Nekustamais īpašums

Valmieras dome pirks īpašumus bijušā gaļas kombināta teritorijā

Zane Atlāce - Bistere, 12.04.2019

Bijušā Valmieras gaļas kombināta teritorija, kurā ilgstoši netiek veikta saimnieciskā darbība

Avots: Valmieras pilsētas pašvaldība

Jaunākais izdevums

Valmieras pilsētas pašvaldības dome 11.aprīļa ārkārtas sēdē nolēma pirkt trīs funkcionāli saistītus nekustamos īpašumus Rūpniecības ielā 1 Valmierā par zvērinātas tiesu izpildītājas piedāvāto cenu 522 000 eiro, informē pašvaldībā.

Īpašums Rūpniecības ielā 1 ir bijušā Valmieras gaļas kombināta teritorija, kurā ilgstoši netiek veikta saimnieciskā darbība. Pašvaldība īpašumu iegādājas, lai sekmētu saimniecisko darbību tās teritorijā un rūpētos par jaunu darbavietu radīšanu. Pirkumu un ar to saistītos valsts budžeta maksājumus paredzēts finansēt no Pašvaldības budžeta līdzekļiem, piesaistot Valsts kases aizņēmumu.

Lēmums pieņemts, pamatojoties uz 2019.gada 23.martā pašvaldībā saņemto zvērinātas tiesu izpildītājas paziņojumu, ka SIA «Biogazenergostroy Baltic» piederošo trīs funkcionāli saistīto nekustamo īpašumu Rūpniecības ielā 1 atkārtota pirmā izsole ir atzīta par nenotikušu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 615.panta pirmo daļu paziņojumā zvērināta tiesu izpildītāja uzaicina Pašvaldību kā kreditoru paturēt sev nekustamos īpašumus Rūpniecības ielā 1 par nenotikušās izsoles sākumcenu 522 000 eiro.

Nekustamajam īpašumam ir veikta tehniskā apsekošana un tirgus vērtības noteikšana, kas ir atzīta robežās no 700 000 eiro līdz 900 400 eiro.

Pašvaldība lēmumu par īpašuma iegādi pieņēmusi atbilstoši Valmieras pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2015.-2030.gadam un Attīstības programmā 2015.-2020.gadam noteiktajam. Rūpniecības ielā 1 plānots izveidot ražošanai piemērotu teritoriju, sakārtojot inženiertehnisko infrastruktūru, kā arī, veicot citus teritorijas labiekārtojumus, lai nodrošinātu investīciju piesaisti.

Valmieras pilsētas attīstības programmas 2015.-2020.gadam Investīciju plānā paredzēti projekti ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu Darbības programmā «Izaugsme un nodarbinātība» 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa «Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām» un 3.3.1. specifiskā atbalsta mērķa «Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām». Šie projekti ietver Kauguru ielas pārbūvi, Eksporta ielas izbūvi, Dzelzceļa un Rūpniecības ielas un inženierkomunikāciju infrastruktūras pārbūvi, tostarp Rūpniecības ielā 1 ražošanas telpu un loģistikas infrastruktūras izbūvi.

Likums «Par pašvaldībām» nosaka, ka, lai izpildītu savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums nodrošināt teritorijas attīstības programmas realizāciju, sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, turklāt tikai dome var lemt par nekustamās mantas iegūšanu pašvaldības īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union atver internetveikalu ar produktu piegādi uz mājām

Lelde Petrāne, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz patērētāju strauji pieaugušo pieprasījumu pēc pārtikas produktiem, neapmeklējot veikalu, piena pārstrādes uzņēmumu grupa "Food Union" izveidojusi internetveikalu "Pienaveikals.lv" un uzsāk produktu piegādi uz mājām.

"Pienaveikals.lv" piegādes pagaidām pieejamas Rīgas rajona robežās un Jūrmalā.

"Pakāpeniski plānojam papildināt produktu sortimentu un arī piegādes teritoriju līdz visai Latvijai. Taču sākotnējā posmā vēlamies novērtēt patērētāju vēlmes un vajadzības, kā arī noslīpēt loģistikas un klientu apkalpošanas nianses, kas mums kā ražotājam ir kas jauns," stāsta Normunds Staņēvičs, "Food Union" vadītājs Eiropā.

"Pienaveikals.lv" pieejami populārākie "Food Union" piena produkti un saldējums, kā arī citu Latvijā iecienītu ražotāju produkti gaļas, olu, maizes un citās kategorijās pa tiešo no ražotāja.

Stockmann atklāj interneta veikalu  

Universālveikals "Stockmann" atklājis interneta veikalu, kur varēs iegādāties modes un mājas preces,...

"Food Union" plāno regulāri produktu sortimentu papildināt ar sezonai un pircēju interesēm atbilstošiem produktiem.

"Pienaveikals.lv" pašlaik nodrošina bezmaksas piegādes Rīgā, Rīgas rajonā un Jūrmalā jau nākamajā dienā, ja pasūtījums veikts līdz plkst. 12:00, kā arī garantē piegādāto produktu kvalitāti, uzņemoties atbildību par pilnu produkta ciklu – no izejvielu iegādes un ražošanas līdz glabāšanai un piegādei līdz pircēju namdurvīm.

Preču piegādi no "Pienaveikals.lv" veiks tikai "Food Union" kurjeri 7 dienas nedēļā no plkst. 9:00 līdz 18:00, pasūtījumu atvedot uz klientu norādīto adresi. Iespējama arī bezkontakta piegāde, kurjeram preces atstājot pie klienta namdurvīm.

""Food Union" grupas uzņēmumu Norvēģijā un Dānijā ilggadējā pieredze produktu piegādē uz mājām jau bija iezīmējusi mūsu plānus izmēģināt spēkus e-komercijā arī Baltijā. Pandēmijas ietekmes rezultātā pasteidzāmies ar ieviešanu un šajā mēnesī atveram internetveikalus arī Lietuvā un Rumānijā. Esam priecīgi par iespēju izmēģināt spēkus šajā jomā, taču tas, cik nozīmīgs biznesa virziens šis būs, parādīs laiks un patērētāju paradumu maiņa pēckrīzes periodā," papildina N. Staņēvičs.

"Pienaveikals.lv" ir iespēja izvēlēties pārtikas produktus no 12 dažādām produktu kategorijām – piens un kefīrs, biezpiens un sviests, krējums, jogurts, saldējums, biezpiena sieriņi, deserti, krēmsiers, kausēts siers, pelmeņi, gaļa, olas un maize.

"Pienaveikals.lv" sortimentā atrodami tādu zīmolu produkti kā "Limbažu piens", "Kārums", "Valmiera", "Lakto", "Dzintars", "Mājas", "Tio", "Karlsons", "Pols", "Ekselence", "Marienbāde", "Balticovo", "Latvijas maiznieks".

Par pasūtītajām precēm iespējams norēķināties tikai ar bezskaidras naudas darījumiem, veicot norēķinus pasūtījuma veikšanas brīdī.

E-veikals apmeklējams, klikšķinot šeit: https://pienaveikals.lv.

"Food Union" grupa apvieno trīs lielākos piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmumus Latvijā – "Rīgas piena kombināts", "Valmieras piens" un "Rīgas piensaimnieks" (pievienots "Rīgas piena kombināts" 2020.gada februārī), lielāko saldējuma ražotāju Igaunijā "Premia" un "Premia" Lietuvā, lielāko saldējuma ražotāju Dānijā "Premier Is" un saldējuma piegādes servisa uzņēmumu "Hjem Is", saldējuma ražotāju Norvēģijā "Isbjørn Is" un saldējuma piegādes servisa uzņēmumu "Den Norske Isbilen", saldējuma ražotāju Rumānijā "Alpin57Lux", saldējuma ražotāju Baltkrievijā "Ingman Ice Cream" un Krievijā "Hladokombinat No.1".

2018.gadā "Food Union" atvēra divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru