdatoru nodrošināšanu skolēniem, aptuveni 450 zemas īres mājokļu būvniecību reģionos un zinātnes konkurētspējas veicināšanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) sola pārstrādāt Jūras aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plāna priekšlikumu, informēja ministra padomniece komunikācijas jautājumos Sabīne Spurķe.

Ņemot vērā iesaistīto pušu, tai skaitā piekrastes zvejnieku un ūdens sporta pārstāvju paustos viedokļus par Dabas aizsardzības plānā ietvertajiem priekšlikumiem aizsargājamām jūras teritorijām un to aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, sabiedriskā apspriešana par Jūras aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plānu ir apturēta.

Līdz ar to šī brīža Dabas aizsardzības plāna priekšlikumi netiks virzīti tālāk un tiks turpināts darbs pie plāna izstrādes.

Kā ziņots, decembra sākumā Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Salacgrīvas birojā notika aizsargājamo jūras teritoriju dabas aizsardzības plāna sabiedriskā apspriešana.

Kā informēja DAP projekta "Life Reef" vadītāja Ilze Sabule, dabas aizsardzības plāna uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības un saimnieciskās darbības intereses, nodrošinot dabas vērtību saglabāšanu, kā arī netraucētu attīstību.

Latvijā izveidotā enerģētikas politikas pārvaldība nenodrošina mērķtiecīgu virzību uz Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) mērķu sasniegšanu un nepiedāvā skaidru risinājumu, kā finansēt nepieciešamos pasākumus, tādējādi valsts riskē nesasniegt plāna mērķus noteiktajā termiņā un arī saņemt Eiropas Savienības (ES) sankcijas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Plāna pasākumu īstenošanai nepieciešamas papildu investīcijas vismaz 13,1 miljarda eiro apmērā, tomēr šobrīd trūkst skaidra plāna un normatīvā ietvara nepieciešamā privātā finansējuma piesaistīšanai atlikušajā plāna īstenošanas termiņā, uzsver revidenti. No minētajiem līdzekļiem šobrīd ir iezīmēti tikai 3,8 miljardi eiro jeb 29,1%.

Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš uzsver, ka valsts budžeta resursi ir ierobežoti, savukārt pašreizējās aktivitātes nerada pārliecību, ka būs iespējams piesaistīt nepieciešamo investīciju apmēru no privātā sektora. Viņš arī atgādina, ja mērķi netiks sasniegti, Latvijai var tikt piemērotas Eiropas Savienības (ES) sankcijas, kas neatbrīvos no saistībām, bet būs kā papildu slogs valsts budžetam.

Valsts kontrole veikusi 2021. gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu uzņēmumā airBaltic. Secinājums: nevienā no uzraudzības līmeņiem – Satiksmes ministrija, airBaltic padome, Ministru kabinets – nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu.

Ministru kabinets nav izveidojis īpašu kārtību ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai, kā to 2021. gadā rosināja Valsts kontrole. Savukārt Satiksmes ministrija nav veikusi būtiskus uzlabojumus kapitālsabiedrības pārvaldībā. Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu steidzami stiprināt valstij piederošo airBaltic kapitāldaļu uzraudzību, iespējams, to nododot citas ministrijas vai kompetentas institūcijas pārziņā, lai mazinātu riskus valsts budžetam.

Valsts kontrole secina: Satiksmes ministrija, airBaltic padome un Ministru kabinets neveica pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu. Tā rezultātā Valsts kontrole 2021. gada revīzijā sniegtos ieteikumus atzinusi par neieviestiem.

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2024. gada janvārī-decembrī, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu 2024. gadam.

Pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 849,6 miljoni eiro jeb 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Budžeta deficīts bija par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2023. gadā un 0,7 procentpunktiem zemāks nekā prognozēts pagājušā gada rudenī. Zemāku nekā prognozēts deficītu pamatā noteica lielāki ieņēmumi, kas sagaidāmi šā gada janvārī un atbilstoši EKS ir attiecināmi uz 2024. gadu, un mazāki faktiskie izdevumi gan Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, gan valsts pamatfunkcijām, kas netika izlietoti plānotajā apmērā.

Savukārt vispārējās valdības parāds atbilstoši Valsts kases operatīvajam novērtējumam 2024. gada beigās bija 19 miljardi eiro jeb 47,7% no IKP, gada laikā palielinoties par 1,5 miljardiem eiro, ko noteica pagājušajā gadā veiktie aizņemšanās pasākumi kopējās finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, tai skaitā lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības. Zemāks vispārējās valdības budžeta deficīta līmenis 2024. gadā samazinās turpmāk sagaidāmo vispārējās valdības parāda pieaugumu, pozitīvi ietekmējot valsts parāda apkalpošanas izdevumus.

Valsts pārvaldē tuvākajos gados ir iespēja atrast veidus, kā ietaupīt 450 miljonus eiro aizsardzības nozares finansēšanai, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš uzsvēra, ka tā nav budžeta izdevumu konsolidācija kā iepriekšējā krīzē, bet gan līdzekļu pārdale citām prioritātēm, budžeta kopējam apjomam paliekot nemainīgam.

Vienlaikus Ašeradens uzsvēra, ka lēmums par šo līdzekļu ietaupījumu jāpieņem ātri, un pēc tam var izlemt, kādā veidā tos ietaupīt.

Ministrs skaidroja, ka iespējami divi scenāriji - "plakanai", kad visām ministrijām un resoriem tiek uzdots ietaupīt 5%, un tad pašiem jādomā, kā to izdarīt, vai arī strukturālais scenārijs, kad ietaupījumu izdodas rast konkrētās jomās, vai veicot konkrētus pārkārtojumus.

Kā piemēru Ašeradens minēja publisko iepirkumu jomu, kuru patlaban analizē Finanšu ministrija. Valsts pārvalde pērn iepirkusi preces par 5,3 miljardiem eiro, un, Ašeradena ieskatā, pamainot procesus, varētu ietaupīt 7% no šīs summas gadā.

Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka vidējā termiņā budžeta deficīts pie nemainīgas politikas pieaugs un būs 3% 2026.gadā, 4,1% 2027.gadā, 3,7% 2028.gadā un 3,9% 2029.gadā, kas ir virs pieļaujamā līmeņa, liecina FM valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029.gadā".

Saskaņā ar ziņojumā teikto, 2026.gadā vispārējās valdības ieņēmumi tiek prognozēti 19,135 miljardu eiro apmērā, bet vispārējās valdības izdevumi - 20,461 miljarda eiro apmērā.

Valsts kopbudžetā 2026.gadā tiek prognozēti 18,972 miljardu eiro ieņēmumi un 20,566 miljardu eiro izdevumi.

Budžeta deficīta prognozē ir ietverta vispārējās valdības sektorā klasificētās VAS "Latvijas dzelzceļš" ietekme - 2026.gadā mīnus 17,6 miljoni eiro, 2027.gadā ‑ mīnus 25,6 miljoni eiro, 2028.gadā ‑ mīnus 25,9 miljoni eiro un 2029.gadā ‑ mīnus 28 miljoni eiro.

"Latvijas dzelzceļam" atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" nepieciešams saņemt Ministru kabineta (MK) piekrišanu negatīvās ietekmes pārsniegšanai 2026. un 2027.gadā.

Nodokļu ieņēmumos pagājušajā gadā iekasēti 15,173 miljardi eiro, kas ir par 194 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gadā bija par 768,8 miljoniem eiro jeb 5,3% lielāki nekā 2024. gadā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2025. gadā veidoja 14,369 miljardus eiro, kas ir par 183,3 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 11,948 miljardus eiro, kas ir par 202,8 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,421 miljarda eiro apmērā, kas ir par 19,5 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 803,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,7 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Nākamgad bērna piedzimšanas pabalstu cels līdz 600 eiro jeb par 178,83 eiro, bet bērna kopšanas pabalstu jaunajiem vecākiem - līdz 298 eiro jeb par 127 eiro, vienlaikus saglabājot vecāku pabalstu 75% apmērā strādājošiem pabalsta saņēmējiem, informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Aiga Isajeva.

Salīdzinoši šogad vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts ir 421,17 eiro.

Savukārt bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā līdz pusotram gadam šobrīd ir 171 eiro. Politiķi sola turpmāk šo pabalstu pārskatīt ik pēc diviem gadiem. Pabalsta saņēmējiem palielināsies arī sociālās apdrošināšanas iemaksas apdrošināšanas stāža uzkrāšanai pensijām, bezdarbam un invaliditātei, jo iemaksas tiks veiktas no paaugstinātā pabalsta apmēra, skaidro LM.

Vienlaikus paredzēts, ka ģimenes valsts pabalstu izmaksās arī par bērniem vecumā no 16 līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai, kuri studē koledžā vai augstskolā pilna laika klātienē, tostarp studējošajiem ārvalstīs. Šobrīd šo pabalstu maksā tikai, ja bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē.